Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

MEMO/10/302

Briselē, 2010. gada 7. jūlijā

Zaļā grāmata par pensijām

Kādēļ Komisija tieši patlaban nāk klajā ar šo Zaļo grāmatu?

Līdz ar dzīves ilguma pieaugumu un dzimstības samazināšanos Eiropas pensiju sistēmas arvien spēcīgāk ietekmē demogrāfiskā novecošana. No 2012. gada darbspējīgo iedzīvotāju skaits sāks samazināties, un mūsu paaudzei šī situācija būs jārisina. Lai risinātu šo uzdevumu, daudzās dalībvalstīs ir veiktas dažāda mēroga pensiju reformas, bet finanšu un ekonomikas krīze ir vēl vairāk sarežģījusi šo situāciju un likusi steidzami rīkoties.

Tāpēc patlaban ir laiks sākt atklātu diskusiju par to, vai vajadzētu izstrādāt ES līmeņa pensiju pamatprincipus un kā to darīt, lai pēc iespējas visaptverošāk atbalstītu dalībvalstis šā sarežģītā uzdevuma izpildē, kura mērķis ir nodrošināt savas valsts pilsoņus ar atbilstīgām, noturīgām un drošām pensijām gan šobrīd, gan nākotnē.

Kāda ir ES nozīme pensiju jomā?

Dalībvalstis galvenokārt ir atbildīgas par pensiju sistēmu izveidošanu, un Zaļajā grāmatā šis nosacījums netiek apstrīdēts. ES līmeņa tiesiskais regulējums ietver četras galvenās jomas.

  • 1. Sociālā nodrošinājuma pensiju pārrobežu koordinēšana, lai sekmētu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, kuri dodas uz citu valsti.

  • 2. Iekšējā tirgus izveide darba devēja pensiju fonda shēmām un nepieciešamo minimālo standartu noteikšana attiecībā uz uzraudzības noteikumiem, lai aizsargātu šādu shēmu dalībniekus un pensiju saņēmējus.

  • 3. Minimālas garantijas attiecībā uz darba devēja pensijām un uzkrātajām tiesībām pensiju pārvaldītājuzņēmumu maksātnespējas gadījumā.

  • 4. Lai gan nedaudz atšķirīgi, diskriminācijas novēršanas noteikumi tiek piemēroti gan valsts, gan privātām pensiju shēmām.

Turklāt tiek izmantots koordinēšanas process (atklātā koordinācijas metode), lai atvieglotu un sekmētu valsts reformu, dalītos ar paraugpraksi un izvirzītu augstus mērķus un rādītājus. ES līmenī pieņemtie mērķi paredz pensiju sistēmu atbilstību un noturīgumu, kā arī to mūsdienīgumu un caurredzamību.

Sīkāka informācija par šo jautājumu atrodama Komisijas darba dokumentā “ES tiesību akti, darbības joma un saistītās iniciatīvas”, kas papildina Zaļo grāmatu.

Visbeidzot fiskālās ilgtspējas jomā Līgums dalībvalstīm uzliek pienākumu valsts budžetu veidot tā, lai tas neapdraudētu Ekonomikas un monetārās savienības darbību. Padome var ieteikt koriģējošas darbības (jo īpaši saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu) arī sociālā nodrošinājuma jomā, ja tā rada problēmas.

Kāds ir Zaļās grāmatas mērķis?

Ņemot vērā demogrāfisko novecošanu un finanšu un ekonomikas krīzes radītās papildu grūtības, Zaļajā grāmatā visas ieinteresētās personas Eiropas Savienībā ir aicinātas izteikt viedokli par to, vai vajadzētu koriģēt ES līmeņa pensiju regulējumu un kā to izdarīt, lai pēc iespējas labāk atbalstītu dalībvalstis to uzdevumā sasniegt pieņemto mērķi – pietiekamas un noturīgas pensijas ES pilsoņiem.

Kādi ir galvenie apspriežamie jautājumi?

No galvenā mērķa nodrošināt atbilstīgas, noturīgas un drošas Eiropas pensiju sistēmas izriet trīs nozīmīgi temati.

  • Pirmkārt, kā ES līmenī vislabāk atbalstīt dalībvalstis, lai tās rastu līdzsvaru starp nodarbinātības laiku un pensijā pavadīto laiku, ņemot vērā strukturālās izmaiņas mūsu sabiedrībā un darba tirgū, kā arī pieaugošo dzīves ilgumu. Tas ir cieši saistīts ar Europe 2020 stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

  • Otrkārt, mēs vēlamies novērst šķēršļus darba ņēmēju mobilitātei un no pensiju shēmām gūtā kapitāla, tostarp papildu pensijas shēmu, mobilitātei.

  • Treškārt, nodrošināt pensiju drošību patlaban un nākotnē. Mūsu mērķis ir mazināt risku un nepastāvību darba ņēmējiem un pensionāriem. Mēs vēlamies nodrošināt, lai pensiju fondu shēmas būtu drošas un tajās būtu pareizais līdzsvars starp efektivitāti un drošību.

Vai Komisija vēlas sagatavot jaunus tiesību aktus?

Šī ir Zaļā grāmata un šajā posmā tajā nav izvirzīti konkrēti priekšlikumi. Kā precizēts Zaļajā grāmatā, jebkurā gadījumā tieši dalībvalstis ir atbildīgas par daudziem pensiju shēmu aspektiem. Tomēr jomās, kurās ES ir kompetenta sagatavot tiesību aktus, tā ir gatava to darīt (un jo īpaši pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus), ja, ņemot vērā apspriešanas rezultātus, to uzskatīs par vajadzīgu.

Vai Komisija iesaka palielināt pensionēšanās vecumu?

Nē. Pensionēšanās vecuma noteikšana vai palielināšana ir dalībvalstu ziņā. Zaļajā grāmatā nav stingru ieteikumu šajā jautājumā, un tajā arī nav apsvērumu par kādas konkrētas dalībvalsts pensiju sistēmu. Par pensiju sistēmas izveidi ir atbildīgas dalībvalstu valdības, un visā Eiropā ir sastopamas daudz un dažādas sistēmas.

Komisija atzīst, ka cilvēki ES dzīvo ilgāk, un tas ir milzīgs sasniegums. Tomēr iespējams, ka samazināsies pensiju pietiekamība un laiku pa laikam palielināsies pensiju izdevumi, ja vien cilvēki, dzīvojot ilgāk, arī ilgāk nepaliks darba tirgū vai nodarbinātības laikā nesāks ātrāk veikt iemaksas pensiju sistēmā. Tādēļ Komisija, tāpat kā līdz šim (izmantojot atklāto koordinācijas metodi), aicina dalībvalstis apsvērt, kā sasniegt noturīgu līdzsvaru starp nodarbinātības laiku un pensijā pavadīto laiku, ko varētu panākt, strādājot vairāk un ilgāk.

Vai Komisija cenšas uzspiest privātās pensiju shēmas?

Nē. Par šo jautājumu lemj dalībvalstis. Komisija neiesaka vienu konkrētu pensijas sistēmas veidu. Tā atzīst, ka daudzās dalībvalstīs privātās pensijas un no pensiju fondiem maksātās pensijas veido aizvien lielāku ES pilsoņu pensiju ienākumu daļu. Tādēļ Komisijas mērķis ir palīdzēt un mudināt dalībvalstis veidot šīs shēmas rūpīgi, lai nodrošinātu to drošību, un attiecīgi mazināt risku un nepastāvību, lai sasniegtu vispārējos mērķus par drošām un noturīgām pensiju sistēmām.

Vai vēlāka pensionēšanās nav pretrunā ar pasākumiem cīņā pret jauniešu bezdarbu?

Darba tirgi nav nulles summas spēle, kurā ir noteikts darbavietu skaits un kur jauna darbavieta ir pieejama tikai tad, ja kāds dodas pensijā. Ja tas tā būtu, valstīs, kurās pensionēšanās vecums ir lielāks un daudzi vecāka gadagājuma cilvēki aizvien strādā, jauniem cilvēkiem būtu grūtības atrast darbu.

Šajā gadījumā tā tas acīmredzot nav. Patiesībā valstīs, kurās ir augstāks nodarbinātības līmenis vecāku cilvēku vidū, ir augstāks arī jaunu cilvēku nodarbinātības līmenis. Un pretēji, valstīs, kurās ir diezgan zems nodarbinātības līmenis vecāku cilvēku vidū, ir grūtības radīt darba iespējas jauniem cilvēkiem.

Jaunatnes bezdarbs nerodas no tā, ka vecāki cilvēki pārāk ilgi “aizņem” darbavietas, kas citkārt būtu pieejamas jauniem cilvēkiem. Tas drīzāk rodas vispārējas ekonomikas lejupslīdes rezultātā un/vai izglītības sistēmu un darba tirgus iestāžu trūkumu dēļ.

Lai novērstu jauniešu bezdarbu, nebūt nav vairāk vecāka gadagājuma cilvēku agri jāsūta pensijā, jo tas savukārt palielinātu vecuma pensiju finansējuma slogu jauniem un aktīviem iedzīvotājiem. Lai palielinātu jaunu cilvēku nodarbinātību, vajadzīgs sarežģītāks pasākumu kopums, kas ietvertu jauniešu prasmju labākas atbilstības nodrošināšanu darba tirgus prasībām un efektīvākas aktivizēšanas stratēģiju sagatavošanu institucionālu šķēršļu novēršanai, pieņemot darbā jaunus cilvēkus.

Eiropas Komisijas mērķis ir cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai īstenotu praktiskus risinājumus un nodrošinātu jaunu cilvēku pilnīgu līdzdalību nodarbinātībā.

Vai Komisija plāno ierosināt pensiju pabalstu garantijas sistēmas izveidošanu?

Arī šis jautājums ir izvirzīts apspriešanai. Šādas sistēmas rūpīgi jāapsver, pārskatot pensiju fondu maksātspējas noteikumus un ES noteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmēju tiesības darba devēja maksātnespējas gadījumā. Turklāt jāsaglabā saskaņotība ar aizsardzības sistēmām, kuras tiek pārskatītas vai kuras ierosināts izmantot citos finanšu tirgos, jo īpaši attiecībā uz banku depozītiem, ieguldījumu produktiem un apdrošināšanas polisēm.

Kā krīze ir ietekmējusi pensiju sistēmas ES?

Finanšu un ekonomikas krīze ir ievērojami pasliktinājusi novecošanas pamatproblēmu. Pierādot dažādu shēmu savstarpējo saistību un atklājot dažu shēmu trūkumus, tā ir bijusi kā atgādinājums attiecībā uz visām pensiju sistēmām: augstāks bezdarba līmenis, lēnāka izaugsme, lielāks valsts parāda līmenis un finanšu tirgus svārstības radīja grūtības izpildīt solījumus visās pensiju shēmās.

Krīzes radītās sekas, kā arī pamatjautājums par iedzīvotāju demogrāfisko novecošanu, kas mums jārisina, nozīmē to, ka sarežģītas pensiju reformas vairs nevar atlikt.

Kā pensijas ietekmē darba ņēmēju mobilitāti ES?

Mūsdienu darba tirgū cilvēkiem jābūt iespējai viegli mainīt darbu, nesaskaroties ar finansiāliem šķēršļiem. Darba devējiem jābūt iespējai pieņemt darbā vajadzīgo darbinieku ar atbilstošām prasmēm. Ņemot vērā demogrāfisko novecošanu, cilvēkiem jādod iespēja strādāt, uzkrāt un saglabāt tiesības uz pensiju, nezaudējot tās darba maiņas dēļ. Tādēļ jānovērš brīvas pārvietošanās šķēršļi, ko rada noteikumi par pensijām.

Kā notiks apspriešana?

Tā būs atklāta apspriešana, kurā komentārus var iesniegt ikviens, kurš ir interesēts jautājumā par to, kā ES vislabāk var palīdzēt, lai nodrošinātu pietiekamas, noturīgas un drošas pensijas gan šobrīd, gan nākotnē. Tajā var iesaistīties pilsoņi, sociālie partneri, valstu valdības, tirgus uzraudzītāji, NVO, organizācijas, kas pārstāv vecākus cilvēkus un uzņēmumus, jo īpaši pensiju fondi un apdrošināšanas uzņēmumi.

Ar šīs Zaļās grāmatas palīdzību Komisija vēlas saņemt viedokļus par to, vai ir jāatjaunina ES līmeņa pensiju regulējums un kā to veikt, vienlaikus ievērojot, ka galvenokārt dalībvalstis ir atbildīgas par savu pensiju sistēmu organizēšanu.

Apspriešana ilgs no 2010. gada 7. jūlija līdz 2010. gada 15. novembrim, un šo četru mēnešu laikā būs iespējams rūpīgi pārdomāt izvirzītos jautājumus un sniegt atbildes. Ikviens tajā var piedalīties, aizpildot tiešsaistē pieejamo anketu, kas atrodama: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&newsId=839&furtherNews=yes.

Tie, kuriem tīmeklis nav pieejams, atbildes var sūtīt pa pastu uz šādu adresi:

European Commission

Green Paper on Pensions consultation

Directorate-General for Employment, Social Affairs & Equal Opportunities – Unit E4

B - 1040 Brussels

Turpmākie pasākumi

Noslēdzoties apspriešanai, Komisija apkopos visas atbildes un publicēs kopsavilkuma dokumentu. Turklāt visas atbildes būs pieejamas tiešsaistē saskaņā ar apņemšanos veicināt atklātību, lai gan respondenti var pieprasīt saglabāt anonimitāti.

Vēl ir pāragri spriest par konkrētiem turpmākiem pasākumiem, jo tie, protams, būs atkarīgi no sāktās apspriešanas rezultātiem. Viena no iespējām varētu būt Baltā grāmata un/vai atsevišķas iniciatīvas saistībā ar jautājumiem, kuri jau nedaudz aplūkoti pirms Zaļās grāmatas sagatavošanas.

Tomēr Zaļās grāmatas apspriešanas rezultāti nav iepriekš paredzami, turklāt iespējami arī citi līdzekļi atbilžu novērtēšanai.

Sīkāka informācija

IP/10/905

Zaļā grāmata un apspriešana tiešsaistē:

http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&newsId=839&furtherNews=yes


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site