Navigation path

Left navigation

Additional tools

MEMO/10/282

Briselē, 2010. gada 29. jūnijā

Dzelzceļa pasažieru tiesības

Kāpēc tika noteiktas dzelzceļa pasažieru tiesības?

2007. gadā pieņemtais trešais dzelzceļa tiesību aktu kopums atvēra tirgu starptautiskajiem pasažieru dzelzceļa pārvadājumiem no 2010. gada 1. janvāra1, un Regulā par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem2 tika labāk definēts tiesiskais un finanšu regulējums sabiedrisko pakalpojumu līgumu piešķiršanai saistībā ar iekšzemes pārvadājumiem, lai nodrošinātu iedzīvotājiem cenai atbilstošu kvalitāti sabiedriskā transporta pakalpojumiem visā Eiropā.

Šādos apstākļos, veidojoties vienotajam tirgum, ir ļoti svarīgi veikt pasākumus lietotāju tiesību stiprināšanai, lai nodrošinātu patērētājiem pienācīgu aizsardzību un dzelzceļa nozarei — vienlīdzīgus konkurences nosacījumus, piedāvājot kvalitatīvus pakalpojumus.

Kādas ir visās dalībvalstīs piemērojamās pamattiesības?

Saskaņā ar Regulu 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem kopīgas minimālās prasības ir piemērojamas visā Eiropā, piemēram, dzelzceļa reisu kavēšanās vai atcelšanas gadījumos. Turklāt, — tā kā tiesībām nav jēgas, ja pasažieri par tām nav informēti un nezina, kā tās izmantot, — dzelzceļa uzņēmumu pienākums ir informēt pasažierus par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī izveidot struktūras sūdzību izskatīšanai.

Tomēr dalībvalstis drīkst attiecībā uz savu iekšzemes dzelzceļa satiksmi pārredzamā un nediskriminējošā veidā piešķirt pagaidu atkāpi ne ilgāk kā uz pieciem gadiem ar iespēju šo periodu pagarināt divas reizes vēl par ilgākais pieciem gadiem (tātad kopā ne ilgāk kā uz 15 gadiem) un pastāvīgu atkāpi attiecībā uz pilsētas, piepilsētas un reģionālajiem dzelzceļa satiksmes pakalpojumiem.

Tomēr atsevišķi minētās regulas noteikumi būs obligāti piemērojami visai dzelzceļa satiksmei. Tie ir noteikumi, kas attiecas uz šādām jomām: biļešu pieejamība, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildība attiecībā uz pasažieriem un viņu bagāžu, minimālās apdrošināšanas summas dzelzceļa uzņēmumiem, tiesības, kādas ir pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, informācija par dzelzceļa pakalpojumu pieejamību un pienākumi, lai nodrošinātu pasažieru personisko drošību.

Tādējādi, kombinējot pamattiesības ar iespējamajām atsevišķās valstīs piemērojamām atkāpēm, regulai ir izdevies panākt, ka mērķis nodrošināt pamattiesības pasažieriem visā ES nav pretrunā ar realitāti, ka dažādās dalībvalstīs dzelzceļa pakalpojumiem mēdz tikt piemēroti atšķirīgi nosacījumi.

Kādas tiesības ir pasažieriem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām?

ES tiesību aktos, kas attiecas uz dzelzceļa pasažieru tiesībām, ir nodrošināts, ka pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir tādas pašas ceļošanas iespējas kā citiem pasažieriem.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un staciju apsaimniekotājiem jāievieš nediskriminējoši pārvadāšanas noteikumi attiecībā uz personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Dzelzceļa uzņēmumu, biļešu tirgotāju un ceļojumu rīkotāju pienākums ir arī informēt par dzelzceļa pakalpojumu pieejamību, piekļuves apstākļiem un — pēc pieprasījuma — par iespējamo ierobežojumu iemesliem.

Dzelzceļa uzņēmumu pienākums ir bez maksas sniegt palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām gan vilciena salonā, gan iekļūstot vilcienā un izkļūstot no tā. Attiecībā uz šādas palīdzības sniegšanu ir spēkā nosacījums, ka par personas vajadzību saņemt palīdzību vismaz 48 stundas iepriekš jāpaziņo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, stacijas apsaimniekotājam, biļešu tirgotājam vai ceļojuma rīkotājam, no kura biļete nopirkta.

Personai ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām jāierodas vismaz vienu stundu pirms publicētā izbraukšanas laika vai pirms laika, kad pasažieriem ir jāreģistrējas reisam, vai arī, — ja laiks nav norādīts, — vismaz 30 minūtes pirms publicētā izbraukšanas laika vai reģistrēšanās laika.

Ja tiek pilnībā/daļēji pazaudēti vai bojāti pārvietošanās palīglīdzekļi, ko izmanto pasažieris ar invaliditāti vai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, dzelzceļa uzņēmumam ir jānodrošina atlīdzība pilnā apmērā.

Kādu informāciju ir tiesības saņemt dzelzceļa pasažieriem?

Kopš 2009. gada decembra dzelzceļa pasažieriem ir tiesības saņemt izsmeļošu informāciju šim nolūkam vispiemērotākajā formātā. Šajā sakarā īpaši jāņem vērā cilvēku ar dzirdes un/vai redzes traucējumiem vajadzības. Ir runa par šādām informācijas kategorijām:

Informācija pirms brauciena.

  • Kādi ir vispārīgie nosacījumi, kas attiecas uz līgumu?

  • Ar kādiem reisiem visātrāk iespējams nokļūt galamērķī, un kādas ir viszemākās cenas?

  • Vai ir veikti pasākumi, lai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī pasažieriem ar velosipēdiem atvieglotu iekļuvi vilcienā un uzturēšanos tā salonā?

  • Vai ir pieejamas sēdvietas smēķētāju un nesmēķētāju zonā, pirmās un otrās klases vagonos, kā arī kupejās un guļamvagonos?

  • Vai paredzama reisa atcelšana vai kavēšanās?

  • Kādus pakalpojumus piedāvā vilciena salonā?

  • Kur un kādā veidā pasažieri var paziņot par pazaudētu bagāžu un iesniegt sūdzību?

Informācija brauciena laikā.

  • Kādus pakalpojumus piedāvā vilciena salonā?

  • Kāda ir nākamā pietura?

  • Vai vilciens kavējas? Ja tā, kad paredzama ierašanās galamērķī?

  • Kādi ir galvenie pieejamie savienojumu pakalpojumi?

  • Kas jāņem vērā drošības ziņā?

Vai dzelzceļa pasažieriem ir tiesības pārvadāt vilcienā velosipēdu?

Dzelzceļa uzņēmumu pienākums ir nodrošināt pasažieriem iespēju pārvadāt velosipēdus, ja tos var viegli pārvietot, ja tas negatīvi neietekmē attiecīgo dzelzceļa pakalpojumu un ja to atļauj ritošais sastāvs.

Kas notiek, ja vilciena reiss kavējas vai to atceļ?

Ja ir paredzama vismaz vienu stundu ilga kavēšanās, pasažieriem ir šādas izvēles iespējas:

  • saņemt kompensāciju biļetes cenas pilnā apmērā vai par vēl nenotikušo reisa daļu, kā arī par jau veikto reisa daļu, ja attiecīgais reiss vairs neiekļaujas pasažiera sākotnējā ceļojuma plānā. Turklāt šādā gadījumā pasažierim ir tiesības pēc iespējas ātrāk tikt nogādātam atpakaļ ceļojuma sākumpunktā;

  • turpināt braucienu vai tikt novirzītiem uz citu reisu ar pielīdzināmiem nosacījumiem, lai sasniegtu galamērķi pēc iespējas ātrāk vai arī vēlākā datumā atbilstīgi pasažiera vēlmēm.

Ja pasažieris turpina braucienu, neraugoties uz kavēšanos, viņam ir tiesības saņemt kompensāciju.

Minimālās kompensācijas summas, ko piemēro kavēšanās gadījumiem, ir šādas:

  • 25 % no biļetes cenas, ja kavējums ir 60 līdz 119 minūtes;

  • 50 % no biļetes cenas, ja kavējums ir vismaz 120 minūtes.

Kompensācija par biļeti jāizmaksā augstākais viena mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas. Noteiktos apstākļos ceļotājam nav tiesību saņemt kompensāciju, piemēram, ja reisa atcelšanas, kavēšanās vai nokavētas pārsēšanās iemesls ir apstākļi, no kuriem pārvadātājs nav varējis izvairīties, neraugoties uz to, ka tikuši veikti visi konkrētajā gadījumā nepieciešamie pasākumi.

Uzņēmuma pienākums ir informēt pasažierus par vilciena kavēšanos un reisu atcelšanu, tiklīdz šāda informācija ir pieejama.

Ikreiz, kad reiss kavējas vismaz vienu stundu, pasažieriem jāpiedāvā bezmaksas maltīte un atspirdzinājumi samērīgā attiecībā pret gaidīšanas laiku.

Turklāt dzelzceļa uzņēmuma pienākums ir piedāvāt bez maksas pārnakšņot viesnīcā vai citā naktsmītnē, kā arī nodrošināt pārvadāšanu starp dzelzceļa staciju un naktsmītnes vietu gadījumos, kad kavēšanās rezultātā vienu vai vairākas naktis nepieciešama naktsmītne.

Ja vilciena turpmāka kustība nav iespējama, dzelzceļa uzņēmumam jānodrošina pārvadāšana no vilciena līdz dzelzceļa stacijai, alternatīvam pakalpojuma sākumpunktam vai līdz galamērķim, kur un ja vien tas fiziski iespējams.

Ja dzelzceļa pakalpojuma sniegšanu vairs nav iespējams turpināt, dzelzceļa uzņēmumam, cik drīz vien iespējams, jānoorganizē alternatīvi pārvadājumu pakalpojumi.

Kas notiek, ja pasažieris iet bojā vai tiek ievainots?

Ja pasažieris iet bojā vai gūst ievainojumus dzelzceļa katastrofā, dzelzceļa uzņēmuma pienākums ir 15 dienu laikā veikt avansa maksājumus, kas sedz izmaksas saistībā ar attiecīgā pasažiera vai tā apgādājamo tūlītējām vajadzībām. Pasažiera nāves gadījumā šī summa ir vismaz 1200 eiro.

Kā dzelzceļa pasažieri var iesniegt sūdzību?

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pienākums ir izveidot sūdzību izskatīšanas mehānismu attiecībā uz tām tiesībām un pienākumiem, kas ietilpst minētās regulas darbības sfērā, un pasažieriem darīt plaši zināmu šādas sūdzību izskatīšanas struktūras kontaktinformāciju un darba valodu(-as).

Atbilde uz sūdzību parasti jāsniedz viena mēneša laikā; pamatotos gadījumos pasažieris ir jāinformē, līdz kuram datumam mazāk nekā trīs mēnešu laikā no sūdzības iesniegšanas datuma ir sagaidāma atbilde.

Kāda ir valstu izpildstruktūru nozīme?

Katrā dalībvalstī būs neatkarīga izpildstruktūra, kas nodrošinās, lai dzelzceļa pasažieri varētu pilnībā izmantot savas tiesības, kas tiem pienākas saskaņā ar minēto regulu, uzraudzīs to, kā dzelzceļa uzņēmumi, staciju apsaimniekotāji un biļešu tirgotāji pilda regulas noteikumus, un attiecīgos gadījumos piemēros sodu.

Komisija ir informēta, ka no 25 dalībvalstīm, kurās ir dzelzceļa sistēma, 23 valstīs šādas izpildstruktūras ir izraudzītas. To kontaktinformācija būs pieejama Komisijas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/transport/passengers/rail/rail_en.htm.

Turpmākie pasākumi

Kādas pasažieru tiesības vēl paredzēts ieviest?

Komisija vēlas paplašināt pasažieru tiesību piemērošanas jomu, aptverot visus transporta veidus, tāpēc 2008. gada decembrī tā nāca klajā ar diviem priekšlikumiem, kā aizsargāt kuģu un autobusu pasažieru tiesības. Tas ir saskaņā ar mērķiem, kas izvirzīti Komisijas 2005. gada 16. februāra paziņojumā "Pasažieru tiesību nostiprināšana Eiropas Savienībā"3.

Pasažieru aizsardzības nodrošināšana visā Eiropas transporta sistēmā būs pabeigta, kad Eiropas Parlaments un Padome pieņems tiesību aktus par autobusu pasažieru tiesībām4, kā arī attiecībā uz jūras un iekšzemes ūdensceļu transportu5. Tiklīdz šie noteikumi būs stājušies spēkā, tie nodrošinās pasažieriem vispārējas pamattiesības visā Eiropas Savienībā.

1 :

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīva 2007/58/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu.

2 :

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70.

3 :

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei „Pasažieru tiesību nostiprināšana Eiropas Savienībā” [COM(2005) 46, galīgā redakcija].

4 :

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā [COM(2008)817].

5 :

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā [COM(2008)816].


Side Bar