Navigation path

Left navigation

Additional tools

Jautājumi un atbildes saistībā ar priekšlikumu direktīvai par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu

European Commission - MEMO/08/36   23/01/2008

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/08/36

Briselē, 2008. gada 23. janvārī

Jautājumi un atbildes saistībā ar priekšlikumu direktīvai par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu

1) Kas ir oglekļa uztveršana un uzglabāšana?

Oglekļa uztveršana un uzglabāšana (CCS) ir tehnoloģisku procesu kopums, kas ietver oglekļa dioksīda (CO2) uztveršanu no rūpniecisku iekārtu radītām gāzēm, tā transportēšanu un iepildīšanu ģeoloģiskos veidojumos.

Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) galvenais uzdevums ir samazināt CO2 emisijas, ko rada enerģijas ražošana no fosilā kurināmā, galvenokārt oglēm un gāzes. Pēc uztveršanas CO2 transportē uz piemērotu ģeoloģisku veidojumu, kurā to iepilda, lai ilgstoši izolētu no atmosfēras.

Ģeoloģiskā uzglabāšana nav vienīgais uzglabāšanas veids. Ir iespējama arī CO2 uzglabāšana vertikālajā ūdens slānī un CO2 saistīšana un uzglabāšana, izmantojot minerālu karbonizāciju. Uzskata, ka uzglabāšana vertikālajā ūdens slānī rada lielu vides apdraudējuma risku, tāpēc Komisijas ierosinātajā direktīvā par CO2 ģeoloģisko uzglabāšanu šo paņēmienu Eiropas Savienībā aizliedz. Oglekļa dioksīda uzglabāšanu, izmantojot minerālu karbonizāciju, pašlaik vēl pēta. Komisija sekos līdzi notikumu attīstībai šajā jomā.

2) Kā notiek ģeoloģiskā uzglabāšana?

Ir četri galvenie mehānismi CO2 noglabāšanai pareizi izraudzītos ģeoloģiskos veidojumos. Pirmais ir noglabāšana zem necaurlaidīga pārsedzoša ieža, kas neļauj CO2 izplūst atmosfērā. Izmantojot otro paņēmienu, CO2 uzglabāšanu nodrošina kapilārie spēki iežu formējuma plaisās, kas veidojas aptuveni 10 gadus pēc gāzes iepildīšanas. Trešais mehānisms ir noglabāšana, izmantojot CO2 šķīdību ūdenī. Oglekļa dioksīds izšķīst ūdenī, kas sastopams ģeoloģiskajā veidojumā, un nogrimst, jo ūdenī izšķīdis CO2 ir smagāks nekā parasts ūdens. Šis process notiek 10 līdz 100 gadus pēc iepildīšanas. Visbeidzot, oglekļa dioksīdu var saistīt un noglabāt, izmantojot minerālu karbonizāciju, kad izšķīdis CO2 ķīmiski reaģē ar veidojuma iežiem, veidojot minerālvielas.

3) Kāpēc ogleklis jāuztver un jāuzglabā?

Lai gan energoefektivitāte un atjaunojamie resursi ir ilgtspējīgākais risinājums gan energoapgādes, gan klimata drošībai ilgtermiņā, ES un pasaules CO2 emisijas līdz 2050. gadam nav iespējams samazināt par 50 %, neizmantojot arī citas iespējas, piemēram, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu.

Ļoti svarīgs faktors ir laiks. Nākamo 10 gadu laikā aptuveni trešdaļu no oglēm iegūtās elektroenerģijas Eiropā aizstās ar citiem ieguves veidiem. Starptautiskā mērogā Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas un Meksikas enerģijas patēriņš radīs būtisku globālu pieprasījuma pieaugumu, ko, iespējams, apmierinās, galvenokārt izmantojot fosilo kurināmo. Ir steidzami jārīkojas, lai varētu stāties pretī šīm ļoti ievērojamajām iespējamajām emisijām.

4) Vai oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģija ir pietiekami pilnveidota?

Oglekļa dioksīda uztveršana, transportēšana un uzglabāšana kā atsevišķi tehnoloģijas elementi jau ir demonstrēti, tomēr problēmas joprojām rada to integrēšana vienotā CCS procesā un izmaksu samazināšana.
Lielākie CO2 uzglabāšanas projekti, kuros ir iesaistīti Eiropas uzņēmumi, ir Sleipner[1] projekts Ziemeļjūrā (Statoil) un In Salah[2] projekts Alžīrijā (Statoil, BP un Sonotrach). Abi projekti ir saistīti ar CO2 izdalīšanu no dabasgāzes. Tas ir process, kuru īsteno jau pirms gāzes pārdošanas, un izdalīto CO2 iepilda uzglabāšanai pazemes ģeoloģiskajos veidojumos. Sleipner projekta īstenošanu veicināja Norvēģijas oglekļa dioksīda nodoklis, kas ir ievērojami augstāks nekā izmaksas CO2 uzglabāšanai Sleipner ģeoloģiskajā veidojumā. In Salah projekta uzsākšanu sekmēja BP iekšējā oglekļa kvotu tirdzniecības sistēma. Citi pašlaik īstenojami demonstrācijas projekti ir Vattenfall projekts Schwartze Pumpe[3] apgabalā Vācijā, kuru paredzēts nodot ekspluatācijā 2008. gada vidū, un Total CCS projekts Lacq baseinā Francijā. Eiropas Nulles emisiju fosilā kurināmā spēkstaciju tehnoloģiju platforma (ETP-ZEP), kas ir Komisijas atbalstīta ieinteresēto pušu iniciatīva, ir apzinājusi aptuveni 15 pilna mēroga demonstrējuma projektus, kurus varētu īstenot pēc vajadzīgās ekonomiskās sistēmas izveidošanas.

5) Kādas ir oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas izmaksas?

CCS izmaksas veido kapitālieguldījumi CO2 uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas iekārtās un šo iekārtu ekspluatēšana CO2 uzglabāšanai, piemēram, izdevumi par enerģiju, kas patērēta CO2 uztveršanai, transportēšanai un iepildīšanai. Rēķinot pašreizējās tehnoloģiju cenās, sākotnējo investīciju izmaksas ir aptuveni 30 līdz 70 % (t.i. vairāki simti miljonu euro katrai spēkstacijai) lielākas nekā standarta spēkstacijām, un darbības izmaksas pašlaik ir 25 līdz 75 % augstākas nekā ogļu spēkstacijām bez CCS. Sagaidāms, ka šīs izmaksas ievērojami samazināsies, tehnoloģijai sevi apliecinot komerciālā mērogā.

6) Kad notiks šīs tehnoloģijas plaša ieviešana?

CCS ieviešana būs atkarīga no oglekļa cenas un tehnoloģijas cenas. Ja cena par tonnas CO2 emisiju novēršanu, izmantojot CCS, būs zemāka nekā oglekļa cena, sāksies CCS ieviešana. Lai gan abu šo cenu dinamiku joprojām ir grūti prognozēt, klimata un enerģijas priekšlikumu pakete palīdzēs tās zināmā mērā stabilizēt.

Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmā uztvertu, transportētu un drošā veidā uzglabātu CO2 uzskatīs par neemitētu. Sistēmas pārskatīšanai, lai nodrošinātu Eiropas Savienības nozarei noteiktā siltumnīcefekta gāzu 20 % samazinājuma panākšanu, vajadzētu nodrošināt stabilu oglekļa cenu.

Paziņojumā, kura temats ir atbalsts agrīniem demonstrējumiem par ilgtspējīgu enerģijas ražošanu, Komisija pauž atbalstu agrīniem pilnvērtīgiem CCS demonstrējumiem un aicina nozari un publisko sektoru laikus uzsākt drosmīgu iniciatīvu īstenošanu. Demonstrējumu mērķis ir mācīties praktiski integrēt procesa sastāvdaļas komerciālā mērogā. Demonstrējumu projektiem un visiem citiem turpmākiem CCS projektiem piemēros veicinošu tiesisko regulējumu. Demonstrēšanas projektu īstenošanai vajadzētu veicināt tehnoloģijas cenas ievērojamu kritumu nākamo desmit gadu laikā.

Saskaņā ar Komisijas prognozēm, kas izklāstītas direktīvas par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu priekšlikuma ietekmes novērtējumā, CCS izmantošana komerciālā mērogā, iespējams, varētu sākties ap 2020. gadu un pēc tam ievērojami pieaugt.

7) Kas segs izmaksas?

Priekšlikums īstenot CCS neradīs izmaksas papildus tām, kas jau vajadzīgas, lai sasniegtu mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %. Kad CCS būs pilnveidota, uzņēmēji varēs izlemt, vai emitēt CO2 atmosfērā un maksāt par ETS kvotām vai arī izmantot CCS, lai samazinātu emisijas un samazinātu maksājumus. Maksimālo summu, ko uzņēmējs maksās, galvenokārt noteiks oglekļa cena. Oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu ieviesīs tikai, ja cena par tonnu neemitēta CO2 būs zemāka nekā oglekļa cena. Šajā ziņā oglekļa cena ietver CO2 emisiju klimata izmaksas. Atkarībā no apstākļiem attiecīgajā tirgū, uzņēmēji daļu no oglekļa izmaksām var novirzīt patērētājiem. (Skat. piezīmes par ieguldījuma dalījumu un pārskatītu ETS priekšlikumu.)

Papildus oglekļa tirgus radītajam stimulam CCS demonstrēšanas projektiem to agrīnajā fāzē vajadzēs papildu finansējumu, jo tehnoloģijas pašreizējā cena ievērojami pārsniedz oglekļa cenu. Lai piesaistītu šādu papildu finansējumu, izšķiroša nozīme būs nopietnam nozares ieguldījumam, un svarīgi būs arī dalībvalstu atbalsta pasākumi.

Ņemot vērā to, ka ir ļoti svarīgi pēc iespējas drīzāk demonstrēt CCS izmantošanu enerģijas ražošanā, un ievērojot to projektu skaitu, kam varētu būt vajadzīgs publiskais finansējums, Komisija ir noskaņota pozitīvi izvērtēt valsts atbalsta izmantošanu, lai segtu papildu izmaksas, kas saistītas ar CCS demonstrējumiem enerģijas ražošanas projektos. Šī apņemšanās ir atspoguļota pārskatītajās vadlīnijās par valsts atbalstu vides jomā, kas pieņemtas līdz ar minēto paketi.

8) Vai CCS būs obligāta?

Šajā posmā tā nebūs obligāta. Komisijas priekšlikums ļauj īstenot oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, nodrošinot sistēmu vides risku pārvaldībai un novēršot šķēršļus esošajos tiesību aktos. CCS praktiska ieviešana būs atkarīga no oglekļa cenas un tehnoloģijas izmaksām. Katrs uzņēmējs varēs pats izlemt, vai CCS ir komerciāli izdevīga.

Ierosinātās direktīvas ietekmes novērtējumā ir pētīts, kādas sekas varētu radīt CCS obligāta ieviešana. Lai gan tas veicinātu CCS drīzāku ieviešanu, izmaksas būtu ievērojamas, un tas nenodrošinātu lielas priekšrocības attiecībā uz tehnoloģiju attīstības stimulēšanu, gaisa kvalitātes uzlabošanu vai CCS ieviešanu valstīs, kas nav ES dalībvalstis. CCS obligāta izmantošana būtu pretrunā arī ar Eiropas (emisiju kvotu) tirdzniecības sistēmas uz tirgu balstīto pieeju. Turklāt tādas tehnoloģijas noteikšana par obligātu, kuru komerciālā mērogā vēl neizmanto, radītu pašlaik neattaisnojamus riskus.

Tomēr situācija var mainīties. Lai izpildītu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas prasības pēc 2020. gada, CCS izmantošana būs būtiska, kā arī līdz 2015. gadam skaidrākas kļūs tehnoloģiskās iespējas. Tādējādi, ja CCS komerciālas izmantošanas uzsākšana notiks lēni, politikas veidotājiem no jauna būs jāapsver CCS tehnoloģijas obligātas izmantošanas variants.

9) Kā CCS iekļausies ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā?

Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) nodrošinās galveno stimulu CCS ieviešanai. Uztverto CO2, kas uztverts un ko drošā veidā uzglabā atbilstoši ES tiesiskajam pamatregulējumam, saskaņā ar ETS uzskata par neemitētu. ETS II posmā (2008-2012) var iekļaut CCS iekārtas. ETS III posmā (sākot ar 2013. gadu) saskaņā ar priekšlikumu grozīt emisiju tirdzniecības direktīvu uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas iekārtas nepārprotami iekļaus ETS I pielikumā.

10) Kāds būs CCS devums CO2 emisiju samazināšanai ES?

Tas ir atkarīgs no CCS ieviešanas, bet prognozes, kas izteiktas direktīvas priekšlikuma ietekmes novērtējumā, rāda, ka, iekļaujot oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu ETS un pieņemot, ka siltumnīcefekta gāzu samazinājums līdz 2020. gadam būs 20 %, kā arī pieņemot, ka līdz 2030. gadam sekmīgi turpināsies virzība uz mērķu sasniegšanu, kas noteikti gadsimta vidum, 2020. gadā varētu tikt uztverti 7 miljoni tonnu CO2, šim apjomam palielinoties līdz 160 miljoniem tonnu 2030. gadā. CO2 emisiju samazinājums 2030. gadā veidotu aptuveni 15 % no Eiropā vajadzīgā samazinājuma[4]. Novērtējumi iespējamam globālam samazinājumam ir līdzīgi, t.i. aptuveni 14 % līdz 2030. gadam[5].

11) Kāda veida uzglabāšanas vietas izraudzīsies un kā tas notiks?

CO2 uzglabāšanai galvenokārt ir piemēroti šādi divi ģeoloģiski veidojumi: iztukšoti naftas un gāzes lauki un sālsūdens nesējslāņi (gruntsūdens tilpes, kuru sāls saturs neļauj tās izmantot kā dzeramā ūdens avotu vai lauksaimniecībā).

Uzglabāšanas vietas izvēle ir ļoti būtisks uzglabāšanas projekta izstrādāšanas posms. Dalībvalstīm ir tiesības noteikt, kurus to teritorijas apgabalus drīkst izmantot CO2 uzglabāšanai. Ja nepieciešamās informācijas iegūšanai ir vajadzīga izpēte, izpētes atļaujas jāizsniedz nediskriminējošā veidā uz diviem gadiem ar iespēju tās pagarināt.

Iespējamās uzglabāšanas vietas sīka analīze ir jāveic saskaņā ar direktīvas priekšlikuma I pielikumā norādītajiem kritērijiem, tostarp modelējot paredzamo CO2 izturēšanos pēc iepildīšanas. Uzglabāšanas vietu var lietot tikai tad, ja, veicot minēto analīzi, noskaidrojas, ka saskaņā ar piedāvātajiem izmantošanas nosacījumiem nav nozīmīga noplūdes riska un nozīmīgas, vidi vai veselību apdraudošas ietekmes iespējamība ir neliela.

Uzglabāšanas vietas sākotnējo analīzi veic iespējamais operators, kas pēc tam iekļauj iegūto dokumentāciju atļaujas saņemšanas pieteikumā dalībvalsts kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde izskata informāciju un, ja tā atzīst, ka nosacījumi ir izpildīti, pieņem atļaujas lēmuma projektu.

Attiecībā uz agrīnajiem uzglabāšanas projektiem priekšlikumā ietilpst papildu drošības pasākums. Lai nodrošinātu direktīvas konsekventu piemērošanu visā Eiropā un veicinātu sabiedrības uzticēšanos oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, Komisija ar tehnisko ekspertu zinātniskās grupas palīdzību var pārskatīt atļauju projektus. Komisijas atzinums būs publiski pieejams, bet galīgo lēmumu par atļaujas piešķiršanu saskaņā ar subsidiaritātes principu pieņem valsts kompetentā iestāde.

12) Vai būs atļauta uzglabāšana ārpus ES?

Ierosinātā direktīva var regulēt tikai uzglabāšanu Eiropas Savienībā un (ja to iekļauj EEZ līgumā, un Komisija uzskata, ka tā notiks) Eiropas Ekonomikas zonā. Saskaņā ar ierosināto direktīvu šajos reģionos uzglabāto uztverto CO2 emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā uzskata par neemitētu. Oglekļa dioksīda uzglabāšanu ārpus Eiropas Savienības neaizliegs, tomēr šādi uzglabātas emisijas neņems vērā ETS, tādējādi neveicinot CO2 uzglabāšanu šādā veidā.

13) Kāds ir noplūžu risks? Kas notiks, ja no uzglabāšanas vietas noplūdīs CO2?

Noplūžu risks lielā mērā ir atkarīgs no konkrētās uzglabāšanas vietas. IPCC īpašajā ziņojumā par oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu ir secināts:

"novērojumi rāda, ka tā CO2 procentuālā daļa, ko uzglabā atbilstoši izvēlētos un pārvaldītos ģeoloģiskajos rezervuāros, visticamāk, būs lielāka par 99% 100 gadu laikā un varētu būt lielāka par 99% 1000 gadu laikā[6]."

Tādējādi galvenā problēma ir uzglabāšanas vietu atbilstoša izraudzīšanās un pārvaldība. Uzglabāšanas vietu izvēles prasības izstrādātas, lai nodrošinātu tikai tādu vietu izraudzīšanos, kuras rada minimālus noplūžu riskus. Turklāt Komisija, kurai palīdz neatkarīga zinātnisko ekspertu grupa, pārskata atļauju lēmuma projektus, papildus garantējot prasību konsekventu ievērošanu visā ES.

Ir jāsagatavo monitoringa plāns, lai kontrolētu, vai iepildītā CO2 uzvedība atbilst paredzētajai. Ja, neraugoties uz piesardzības pasākumiem, kas ievēroti, izraugoties uzglabāšanas vietu, tajā tomēr rodas noplūde, ir jāveic koriģējoši pasākumi, lai situāciju uzlabotu un atjaunotu uzglabāšanas vietas drošumu. Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā ir jāņem vērā jebkādas uzglabāta CO2 noplūdes, lai kompensētu to, ka šādi uzglabāts oglekļa dioksīds ETS iepriekš ir uzskatīts par neemitētu. Visbeidzot, noplūdes gadījumā piemēro Direktīvas par atbildību vides jomā[7] prasības par videi nodarīta vietēja kaitējuma novēršanu.

14) Kas būs atbildīgs par CO2 uzglabāšanas vietu inspicēšanu?

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jānodrošina inspekciju veikšana, lai pārliecinātos, ka ir ievēroti ierosinātās direktīvas noteikumi. Kārtējās inspekcijas jāveic vismaz reizi gadā, pārbaudot iepildīšanas un uzraudzības iekārtas un uzglabāšanas vietas radīto visa veida ietekmi uz vidi. Turklāt jāveic arī ārkārtas inspekcijas, ja ir ziņots par noplūdi, ja no uzņēmēja gada ziņojuma kompetentajai iestādei izriet, ka iekārta neatbilst ierosinātajai direktīvai, un ja bažas rada jebkāds cits iemesls.

15) Kā ilgtermiņā nodrošinās atbildību par uzglabāšanas vietu?

Ģeoloģiskās uzglabāšanas ilgums daudzkārt pārsniegs komercstruktūru vidējo darbības laiku. Tāpēc ir vajadzīgi pasākumi, lai nodrošinātu uzglabāšanas vietu ilgtermiņa pārvaldīšanu. Šajā sakarībā ierosinājumā ir paredzēts ilgtermiņā nodot uzglabāšanas vietas dalībvalstu kontrolē. Tomēr princips "maksā piesārņotājs" nosaka, ka uzņēmējs ir atbildīgs par uzglabāšanas vietu, kamēr saglabājas ievērojams noplūžu risks. Tāpat ir vajadzīgi arī noteikumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu izmantotu dažādu pieeju dēļ nerodas konkurences izkropļojumi. Saskaņā ar ierosināto direktīvu uzglabāšanas vietu nodod valstij, kad visi pieejamie pierādījumi liecina par to, ka CO2 nenoplūstot tiks uzglabāts neierobežoti ilgu laiku. Tā kā šis ir otrs galvenais lēmums saistībā ar uzglabāšanas vietas dzīves ciklu (pirmais ir lēmums atļaut izmantot konkrēto uzglabāšanas vietu), ir ieteicams, lai to izskatītu Komisija.

Papildu informācija
Komisijas tīmekļa vietne par oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu:
http://ec.europa.eu/environment/climat/ccs/index_en.htm

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes īpašais ziņojums par oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu:

http://arch.rivm.nl/env/int/ipcc/pages_media/SRCCS-final/IPCCSpecialReportonCarbondioxideCaptureandStorage.htm


[1] http://www.statoil.com/statoilcom/technology/SVG03268.nsf?OpenDatabase&lang=en

[2] http://www.colloqueco2.com/IFP/fr/minisiteCO2/presentations2007/ColloqueCO2-2007_Session2_3-Wright.pdf

[3]http://www.vattenfall.com/www/vf_com/vf_com/365787ourxc/366203opera/366779resea/366811co2-f/index.jsp

[4] Ietekmes novērtējums (SEC(2008)XXX) direktīvai par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu.

[5] Ietekmes novērtējums (SEC(2007)8) paziņojumam COM(2007)2 "Klimata pārmaiņu ierobežošana līdz 2°C".

[6] IPCC īpašais ziņojums (skat. 1. zemsvītras piezīmi), 14. lpp.

[7] Direktīva 2004/35/EK


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website