Navigation path

Left navigation

Additional tools

Komisija izveido ilgtspējīgu biodegvielu sertifikācijas sistēmu (sk. IP/10/711)

European Commission - MEMO/10/247   10/06/2010

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/10/247

Briselē, 2010. gada 10. jūnijā

Komisija izveido ilgtspējīgu biodegvielu sertifikācijas sistēmu (sk. IP/10/711)

Kas ir biodegvielas?

Biodegvielas ir transporta degvielas, ko ražo no biomasas. Pašlaik vissvarīgākie biodegvielu veidi ir bioetanols (to ražo no cukura un graudaugu kultūrām un izmanto, lai aizstātu benzīnu) un biodīzeļdegviela (to ražo galvenokārt no augu eļļām un izmanto, lai aizstātu dīzeļdegvielu). Transporta nozarē biodegvielas patēriņa īpatsvars 2008. gadā bija apmēram 3,4 %, pirms pieciem gadiem šis īpatsvars bija 0,5 %.

Kāpēc mums vajag biodegvielas?

Biodegvielas mums vajag, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saskaņā ar Eiropadomes 2007. gada apņemšanos palīdzētu par 20 % samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas. Biodegvielas ir galvenā alternatīva transportā izmantotajam benzīnam un dīzeļdegvielai, kas rada vairāk nekā 20 % no siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijām Eiropas Savienībā.

Kā ES veicina biodegvielu izmantošanu?

Atjaunojamo energoresursu direktīvā1, kuru pieņēma 2009. gadā, noteikti saistošie mērķi attiecībā uz atjaunojamo enerģiju. Katrai dalībvalstij jāsasniedz individuālie mērķi attiecībā uz atjaunojamās enerģijas kopējo īpatsvaru enerģijas patēriņā. Turklāt transporta nozarē visām dalībvalstīm jāsasniedz vienāds mērķis ─ jāpanāk, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars ir 10 %. Biodegvielas ir galvenais atjaunojamās enerģijas veids, ko izmanto transportā.

Kas ir jauns abos paziņojumos?

  • Ilgtspējīgas biodegvielas sertifikāts. Komisija mudina biodegvielas nozari, valdības un NVO izveidot brīvprātīgas biodegvielu sertifikācijas shēmas. Komisija izvērtēs, vai šīs shēmas ir uzticamas un vai tajās paredzēta revīzija krāpšanas novēršanai. Sertifikāti garantē, ka visas biodegvielas, ko pārdod ar tādu marķējumu, ir ilgtspējīgas un ražotas saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteiktajiem kritērijiem. Visām shēmām vajadzīgi neatkarīgi revidenti, kas pārbauda visus ražošanas posmus no lauksaimnieka līdz tirgotājam un degvielas piegādātājam.

  • Dabas aizsardzība. Komisija ļoti konkrēti izskaidro, kāda veida zemes nedrīkst izmantot biodegvielu ražošanai. Šīs zemes ir dabīgie meži, aizsargājamās teritorijas, mitrāji, kūdras purvi. Komisija nepārprotami izslēdz iespēju, ka mežus varētu pārvērst par eļļas palmu plantācijām.

  • Tikai tādu biodegvielu izmantošanas veicināšana, kā rezultātā ievērojami samazinās siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas. Komisija izskaidro, kā pierādīt, ka izmantotās biodegvielas ievērojami samazina siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju. Tā paskaidro, ka netiks atzīta neviena biodegviela, kuru izmantojot, netiek panākts siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas samazinājums par 35 % salīdzinājumā ar benzīnu un dīzeļdegvielu. Šo slieksni 2017. gadā paaugstinās līdz 50 %. Aprēķinos ņem vērā ne tikai oglekļa dioksīdu, bet arī metānu (CH4) un slāpekļa(I) oksīdu (N2O), kuriem abiem ir lielāks siltumnīcefekts nekā CO2.

Vai tas nozīmē, ka ES drīkst importēt tikai šīs biodegvielas?

Nē. Tas nozīmē, ka tikai tās biodegvielas, kas atbilst šiem nosacījumiem, ņems vērā valsts mērķos, kuri saskaņā ar 2009. gadā pieņemto Atjaunojamo energoresursu direktīvu 27 ES dalībvalstīm jāsasniedz līdz 2020. gadam. Tas attiecas uz visām biodegvielām, gan tām, kas ražotas Eiropas Savienībā, gan tām, kas importētas no valstīm ārpus ES. Tikai šīs biodegvielas var saņemt valsts atbalstu, piemēram, nodokļu atvieglojumus.

Kā sertifikāts darbojas praktiski?

Piemērs. Apvienotās Karalistes degvielas piegādātājam, kas izmanto etanolu no Brazīlijas, jāpaziņo Apvienotās Karalistes iestādēm biodegvielu daudzumi. Lai pierādītu, ka saskaņā ar direktīvu tās ir ilgtspējīgas biodegvielas, viņš var pievienoties brīvprātīgai shēmai.

Degvielas piegādātājam jāpārliecinās, ka visos ražošanas posmos uzskaiti veic gan tirgotājs, no kura viņš pērk biodegvielas, gan etanola rūpnīca, no kuras tirgotājs pērk etanolu, gan lauksaimnieks, kurš etanola rūpnīcai piegādā cukurniedres. Šo kontroli veic pirms uzņēmuma pievienošanās shēmai un pēc tam vismaz reizi gadā.

Revīziju veic tāpat kā finanšu nozarē. Revidents pārbauda visus dokumentus un veic inspekciju atlasītos lauksaimniecības, apstrādes un tirdzniecības uzņēmumos. Viņš pārbauda, vai zeme, kur audzētas etanola izejvielas, iepriekš patiešām ir bijusi lauksaimniecības zeme, nevis tropu mežs.

Vai degvielas uzpildes stacijā būs redzams biodegvielas marķējums?

Sertifikācijas shēmām netiek obligāti prasīts marķēt gala produktu. Tomēr to darīt drīkst. Arī no reklāmas viedokļa tas būtu izdevīgi, ja degvielas uzpildes stacijas varētu pierādīt, ka tirgo ilgtspējīgas biodegvielas, jo īpaši tad, ja shēmā piemēro pat stingrākus ilgtspējības kritērijus, nekā prasīts ES tiesību aktos.

Vai uzņēmumi vai valdības jau ir izrādījušas interesi par šādas shēmas izveidošanu?

Komisija uztur sakarus ar daudziem dažādiem uzņēmumiem un organizācijām, kas ir ieinteresētas brīvprātīgo shēmu izveidē. Paredzams, ka tagad, kad ir skaidrs, kādas būs revīzijas prasības, tie drīz lūgs Komisiju atzīt to brīvprātīgās shēmas.

Vai krāpšana nav iespējama? Revidenti visu laiku nestāv blakus

Ja maz ticamā gadījumā ─ un neraugoties uz neatkarīgo revīziju ─ joprojām būtu aizdomas par krāpšanu, ikviens var iesniegt lietu Komisijai, un Komisija shēmai var atņemt atzītas shēmas statusu.

Kādas biodegvielas izmanto transportā?

Biodīzeļdegvielas īpatsvars 2007. gadā transporta nozarē bija 75 % (6,1 milj. t) no ES atjaunojamajām degvielām, bioetanola īpatsvars bija 15 % (1,24 milj. t), bet pārējie 10 % bija tīra augu eļļa.

Cik daudz biodegvielas importē Eiropas Savienībā?

ES 2007. gadā importēja apmēram 26 % no patērētās biodīzeļdegvielas un 31 % no bioetanola. Tos lielākoties importē no Brazīlijas un ASV. Lielāko daļu biodegvielu ražo Eiropas Savienībā. Papildus ilgtspējības kritērijiem attiecībā uz ES biodegvielām jāpierāda atbilstība ES tiesību aktiem vides jomā un lauksaimniecības prasībām, tostarp par ainavas saglabāšanu, augsnes aizsardzību pret eroziju un ūdens izmantošanas pārvaldību.

Zemes platības ir ierobežotas. Vai jāizcērt meži, lai ražotu biodegvielas?

Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, kas pamatojas uz zemes lietojuma maiņas tīro ietekmi, lai sasniegtu 10 % mērķi, vajag apmēram 2 līdz 5 miljonus hektāru zemes. ES ir pietiekami daudz zemes platību, ko iepriekš izmantoja lauksaimniecībā, bet tagad tās vairs neizmanto kā aramzemi, šīs zemes pietiktu arī tad, ja visas patērētās biodegvielas ražotu Eiropā. Arī citās pasaules daļās ir alternatīvas jaunai mežu izciršanai. Indonēzijā ir apmēram 3 līdz 12 miljoni hektāru zemes, kas agrāk tika izcirsta un tad pamesta novārtā. Šo zemi var atkal izmantot.

Vai var izcirst tropu mežus un ražot palmu eļļu biodegvielas ražošanai ES mērķiem?

Nē. Paziņojumā šāda iespēja ir izslēgta. Tajā skaidri noteikts, ka mežus nedrīkst pārvērst par eļļas palmu plantācijām.

Vai lielāko daļu biodegvielu ražo no palmu eļļas?

ES tikai apmēram 4-5 % biodegvielas ir ražoti no palmu eļļas. Tas ir apmēram 1 % no palmu eļļas ražošanas apjoma pasaulē. Arī ārpus ES palmu eļļu biodegvielai daudz neizmanto. Vairāk nekā 95 % palmu eļļas izmanto pārtikā un rūpniecībā, piemēram, kosmētikas ražošanā.

Laikposmā no 2000. gada līdz 2008. gadam palmu eļļas ražošanas apjoms palielinājās par 20 miljoniem tonnu. Tas ir četrdesmit reizes vairāk nekā palmu eļļas daudzums, ko Eiropas Savienībā izmanto biodegvielām (500 000 tonnas). Tātad biodegvielas nav mežu izciršanas galvenais cēlonis. Tomēr ilgtspējības kritēriji nepārprotami attur no mežu izciršanas.

ES pētījumi liecina, ka biodegvielas nesamazina siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas. Kā ES uz šo reaģē?

Tā nav. Nesen publicēti ziņojumi liecina, ka biodegviela samazina siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas. Komisija, balstoties uz šiem pētījumiem, līdz gada beigām publicēs ziņojumu par netiešo zemes lietojuma maiņu, kā prasīts Atjaunojamo energoresursu direktīvā.

Biodegvielu izmantošanas attīstība ES 2003.-2008. gadā

Biodegvielu īpatsvars transporta degvielās

Dalībvalsts

Biodegvielu īpatsvars 2003. gadā

Biodegvielu īpatsvars 2008. gadā

Austrija

0,1

5,5

Beļģija

0,0

1,1

Bulgārija

-

0,22

Kipra

0,0

1,3

Čehija

1,1

1,3

Dānija

0,0

0,23

Igaunija

0,0

0,6

Somija

0,1

2,1

Francija

0,7

5,7

Vācija

1,2

6,0

Grieķija

0,0

1,0

Ungārija

0,0

3,5

Īrija

0,0

1,6

Itālija

0,5

0,6

Latvija

0,2

0,2

Lietuva

0,0

4,3

Luksemburga

0,0

2,0

Malta

0,0

0,44

Nīderlande

0,0

3,3

Polija

0,5

3,7

Portugāle

0,0

2,0

Rumānija

-

2,35

Slovākija

0,1

2,7

Slovēnija

0,0

1,2

Spānija

0,4

2,0

Zviedrija

1,3

5,0

Apvienotā Karaliste

0,0

2,0

ES 25

0,5%

ES 27

3,4%6

1 :

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamiem energoresursiem, OV L 140/28, 5.6.2009.

2 :

Tikai biodīzeļdegviela.

3 :

Dati no 2007. gada.

4 :

Tikai biodīzeļdegviela.

5 :

Tikai biodīzeļdegviela.

6 :

Aptuvens novērtējums.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website