Navigation path

Left navigation

Additional tools

MEMO/07/80

Brussels, 23/2/2007

Programma daudzvalodības politikas jomā

Daudzvalodība kā atsevišķa atbildības joma tika izveidota 2007. gada 1. janvārī, atspoguļojot tās politisko dimensiju ES un ņemot vērā tās nozīmību sākotnējās izglītības, mūžizglītības, ekonomikas konkurētspējas, nodarbinātības, tieslietu, brīvības un drošības jomā.

Valodu daudzveidība Eiropas Savienībā ir ikdienas realitāte. Eiropas Komisija ir apņēmusies saglabāt un veicināt šo pamatiezīmi. Komisāra galvenie mērķi, īstenojot viņam uzticētās pilnvaras, būs noteikt ieguldījumu, ko daudzvalodība dod šādās jomās:

  • ekonomikas konkurētspēja, izaugsme un labāka nodarbinātība,
  • mūžizglītība un starpkultūru dialogs,
  • politiskā dialoga telpas veidošana Eiropā, izmantojot daudzvalodu saziņu ar tās pilsoņiem.

1. Ieguldījums konkurētspējas, izaugsmes un labākas nodarbinātības jomā

Daudzvalodība patiesi sekmē ekonomikas konkurētspēju Eiropā, lai īstenotu Lisabonas stratēģijā nospraustos mērķus. CILT (Apvienotās Karalistes Valsts valodu centra) veiktais pētījums „Kā svešvalodu prasmju trūkums uzņēmumā ietekmē Eiropas ekonomiku (ELAN)” liecina, ka uzņēmumi reāli zaudē uzņēmējdarbības iespējas valodu prasmju trūkuma dēļ. Svarīgi atcerēties, ka daudzvalodība pati par sevi ir svarīga nozare un rada lielu skaitu darba vietu.

2007. gada otrajā pusē tiks izveidots Uzņēmējdarbības forums daudzvalodības jomā, lai meklētu veidus, kā palielināt uzņēmumu daudzvalodību, tādējādi palīdzot tiem ienākt jaunos tirgos. Turklāt valodu prasme var ievērojami palīdzēt uzlabot perspektīvas nodarbinātības jomā un personu mobilitāti. Tāpēc Uzņēmējdarbības forumam lūgs sīkāk izpētīt iespējas konkrētajā jomā.

Ir labāk jāizprot jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas valodas apguvēju piesaistē un apmācībā, tāpēc 2007. gadā tiks uzsākts pētījums par jaunām tehnoloģijām un valodu daudzveidību. Turklāt jāstimulē jaunu valodas apguves tehnoloģiju attīstīšana, kā arī mākslīgā intelekta kā mutiskās un rakstiskās tulkošanas instrumenta izmantošana.

2. Mūžizglītības un starpkultūru dialoga veicināšana

Lai veicinātu ļoti kvalitatīvu valodu apguvi, politikas virzieni jāsagatavo, balstoties uz pamatotiem pierādījumiem. 2007. gadā tiks apstiprināti šādi divi ziņojumi:

  • „Valodu apguves un valodu daudzveidības popularizēšana” (2004.–2006. gada rīcības plāna īstenošana)”,
  • „ES piedāvātā valodu mācīšanas daudzveidība” (pirmais piecu gadu ziņojums).

Tas, kā arī darbs, ko veicis Eiropas Valodu inspektoru tīkls (ELIN), tiks ņemts vērā.

Mūžizglītības programma nodrošinās finanšu līdzekļus valodu apguves projektu īstenošanai. Tajā būs aptvertas visas valodas, tostarp reģionālās un minoritāšu valodas. Daudzvalodības atbalstīšana patiesībā būs viena no pamatprioritātēm visos šīs programmas projektos.

Aizvien pieaugošais pieprasījums pēc tulkiem un tulkotājiem Eiropas iestādēs jau šobrīd liecina par vajadzību vēl vairāk stimulēt viņu sagatavošanu. Turklāt aizvien palielinās šāda vajadzība arī privātajā sektorā (piemēram, tulki tiek pieprasīti Eiropas Patentu birojā, tiesās vai pašvaldībās). Komisija jau atbalsta tulku un tulkotāju pēcdiploma līmeņa sagatavošanas programmas dalībvalstīs. Tulku un tulkotāju sagatavošanas programmas ir apvienotas, lai nodrošinātu pastāvīgu finansiālo atbalstu un palielinātu iespējas piesaistīt labi sagatavotus kandidātus.

Subtitru nodrošināšana ir īpašs rīks, ar kura palīdzību iespējams viegli un ar prieku apgūt valodas. Tāpēc tiks organizētas vairākas sanāksmes, lai izmantotu šā līdzekļa piedāvātās iespējas valodu apguvē.

Visbeidzot, jāatgādina, ka valodu apguve ir būtisks starpkultūru izpratnes elements. Tāpēc jāgarantē daudzvalodības ieguldījums starpkultūru dialogā. Vienīgi apgūstot valodas, cilvēks no multikulturālas sabiedrības nokļūs patiesi starpkulturālā sabiedrībā.

2008. gads būs Eiropas starpkultūru dialoga gads. 2007. gadā tiks izveidota augsta līmeņa intelektuāļu un praktiķu grupa daudzvalodības jomā. Tās mērķis būs noteikt daudzvalodības ieguldījumu šajā gadā un turpmāk, un tā balstīsies uz notiekošo iekšējo darbu.

3. Politiskā dialoga telpas veidošana Eiropā, izmantojot daudzvalodu saziņu ar ES pilsoņiem

Mutiskā un rakstiskā tulkošana ļauj visu dalībvalstu pilsoņiem lasīt un izprast viņiem svarīgos tiesību aktus. Savukārt demokrātiskās sabiedrības pārstāvji spēj aizstāvēt savas intereses un idejas, un viņus neierobežo valodas barjera.

Tāpēc šajā gadā divām no trim jaunajām oficiālajām valodām[1] (bulgāru un rumāņu valodai) prioritātes ir ES sekundāro tiesību aktu publicēšanas pabeigšana un to konsolidācijas uzsākšana. Pārējām oficiālajām valodām nospraustā prioritāte ir tiesību aktu konsolidācija. Lai uzlabotu saziņu ar ES pilsoņiem, Komisija, cik vien līdzekļi to atļaus, savās tīmekļa vietnēs centīsies uzlabot daudzvalodību.

2007. un 2008. gadā galvenais pienākums būs nodrošināt pilsoņu piekļuvi tiešsaistē pieejamajiem informācijas pakalpojumiem (piemēram, EUR-Lex[2] – juridiskās jomas speciālistiem, CORDIS[3] – personām, kuras nodarbojas ar pētniecību, TED[4] – ES publiskajam iepirkumam, EU Bookshop – ES virtuālajam grāmatveikalam) viņu dzimtajā valodā.

Eiropas iestādes ir izstrādājušas vairākus rīkus, kas lieti noder tulkiem un tulkotājiem. Tiem jābūt pieejamiem sabiedrībai. Piemēram, līdz šā gada vidum starpiestāžu terminoloģijas datubāze IATE[5] tiks atvērta sabiedrībai. Tas nodrošinās uzņēmumiem (piemēram, juristiem un inženieriem) precīzu terminoloģiju, kas izmantojama tehniskajos dažādu darbības jomu aspektos.

Turklāt mūsdienīgi rīki ir izveidoti ar mērķi atvieglot saziņu. Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts ir izstrādājis Progresīvu tehnoloģisko platformu daudzvalodu saziņas jomā. Tā dod iespēju no attāluma sazināties ar citiem, izmantojot videokonferences sistēmu un nodrošinot sinhrono tulkošanu. Šīs sistēmas lietošana jāpaplašina tā, lai to varētu izmantot arī Eiropas Komisija un citas iestādes. Šādi dalībvalstu pilsoņiem būs iespēja sazināties ar Eiropas iestādēm un struktūrvienībām.

Virzienā uz jaunu stratēģiju

Daudzvalodības portfelim raksturīga ievērojama horizontālā dimensija, tas ir cieši saistīts ar citiem Eiropas Savienības politikas virzieniem, piemēram, ar kultūru, izglītību, saziņu, sociālo politiku, nodarbinātību, tieslietām, brīvību un drošību u.c. Tāpēc padziļināti jāpēta tā ieguldījums ES iekšējās un ārējās politikas virzienu izstrādē un veidošanā un, cik vien iespējams, jāveicina tā piedāvātās priekšrocības.

Tāpēc ir svarīgi apkopot idejas un ierosinājumus, ko sniegušas dalībvalstis un attiecīgajā jomā ieinteresētās personas, izstrādājot jaunus politikas virzienus, kas atspoguļotu viņu vajadzības. Tas tiks īstenots Augsta līmeņa grupā daudzvalodības jomā (kura savus secinājumus iesniegs 26. septembrī) un Ministru konferencē daudzvalodības jomā (kas tiks organizēta nākamā gada sākumā). Visi šie ierosinājumi tiks ņemti vērā, sagatavot paziņojumu, kurā izklāstīta jauna stratēģija daudzvalodības jomā (kas tiks iesniegts 2008. gada otrajā pusē).


[1] Īru valodai no 2007. gada 1. janvāra piecus gadus tiks piemērots īpašs režīms, saskaņā ar kuru tajā tiks tulkotas tikai regulas, kuras kopīgi pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome.

[2] EUR-Lex ir datubāze, kurā iespējams brīvi piekļūt Eiropas Savienības tiesību aktiem.

[3] CORDIS jeb Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas pakalpojums ir interaktīva informācijas platforma, kurā atrodama informācija par jaunumiem, sasniegumiem un iniciatīvām jaunrades, pētniecības un attīstības jomā Eiropā.

[4] Tenders Electronic Daily ir datubāze, kurā publicēti visi Eiropā izsludinātie konkursi.

[5] Interaktīva Eiropas terminoloģijas datubāze.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website