MEMO/10/200

Briselē, 2010. gada 19. maijā

Digitālā programma Eiropai: pamatpasākumi

(skatīt arī IP/10/581 un MEMO/10/199)

Kādēļ vajadzīga Digitālā programma Eiropai?

Lai pēc iespējas labāk izmantotu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), tādējādi paātrinot ekonomikas atveseļošanu un liekot pamatus ilgtspējīgai digitālajai nākotnei, Eiropai vajadzīgs jauns rīcības plāns. Jaunajā rīcības plānā ierosināts likvidēt pašreizējos šķēršļus IKT potenciāla palielināšanai un veikt ilgtermiņa ieguldījumus, lai mazinātu problēmas nākotnē.

Internetu nekad nav izmantojuši 30 % eiropiešu. ASV ir četrreiz lielāks mūzikas lejupielādes apjoms nekā ES, jo ES trūkst likumīgu piedāvājumu un tirgi ir sadrumstaloti. Eiropa arī atpaliek no saviem rūpnieciskajiem partneriem, kā ASV un Japāna, tādās jomās kā IKT izpētes finansējums un īpaši ātrdarbīgu tīklu ieviešana. Salīdzinot ar 12 % japāņu un 15 % dienvidkorejiešu, tikai 1 % eiropiešu ir piekļuve optiskās šķiedras ātrgaitas tīkliem. ES izdevumi IKT izpētei un izstrādei sasniedz tikai 40 % no ASV līmeņa.

Eiropai jāuzņemas izaicinājums radīt iedarbīgu loku, kurā IKT stimulē ES ekonomiku. Tas iespējams, ja tiešsaistes neierobežotajā vidē ir pieejami izdevīgi pakalpojumi un ja to pieejamība un izmantošana rada pieprasījumu pēc ātrāka interneta. Pieprasījums pēc ātrāka interneta savukārt rada iespēju ieguldīt ātrākos tīklos. Ātrāku tīklu izveide un plaša izmantošana sniedz iespēju piedāvāt vēl vairāk inovatīvu pakalpojumu.

Digitālā programma nosaka uzdevumus, kuru risināšanā Eiropai jāpieliek vairāk pūļu, lai šis iedarbīgais loks varētu īstenoties praksē.

Kāds ir Digitālās programmas mērķis?

Digitālā programma nosaka septiņas prioritārās rīcības jomas:

• digitāla vienotā tirgus radīšana;

• IKT izstrādājumu un pakalpojumu sadarbspējas pamatnosacījumu uzlabošana;

• interneta uzticamības un drošības palielināšana;

• ātrākas interneta piekļuves nodrošināšana;

• pētniecības un izstrādes finansējuma palielināšana;

• digitālo prasmju, iemaņu un iekļautības uzlabošana;

• IKT piemērošana, lai uzsāktu tādu sociālu problēmu risināšanu kā klimata pārmaiņas, veselības aprūpes izmaksu palielināšanās un sabiedrības novecošana.

Kādus pamatpasākumus ierosina Eiropas Komisija?

Digitāls vienotais tirgus

Ir pienācis laiks jaunam vienotam tirgum, lai gūtu labumu no digitālās ēras.

Eiropa joprojām sastāv no atsevišķu valstu tiešsaistes tirgiem, un ir jārisina problēmas, kas eiropiešiem liedz baudīt digitāla vienotā tirgus labumus. Komercijas un kultūras saturam un pakalpojumiem ir jāplūst pāri robežām; tas būtu sasniedzams, likvidējot normatīvos šķēršļus un veicinot elektroniskos maksājumus un rēķinus, strīdu izšķiršanu un klientu uzticēšanos. Var un vajag darīt vairāk pašreizējā regulējumā, lai izveidotu vienotu tirgu telesakaru nozarē.

Digitālā programma, piemēram:

• stimulēs mūzikas lejupielādes uzņēmējdarbību (pagaidām Eiropa šajā ziņā sasniegusi vien 25 % no ASV līmeņa), vienkāršojot autortiesību iegūšanu, pārvaldību un licencēšanu. Turklāt, lai uzlabotu vadību, pārredzamību un Eiropas mēroga licencēšanu tiesību pārvaldībai (tiešsaistē), Komisija līdz 2010. gada beigām izvirzīs priekšlikumu pieņemt Pamatdirektīvu par kolektīvo tiesību pārvaldību; pēc šā gada Zaļās grāmatas izdošanas situācija tiks pārskatīta 2012. gadā;

• noteiks termiņu pārejai uz tiešsaistes maksājumu vienotu tirgu. Pašlaik tikai 8 % no tiem cilvēkiem ES, kas iepērkas tiešsaistē, pasūta preces no citām valstīm, un 60 % pārrobežu interneta pirkumu mēģinājumi tiek atteikti tehnisku vai juridisku iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc, ka pircējam ir ārvalsts kredītkarte;

• veicinās privātu un publisku e-komerciju 2011. gadā, modernizējot noteikumus attiecībā uz e-parakstu, lai droša e-autentifikācija ir sadarbspējīga un atzīta arī citās valstīs;

• stiprinās pilsoņu tiesības un vairos viņu pārliecību, līdz 2010. gada beigām atjauninot ES tiesību aktus par datu aizsardzību.

Eiropas Komisija nodrošinās arī patērētāju aizsardzību kibertelpā, izdodot ciparkodu, kurā skaidrā un pieejamā veidā apkopotas tiešsaistes vides pilsoņu tiesības. Pašlaik daudziem patērētājiem ir grūti uzzināt savas digitālās tiesības, īpaši tāpēc, ka šīs tiesības ir izklāstītas dažādos sarežģītos juridiskos dokumentos.

Ar Digitālo programmu saskaņā esošo citu darbību mērķis būs sniegt patērētājiem pārliecību, ka tiešsaistē ir iespējams veikt godīgus darījumus. Komisija īstenos ideju par ES tiešsaistes uzticamības zīmēm, jo īpaši attiecībā uz mazumtirdzniecības vietnēm, un ierosinās ES mēroga tiešsaistes strīdu izšķiršanas sistēmu e-komercijas darījumos, lai patērētāji zinātu, kur vērsties, ja atgadās kļūmes.

Sadarbspēja un standarti

Patiesi digitālas sabiedrības izveidei mums ir vajadzīga IT izstrādājumu un pakalpojumu efektīva sadarbspēja.

Internets ir tehniskās sadarbspējas potenciāla labākais piemērs. Tā atklātā uzbūve ir devusi sadarbspējīgas ierīces un lietojumprogrammas miljoniem cilvēku visā pasaulē. Taču, lai pilnībā izmantotu ieguvumus, ko sniedz IKT ieviešana Eiropā, ir jāveicina ierīču, lietojumprogrammu, datu krātuvju, pakalpojumu un tīklu sadarbspēja.

Sadarbspējas pamatnoteikumus iespējams uzlabot dažādos veidos. Svarīgs līdzeklis šajā gadījumā ir labu IKT standartu pieejamības un izmantojamības nodrošināšana, jo īpaši attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem un tiesību aktiem.

Digitālā programma, piemēram:

• ierosinās juridiskus pasākumus, lai labotu noteikumus attiecībā uz IKT standartu ieviešanu, tādējādi ļaujot izmantot atsevišķu IKT forumu un konsorciju standartus.

  Tomēr Komisija risinās arī situācijas, kurās šie standarti nepalīdz ievērojamu tirgus dalībnieku atbalsta trūkuma dēļ. Turpmākais mērķis ir labāka koordinācija starp valsts pārvaldes iestādēm, kas iespējama, izmantojot Eiropas sadarbspējas stratēģiju un sistēmu, lai nodrošinātu sadarbspēju starp e-pārvaldi un citām valsts pārvaldēm visā Eiropā.

Uzticamība un drošība

Eiropieši nepieņems tehnoloģiju, kam viņi neuzticas — digitālais laikmets nav ne „lielais brālis”, ne „kibernētiskie mežonīgie rietumi”.

Eiropieši neiesaistīsies arvien sarežģītākās tiešsaistes darbībās, ja viņiem nebūs pārliecības, ka viņi vai viņu bērni var pilnībā paļauties uz saviem tīkliem. Tādēļ ir jāvēršas pret jauna veida noziedzību — „kibernoziegumiem”, kas izpaužas gan kā vardarbība pret bērniem, gan identitātes zādzības un kiberuzbrukumi, un jāizstrādā reaģēšanas mehānismi.

Tajā pašā laikā jaunas problēmas rada datubāzu pavairošana un jaunas tehnoloģijas. Tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību Eiropas Savienībā ir pamattiesības, kas efektīvi jāīsteno gan nesaistē, gan tiešsaistē.

Internets tagad ir kļuvis par tik būtisku informācijas infrastruktūru gan privātpersonām, gan visai Eiropas tautsaimniecībai, ka mūsu IT sistēmas un tīkli ir jāpadara elastīgi un droši pret visiem jaunajiem draudiem.

Digitālā programma, piemēram:

• izveidos Eiropas kiberuzbrukumu ātrās reaģēšanas sistēmu, kā arī datorapdraudējumu reakcijas komandas (CERT) tīklu, un 2010. gadā ierosinās pastiprināt Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) nozīmi;

• ierosinās stingrākas tiesību normas, lai 2010. gadā apkarotu pret informācijas sistēmām vērstus kiberuzbrukumus, un līdz 2013. gadam ierosinās saistītus noteikumus par jurisdikciju kibertelpā Eiropas un starptautiskā līmenī.

Eiropas Komisija atbalstīs arī informācijas tālruņa līnijas, kurās bērni un viņu vecāki varēs ziņot par nelegāla satura izplatīšanu tiešsaistē, un strādās ar ES valstīm, lai piedāvātu skolās mācības par drošību tiešsaistē.

Saskaņā ar ES atjauninātiem telesakaru noteikumiem operatoru un pakalpojumu sniedzēju pienākums ir ziņot par personas datu drošības pārkāpumiem (skatīt MEMO/09/568). Uzsāktajā ES vispārējā datu aizsardzības regulējuma pārskatīšanā tiks iekļauta arī iespēja paplašināt pienākumu ziņot par datu drošības pārkāpumiem.

Ātra un īpaši ātra piekļuve internetam

Mums ir vajadzīgs īpaši ātrs internets, lai ekonomika varētu augt spēkā un radīt darbavietas un pārticību un lai nodrošinātu pilsoņiem piekļuvi tādam saturam un pakalpojumiem, kādu viņi vēlas.

Eiropai ir vajadzīga plaši pieejama ātra un īpaši ātra piekļuve internetam par konkurences noteiktām cenām. ES mērķis ir nodrošināt to, lai līdz 2013. gadam visiem eiropiešiem būtu pieejami pamata platjoslas pakalpojumi un lai līdz 2020. gadam: i) visiem eiropiešiem būtu piekļuve daudz lielāka ātruma internetam — virs 30 Mb/s — un ii) 50 % no Eiropas mājsaimniecībām vai vairāk abonētu interneta pieslēgumu ar ātrumu vairāk nekā 100 Mb/s.

Lai sasniegtu šos vērienīgos mērķus, ir jāizstrādā visaptveroša politika, kura balstās uz tehnoloģiju apvienojumu un līdztekus koncentrējas uz diviem mērķiem: pirmkārt, nodrošināt vispārēju platjoslas aptvērumu (apvienojot fiksēto un bezvadu), interneta ātrumam pakāpeniski palielinoties līdz 30 Mb/s un vairāk, otrkārt, laika gaitā sekmēt nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīklu ieviešanu un apguvi lielā daļā ES teritorijas, ļaujot izmantot īpaši ātrus interneta pieslēgumus — virs 100 Mb/s.

Digitālā programma, piemēram:

• nodrošinās to, lai līdz 2020. gadam visiem eiropiešiem būtu piekļuve daudz ātrākam internetam, kā to nosaka ES mērķi; Eiropas Komisija 2010. gadā iepazīstinās ar Paziņojumu par platjoslu, kurā tiks noteikts kopīgs satvars ES un dalībvalstu pasākumiem un tai skaitā tiks pētītas iespējas piesaistīt kapitālu ieguldījumiem, izmantojot tādus instrumentus kā kredītu nosacījumu uzlabošana (ar EIB un ES līdzekļu atbalstu), mērķtiecīga Eiropas spektra politikas programma un ieteikums ieguldījumu veicināšanai konkurētspējīgos nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīklos.

Pētniecība un inovācijas

Eiropai ir vairāk jāiegulda izpētē un izstrādē un jānodrošina labāko ideju nonākšana tirgū.

Tā kā IKT veido ievērojamu daļu no Eiropas rūpniecisko jaudu kopējās pievienotās vērtības, piemēram, automobiļu rūpniecības (25 %), plašpatēriņa ierīču (41 %) vai veselības aizsardzības un medicīnas jomā (33 %), ieguldījumu trūkums IKT izpētē un izstrādē apdraud Eiropas rūpniecības un pakalpojumu nozari kopumā.

Ieguldījumu plaisu, pirmkārt, rada tas, ka publiskā sektora izpētes un izstrādes darbības ir nepietiekamas un sadrumstalotas. Piemēram, ES publiskais sektors IKT izpētei un izstrādei tērē mazāk nekā 5,5 miljardus eiro gadā, stipri mazāk nekā konkurējošās ekonomikas. Otrkārt, tirgus sadrumstalotība un pētījumiem paredzētā finansējuma lielā izkliedētība ierobežo IKT inovatīvo uzņēmumu, it sevišķi MVU, izaugsmi un attīstību. Treškārt, Eiropa lēni apgūst uz IK tehnoloģijām balstītās inovācijas. Lai gan tādas sociālās pārmaiņas kā sabiedrības novecošana vai ekoloģiskā krīze ir lielākie inovācijas dzinējspēki, Eiropa maz izmanto inovācijas, izpētes un izstrādes iepirkumu savu sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes un snieguma uzlabošanai.

Lai risinātu šīs problēmas, Digitālā programma, piemēram:

• iesaistīs vairāk privāto ieguldījumu, stratēģiski izmantojot iepirkumu pirmskomercializācijas posmā un publiskā un privātā sektora partnerības, izmantojot struktūrfondus pētniecībai un inovācijai un saglabājot IKT izpētes un izstrādes budžeta pieauguma tempu 20 % gadā vismaz Septītās pamatprogrammas darbības laikā.

Komisija arī izstrādās „vieglus un ātrus” veidus, kā MVU un jaunajiem pētniekiem piekļūt ES līdzekļiem IKT izpētei. Komisija ir arī mudinājusi ES dalībvalstis, lai tās divkāršo publiskā sektora ikgadējos kopējos izdevumus IKT izpētei un izstrādei no 5,5 uz 11 miljardiem eiro (ieskaitot ES programmas) tādā veidā, ka tiek iesaistīts līdzvērtīgs privāto izdevumu pieaugums no 35 uz 70 miljardiem eiro.

Digitālās iemaņas, prasme un elektroniska iekļautība

Digitālajā laikmetā ir jārūpējas par iespēju sagādāšanu un emancipāciju; izcelsmei vai iemaņām nav jābūt par šķērsli piekļuvei šim potenciālam.

Tā kā arvien vairāk rutīnas darbību tiek veikts tiešsaistē — no pieteikšanās darbā līdz nodokļu nomaksai vai biļešu nodrosei — interneta lietošana daudziem eiropiešiem ir kļuvusi par daļu no ikdienas. Vairāk kā puse eiropiešu (250 miljoni) katru dienu ir tiešsaistē, tomēr 150 miljoni — aptuveni 30 % — eiropiešu internetu nav lietojuši nekad. Viņi bieži apgalvo, ka viņiem nav tādas vajadzības, vai arī tas ir pārāk dārgi. Šo grupu pārsvarā veido cilvēki vecumā no 65 līdz 74 gadiem, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, bezdarbnieki un mazāk izglītoti cilvēki.

Turklāt Eiropa cieš no arvien lielāka profesionālo IKT prasmju trūkuma un ap 2015. gadu tai, iespējams, trūks kompetentu praktiķu, lai aizpildītu 700 000 darbavietu IT nozarē.

Šīs nepilnības daudzus indivīdus atstumj no digitālās sabiedrības un ekonomikas un neļauj izpausties IKT apguves veicinošajai iedarbībai uz ražības pieaugumu.

Lai risinātu šīs problēmas, Digitālā programma, piemēram:

• mazinās digitālo prasmju plaisu, veicinot labāko IKT iemaņu iniciatīvu koordināciju dalībvalstu līmenī, īpaši ierosinot, lai digitālās prasmes un pieredze būtu Eiropas Sociālā fonda prioritāte;

• izstrādājot instrumentus līdz 2012. gadam, veicinās IKT iemaņu pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū, lai identificētu IKT praktiķu un lietotāju pieredzi tā, lai uzņēmumi, kas meklē darbiniekus ar konkrētām IT iemaņām, var viegli salīdzināt viņu prasmes.

Komisija, pamatojoties uz iespēju analīzi, līdz 2012. gadam arī ierosinās nodrošināt, lai līdz 2015. gadam tīmekļa vietnes, kas nodrošina sabiedriskus pakalpojumus, ir pieejamas visiem pilsoņiem, arī gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Sabiedrības ieguvumi no IKT

Tehnoloģijas un informācijas gudra izmantošana mums palīdzēs risināt tādas visas sabiedrības problēmas kā klimata pārmaiņas un sabiedrības novecošana.

IKT izmantošana un piemērošana Eiropai ļoti palīdz stāties pretī tādām nākotnes problēmām kā novecojošās sabiedrības atbalstīšana, klimata pārmaiņas, enerģijas patēriņa samazināšana, transporta efektivitātes un mobilitātes uzlabošana, pacientu iespēju uzlabošana un invalīdu iekļautības nodrošināšana.

Lai risinātu šīs problēmas, Digitālā programma, piemēram:

• panākot, ka līdz 2011. gadam tiek pieņemta kopīga metodoloģija, kas ļauj attīstīties citām jaunām nozarēm ar mazāku enerģijas patēriņu, nodrošinās, ka IKT nozare ziņo par tās siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijām;

• veiks plaša mēroga izmēģinājuma pasākumus, kas eiropiešiem sniedz drošu tiešsaistes piekļuvi viņu medicīniskajiem datiem, lai neatkarīgi no viņu atrašanās vietas piekļuvi savai medicīniskajai kartei viņi var nodot arī ārstiem;

• palielinās drošību un medicīnisko palīdzību eiropiešiem, piemēram, ārkārtas palīdzību ārvalstīs, nosakot informācijas par veselības stāvokli minimālo kopumu, kas elektroniski pieejams visā Eiropas Savienībā;

• uzlabos piekļuvi tiešsaistē Eiropas kultūras mantojuma bagātībām, ierosinot ES publiskās digitālās bibliotēkas „Europeana” un Eiropas kultūras darbu digitalizācijas ilgtspējīgu finansēšanas modeli;

• izveidos e-pārvaldību un ikdienas ērtības pilsoņiem un uzņēmumiem Eiropā, ieviešot tādu sarakstu ar kopīgiem pārrobežu pakalpojumiem, kas uzņēmumiem un pilsoņiem sniedz iespēju darboties neatkarīgi un dzīvot jebkurā vietā Eiropas Savienībā, un izveidojot elektronisko identitāšu savstarpējās atpazīstamības sistēmas.

Šīs un daudzas citas darbības Digitālo programmu padara par mērķtiecīgu turpmāko gadu rīcības plānu.

Kad Digitālā programma tiks īstenota praksē?

Šīs dienas paziņojums nosaka virkni pasākumu, kas tiks īstenoti vai ierosināti turpmāko 2-3 gadu laikā un līdz 2015. gadam vedinās uz turpmākām darbībām. Tad turpmāko 10 gadu laikā iniciatīva tiks attīstīta un izstrādāta kā „Eiropa 2020” stratēģijas labākais paraugs, lai sasniegtu „Eiropa 2020” izvirzītos mērķus.

Vai Eiropas Komisija Digitālo programmu īstenos viena pati? Kā ieinteresētās puses var palīdzēt?

Lai šo mērķtiecīgo programmu pārvērstu īstenībā, Eiropas Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas Parlamentu (veicot regulāras apspriedes), dalībvalstīm (izmantojot augsta līmeņa pārstāvju grupu) un dalībvalstu visu līmeņu ieinteresētajām personām. Lai novērtētu progresu un radušās problēmas, Komisija organizēs uz pasākumiem orientētas ieinteresēto personu platformas un ikgadējo Digitālo asambleju.

1. pielikums: pamatpasākumi

2. pielikums: galvenie darbības mērķi

Šie rādītāji galvenokārt ņemti no 2011.–2015. gada salīdzinošās novērtēšanas sistēmas, ko ES dalībvalstis apstiprināja 2009. gada novembrī.

1. Mērķi platjoslas jomā

Līdz 2013. gadam platjoslas pamatpakalpojumu pieejamība visiem: platjoslas pārklājums 100 % ES iedzīvotāju (atskaites punkts: 2008. gada decembrī DSL pārklājums (% no kopējā ES iedzīvotāju skaita) kopumā bija 93 %).

Ātra platjosla līdz 2020. gadam: platjoslas pārklājums 30 Mb/s vai vairāk 100 % ES iedzīvotāju (atskaites punkts: 2010. gada janvārī pieslēguma abonementi platjoslai ar ātrumu vismaz 10 Mb/s bija 23 %).

Īpaši ātra platjosla līdz 2020. gadam: 50 % Eiropas mājsaimniecību jābūt pieslēguma abonementiem, kas nodrošina ātrumu vairāk par 100 Mb/s (atskaites datu nav).

2. Digitāls vienotais tirgus

Veicināt e-komerciju: līdz 2015. gadam jāpanāk, ka tiešsaistē iepērkas 50 % iedzīvotāju (atskaites punkts: 2009. gadā pēdējo 12 mēnešu laikā preces vai pakalpojumus privātām vajadzībām pasūtīja 37 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem).

Pārrobežu e-komercija: līdz 2015. gadam jāpanāk, ka tiešsaistē citā valstī iepērkas 20 % iedzīvotāju (atskaites punkts: 2009. gadā pēdējo 12 mēnešu laikā preces vai pakalpojumus no citu ES valstu pārdevējiem pasūtīja 8 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem).

E-komercija uzņēmējdarbībā: līdz 2015. gadam jāpanāk, ka pirkšanu/pārdošanu tiešsaistē veic 33 % mazo un vidējo uzņēmumu (atskaites punkts: 2008. gadā attiecīgi 24 % un 12 % uzņēmumu veica iegādi/pārdošanu elektroniskā veidā par summu, kas vienāda ar vai lielāka par 1 % no apgrozījuma/kopējās iegādes summas).

Vienots tirgus telesakaru pakalpojumu jomā: līdz 2015. gadam jāpanāk, ka atšķirība starp viesabonēšanas un valsts tarifiem ir tuvu nullei (atskaites punkts: 2009. gadā vidējā cena par minūti viesabonēšanā bija 0,38 centi (veiktajiem zvaniem) un vidējā cena par minūti visiem zvaniem ES bija 0,13 centi (ieskaitot viesabonēšanu)).

3. Digitālā iekļautība

Līdz 2015. gadam panākt, ka regulāra interneta izmantošana palielinās no 60 % līdz 75 % un ka interneta izmantošana nelabvēlīgā situācijā nonākušo iedzīvotāju vidū palielinās no 41 % līdz 60 % (atskaites dati ir par 2009. gadu).

Līdz 2015. gadam uz pusi (līdz 15 %) samazināt to iedzīvotāju proporcionālo daļu, kas nekad nav izmantojuši internetu (atskaites punkts: 2009. gadā 30 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem nekad nebija izmantojuši internetu).

4. Sabiedriskie pakalpojumi

E-pārvalde līdz 2015. gadam: e-pārvaldi izmanto 50 % iedzīvotāju, un vairāk nekā puse no tiem iesniedz aizpildītas veidlapas (atskaites punkts: 2009. gadā e-pārvaldes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā izmantoja 38 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, un 47 % no viņiem izmantoja e-pārvaldes pakalpojumus, lai nosūtītu aizpildītas veidlapas).

Pārrobežu sabiedriskie pakalpojumi: līdz 2015. gadam panākt, ka tiešsaistē pieejami visi galvenie pārrobežu sabiedriskie pakalpojumi, kas iekļauti sarakstā, par kuru dalībvalstīm jāvienojas līdz 2011. gadam (atskaites datu nav).

5. Pētniecība un inovācija

Pētniecības un izstrādes paplašināšanās IKT jomā: dubultot publiskos ieguldījumus līdz 11 miljardiem eiro (atskaites punkts: 2007. gadā IKT pārvaldes budžeta apropriāciju vai pētniecības un izstrādes izdevumu (IKT GBAORD) nominālā summa bija 5,7 miljardi eiro).

6. Ekonomika ar zemu oglekļa emisiju

Energoefektīva apgaismojuma ieviešanas veicināšana: līdz 2020. gadam panākt, ka apgaismojuma energopatēriņš kopumā samazinās vismaz par 20 % (atskaites datu nav).