Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Robežu novērošanas sistēmas (EUROSUR) izveides izpēte

European Commission - MEMO/08/86   13/02/2008

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/08/86

Briselē 2008. gada 13. februārī

Eiropas Robežu novērošanas sistēmas (EUROSUR) izveides izpēte

Komisija ir iesniegusi paziņojumu par Eiropas Robežu novērošanas sistēmas (EUROSUR) izveidi, šīs sistēmas galvenie mērķi ir šādi: nepieļaut neatļautu robežas šķērsošanu, samazināt jūrā bojā gājušo nelegālo imigrantu skaitu un paaugstināt ES iekšējo drošību, uzlabojot pārrobežu noziedzības novēršanu.

Problēmas un mērķi

Paziņojumā ir izpētīti parametri, kuru ietvaros varētu izstrādāt Eiropas Robežu novērošanas sistēmu (EUROSUR), kas sākotnēji būtu vērsta uz ES dienvidu un austrumu ārējām robežām, un ieteikt dalībvalstīm rīcības plānu šādas „sistēmu sistēmas” pakāpeniskai ieviešanai nākamo gadu laikā. Šajā paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta robežuzraudzības stiprināšanai ar šādiem mērķiem.

  • Samazināt to nelegālo imigrantu skaitu, kuri nepamanīti ieceļo Eiropas Savienībā

Pašlaik valstu robežu novērošanas sistēmas aptver tikai atsevišķi izraudzītas ES ārējo robežu daļas. Tehnisku un finansiālu ierobežojumu dēļ zonas, kas tiek novērotas, pašlaik ir ierobežotas un aptver tikai atsevišķus līdzenumu vai piekrastes rajonus, kā arī tos robežu posmus, kuros veic novērošanas operācijas.

Par robežkontroli atbildīgās dalībvalstu iestādes ir jāapgādā ar savlaicīgāku un uzticamāku informāciju, ja tām ir jāatklāj, jānosaka, jāizseko un jāpārtver tos, kas nelegāli cenšas iekļūt Eiropas Savienībā, tādējādi samazinot to nelegālo imigrantu skaitu, kuri nepamanīti šķērso ES ārējās robežas.

  • Samazināt nelegālo imigrantu nāves gadījumu skaitu, jūrā izglābjot vairāk dzīvību

Daudzi nelegālie imigranti un personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ceļo ārkārtīgi grūtos apstākļos un uzņemas lielu personisko risku, cenšoties nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā, slēpjoties transporta līdzekļos, kravas kuģos utml. Nesenā ceļošanas prakse, izmantojot ceļošanai pa jūru nederīgas un pārpildītas laivas, ir palielinājusi to neveiksmīgo imigrantu skaitu, kuri joprojām zaudē dzīvību, noslīkstot Atlantijas okeānā starp Āfriku un Kanāriju salām, kā arī Vidusjūrā.

Traģisko nāves gadījumu skaits, kas rodas šādas nelegālās imigrācijas dēļ, nav pieņemams, un tādēļ ir ievērojami jāsamazina. Jāuzlabo spēja pamanīt mazas laivas atklātā jūrā, tādējādi palielinot meklēšanas un glābšanas iespējas un glābjot vairāk dzīvību jūrā. Tomēr ilgtermiņa risinājumu migrācijas pārvaldības problēmām var sasniegt tikai ar saskaņotas stratēģijas palīdzību, kurā ietverta sadarbība ar trešām valstīm arī robežu novērošanas jautājumos.

  • Paaugstināt ES iekšējo drošību kopumā, uzlabojot pārrobežu noziedzības novēršanu

Robežu novērošanas mērķis nav tikai novērst neatļautu robežšķērsošanu, bet arī apkarot pārrobežu noziedzību, piemēram, terorismu, novērst cilvēku tirdzniecību, narkotiku kontrabandu un ieroču nelegālu tirdzniecību.

Šo draudu apkarošana ir dalībvalstu policijas un izlūkdienestu pirmais un galvenais uzdevums. Tomēr efektīva robežu pārvaldības sistēma gan valstu, gan Eiropas līmenī būs vērtīgs līdzeklis pārrobežu noziedzības apkarošanai.

Vispārējā koncepcija

Eiropas Robežu novērošanas sistēmai (EUROSUR) vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus sasniegt pilnīgu situācijas pārzināšanu[1] par notiekošo pie to ārējām robežām un paaugstināt valsts tiesībaizsardzības iestāžu reaģēšanas spējas[2].

Ar EUROSUR palīdzību ir jāizveido kopīgs tehniskais ietvars, lai racionalizētu ikdienas sadarbību un saziņu starp dalībvalstu iestādēm un veicinātu jaunāko tehnoloģiju izmantošanu robežu novērošanai. Galvenajam operatīvajam mērķim jābūt informācijas (izņemot attiecībā uz personas datiem) apmaiņai pastāvošo valsts un Eiropas sistēmu vidū.

EUROSUR varētu īstenot trīs vienlaicīgi noritošos posmos.

  1. 1. POSMS. Šā posma mērķis ir dalībvalstu līmenī savstarpēji sasaistīt un racionalizēt pašreizējās novērošanas sistēmas un mehānismus.

Tādēļ Eiropas Ārējo robežu fonda ietvaros sniegtie līdzekļi jāizmanto, lai modernizētu un paplašinātu valstu robežu novērošanas sistēmas un izveidotu robežkontroles koordinācijas valsts centrus tajās dalībvalstīs, kas atrodas pie ES dienvidu un austrumu ārējām robežām.

Jāizveido drošs, datorizēts saziņas tīkls, lai apmainītos ar datiem un saskaņotu darbības gan tieši starp dalībvalstu centriem, gan ar FRONTEX aģentūru.

Turklāt jāizpēta, kā atsevišķi izraudzītām, kaimiņos esošām trešām valstīm varētu sniegt finanšu un materiāltehnisku atbalstu, lai tādējādi veicinātu šo valstu operatīvo sadarbību ar dalībvalstīm robežu novērošanā.

  1. 2. POSMS. Šā posma mērķis ir labāk izmantot novērošanas instrumentus ES līmenī.

Novērošanas instrumentu un sensoru (piemēram, satelītu, bezpilota gaisa kuģu utml.) tehniskā darbība jāuzlabo, izmantojot ES pētniecības un attīstības programmas.

Turklāt kopīgi pielietojot novērošanas instrumentus, dalībvalstu iestādēm varētu sniegt regulārāku un uzticamāku novērošanas gaitā iegūtu informāciju par šo valstu ārējām robežām un pierobežu zonu.

Visbeidzot, apkopojot izlūkdienestu sniegto informāciju ar informāciju, kas iegūta ar novērošanas instrumentiem, varētu izstrādāt vienotu pierobežas izlūkdatu ainu.

  1. 3. POSMS. Šā posma mērķis ir izveidot vienotu vidi informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā. Tas ir paveicams, plašākā tīklā apvienojot visas pastāvošās ziņošanas un pārraudzības sistēmas, kas attiecas uz dalībvalstu jurisdikcijā ietilpstošajām jūras zonām un blakus esošajām atklātās jūras zonām, tādējādi ļaujot robežkontroles iestādēm izmantot tās priekšrocības, kas rodas, saskaņoti piemērojot šīs dažādās sistēmas.

Ņemot vērā to spriedzi, ko šobrīd izraisa migrācija, šo integrēto tīklu vispirms jāattiecina uz Vidusjūru, Atlantijas okeāna dienvidu daļu (Kanāriju salām) un Melno jūru un galvenā uzmanība jāpievērš iekšējai drošībai, sasaistot robežkontroles iestādes ar citām iestādēm, kuru drošības intereses un atbildības joma ir saistītas ar jūrniecību.

Vēlākā posmā šo ziņošanas un novērošanas sistēmu integrēto tīklu varētu attiecināt uz visu ES jūrniecības jomu, iekļaujot tajā ne tikai ar robežām saistītos aspektus, bet arī visas ar jūrniecību saistītās darbības, piemēram, kuģošanas drošību, jūras vides aizsardzību, zivsaimniecības kontroli un tiesību aizsardzību.

Ar 1. un 2. posmu ir jāaptver ārējās jūras un sauszemes robežas, savukārt 3. posma ietvaros uzmanība jāpievērš tikai jūras jomai. Šā paziņojuma elementi, kas attiecas uz ārējo jūras robežu novērošanu, ir daļa no vispārējā regulējuma, ko nosaka ar integrēto Eiropas Savienības jūrniecības politiku.

Pēc pilnīgas EUROSUR ieviešanas šai sistēmai būs izšķiroša nozīme, lai pakāpeniski izveidotu vienotu un integrētu Eiropas robežu pārvaldības sistēmu. Īstenojot dažādus pasākumus, kas aprakstīti šajā paziņojumā, Ārējo robežu fondam jābūt par galveno solidaritātes mehānismu dalībvalstīm, lai sadalītu finanšu slogu Eiropas Savienībā.

Lai gūtu sīkāku ieskatu par priekšsēdētāja vietnieka Fratīni darbu, lūdzu, apmeklējiet viņa tīmekļa vietni: http://www.ec.europa.eu/commission_barroso/frattini/index_en.htm


[1] Situācijas pārzināšana nozīmē iestāžu spēju pamanīt kustību pāri robežai un atrast pamatotus iemeslus kontroles pasākumu veikšanai.

[2] Reakcijas spēja nozīmē laika posmu, kāds nepieciešams, lai nokļūtu jebkurā pārrobežu kustības vietā, kas ir jākontrolē, kā arī laiku un līdzekļus, kas nepieciešami, lai pienācīgi reaģētu uz neparastiem apstākļiem.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website