Navigation path

Left navigation

Additional tools

Ceļu satiksmes drošības programma 2011.–2020. gadam: sīks pasākumu izklāsts

European Commission - MEMO/10/343   20/07/2010

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/10/343

Briselē, 2010. gada 20. jūlijā

Ceļu satiksmes drošības programma 2011.–2020. gadam: sīks pasākumu izklāsts

Komisija šodien pieņēma vērienīgu Ceļu satiksmes drošības programmu, lai nākamajos desmit gados bojāgājušo skaitu uz Eiropas ceļiem samazinātu uz pusi. Programmā noteikta virkne pasākumu transportlīdzekļu, ceļu infrastruktūras un satiksmes dalībnieku uzvedības uzlabošanai gan Eiropas, gan valstu mērogā.

Galvenie fakti:

  • ceļu satiksmes drošība ir viena no lielākajām sabiedrības problēmām; 2009. gadā uz Eiropas ceļiem miruši vairāk nekā 35 000 cilvēku, kas līdzinās nelielas pilsētas iedzīvotāju skaitam;

  • aplēsts, ka līdzās katram bojāgājušajam uz Eiropas ceļiem 4 cilvēki gūst tādas traumas, kas dara tos par invalīdiem uz mūžu: skartas tiek galvas smadzenes vai mugurkauls, 10 cilvēku gūst smagas traumas, bet 40 — vieglas traumas;

  • šādi radušās ekonomiskās sekas sabiedrībai sasniedz 130 miljardus eiro gadā.

Ceļu satiksmes drošības programmas (2011.–2020. g.) sīkāks izklāsts

Septiņi stratēģiskie mērķi ir šādi.

1. Transportlīdzekļu drošības uzlabošana.

Daudz darba jau paveikts laika posmā no 2001. gada līdz 2010. gadam, ieviešot tādas „pasīvās” drošības ierīces transportlīdzekļiem kā drošības jostas un gaisa spilvenus. No 2011. gada līdz 2020. gadam drošības aprīkojumam būs jāievieš virkne jaunu „aktīvās drošības” pasākumu, tostarp:

  • obligāta elektroniska stabilitātes kontroles sistēma (vieglajiem automobiļiem, autobusiem un kravas automašīnām, lai samazinātu destabilizācijas vai apgāšanās risku),

  • obligātas joslu uzraudzības sistēmas (kravas automašīnām un autobusiem),

  • obligātas automātiskas avārijas bremzēšanas sistēmas (kravas automašīnām un autobusiem),

  • obligātas drošības jostu lietošanas atgādinājuma ierīces (vieglajiem automobiļiem un kravas automašīnām),

  • obligātas ātruma ierobežošanas sistēmas vieglajiem komerctransportlīdzekļiem/autofurgoniem (kravas automašīnas ar tām jau aprīkotas).

  • Elektriskajiem transportlīdzekļiem Komisija ierosinās konkrētu pasākumu kopumu tehnisku drošības standartu piemērošanai.

  • Komisija izskatīs iespēju paplašināt tādu modernizētu autovadītāja palīdzības sistēmu piemērošanas jomu kā, piemēram, sadursmes brīdināšanas sistēmas, pielāgojot tās gan komerctransportlīdzekļiem, gan privātajiem transportlīdzekļiem.

  • Kopš 2003. gada ES tiesību aktos tika ieviesti stingrāki noteikumi, lai mazinātu traumu gūšanas risku tādām mazāk aizsargātākajām iedzīvotāju grupām kā gājēji un velosipēdisti, piemēram, nosakot par obligātu aprīkot automobiļus ar enerģiju absorbējošu priekšdaļu un aklo zonu spoguļiem. Jāizskata arī turpmāki tehniska rakstura pasākumi šajā jomā.

    Transportlīdzekļu drošība uz ceļa — tehniskās apskates

  • Komisija padarīs stingrākus ES tiesību aktus par tehniskajām apskatēm, lai ieviestu tehnisko apskašu rezultātu savstarpēju atzīšanu, tādējādi vienā dalībvalstī izieta tehniskā apskate tiks atzīta citā dalībvalstī.

2. Izveidot drošāku ceļu infrastruktūru.

  • Eiropas fondu līdzekļus varēs saņemt tikai par tādu infrastruktūru, kas atbildīs ceļu satiksmes drošības un tuneļu drošības direktīvu prasībām. Šo principu jau piemēro TEN-T finansējuma piešķiršanai; Komisija vēlas padarīt to par vispārēju principu jebkura veida ES finansējuma, piemēram, Kohēzijas fonda, saņemšanai.

  • Komisija izskatīs iespēju pastāvošos ES tiesību aktu principus infrastruktūras drošības pārvaldības jomā attiecināt arī uz dalībvalstu lauku ceļiem. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem prasības attiecībā uz drošību jāņem vērā, gan plānojot infrastruktūru, gan arī izstrādājot infrastruktūras projekta uzmetumu un projektu. Tajos paredzēti arī infrastruktūras drošības auditi, „melno punktu” identificēšana un inspekcijas. Šo principu attiecināšanu uz lauku ceļiem varētu īstenot, pamatojoties uz labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm.

3. Veicināt viedās tehnoloģijas ieviešanu.

  • Komisija ierosinās jaunas tehniskās specifikācijas saskaņā ar ITS direktīvas (Viedās transporta sistēmas direktīva) prasībām, lai nodrošinātu datu un informācijas ātru apmaiņu starp transportlīdzekļiem un starp transportlīdzekļiem un infrastruktūru (piemēram, lai padarītu iespējamu informācijas sniegšanu reālā laikā par ātruma ierobežojumiem, satiksmes plūsmu, sastrēgumiem, gājēju atpazīšanu).

  • Komisija paātrinās „e-zvana” sistēmas ieviešanu, kā arī tās attiecināšanu uz motociklistiem, smago kravas automašīnu un autobusu vadītājiem.

4. Noteikt stingrākas prasības autovadītāju izglītībai un apmācībai.

Autovadītājs ir drošības ķēdes pirmais posms, taču tas ir arī visvairāk pakļauts kļūdas riskam. Lai arī kādus tehniskus pasākumus neieviestu, ceļu drošības politikas darbība galarezultātā atkarīga no autovadītāju uzvedības. Izglītība, apmācība un kontrole ir būtiska.

Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izstrādās kopēju izglītības un apmācības stratēģiju ceļu satiksmes drošības jomā. ES mērogā kā prioritāte tajā ietilps stingrāku prasību noteikšana attiecībā uz vadītāja apliecības iegūšanas un autovadītāju apmācības sistēmas kvalitāti, paplašinot direktīvu par ES vadītāja apliecību, lai

  • noteiktu prasību minimumu braukšanas apmācības instruktoriem,

  • transportlīdzekļa vadīšanu pieredzējuša autovadītāja pavadībā/braukšanas apmācību iekļautu posmā pirms vadītāja apliecības iegūšanas (tas ir, nosakot minimālo vecumu, prasības attiecībā uz pieredzi un nosacījumus valstīm, kas izvēlas lietot šo sistēmu),

  • izskatītu iespēju ieviest pārbaudes periodu pēc braukšanas eksāmena (kad nesen vadītāja apliecību saņēmušos autovadītājus kontrolēs stingrāk),

  • izskatītu iespēju ieviest ekobraukšanu teorētiskajos un praktiskajos pārbaudījumos drošākai un tīrākai braukšanai.

5. Pastiprināt ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas kontroli.

Ceļu satiksmes drošības politikas darbība lielā mērā atkarīga no kontroļu stingrības un drošības prasību izpildes. Noteikumu ievērošanas kontrole ir būtisks faktors priekšnosacījumu radīšanai bojāgājušo un traumas guvušo skaita ievērojamai samazināšanai. Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, braukšana alkohola reibumā un drošības jostas nelietošana ir trīs galvenie cēloņi avārijām ar letālu iznākumu. Noteikumu ievērošanas kontroles pastiprināšanai ES un valsts mērogā paredzēti šādi pasākumi:

  • dalībvalstis izstrādā īstenošanas plānus (piemēram, nosaka mērķus attiecībā uz prioritāriem jautājumiem un kontroļu intensitāti valsts mērogā),

  • ES mērogā rīko izglītošanas kampaņas,

  • attiecībā uz braukšanu alkohola reibumā līdztekus sodīšanai būtu jānosaka preventīvi pasākumi. Piemēram, Komisija izskatīs likumdošanas pasākumus, lai noteiktu par obligātu ieviest alkometram pieslēgtu braukšanas uzsākšanas bloķēšanas ietaisi dažos īpašos gadījumos, piemēram, skolas autobusos vai rehabilitācijas programmās (gan profesionālajiem, gan arī neprofesionālajiem autovadītājiem) pēc pieļautajiem pārkāpumiem, vadot transportlīdzekli alkohola reibumā,

  • lielākais ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums visās valstīs ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana. Komisija par prioritāru uzskatīs tiesiski saistošu pasākumu pieņemšanu par pārrobežu informācijas apmaiņu ceļu satiksmes drošības jomā (2008. gadā ierosinātā direktīva), lai ļautu identificēt un sodīt aizrobežu pārkāpējus par drošības jostas nelietošanu, ātruma pārsniegšanu, transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā un luksofora gaismas signāla neievērošanu.

6. Noteikt pasākumus ceļu satiksmes negadījumos cietušo traumu mazināšanai.

Samazināt traumas guvušo skaitu Eiropai būs prioritāte nākamajai desmitgadei. Komisija izstrādās elementus pilnīgai rīcības stratēģijai attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem un pirmās palīdzības sniegšanu, tostarp

  • kopēju vienotu definējumu smagu un vieglu traumu noteikšanai, lai turpmāk nospraustu kopēju ES mēroga mērķi attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaita samazināšanu un iekļautu to Ceļu satiksmes drošības pamatnostādnēs 2010.–2020. gadam,

  • veicinās labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā satiksmes negadījumos, kā arī izveidos ES mēroga sistēmu datu vākšanai un analīzei par traumas guvušajiem,

  • izskatīs, kādu ieguvumu var sniegt notikumu reģistrēšanas ierīču („melno kastu”) izstrāde un ieviešana, jo īpaši profesionālajos transportlīdzekļos, lai uzlabotu negadījumu tehnisko izmeklēšanu un analīzi.

7. Atjaunot pastiprinātu uzmanību motociklistiem.

Komisija veltīs īpašu uzmanību motociklistiem un citiem motorizēto divriteņu transportlīdzekļu vadītājiem. Laikā, kad pārējo transportlīdzekļu lietotāju vidū ievērojami samazinājies bojāgājušo un smagas traumas guvušo skaits, motorizēto divriteņu transportlīdzekļu lietotāju vidū šis samazinājums ir stipri zemāks, vai šis rādītājs pat nav mainījies nemaz.

ES mērogā tiks ierosināts veikt šādus pasākumus attiecībā uz motorizētajiem divriteņu transportlīdzekļiem:

  • ieviest virkni funkcionālu transportlīdzekļu drošības pasākumu, piemēram, obligāti aprīkot tos ar ABS tipa sistēmām un automātisku priekšējā luktura ieslēgšanās sistēmu, kā arī modernizēt pasākumus pret neatļautu tehnisko iejaukšanos (lai novērstu to, ka atslēdz ātruma ierobežotāju) attiecībā uz dažu kategoriju motorizētajiem divriteņu transportlīdzekļiem,

  • izstrādāt aizsardzības aprīkojuma, piemēram, aizsargapģērba, tehniskos standartus un veikt priekšizpēti motociklu aprīkošanai ar gaisa spilvenu un/vai gaisa spilvena iekļaušanai aizsargapģērbā,

  • paplašināt ES tiesību aktu darbības jomu, attiecinot to uz motociklu un citu motorizēto divriteņu transportlīdzekļu tehnisko apskati (kas patlaban nav obligāta).

Ceļu satiksmes drošības rīcības programma 2001.–2010. gadam

Kaut arī 2001. gadā noteiktais tālejošais mērķis — līdz 2010. gadam bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi — nav sasniegts pilnīgi, tomēr panākti ievērojami uzlabojumi. Piemēram, sagaidāms, ka bojāgājušo skaits samazināsies vairāk nekā par 40 % (salīdzinājumā ar 25 % iepriekšējā desmitgadē). Rīcības programma ļāva arī bojāgājušo skaitu vidēji 27 dalībvalstīs uz vienu miljonu iedzīvotāju no 113 2001. gadā samazināt līdz 69 2010. gadā. Šis skaits ir tuvs vislabāko dalībvalstu līmenim 2001. gadā (Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā un Nīderlandē attiecīgi ir 61, 62 un 66 nāves gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju). Satiksmes drošības rīcības programma (2001.–2010. g.) bija spēcīgs faktors enerģisku pasākumu veikšanai gan ES, gan arī valsts mērogā, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību.

Papildu informācija:

IP/10/970

http://ec.europa.eu/transport/road_safety/events-archive/2010_07_20_road_safety_2011_2020_en.htm

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website