Navigation path

Left navigation

Additional tools

Valsts atbalsts. Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai.

European Commission - MEMO/08/31   23/01/2008

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/08/31

Briselē, 2008. gada 23. janvārī

Valsts atbalsts. Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai.

(Skatīt ari IP/08/80)

Kāpēc jāizdod pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai?

Valsts atbalstam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, un Komisijai to ir jāapstiprina. Lai palīdzētu dalībvalstīm, Komisija izdod pamatnostādnes un pamatprincipus un iepriekš paziņo, kurus pasākumus tā uzskatīs par saderīgiem ar kopējo tirgu, tādējādi paātrinot atļaujas piešķiršanu šiem pasākumiem.

Vides aizsardzība ir svarīgs Eiropas Savienības mērķis. Vides aizsardzības līmenis nav pietiekami augsts, un šajā jomā jādara vairāk. Tā iemesls galvenokārt ir tas, ka uzņēmumi neatbild pilnībā par piesārņojuma radītajām izmaksām sabiedrībai. Lai novērstu šo tirgus nepilnību un veicinātu augstāku vides aizsardzības līmeni, dalībvalstu valdības var izmantot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu to, ka uzņēmumi maksā par to radīto piesārņojumu (piemēram, izmantojot nodokļus vai emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu) vai atbilst noteiktiem vides standartiem.

Dažos gadījumos valsts atbalsta piešķiršanu var pamatot ar to, ka atbalsts mudina privātos uzņēmumus vairāk ieguldīt vides aizsardzībā vai arī atbrīvo dažus uzņēmumus no samērā smagā finansiālā sloga, lai ieviestu stingrāku kopējo vides politiku.

Tajā pašā laikā pamatnostādnes kalpo par garantiju tam, ka nebūs iespējams piešķirt valsts atbalstu nepareizam mērķim vai piešķirt pārāk lielu atbalstu, kas ne tikai kropļo konkurenci, bet arī kavē mērķu sasniegšanu vides jomā.

Kāda saikne pastāv starp pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā?

Eiropadome 2007. gada martā nolēma noteikt mērķi samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju par 20 % un noteikt saistošu mērķi – kopējā ES enerģijas patēriņā līdz 2020. gadam atjaunojamās enerģijas daļu palielināt līdz 20 %.

Saistībā ar pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā Komisija ierosina vērienīgus politikas pasākumus, cita starpā, atjaunojamās enerģijas un emisijas kvotu tirdzniecības jomā. Lai sasniegtu šos mērķus, ar pasākumu kopumu ievieš tirgus mehānismus, kuriem būtu jānodrošina tas, ka piesārņotāji maksā par to radīto piesārņojumu un tiek atbalstītas videi draudzīgākas tehnoloģijas. Jaunās pamatnostādnes par atbalstu vides aizsardzībai ir nozīmīga pasākumu kopuma daļa, lai sniegtu dalībvalstīm un industrijām pareizos stimulus palielināt to ieguldījumu vides aizsardzībā.

Pirmkārt, saglabājot efektīvu konkurenci, ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai atbalsta tirgus instrumentus, kuri ir ieviesti, izmantojot šo pasākumu kopumu. Skaidrs, ka bez efektīvas konkurences šos mērķus nevarēs sasniegt. Ja piesārņotāji nemaksā pietiekami un ja tie var izvairīties no nepieciešamo investīciju ieguldīšanas vides jomā tāpēc, ka tie saņem valsts atbalstu, tas ne tikai kropļo konkurenci, bet arī kavē Eiropas Savienības augsto mērķu sasniegšanu vides jomā.

Otrkārt, pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai ir paredzēta virkne pasākumu, ar kuriem papildina un atbalsta lielākas vides aizsardzības sasniegšanu. Var būt gadījumi, kad principu „piesārņotājs maksā” dalībvalstis nespēj pareizi īstenot. Šādos gadījumos atbalsta piešķiršana var būt veids, kā novērst tirgus nepilnības saistībā ar negatīvu ārējo vides ietekmi. Valsts atbalsts var atsevišķiem uzņēmumiem ļaut mainīt to darbību un ieviest videi draudzīgākus procesus vai ieguldīt videi draudzīgākās tehnoloģijās. Turklāt ar valsts atbalstu var mudināt dalībvalstis pieņemt noteikumus vai standartus, kas pārsniedz Kopienas standartus, samazinot dažiem uzņēmumiem uzliktos pārāk smagos ierobežojumus. Tas var veicināt Kopienas mērķu sasniegšanu vides aizsardzības jomā.

Ja valsts atbalsts ir mērķtiecīgs, pamatnostādnes ir ļoti labvēlīgas. Piemēram, atjaunojamās enerģijas ražošanai dalībvalstīm ir iespēja 100 % apmērā segt uzņēmumu papildu izmaksas.

Kādas ir galvenās izmaiņas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai salīdzinājumā ar iepriekšējām pamatnostādnēm?

Galvenās izmaiņas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai salīdzinājumā ar 2001. gada pamatnostādnēm ir šādas:

  1. Pamatnostādnēs ir iekļauta virkne jaunu noteikumu, piemēram, par atbalstu, lai uzsāktu savlaicīgu pielāgošanos standartiem, par atbalstu vides pētījumiem, rajonētai siltumapgādei, atkritumu apsaimniekošanai un atļauju tirdzniecības shēmām.
  2. Atbalsta intensitāte ir ievērojami palielinājusies. Atbalsta intensitāte lieliem uzņēmumiem ir palielinājusies no 30 %-40 % līdz 50 %-60 %. Mazajiem uzņēmumiem tā ir palielinājusies no 50 %-60 % līdz 70 %-80 %. Bez tam, ja ieguldījums, lai uzlabotu Kopienas standartus vai paaugstinātu vides aizsardzības līmeni gadījumos, kad šādu standartu nav, attiecas uz ekojauninājumiem, atbalsta intensitāti var palielināt par papildu 10 %. Turklāt ir ieviesta iespēja piešķirt 100 % atbalstu konkursa kārtībā. Atšķirībā no 2001. gada pamatnostādnēm vairs nepiešķir papildu atbalstu atbalstāmiem reģioniem vai atjaunojamas enerģijas iekārtām, kas apmierina sabiedrības vajadzības kopumā.
  3. Saistībā ar nodokļu samazināšanu pamatnostādnēs ir saglabāta iespēja izmantot ilgtermiņa dabas resursu nodokļu atvieglojumus bez īpašiem nosacījumiem tik ilgi, kamēr iesaistītie uzņēmumi pēc nodokļu samazināšanas maksā nodokli, kas ir vismaz vienlīdzīgs Kopienā noteiktajam minimumam. Ja uzņēmumi nemaksā nodokli, kas ir vismaz vienlīdzīgs Kopienā noteiktajam minimumam, ilgtermiņa atvieglojumi joprojām ir iespējami, tomēr dalībvalstij jāpierāda, ka šie atvieglojumi ir vajadzīgi un samērīgi. Uzņēmumi, kuri saņem ievērojamu nodokļu samazinājumu vai pat pilnu atbrīvojumu no nodokļiem, dažreiz ir lieli piesārņotāji. Komisija uzskata, ka dažos gadījumos šādu atvieglojumu piešķiršanu var attaisnot, bet tad dalībvalstīm ir jāpamato to nepieciešamība.
  4. Pamatnostādnēs tiek izšķirts standarta novērtējums un sīks novērtējums. Lielām atbalsta summām, kas piešķirtas atsevišķiem uzņēmumiem, ir ieviesta sīka novērtējuma metode, lai veiktu sīkāku novērtējumu gadījumos, kad pastāv vislielākā iespējamība, ka tiks kropļota konkurence un tirdzniecība. Atbalsta shēmas, kurās paredzēts nodokļu atbrīvojums vai samazinājums, novērtēs tikai atbalsta shēmas ietvaros, t.i., atsevišķi uzņēmumi nebūs pakļauti sīkam novērtējumam.
  5. Pastāv svarīga saikne starp jaunajām pamatnostādnēm un jauno grupu atbrīvojuma regulu, kuru Komisija pieņems pirms vasaras pārtraukuma. Grupu atbrīvojums atbrīvos dalībvalstis no pienākuma ziņot Komisijai par noteiktiem atbalsta pasākumiem un tādējādi samazinās administratīvo slogu. Paredzēts, ka turpmāk par noteiktiem vides atbalsta veidiem līdz noteiktai summai vairs nebūs jāziņo Komisijai. Turklāt ir plānots, ka saskaņā ar grupu atbrīvojumu atbalsta summas aprēķināšanai varēs izmantot vienkāršotu metodi.

Kāpēc atbalsta summas aprēķināšana pamatojas uz vides aizsardzības ieguldījuma papildu izmaksām, nevis uz kopējām ieguldījuma izmaksām?

Atbalsta summu aprēķina, pamatojoties uz ieguldījuma papildu izmaksām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāka līmeņa vides aizsardzību salīdzinājumā ar, piemēram, iekārtu, kas atbilst obligātajiem standartiem, vai ražošanas metodi, kas, gadījumā, ja nav standartu, ir videi mazāk draudzīga. Pretējā gadījumā jebkurš ieguldījums, kas palielina vides aizsardzības līmeni, varētu pretendēt uz atbalstu vides aizsardzībai, pat ja ieguldījums ir lētāks nekā alternatīva. Turklāt atbalstu piešķirtu, lai uzlabotu jaudu vai produktivitāti. Vajadzētu atļaut tikai tādu valsts atbalstu piešķiršanu, kam ir papildu ietekme uz vidi, un iespējamība, ka atbalsts ir vajadzīgs, lai paaugstinātu vides aizsardzības līmeni, ir lielāka, ja atbalstu piešķir, pamatojoties uz papildu izmaksu metodi.

Kāpēc ieguldījuma atbalsta intensitāte nav 100 %, ja atbalsts sedz tikai vides aizsardzības papildu izmaksas?

Ieguldījumu atbalsta intensitāte parasti nav 100 % no ieguldījuma papildu izmaksām, jo, pirmkārt, papildu izmaksu aprēķins nav precīzs, t.i., saimnieciskos ieguvumus neņem vērā visā iekārtas izmantošanas laikā. Otrkārt, videi draudzīgāka uzņēmuma tēls var būt komerciāli izdevīgs vai pat nepieciešams uzņēmuma turpmākai „izdzīvošanai”. Tādējādi, lai piesaistītu ieguldījumus, nav nepieciešams segt visas aprēķinātās vides aizsardzības papildu izmaksas.

Tomēr, ja valsts atbalsts ir saistīts ar konkursa procedūru, atbalsta summa var sasniegt 100 %. Turklāt atjaunojamās enerģijas ražošanai un koģenerācijai papildus ieguldījumu atbalstam var piešķirt darbības atbalstu, lai segtu visu starpību starp enerģijas ražošanas izmaksām un attiecīgās enerģijas tirgus cenu. Atbalsts var arī segt parasto peļņu no ieguldītā kapitāla. Tādējādi atbalsts sedz 100 % no papildu izmaksām.

Kas ir references ieguldījums?

References ieguldījums ir tāds ieguldījums, kas būtu veikts bez valsts atbalsta. Tas ir tehniski salīdzināms ieguldījums, kurš nodrošina zemāku vides aizsardzības līmeni (kas atbilst obligātajiem Kopienas standartiem, ja tādi ir) un kuru varētu īstenot bez atbalsta. Saistībā ar atjaunojamo enerģiju par references ieguldījumu bieži vien uzskata ar gāzi darbināmu iekārtu, kurai ir tāda pati jauda, un saistībā ar koģenerāciju – iekārtu ar nodalītu galveno koģenerācijas produktu ražošanu. Tomēr references ieguldījuma izvēle ir atkarīga no ražojuma veida un tirgus, un attiecīgais references ieguldījums var laika gaitā mainīties. Tāpēc nav nozīmes pamatnostādnēs tuvāk paskaidrot references ieguldījumu.

Atbalstu var piešķirt, ja uzņēmums pārsniedz Kopienas standartus, bet kas ir Kopienas standarti?

ES tiesību aktos ir iekļauta virkne standartu, ar kuriem nosaka sasniedzamo līmeni vides aizsardzības jomā. Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvā Nr. 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli noteikto pienākumu izmantot labākās pieejamās metodes, kā tas noteikts jaunākajā Komisijas publicētajā informācijā, arī uzskata par Kopienas standartiem.

Par standartiem uzskata tikai tādus standartus, kurus ar Kopienas tiesību aktiem tieši piemēro atsevišķiem uzņēmumiem. Dalībvalstīm uzliktos pienākumus šajās pamatnostādnēs neuzskata par standartiem.

Kādos gadījumos atbalsts ir pakļauts sīkam novērtējumam?

Pastāv lielāks risks, ka ievērojamas atbalsta summas varētu izkropļot konkurenci un tirdzniecību, tāpēc šajos gadījumos veic sīku atbalsta novērtējumu. Komisijai atsevišķi jāpaziņo par lielām atbalsta summām individuāliem saņēmējiem, pat ja šīs summas ir piešķirtas tādu atbalsta shēmu ietvaros, kuras Komisija jau ir apstiprinājusi. Saistībā ar darbības atbalstu enerģijas ražošanai lielu summu atbalsta indikatori ir ražošanas jaudas robežlielumi. Komisijai atsevišķi jāpaziņo par šādu atbalstu piešķiršanu:

  1. Ieguldījumu atbalsts: ja atbalsta summa pārsniedz 7,5 miljonus euro vienam uzņēmumam.
  2. Atbalsts energotaupībai: ja atbalsta summa vienam uzņēmumam piecu gadu laikā pārsniedz 5 miljonus euro.
  3. Darbības atbalsts atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai un/vai kombinētai siltuma ražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem: ja atbalsts tiek piešķirts atjaunojamās elektroenerģijas ražotnēm, kuru atjaunojamās elektroenerģijas ģenerācijas jauda pārsniedz 125 MW.
  4. Darbības atbalsts biodegvielas ražošanai: ja atbalsts tiek piešķirts biodegvielas ražošanas iekārtām ražotnēs, kur ražošanas apjoms pārsniedz 150 000 t gadā.
  5. Darbības atbalsts koģenerācijai: ja atbalsts tiek piešķirts koģenerācijas iekārtām, kuru koģenerācijas elektroenerģijas jauda pārsniedz 200 MW. Atbalstu siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā vērtēs paziņojuma kontekstā, pamatojoties uz elektroenerģijas jaudu.

Protams, ka sīks novērtējums nenozīmē, ka plānotais valsts atbalsts tiks aizliegts. Tas tikai nozīmē to, ka Komisija rūpīgi izvērtēs, vai atbalsts ir nepieciešams, un vai tas patiešām dod ieguldījumu vides aizsardzībā, neradot liekus konkurences kropļojumus.

Kā mans uzņēmums var saņemt atbalstu vides aizsardzībai?

Pamatnostādnēs ir iekļauti noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, kas dalībvalstīm ir jāievēro. Ja uzņēmums vēlas uzlabot vides aizsardzības līmeni un ja šim nolūkam tam ir nepieciešams atbalsts, uzņēmumam jāvēršas pie savas dalībvalsts iestādes, kura ir atbildīga par atbalsta piešķiršanu vides aizsardzībai.

Pamatnostādņu pilns teksts ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/reform/reform.cfm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website