Navigation path

Left navigation

Additional tools

Kopsavilkums par atjaunojamajiem enerģijas avotiem un klimata pārmaiņām

European Commission - MEMO/08/33   23/01/2008

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/08/33

Briselē, 2008. gada 23. janvārī

Kopsavilkums par atjaunojamajiem enerģijas avotiem un klimata pārmaiņām

1. IEVADS

Pēdējās desmitgadēs mūsu dzīves veids un augošā labklājība būtiski ietekmēja enerģētikas nozari, ievērojami izmainot enerģijas resursu ainu. Augošais pieprasījums pēc enerģijas, strauji kāpjošās naftas cenas, nedrošība, kas saistīta ar energoapgādi, un bažas par globālo sasilšanu mums liek saprast, ka enerģiju vairs nevar uzskatīt par garantētu. Eiropas Savienības vadītāji uzņēmušies saistības palielināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantojumu, jo no tiem iegūtā enerģija var aizstāt fosilo kurināmo, dažādot mūsu energoapgādes iespējas un samazināt oglekļa emisijas. Ieguldījumu palielināšana atjaunojamajos enerģijas avotos, energoefektivitāte un jaunas tehnoloģijas veicina ilgtspējīgu attīstību, energoapgādes drošību, jaunu darbavietu radīšanu, ekonomisko izaugsmi, lielāku konkurētspēju un lauku attīstību. Atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanai un izmantošanai ir vajadzīgs aptverošs regulējums. Tikai šāds regulējums var nodrošināt uzņēmējiem ilgtermiņa stabilitāti, kas nepieciešama racionālu lēmumu pieņemšanai par ieguldījumiem atjaunojamo enerģijas avotu nozarē, un virzīt Eiropas Savienību uz videi nekaitīgu, drošāku un konkurētspējīgāku enerģētiku.

2. VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA

Eiropas Komisija 2007. gada janvārī nāca klajā ar integrētu priekšlikumu attiecībā uz enerģētiku un klimata pārmaiņām, kurā ir izskatīti energoapgādes, klimata pārmaiņu un rūpniecības attīstības jautājumi. Divus mēnešus vēlāk Eiropas valstu vadītāji šo plānu apstiprināja un vienojās par Eiropas enerģētikas politiku.

Plānā ir paredzēti šādi pasākumi:

par 20 % uzlabot energoefektivitāti
par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas
līdz 2020. gadam panākt 20 % atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā Eiropas Savienības energopatēriņā
līdz 2020. gadam panākt 10 % biodegvielas īpatsvaru degvielas patēriņā

Šie mērķi ir patiešām vērienīgi, jo šodien no atjaunojamajiem avotiem iegūtās enerģijas īpatsvars ir tikai 8,5 %. Lai līdz 2020. gadam sasniegtu 20 % īpatsvaru, dalībvalstīm būs jāveic nozīmīgi pasākumi visās tautsaimniecības nozarēs.

Rīcība Eiropas līmenī ir vajadzīga tādēļ, lai nodrošinātu, ka uzdevums panākt „20 % mērķi” ir vienmērīgi sadalīts starp dalībvalstīm. Turklāt investoriem jāsniedz pārliecība par to, kādi mērķi jāsasniedz un kādā veidā tas ir jādara.

3. KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Lai panāktu atjaunojamo energoresursu politikas mērķus, Eiropas Komisija ir iesniegusi direktīvas priekšlikumu. Direktīvas nolūks ir noteikt dalībvalstīm atjaunojamo energoresursu mērķus, lai, no vienas puses, sasniegtu kopējo obligāto mērķi, saskaņā ar kuru līdz 2020. gadam energopatēriņā jāpanāk 20 % atjaunojamo energoresursu īpatsvars, un lai, no otras puses, katra dalībvalsts transporta degvielas patēriņā sasniegtu minimālo 10 % biodegvielas īpatsvaru.

Atjaunojamie energoresursi skar trīs nozares — elektroenerģijas ražošanu, siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas, transportu. Dalībvalstis pašas lems, kā tiks sadalīts šo nozaru ieguldījums mērķa sasniegšanā, kā arī pašas izvēlēsies līdzekļus, kas vislabāk atbilst to konkrētajiem apstākļiem. Dalībvalstīm būs iespēja sasniegt savus mērķus, atbalstot atjaunojamo energoresursu jomas attīstību citās dalībvalstīs un trešās valstīs.

Minimālais 10 % biodegvielas īpatsvars transporta degvielas patēriņā tiks piemērots visām dalībvalstīm. Biodegvielas ražošana ļauj risināt arī jautājumu par transporta nozares atkarību no naftas, kas ir viena no ES lielākajām energoapgādes drošības problēmām.

Visbeidzot, direktīvas mērķis ir arī likvidēt nevajadzīgus šķēršļus atjaunojamo energoresursu nozares izaugsmē, piemēram, vienkāršojot administratīvās procedūras, ko piemēro jaunākajiem sasniegumiem šajā jomā, turklāt direktīva sekmēs labāku atjaunojamo enerģijas veidu izstrādāšanu (piemēram, nosakot biodegvielas ilgtspējas standartus).

4. MĒRĶA APRĒĶINĀŠANA

Lai efektīvi sasniegtu kopējo 20 % atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvara mērķi, pēc iespējas taisnīgi jānosaka katras dalībvalsts individuālais mērķis. Tāpēc Komisija ierosina vienkāršu pieeju, kura ir sadalīta piecos posmos.

  • 2005. gada (bāzes gads „paketē” noteikto pasākumu aprēķiniem) atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir pārrēķināts, lai atspoguļotu valstu sākotnējos apstākļus un rezultātus, ko jau sasniegušas tās dalībvalstis, kuras no 2001. līdz 2005. gadam par 2 % ir palielinājušas atjaunojamo energoresursu īpatsvaru;
  • katras dalībvalsts 2005. gada pārrēķinātajam atjaunojamo energoresursu īpatsvaram pieskaita 5,5 %;
  • atlikušo uzdevumu (0,16 toe uz vienu ES iedzīvotāju) aprēķina, ņemot vērā IKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju, lai atspoguļotu labklājības līmeņu dažādību dalībvalstīs, un reizina ar katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu;
  • šie abi elementi tiek summēti, lai iegūtu kopējo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2020. gadā;
  • visbeidzot, katrai dalībvalstij piemēro kopējo ierobežojumu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru 2020. gadā.

Šī mērķu noteikšanas metode nodrošina taisnīgu uzdevumu sadali starp dalībvalstīm. Vienlaikus izcelsmes apliecinājumu nodošanas sistēmas izveide ļaus dalībvalstīm sasniegt savus mērķus iespējami rentablā veidā, tas nozīmē, ka tā vietā, lai attīstītu savus atjaunojamos enerģijas avotus, dalībvalstis varēs pirkt izcelsmes apliecinājumus (apliecinājums tam, ka enerģija ir iegūta no atjaunojamajiem enerģijas avotiem) citās dalībvalstīs, kurās atjaunojamo energoresursu ražošana izmaksā lētāk.

5. BIODEGVIELA

Lai transporta nozarē nodrošinātu degvielas specifikāciju saskanību un pieejamību, visām dalībvalstīm attiecībā uz atjaunojamajiem transporta energoresursiem ir noteikts vienāds „10 % mērķis”. Dalībvalstis, kurās nav attiecīgie resursi biodegvielas ražošanai, varēs no citām valstīm viegli saņemt no atjaunojamajiem enerģijas avotiem iegūto degvielu. Lai gan tehniski Kopiena pati var nodrošināt pieprasījumu pēc biodegvielas, izmantojot tikai iekšzemes ražošanu, tomēr ir iespējams un arī vēlams šo pieprasījumu nodrošināt, kombinējot iekšzemes ražošanu un importu no trešām valstīm.

Ir izskanējušas bažas par to, vai biodegvielas ražošana ir ilgtspējīga. Kaut arī biodegvielas ražošana ieņem būtisku vietu atjaunojamo energoresursu politikā un ir galvenais risinājums emisiju apjoma palielināšanās problēmai transporta nozarē, biodegvielas ražošana jāveicina tikai tad, ja tā ir ekoloģiski ilgtspējīga. Kaut arī lielākā daļa pašreiz ES patērētās biodegvielas tiek ražota ar ilgtspējīgām metodēm, šīs bažas ir pamatotas un tās nevar ignorēt. Tāpēc direktīva izvirza stingrus vides ilgtspējības kritērijus, lai nodrošinātu, ka biodegvielas ražošana Eiropas mērķu sasniegšanai ir ilgtspējīga un nav pretrunā mūsu kopējiem vides aizsardzības mērķiem. Tas nozīmē, ka biodegvielai ir jāpanāk obligātais siltumnīcefekta gāzu ietaupījums un jāievēro virkne prasību, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību. Cita starpā šiem noteikumiem jānovērš tas, ka biodegvielas izejmateriālu ražošanai tiek izmantotas tādas platības, kurām ir augsta bioloģiskās daudzveidības vērtība, kā, piemēram, meži un aizsargājamās zonas.

Biodegviela maksā vairāk nekā citi atjaunojamo energoresursu veidi, tāpēc, ja netiks noteiktas īpašas prasības, šī joma neattīstīsies. Tas ir svarīgi, jo siltumnīcefekta gāzu emisiju tendences transporta jomā ir vissatraucošākās, un biodegvielas izmantošana ir viens no līdzekļiem līdztekus transportlīdzekļu degvielas efektivitātes uzlabošanai, kas var reāli ietekmēt situāciju attiecībā uz transporta radītajām emisijām. Turklāt transporta nozares atkarība no naftas piegādēm ir visnopietnākā piegādes drošības problēma. Visbeidzot, mums jau tagad jādod pareizās norādes nākotnei, jo automašīnas, kuras būs vecas 2020. gadā, tiek projektētas jau šodien. Transportlīdzekļu ražotājiem jāzina, kādu degvielu paredzēt.

6. KĀDAS IR ATJAUNOJAMO ENERĢIJAS AVOTU PRIEKŠROCĪBAS?

Atjaunojamo enerģijas avotu daudzās priekšrocības — ietekme uz klimata pārmaiņām, energoapgādes drošība un ilgtermiņa ekonomiskie ieguvumi — ir plaši atzītas. Komisijas veiktā analīze liecina, ka mūsu mērķi attiecībā uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem nozīmē:

  • CO2 emisiju ietaupījumu par 600 līdz 900 miljoniem tonnu gadā, kas aizkavēs klimata pārmaiņas un mudinās citas valstis rīkoties tāpat;
  • fosilo degvielu patēriņa samazinājumu par 200 līdz 300 miljoniem tonnu gadā, ņemot vērā, ka lielākā daļa šīs degvielas tiek importēta, tas palielinās energoapgādes drošību Eiropas iedzīvotājiem;
  • augsto tehnoloģiju nozaru strauju attīstību, jaunas iespējas ekonomikā un jaunas darbavietas.

Tas viss izmaksās aptuveni 13–18 miljardus eiro gadā, taču šo ieguldījumu rezultātā samazināsies atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju cena, palielinot šo avotu īpatsvaru nākotnes enerģijas bilancē.

Atjaunojamajiem enerģijas avotiem ir ekonomisks pamatojums

Pie pašreizējām naftas cenām atjaunojamos enerģijas avotus aizvien vairāk sāk uzskatīt par ekonomiski saprātīgu alternatīvu. Palielinot atjaunojamo enerģijas avotu izmantojumu, mēs varam sagaidīt, ka šo enerģijas avotu izmaksas laika gaitā samazināsies, kā tas notika ar informācijas tehnoloģiju izmaksām. Starp citu, šīs izmaksas jau ir būtiski samazinājušās pēdējos gados.

Pagājušajā gadā pasaules ieguldījumi ilgtspējīgos energoresursos palielinājās par 43 %. Paredzams, ka līdz 2016. gadam tirgus ienākumi no saules enerģijas, vēja enerģijas, biodegvielas un kurināmā elementiem palielināsies līdz 150 miljardiem eiro, bet rekordaugstie ieguldījumi vēja enerģijas, saules enerģijas un biodegvielas ražošanā liecina par tehnoloģisko briedumu, kā arī par pastiprinātiem politikas stimuliem un pieaugošu ieguldītāju uzticību.

Šo procesa norisi nodrošinās atjaunojamo enerģijas avotu plašāka izmantošana. Savukārt fosilās degvielas izmaksas, it īpaši naftas cenas, kopš 1998. gada ir nepārtraukti pieaugušas. Dinamika ir acīmredzama — no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtās enerģijas cenas samazinās, taču tās enerģijas cenas, ko iegūst no fosilās degvielas, pieaug.

Turklāt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana palielina vietējās un reģionālās nodarbinātības iespējas. Atjaunojamo enerģoresursu apgrozījums ES ir 30 miljardi eiro, un šī nozare nodrošina aptuveni 350 000 darbavietu. Nodarbinātības iespējas ir plašas, piemēram, augsto tehnoloģiju ražošanā fotoelektriskās enerģijas jomā, vēja ģeneratoru apkalpošanā vai biomasas ražošana lauksaimniecībā.

Atjaunojamos enerģijas avotus veicinošie ES politikas virzieni paver iespējas ražošanai. Ja pāreja uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku notiks ātrāk, nākotnē nebūs vajadzības veikt radikālus un straujus pielāgojumus. Tiks ietaupīta nauda uz importētās fosilās degvielas rēķina, un enerģijas avotu daudzveidība nodrošinās Eiropas Savienībai labāku aizsardzību pret ārējiem satricinājumiem.

Atjaunojamajiem enerģijas avotiem ir pamatojums no vides viedokļa

Atjaunojamo energoresursu mērķis ir cieši saistīts ar mūsu siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķa sasniegšanu. Ja ES enerģijas bilancē netiks ievērojami palielināts atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvars, būs praktiski neiespējami sasniegt ES mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.

Tomēr termins „tīra enerģija" neattiecas tikai uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, tas skar arī tradicionālos piesārņotājus, tādus kā slāpekļa oksīdus, sēra dioksīdus un piesārņojošās daļiņas. Šīs vielas ir tikpat kaitīgas mūsu veselībai, cik tās ir kaitīgas videi.

No fosilās degvielas iegūtā enerģija ietekmē vidi gan tās ieguves, gan tās ražošanas, gan tās transportēšanas, gan arī tās galīgās izmantošanas posmā. Atjaunojamo enerģijas avotu gadījumā negatīvās ietekmes tiek mazinātas vai pat pavisam novērstas.

Protams, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana nav nevainojams risinājums, un nevar noliegt dažas vides un ētikas problēmas, taču jaunie tehnoloģiskie risinājumi šos trūkumus laika gaitā mazinās. Tomēr, izvērtējot situāciju kopumā, nav šaubu, ka klimata pārmaiņu negatīvajām sekām ir daudz lielāka nozīme.

Atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana nozīmē energoapgādes drošību

Mūsu atkarība no ierobežotā enerģijas avotu skaita (naftas un gāzes) rada pieaugošas bažas. Nafta vairs nav lēta izejviela, ko varam uzskatīt par garantētu. Šīs desmitgades pirmajos gados naftas cenas svārstījās USD 25–30 robežās, taču šodien šī cena ir jau aptuveni USD 100 par barelu.

No energoapgādes drošības viedokļa atjaunojamo enerģiju galvenokārt ražo ES teritorijā, tādējādi to mazāk ietekmē energoapgādes pārtraukumi un naftas cenas pieaugums. Tāpēc ir pamatojums palielināt pašu enerģijas ražošanu, turklāt runa ir par enerģiju no atjaunojamajiem avotiem, kuru skaits arvien pieaug. Enerģijas avotu daudzveidība nozīmē lielāku energoapgādes drošību.

ES iedzīvotāji dod priekšroku atjaunojamajiem enerģijas avotiem

Patērētāju attieksme pret „zaļo” enerģiju ir acīmredzami mainījusies. Aptaujas liecina par to, ka patērētāji vairāk novērtē atjaunojamos enerģijas avotus to ekoloģiskuma dēļ, nevis tradicionālos enerģijas avotus, kas piesārņo vidi, turklāt patērētāji dod priekšroku tiem elektroapgādes uzņēmumiem, kas vismaz daļu no elektroenerģijas ražo, izmantojot atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģijas[1].

Kā liecina 2007. gada janvārī veiktais Eirobarometra apsekojums, 55 % Eiropas pilsoņu uzskata, ka atjaunojamo enerģijas avotu izmatošana ir daudzsološs risinājums. No tiem 60 % uzskata, ka pētījumiem enerģētikas jomā jābūt Eiropas Savienības prioritātei.

Turklāt eiropieši atbalsta pārmaiņas enerģētikas struktūrā, plašākus zinātniskos pētījumus un pasākumus, kas nodrošina stabilitāti enerģētikas jomā.

Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka zemu enerģijas cenu garantēšanai un energoapgādes nepārtrauktības nodrošināšanai būtu jābūt valsts valdību prioritātei. 40 % no iedzīvotājiem ir gatavi maksāt vairāk par enerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem avotiem.

Šie dati skaidri liecina par to, cik atjaunojamie enerģijas avoti ir nozīmīgi Eiropas iedzīvotājiem. Arvien vairāk cilvēku uzskata, ka pieaugošais atjaunojamo enerģijas avotu lietojums nodrošinās tiem dzīvi tīrā, ilgtspējīgā un drošākā vidē.

7. ES ATJAUNOJAMIE ENERGORESURSI ŠODIEN

Eiropas Savienība jau ir pasaules līdere atjaunojamo enerģijas avotu jomā, un šai nozarei ir milzīga un pieaugoša ekonomiska nozīme visā pasaulē. ES mērķis ir saglabāt vadošo lomu šajā strauji augošajā nozarē. Tomēr līdz šim attīstība nav bijusi vienmērīga visā ES, turklāt atjaunojamie enerģijas avoti joprojām veido tikai nelielu daļu ES kopējā enerģijas bilancē, kurā dominē gāze, nafta un ogles.

Dažādi atjaunojamie enerģijas avoti atrodas dažādās tehnoloģiskās un tirdzniecības attīstības stadijās. Atsevišķās vietās un noteiktos apstākļos tādi avoti kā vējš, ūdens, biomasa un saules siltums jau ir ekonomiski dzīvotspējīgi. Savukārt citi, kā, piemēram, fotoelektriskās enerģijas avoti, būs atkarīgi no pieprasījuma palielinājuma, kas ir vajadzīgs, lai sekmētu apjomradītus ietaupījumus un samazinātu izmaksas.

Pašreiz atjaunojamo energoresursu jomu regulē divas ES direktīvas: viena attiecas uz elektroenerģiju, otra — uz biodegvielu. Trešajā nozarē (siltumapgāde un dzesēšana) uz doto brīdi vēl nav pieņemts Eiropas regulējums. 2020. gadam noteiktais mērķis dod iespēju sagatavot priekšlikumu visaptverošai direktīvai, kurā būtu iekļautas visas trīs atjaunojamo enerģijas avotu nozares. Tas ļaus ieviest individuālos pasākumus dažādās nozarēs, kā arī risināt starpnozaru jautājumus (piemēram, atbalsta shēmas un administratīvo procedūru ierobežojumus). Viena direktīva un vienots rīcības plāns valsts līmenī mudinātu dalībvalstis domāt par enerģētikas politiku integrētākā veidā, koncentrējoties uz labāko resursu sadalījumu.

Jaunā Eiropas Komisijas direktīva nosaka atjaunojamo enerģijas avotu jomas mērķus, turklāt direktīvas nolūks ir attiecībā uz šiem avotiem radīt stabilu un integrētu regulējumu, kas ir vajadzīgs, lai iegūtu investoru uzticību un lai atjaunojamie enerģijas avoti sniegtu gaidāmos rezultātus. Vienlaikus direktīva ir pietiekami elastīga, lai ņemtu vērā katras dalībvalsts specifisko situāciju un nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir rīcības brīvība, lai sasniegtu to mērķus rentablā veidā, cita starpā arī uzlabojot izcelsmes apliecinājumu nodošanas kārtību. Turklāt direktīvā ir ietverti konkrēti pasākumi, lai novērstu šķēršļus atjaunojamo energoresursu attīstībā, kā, piemēram, pārmērīga administratīvā kontrole, un lai veicinātu efektīvāko atjaunojamo energoresursu izmantojumu.


[1] Union of concerned scientists, www.ucsusa.org


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website