Navigation path

Left navigation

Additional tools

Digitālā programma Eiropai: ko no tās iegūšu es?

European Commission - MEMO/10/199   19/05/2010

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/10/199

Briselē, 2010. gada 19. maijā

Digitālā programma Eiropai: ko no tās iegūšu es?

(Sk. arī IP/10/581 un MEMO/10/200.)

Eiropas Komisija nupat iepazīstinājusi ar vērienīgu Digitālo programmu Eiropai, kurā izvirzītas septiņas prioritārās rīcības jomas: digitāla vienotā tirgus izveide, lielāka sadarbspēja, lielāka lietotāju uzticēšanās internetam un interneta drošības uzlabošana, ievērojami ātrāka piekļuve internetam, vairāk ieguldījumu pētniecībā un izstrādē, digitālās kompetences prasmju un iekļautības palielināšana, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju piemērošana, lai risinātu sabiedrībā aktuālas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas un sabiedrības novecošanu. Šajās septiņās jomās Digitālajā programmā paredzēti 100 turpmāki pasākumi, no kuriem 31 ir likumdošanas pasākums. Atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020” Digitālā programma ir pirmā no galvenajām iniciatīvām gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei (sk. IP/10/225). Kopumā Digitālā programma koncentrējas uz 21. gadsimta tehnoloģijām un tiešsaistes pakalpojumiem, kuri ļaus Eiropai veidot jaunas darba vietas, veicināt ekonomikas labklājību un uzlabot ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienas dzīvi daudzos dažādos veidos. Turpmāk sniegti daži praktiski piemēri tam, kā tieši Digitālās programmas īstenošanas pasākumi dos labumu cilvēkiem un uzņēmumiem.

Patērētāji: spēcīgs digitālais vienotais tirgus un piekļuve ātrdarbīgam internetam

Digitālajai pasaulei jābūt cilvēkiem ātri sasniedzamai! Taču pašlaik pārāk daudzi Eiropas iedzīvotāji jūtas iestrēguši lēnajā internetā, jo digitālais vienotais tirgus nav pietiekami attīstīts, cilvēki nejūtas droši, lai pieslēgtos tiešsaistei, vai tāpēc, ka cilvēkiem pat nav piekļuves ātrdarbīgam interneta savienojumam.

Patērētājiem joprojām nav iespējas pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz konkurētspējīgas cenas un Eiropas digitālajā vienotajā tirgū pieejamās plašās izvēles. Bieži vien kaut ko iegādāties no uzņēmuma, kurš atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, ir vienkāršāk nekā no uzņēmuma citā ES valstī. Piemēram, līdz 60 % mēģinājumu kaut ko iegādāties tiešsaistē no citas ES valsts saskaras ar tādiem sarežģījumiem kā kredītkartes maksājuma atteice tāpēc, ka pircējs dzīvo „nepareizajā” valstī. Vēl viens piemērs ir tāds, ka patērētāji var iegādāties kompaktdiskus jebkurā Eiropas mūzikas veikalā, taču bieži vien viņiem nav iespējas tiešsaistē likumīgi lejupielādēt mūziku no citas ES valsts, jo tiesības ir licencētas katrā valstī atsevišķi. Šāda sadrumstalotība nozīmē to, ka likumīga mūzikas lejupielāde ASV tiek veikta četrreiz vairāk nekā ES. Ir zināms arī fakts, ka tikai 12 % no ES tīmekļa lietotājiem jūtas pilnīgi droši, veicot darījumus tiešsaistē.

Attiecībā uz telekomunikācijām — par spīti ES veiktajiem pasākumiem saistībā ar viesabonēšanu, patērētāji pašlaik joprojām atturas no mobilā tālruņa pakalpojumu izmantošanas, atrodoties ārzemēs, jo izmaksas ir augstākas nekā izmantojot tos pašus pakalpojumus mītnes dalībvalstī, it īpaši tas attiecas uz datu viesabonēšanu.

Eiropas Digitālās programmas mērķis ir risināt šīs problēmas, lai cilvēkiem sniegtu piekļuvi visām potenciālajām digitālas sabiedrības priekšrocībām.

Piemēram, programma centīsies nodrošināt ļoti ātru piekļuvi internetam, kas palīdzēs iedzīvotājiem iepirkties, veikt radošo darbību, mācīties, socializēties un sadarboties tiešsaistē, un tas ir būtiski arī ekonomiskajai izaugsmei. Eiropas Digitālās programmas mērķis ir visiem eiropiešiem līdz 2020. gadam nodrošināt interneta savienojumu ar ātrumu 30 Mb/s vai vairāk un panākt, lai puse no Eiropas mājsaimniecībām abonētu interneta pieslēgumu ar ātrumu 100 Mb/s vai vairāk.

Digitālā programma veicinās arī ES radiofrekvenču spektra pārvaldības koordināciju, lai sekmētu inovatīvu bezvadu platjoslas pieslēguma pakalpojumu attīstību. Programmā tiks paredzēti skaidri noteikumi, lai veicinātu ieguldījumu atvērtos un konkurētspējīgos jaunas paaudzes tīklos, un tā palīdzēs valsts iestādēm attīstīt jaunu platjoslas pieslēguma infrastruktūru vietās, kur ģeogrāfisku apstākļu vai ierobežota potenciālo klientu skaita dēļ tirgum vai tikai ar privāto ieguldījumu ir sarežģīti piedāvāt ātrdarbīgu internetu (piemēram, lauku apvidos).

Digitālā programma, vienkāršojot autortiesību iegūšanu, pārvaldību un pārrobežu licencēšanu, tiecas rast risinājumu, lai visā Eiropā varētu piekļūt likumīgam tiešsaistes saturam. Tā arī veicinās nacionālo bibliotēku, arhīvu un muzeju bagātīgo krātuvju liela apmēra digitalizāciju un sekmēs piekļuvi tām, izmantojot Europeana (www.europeana.eu), Eiropas digitālo bibliotēku portālu (sk. MEMO/10/166).

Pārējās darbības šajā jomā ietver elektronisko maksājumu un rēķinu sagatavošanas vienkāršošanu jebkurā vietā Eiropā, lai veicinātu pārrobežu iepirkšanos tiešsaistē.

Lai palīdzētu eiropiešiem justies drošāk tiešsaistē, Digitālā programma stiprinās ES noteikumus par personas datu aizsardzību, uzlabos eYou vedni (http://ec.europa.eu/information_society/eyouguide/index_en.htm) digitālais vednis par tiesībām tiešsaistē —, lai padarītu to praktiskāku un lietotājam draudzīgāku, kā arī piedāvātu ES mēroga tiešsaistes risinājumu sistēmas izveidi elektroniskās komercijas darījumiem.

Viens no Digitālās programmas mērķiem ir vairot cilvēku uzticēšanos interneta izmantošanai, tai skaitā nodrošinot labāk koordinētu Eiropas iedzīvotāju reakciju uz kiberuzbrukumiem, identitātes zādzību un surogātpastu.

Pēc pētījuma par izmaksām, ko rada vienotā tirgus trūkums telekomunikāciju jomā, Komisija plāno veikt turpmākus pasākumus, lai, piemēram, nodrošinātu to, ka atšķirība starp viesabonēšanas un iekšzemes cenām līdz 2015. gadam sasniegtu nulli.

Darbinieki vajadzīgās prasmes digitālajam laikmetam

Pašlaik Eiropa cieš no pieaugoša IKT prasmju trūkuma. 150 miljoni eiropiešu, aptuveni 30 %, nekad nav lietojuši internetu, un Eiropas izglītības un mācību sistēmas nav nodrošinājušas pašlaik digitālajam darba tirgum vajadzīgās IKT prasmes. Digitālās programmas mērķis ir paaugstināt un uzlabot visu ES pilsoņu digitālās prasmes neatkarīgi no vecuma, atrašanās vietas vai ekonomiskās situācijas, lai cilvēki pilnībā varētu iekļauties digitālajā sabiedrībā un darba tirgū.

Ir arī milzīgs neatklāts potenciāls — miljoniem tādu jauniešu un miljoniem tādu visu vecumu grupu sieviešu, kas regulāri lieto IKT un ko varētu piesaistīt darbam IKT vai tehnoloģiju jomā. Šo potenciālo talantu un resursu milzīgo apmēru vajag atklāt, lai Eiropa varētu augt un būt konkurētspējīga. Digitālā programma centīsies pārliecināties, vai visi iedzīvotāji, it īpaši jauni cilvēki, apzinās IKT potenciālu visu veidu profesijās. ES prasīs dalībvalstīm izvirzīt digitālo rakstītprasmi un iemaņas par prioritārām Eiropas Sociālajam fondam.

Cilvēkiem, kuri jau izmanto IKT prasmes un strādā tehnoloģiju jomā, Digitālā programma palīdzēs identificēt un apzināt IKT praktiķu kompetences tā, lai nozare, kurai vajadzīgi darbinieki ar noteiktām IKT prasmēm, varētu tos vienkārši noteikt.

Pacienti un ārsti – IKT izmantošana ilgtspējīgai veselības aprūpei

Ar veselības aprūpi saistīto digitālo tehnoloģiju, sauktu arī par e-veselību, izpēte var lielā mērā uzlabot Eiropas pacientiem un medicīnas speciālistiem pieejamās aprūpes apjomu un kvalitāti. Piemēram, tādiem jauniem telemedicīnas pakalpojumiem kā tiešsaistes medicīniskās konsultācijas un pārnēsājamas ierīces, kas uzrauga to cilvēku veselības stāvokli, kuri cieš no hroniskām slimībām un invaliditātes, ir potenciāls piedāvāt pārvietošanās brīvību, kādu pacienti līdz šim nav pieredzējuši.

Praksē e-veselība var minimizēt medicīnisko kļūdu risku un palīdzēt konstatēt veselības problēmas agrīnā stadijā. Sirds slimnieku teleuzraudzība mājās var uzlabot izdzīvošanas rādītājus par 15 %, samazināt slimnīcā pavadīto dienu skaitu par 26 % un ietaupīt kopšanas izmaksas par 10 % — tas ir būtiski grūtos ekonomiskos laikos. E-recepšu sistēma var samazināt zāļu devu kļūdas par 15 %. E-veselībai būs izšķiroša nozīme, lai saglabātu tādu veselības aprūpi, kuru var atļauties visi Eiropas novecojošajā sabiedrībā uz kura tiem ir pieejama.

Digitālās programmas mērķis ir līdz 2015. gadam nodrošināt eiropiešus ar drošu piekļuvi saviem tiešsaistes medicīnas ierakstiem ne tikai mājās, bet arī ceļojuma laikā jebkurā ES valstī. Tas atvieglotu darbu ārstiem un ļautu pacientiem iegūt labāku palīdzību, izsaucot ārstu mājas vizītē vai apmeklējot to citā ES valstī.

Rūpniecība sadarbspējīgas digitālās ekonomikas iespējas

IKT joma sniedz nenovērtējamu ieguldījumu vispārējā Eiropas ekonomikas ražīguma palielināšanā kopumā (pusi no Eiropas ražīguma izaugsmes pēdējo 15 gadu laikā jau ir panākušas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas — sk. IP/10/571 — un šī tendence visticamāk pieaugs).

Ideālā variantā digitāliem pakalpojumiem un ierīcēm jādarbojas kopā un lieliski jāsazinās citai ar citu. Taču pašlaik tā nenotiek. Mums ir daudzas ierīces un programmatūru saskarnes, kas nedarbojas tik labi kā varētu, un tas rada tirgu sadrumstalotību un konkurences trūkumu. Mēs arī veicam standartizācijas procesus, kas ne vienmēr iet kopsolī ar tehnoloģiskajām pārmaiņām. Visas šīs problēmas ārkārtīgi apgrūtina tehnoloģiju integrētu izmantošanu un nozīmē to, ka tiešsaistes pakalpojumi, tai skaitā publiskie pakalpojumi, piespiež lietotājiem strādāt ar noteiktām programmatūrām vai ierīcēm, kas rada darbības ierobežošanas un augstāku cenu risku. Šādi šķēršļi arī liedz ražošanas nozarei izstrādāt inovatīvus produktus un pakalpojumus un potenciāli nedod iespēju tik ļoti vajadzīgajai ekonomikas izaugsmei un darbavietām.

Lai cīnītos ar šīm problēmām, Digitālā programma paredz līdz 2010. gadam pārskatīt ES standartizācijas politiku, kura īpaši vērsta uz vajadzību Eiropas IKT standartizācijai iet kopsolī ar ātri mainīgajiem tehnoloģiju tirgiem. Turklāt Komisija izdos vadlīnijas attiecībā uz standartu noteikšanas, valsts IKT risinājumu iepirkumu un sadarbspējas noteikumiem.

IKT nozare pētniecība un inovācija digitālai ekonomikai

Digitālās programmas mērķis ir jo īpaši cīnīties ar galvenajām problēmām — pārāk mazu ieguldījumu un sadrumstalotību Eiropas IKT izpētē. Eiropas IKT pētniecības un izstrādes izmaksas veido tikai 40 % no attiecīgajām ASV izmaksām. Tas ir stratēģisks trūkums, ņemot vērā to, ka IKT ir svarīgākā pamattehnoloģija modernajā ekonomikā.

Digitālā programma centīsies piesaistīt vairāk privāto ieguldījumu, izmantojot stratēģisku publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā un valsts un privātā sektora partnerību, ko finansētu ES reģionālie un citi pētniecības un inovāciju fondi, un uzturot ES IKT pētniecības un izstrādes budžeta ikgadējo pieaugumu tempu, kas noteikts Eiropas pētniecības programmās, vismaz līdz 2013. gadam.

IKT nozarē arī ļoti pietrūkst augsti kvalificētu IKT profesionāļu, kuri atbilstu pašreizējām un nākotnes darba prasībām nozarē. Eiropas Digitālā programma risina šo problēmu, mudinot apgūt IKT izglītību un piedāvājot pasākumus, lai padarītu šo izglītību pievilcīgāku karjeras izaugsmei. IKT profesionāļu pieejamība un labāka sagatavotība sekmēs stabilu nozares izaugsmi, kuras attīstība lielā mērā ir atkarīga no cilvēku prasmēm un iemaņām.

Cilvēkiem, kuri jau izmanto IKT prasmes un strādā tehnoloģiju nozarē, Digitālā programma palīdzēs noteikt un atpazīt IKT praktiķu kompetences tā, lai uzņēmumi, kuriem vajadzīgi darbinieki ar noteiktām IKT prasmēm, varētu tos vienkārši atrast.

Mazi un vidēji uzņēmumi (MVU) e-pārvaldības izmantošana MVU darbības vienkāršošanai

Digitālās programmas mērķis ir mazināt birokrātisko slogu un novērst šķēršļus, kuri attur 99 % no visiem Eiropas uzņēmumiem pilnībā izmantot Digitālā vienotā tirgus iespēju priekšrocības. Viens no Digitālās programmas vispārējiem mērķiem ir panākt, lai līdz 2015. gadam 33 % MVU veiktu pirkšanu vai pārdošanu tiešsaistē.

Konkrētāk, pielāgojot Vienoto Eiropas maksājumu telpu (SEPA), tiks vienkāršota MVU elektronisko maksājumu veikšana un rēķinu sagatavošana starp valstīm, pamatojoties uz drošām un efektīvām maksājumu metodēm.

Digitālās programmas apņemšanās mērķis, lai uzlabotu e-pārvaldības darbību, ir nodrošināt to, lai MVU varētu veltīt mazāk laika administratīvām procedūrām un iegūt jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Respektīvi, pilnībā ieviešot ES tiesību aktus attiecībā uz e-iepirkumiem, praktisku e-identifikāciju un e-autentifikāciju pārrobežu pakalpojumiem, pavērtos daudzas jaunas uzņēmējdarbības iespējas ārzemēs. Līdz 2011. gadam ES valstīm vajadzētu vienoties par kopīgu galveno pārrobežu valsts pakalpojumu sarakstu (piem., lai kvalificētos par līgumslēdzējpusi iepirkumu procesos, būs vajadzīgi elektroniskie sertifikāti), kas uzņēmējiem ļautu izveidot un vadīt uzņēmumus jebkur Eiropā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Šiem galvenajiem pakalpojumiem līdz 2015. gadam būtu jābūt pilnībā pieejamiem tiešsaistē.

Mākslinieki, autori, mūziķi

Internets ir unikāla kultūras satura izplatīšanas platforma, kas rada iespēju autoriem, komponistiem un māksliniekiem aptvert lielāku auditoriju. Eiropai steidzami vajag virzīt digitālā satura radīšanu, ražošanu un izplatīšanu. Tam vajadzīgs pilnībā funkcionējošs Eiropas digitālais vienotais tirgus un labāka autoru un citu radošo personu atalgojuma aizsardzība.

Dažas satura jomas Eiropas tiešsaistes vienotajā tirgū pašlaik ir sadrumstalotas, jo tiesību pārvaldība tiek organizēta katrā valstī atsevišķi, tāpēc visas Eiropas tiešsaistes mūzikas un video veikaliem vajadzētu pārrunāt tiesību jautājumu atsevišķi ar katru tiesību pārvaldības iestādi ikvienā no 27 dalībvalstīm. Rezultātā, neskatoties uz to, ka Eiropas patērētāji, piemēram, var iegādāties kompaktdiskus ikvienā veikalā, bieži vien viņiem nav iespējas iegādāties mūziku likumīgās tiešsaistes platformās citās ES valstīs, jo tiesības ir licencētas katrā valstī atsevišķi.

Pašlaik radošo personību ienākumu potenciāls ir pazemināts, jo Eiropas iedzīvotāji, kuri vēlas piekļūt radošajam un kultūras saturam, to nevar izdarīt, jo nepastāv likumīgu līdzekļu, kas ļautu piekļūt šādiem darbiem. Paradoksāli, ka pirātiskais saturs Eiropā cirkulē daudz brīvāk nekā likumīgais. Ir vajadzīgs sabalansēts risinājums; radošās nozares jāstimulē piedāvāt vairāk satura tiešsaistē, lai to varētu labāk juridiski aizsargāt. Digitālā programma sniedz iespēju risināt šīs problēmas, stimulējot licencēšanu pārrobežu un visas Eiropas digitālajā vidē. Tas tiks darīts, tai skaitā izmantojot jaunu Pamatdirektīvu par kolektīvo tiesību pārvaldību, ko paredzēts izstrādāt līdz 2011. gadam, un priekšlikumu direktīvai par nezināmu autoru darbiem, nepārtraukti diskutējot ar ieinteresētajām pusēm attiecībā uz drukātiem darbiem, kā arī pārskatot ES noteikumus par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu. Pēc 2010. gada Zaļās grāmatas par iespējām un problēmām, kas saistītas ar audiovizuālu darbu un cita radoša satura izplatīšanu tiešsaistē, 2012. gadā tiks novērtēta vajadzība pēc citiem līdzekļiem.

Vide IKT izmantošana, lai samazinātu mūsu ietekmi uz vidi

Eiropas vadošā loma globālā mērogā cīņā ar klimata pārmaiņām ir pavērusi ceļu tālāk ar vērienīgu enerģijas un klimata pārmaiņu politiku, kas mēģinās līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcu gāzu emisijas vismaz par 20 %. Lai palīdzētu Eiropas Savienībai sasniegt tās globālo apņemšanos, pilnībā jāizmanto potenciālie IKT rīki, kas palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem samazināt pašu radīto oglekļa emisiju.

Tādi IKT uzraudzības risinājumi kā viedie tīkli un skaitītāji, kuri analizē enerģijas patēriņu, var uzlabot energotaupīšanu birojos un mājās. Apgaismojums veido gandrīz 20 % no elektrības patēriņa visā pasaulē. Aptuveni 70 % no tās varētu ietaupīt, izmantojot efektīvas, uz IKT bāzētas viedas apgaismes pārvaldības sistēmas. Digitālajā programmā līdz 2020. gadam, salīdzinot ar 2010. gadu, paredzēts samazināt enerģijas izmantošanu apgaismei par 20 %.

Digitālā programma tiecas nodrošināt to, lai valsts iestādes, IKT nozare un nozares ar lielāko emisijas daudzumu cieši sadarbotos un paātrinātu uz IKT bāzētu risinājumu masveida ieviešanu, lai sasniegtu taupības mērķus.

Pētnieki – palielināts un apvienots IKT pētniecības finansējums

Pārāk mazs Eiropas ieguldījums IKT saistībā ar pētniecību un izstrādi apdraud Eiropas ražošanas un pakalpojumu nozares (galvenokārt automobiļu, plašpatēriņa ierīču, veselības aizsardzības un medicīnas nozares). Nepilnīgais ieguldījums galvenokārt radies ļoti mazo pētniecības un izstrādes izdevumu (mazāk nekā 5,5 miljardi eiro gadā), birokrātiskā sloga un tirgus sadrumstalotības dēļ.

Komisija Digitālajā programmā paredz piesaistīt vairāk privāto ieguldījumu, stratēģiski izmantojot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā. Komisija tāpat atbalstīs sešas uz IKT bāzētas publiskā un privātā sektora partnerības ES Septītajā pamatprogrammā pētniecībai, kur vienu miljardu eiro pilnībā finansē ES un piesaistītās privātās izmaksas ir aptuveni divi miljardi eiro. Tā arī uzturēs ikgadējā IKT un pētniecības un izstrādes budžeta pieauguma tempu vismaz līdz 2013. gadam. Digitālā programma aicina ES dalībvalstis līdz 2020. gadam dubultot ikgadējos kopējos valsts IKT pētniecības un izstrādes izdevumus līdz 11 miljardiem eiro.

Digitālā programma Eiropai ietver arī pasākumus dokumentu pārmērīgā daudzuma samazināšanai, lai, sākot no 2011. gada, jaunie pētnieki un MVU varētu vienkāršāk un ātrāk piekļūt ES IKT līdzekļiem, kā arī pasākumus resursu koordinēšanas un dalīšanas ar dalībvalstīm un nozari pastiprināšanai.

Bērni un viņu vecāki: paaugstināta drošība tiešsaistē

Pašlaik visaktīvākā interneta lietotāju vecuma grupa ir jaunieši un bērni: 73 % cilvēku vecumā no 16 līdz 24 gadiem regulāri izmanto modernizētus pakalpojumus, lai izveidotu un koplietotu tiešsaistes saturu, un tas ir divtik, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju (35 %). No visiem eiropiešiem, kas jaunāki par 24 gadiem, 66 %, lieto internetu katru dienu; salīdzinoši ES vidējais rādītājs ir 43 %. Tomēr, neskatoties uz to, ka šie jaunieši tiešsaistē, iespējams, jūtas pilnīgā drošībā, viņi joprojām ir pakļauti apdraudējumiem tiešsaistē.

Digitālā programma palīdzēs vecākiem un viņu bērniem tiešsaistē justies drošiem. Respektīvi, ar Drošāka interneta programmas palīdzību visas ES valstis tiks mudinātas izveidot informācijas tālruņu tīklu, kur varēs ziņot par aizskarošu tiešsaistes saturu, kā arī piedāvāt tiešsaistes drošības apmācību skolās. Tie tiešsaistes pakalpojumu nodrošinātāji, kuri jaunākās paaudzes vidū ir vispopulārākie (piem., sociālie tīkli, mobilo tālruņu operatori), tiks aicināti līdz 2013. gadam turpināt pašregulējošu pasākumu izstrādi attiecībā uz drošību tiešsaistē bērniem.

Visbeidzot, Digitālajā programmā ierosināts pastiprināt sadarbību Eiropas un starptautiskā līmenī cīņai ar kibernoziedzību (piem., uzmanīt tiešsaistes platformas valstu un ES līmenī, lai cīnītos ar seksuālu izmantošanu un bērnu seksuālās izmantošanas materiālu izplatīšanu tiešsaistē) un citām kiberuzbrukumu, identitātes zādzības un surogātpasta formām.

Vecāki cilvēki un invalīdi – jaunas iespējas

E-veselība ir galvenā joma, kurai vajadzīga inovācija, jo sevišķi novecojošā sabiedrībā, lai varētu nodrošināt labākus rezultātus invalīdiem vai veciem ļaudīm.

Piemēram, pateicoties ES finansējumam, iniciatīvas „Interaktīva automatizēta dzīves vide” (Ambient Assited Living (AAL)) tehnoloģijas sāka izmantot IKT, lai nodrošinātu to, ka digitālā sabiedrība pieļauj neatkarīgāku un cienīgu dzīvi cilvēkiem, kuri ir vārgi vai cieš no hroniskām slimībām, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti.

AAL programma veicina inovāciju un IKT izvēršanu tādās jomās kā kritienu novēršana (tie ES ietekmē vairāk nekā trešdaļu cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem) vai atbalstu vairāk nekā 7 miljoniem ES pilsoņu, kuri cieš no demences, atmiņas zuduma, uzmanības trūkuma vai nespējas atrisināt sīkas problēmas. Digitālā programma līdz 2015. gadam centīsies divkāršot neatkarīgu dzīves apstākļu nodrošināšanu veciem ļaudīm.

150 miljoni eiropiešu ― aptuveni 30 % ― nekad nav izmantojuši internetu. Šīs grupas lielākā daļa ir cilvēki vecumā no 65 līdz 74 gadiem. Pieejamība un lietojamība ir problēmas arī Eiropas invalīdiem. Šās digitālās plaisas pārvarēšana var palīdzēt nelabvēlīgā situācijā esošu sociālo grupu locekļiem līdztiesīgāk piedalīties digitālajā sabiedrībā (ieskaitot tādus viņu interesēm tuvākus pakalpojumus kā e-mācības, e-pārvalde, e-veselība) un uzlabot situāciju, paaugstinot viņu nodarbinātību un dzīves kvalitāti.

Cilvēki laukos un attālos rajonos savienojot kopienas

Digitālās programmas mērķis ir līdz 2013. gadam ieviest platjoslas internetu visiem, pat cilvēkiem, kas dzīvo nošķirtos rajonos. Tomēr jaunas infrastruktūras būvniecības augstās izmaksas un zemais pieprasījuma blīvums nozīmē to, ka telekomunikāciju uzņēmumi atturas uzstādīt vajadzīgo platjoslas infrastruktūru.

Lai risinātu šo problēmu, ES sadarbosies ar dalībvalstīm, stiprinot un motivējot reģionālās un citas finansēšanas programmas atbalstīt ieguldījumus un veikt pasākumus ieguldījumu izmaksu samazināšanai. Digitālā programma paredz nodrošināt arī to, lai daļa no digitālās dividendes ― radiofrekvences, kas atbrīvotas, no analogās apraides pārejot uz digitālo apraidi, ― varētu izmantot bezvadu platjoslas tehnoloģijām. Tas ir īpaši svarīgi, jo bezvadu (zemes un satelīta) platjosla ne tikai paver iespēju aizraujošiem, jauniem pakalpojumiem, bet arī ir būtiski ātra interneta nodrošināšanai visur, tai skaitā attālos un lauku reģionos.

Lai veicinātu platjoslas tīklu izstrādi, Eiropas Komisija vēlāk šajā gadā piedāvās vērienīgu Eiropas Frekvenču spektra politikas programmu, lai palielinātu radiofrekvenču spektra pārvaldības efektivitāti un maksimizētu tās sniegto ieguvumu patērētājiem un nozarei.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website