Navigation path

Left navigation

Additional tools

MEMO/08/740

Briselē, 2008. gada 26. novembrī

Kohēzijas pakete ekonomikas atveseļošanai. Jautājumi un atbildes par kohēzijas politikas ieguldījumu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā

Kāda ir kohēzijas politikas loma atveseļošanas plānā?

  • ES kohēzijas politikai no ES budžeta atvēlēta vairāk nekā trešdaļa. 2007.–2013. gadā reģionos un dalībvalstīs visā ES divos miljonos līdzfinansētu projektu ieguldīs 347 miljardus eiro. Reālajā ekonomikā šie ieguldījumi būs uzticams finansējuma avots, lai risinātu ilgtermiņa uzdevumus. Atbalstot tādas Lisabonas stratēģijas prioritātes kā modernas infrastruktūras tīkli, piekļuve platjoslas tīkliem, atbalsts mazajiem uzņēmumiem, inovācija, vide, cilvēkresursi un apmācība, tie ir vērsti uz ilgtspējīgu darba vietu radīšanu un izaugsmi.
  • Kohēzijas politikas devums Komisijas sagatavotajā atveseļošanas paketē ir dažādi leģislatīvi un neleģislatīvi pasākumi. To galvenais mērķis ir paātrināt maksājumus dalībvalstīm un atvieglot piekļuvi struktūrfondiem, tādējādi pasteidzinot projektu īstenošanu uz vietas un stiprinot Eiropas ekonomikas uzticību un dinamismu.

Cik jau izmaksāts dalībvalstīm avansā?

2007.–2008. gadā visas dalībvalstis saņēma 5 % no kopējiem līdzekļiem, kas piešķirami no struktūrfondiem, proti, no Eiropas Reģionālās attīstība fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF). No Kohēzijas fonda Spānija, Portugāle un Grieķija saņēma avansu 2 % apmērā 2007. gadā un 3 % apmērā 2008. gadā. ES-12 dalībvalstis 2007. gadā saņēma 2,5 % un 2008. gadā — 4 %.

Komisijas iepriekšējais finansējums
 
 
Relatīvā vērtība 
Absolūtā vērtība (miljardos eiro)
 
2007
2008
2007-2008
2007-2008 
Struktūrfondi
 
 
 
 
ES-15
2 %
3 %
5 %
 7,60
ES-12
2 %
3 %
5 %
 5,7
Pārrobežu sadarbība Eiropas Savienībā
2 %
3 %
5 %
0,39
Kohēzijas fonds
 
 
 
 
ES-15 (3 valstis)
2 %
3 %
5 %
 0,51
ES-12
2,5 %
4 %
6,5 %
 3,8
KOPĀ



18,0

Ekonomikas atveseļošanas plāns 2009. gadā piedāvā papildu avansa maksājumus. Kāds ir to apmērs?

Komisija ierosina grozīt vispārīgās regulas par ERAF, ESF un Kohēzijas fondu, lai būtu iespējams izdarīt šādus papildu avansa maksājumus:

  • no struktūrfondiem ES-12 dalībvalstis 2009. gadā saņemtu vēl 2% jeb 2,3 miljardus eiro (papildus jau paredzētajiem 2 %) un ES-15 saņemtu 2,5%, proti, aptuveni 3,8 miljardus eiro. Programmām, uz kurām attiecas ES pārrobežu sadarbība, 2009. gadā arī piešķirtu vēl 2 % avansa maksājumu, kas ir aptuveni 155 miljoni eiro;
  • attiecībā uz Kohēzijas fondu izmaiņas nav paredzētas. Spānija, Grieķija un Portugāle 2009. gadā saņems 2,5 % avansa maksājumu un ES-12 dalībvalstis saņems 4 %.

Finansējumā, par ko panākta vienošanās attiecībā uz katru dalībvalsti, visām 27 dalībvalstīm šie pasākumi nodrošinās kopā 6,25 miljardus eiro.

Komisijas iepriekšējais finansējums 2009. gadā
Avansa maksājumi 2009. gadā pirms ekonomikas atveseļošanas plāna miljardos eiro (% no kopējā piešķīruma)
Avansa maksājumi 2009. gadā, kuri pievienoti saskaņā ar ekonomikas atveseļošanas plānu miljardos eiro (% no kopējā piešķīruma)
Avansa maksājumi kopā 2009. gadā miljardos eiro
Struktūrfondi
 
 
 
ES-15
0
3,80 (2,5 %)
3,80
ES-12
2,29 (2 %)
2,29 (2 %)
 4,58
Pārrobežu sadarbība Eiropas Savienībā
0,08 (2 %)
0,16 (2 %)
0,24
Kohēzijas fonds
 
 
 
ES-15
(3 valstis)
0,26 (2,5 %)
0
 0.26
ES-12
2,37 (4 %)
0
 2,37
Kopā
5,0
6,25
11,25

Kad izmaksās jaunos avansa maksājumus?

Avansa maksājumus 2009. gadā izmaksās, tiklīdz tiks pieņemta grozītā regula; parasti tam vajadzīgas 30 dienas pēc regulas pieņemšanas.

Kā kohēzijas maksājumu sistēma darbojas praksē?

Komisija maksājumus izdara trijos posmos:

  • iepriekšējais finansējums (avansa maksājumi);
  • starpposma maksājumi;
  • noslēguma maksājums.

Pēc Komisijas lēmuma par darbības programmu 2007.–2013. gadam iedalīta iepriekšēja finansējuma summa. To izmaksā pa daļām, kā norādīts iepriekšējās tabulās. Starpposma maksājumus izdara, pamatojoties uz dokumentārajiem izdevumu pierādījumiem, ko dalībvalstis nosūta Komisijai.

Kā dalībvalstis lai papildina kohēzijas politikas finansējumu, ko saņem no Briseles, apstākļos, kad valsts kasei ir grūtības?

Avansa maksājumu mērķis ir nodrošināt tūlītēju naudas plūsmu plānošanas perioda sākumposmā, lai atvieglotu maksājumus saņēmējiem projektiem. Dalībvalstīm ir jāievēro minimālās valsts līdzfinansējuma likmes, kas noteiktas regulās (no 15 % līdz 50 % atkarībā no programmas), tomēr sistēma ir elastīga. Attiecībā uz individuāliem programmas projektiem dalībvalstis var variēt Kopienas un valsts iemaksas, piemēram, dažus darījumus 2009. gadā varētu pilnībā finansēt no struktūrfondiem, ja līdz plānošanas perioda beigām tos līdzsvaro ar darījumiem, ko finansē valsts.

Kādas vēl izmaiņas tiesību aktos varētu izdarīt?

Komisija ir ierosinājusi papildu grozījumus tiesību aktos, par galveno mērķi izvirzot īstenošanas paātrināšanu uz vietas. Konkrēti mērķi ir šādi:

  • paātrināt lielo projektu īstenošanu, pieņemot maksājumu pieprasījumus, pirms projektu oficiāli apstiprina Komisija;
  • vienkāršot attiecināmības noteikumus, lai dažas pieskaitāmās izmaksas varētu atlīdzināt pēc vienotas likmes (piem., dalīti tīrīšanas un drošības pakalpojumi biznesa parkos). Lai to varētu izdarīt, būs jāgroza 56. pants vispārīgajā regulā par struktūrfondiem;
  • vienkāršot režīmu avansa maksājumiem, ko izmaksā saņēmējiem valsts atbalsta veidā. Praksē tas nozīmē, ka valsts atbalstu saņēmējiem avansā izmaksāt iespējams 100 % apmērā, vienlaikus ievērojot citus nosacījumus.

Pirms īstenošanas par visām izmaiņām tiesību aktos būs jāvienojas Padomē.

Kādu atbalstu var saņemt dalībvalstis no Eiropas Investīciju bankas (EIB) vai citām finanšu iestādēm, lai pasargātu projektus no finansējuma izsīkuma?

Lai atbalstītu dalībvalstis un reģionus, kas gatavo “lielos projektus” (kuru kopējās izmaksas pārsniedz 25 miljonus eiro vides projektiem un 50 miljonus eiro citām jomām), Eiropas Komisija, EIB, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Kreditanstalt für Wiederaufbau Bank ir sākušas kopīgu iniciatīvu JASPERS (Joint Assistance in Supporting Projects in European Regions = Kopēja palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos). Komisija kopā ar saviem partneriem vēlas ievērojami palielināt iespēju izmantot JASPERS, 2009. gadā par 25 % palielinot tehnisko darbinieku skaitu. Tādējādi gaidāms, ka dalībvalstīm tehniski sagatavot lielos projektus, paātrinot to īstenošanu, palīdzēs vairāk nekā 70 ekspertu (pašlaik ir 58 eksperti).

Vai Komisija rosina dalībvalstis, ņemot vērā pašreizējo nestabilo ekonomisko situāciju, atkārtoti novērtēt kohēzijas ieguldījumu prioritāti?

Eiropas Komisija aicina dalībvalstis apzināt iespējas mainīt prioritātes un mērķus, lai paātrinātu izdevumus jomās, kam ir lielāks izaugsmes potenciāls. Tas varētu būt saistīts ar lielāku koncentrēšanos uz energoefektivitātes pasākumiem, tostarp mājokļu jomā, un pastiprinātu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir Eiropas ekonomikas izaugsmes galvenais dzinējspēks. Tāpēc Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) un citiem partneriem, lai pašlaik spēkā esošos noteikumus par finanšu plānošanas produktiem drīzāk piemērotu arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot iniciatīvu JEREMIE (Joint European Resources for Micro to Medium Enterprises = Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikro uzņēmumiem). Turklāt Komisija kopā ar EIF un EIB un visām dalībvalstīm nākamā gada sākumā sāks divas specializētas platformas — forumu informācijas, vadlīniju un labas prakses apmaiņai.

Ar mērķi paātrināt īstenošanu Komisija arī ierosina sadarboties ar dalībvalstīm, lai vienkāršotu programmu realizāciju un saturu.

[ ]


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website