MEMO/07/5
Briselē, 2007. gada 10. janvārī
Veicināt biodegvielu kā drošu alternatīvu naftas produktu degvielai transportā
Ņemot vērā ievērojamu naftas cenu kāpumu un pieaugošas bažas par stabilu, drošu un videi draudzīgu energoapgādi, transporta biodegvielas veicināšana ir viena no Eiropas politikas prioritātēm. Šobrīd biodegviela ir vienīgais līdzeklis, kā transporta jomā samazināt atkarību no naftas produktiem. Īstenojot Eiropas enerģētikas politiku, Komisija pieņēmusi lēmumu veicināt biodegvielas ražošanu un izmantošanu un ierosinājusi uzņemties minimālās saistības, lai līdz 2020. gadam transportlīdzekļos izmantotu biodegvielu 10% apjomā.
Eiropā transporta joma attīstās nepārtraukti. Vieglie un kravas transportlīdzekļi tādā mērā sniedz sociālas un ekonomiskas priekšrocības, ka šodien dzīve bez tiem grūti iedomājama. Taču situācija kļūst arvien problemātiskā. Transportlīdzekļi rada gandrīz trešo daļu no CO2 emisijas. Šīs siltumnīcefekta gāzes visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas. Gaidāms, ka transportlīdzekļu radītās emisijas ievērojami pieaugs. Turklāt transporta nozare 98% apmērā ir atkarīga no naftas, proti, fosilās degvielas, kura galvenokārt tiek ievesta, tās cenas aug, bet resursi samazinās.
Eiropas Savienība ierosina nekavējoties risināt šo problēmu un mudina aizstāt dīzeļdegvielu un benzīnu ar biodegvielu. Biodegviela ir tīra un atjaunojama degviela, kas ražota no organiskajām vielām. Šīs nozares attīstība radīs jaunas darbvietas, bet lauksaimnieciskā ražošana iegūs jaunu tirgu. Turklāt, veicinot biodegvielu, varēs risināt tādas vispārējas problēmas kā enerģijas avotu diversifikācija un Kioto protokola saistību ievērošana.
2003. gadā pieņemtajā direktīvā par biodegvielu dalībvalstīm ir izvirzīts mērķis līdz 2005. gadam 2% apjomā un līdz 2010. gadam 5,75% apjomā benzīnu un dīzeļdegvielu aizstāt ar biodegvielu. 2005. gadam izvirzītais mērķis nav sasniegts. Līdz 2010. gadam gaidāms ievērojams progress, taču izvirzītais mērķis joprojām netiks sasniegts. Tādēļ Komisija piedāvā pastiprināt tiesisko regulējumu un biodegvielai noteikt obligāto tirgus daļu 10% apjomā.
Lai gan lielākā daļa biodegvielas veidu ļauj mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tomēr biodegvielas ražošanas veids var būt arī tāds, kas nemazina šo gāzu emisiju vai pat rada citas vides problēmas. Lai nepieļautu šo situāciju, Komisija ierosina ieviest veicināšanas un atbalsta pasākumus un sekmēt „otrās paaudzes" biodegvielas attīstību.
Vairāki pasākumi var veicināt biodegvielas izmantošanu un ražošanu Eiropā.
Jau ilgu laiku atbrīvojumi no nodokļiem ir viens no veidiem, kā palīdzēt biodegvielas attīstībai.
Turklāt vairākas dalībvalstis paziņoja par obligāto prasību ieviešanu attiecībā uz biodegvielu. Attiecīgi piegādātāji ir spiesti laist tirgū noteiktu biodegvielas apjomu, tas rada ieguldītājiem zināmu drošību un stimulē biodegvielu nozari.
Pašlaik visizplatītākā biodegviela ir biodīzeļdegviela (ražota no tādiem eļļas augiem kā rapsis un saulespuķe) un bioetanols (ražots no augiem, kas satur cukuru un cieti, proti, no cukurbietēm vai graudaugiem). Šie abi šķidrās degvielas veidi var lielā mērā aizstāt dīzeļdegvielu un benzīnu. Šo degvielu var lietot mūsdienīgu automobiļu dzinējiem (attiecībā uz zemu biodegvielas piejaukumu, neveicot nekādas modifikācijas, bet attiecībā uz lielu biodegvielas piejaukumu, veicot nedārgas modifikācijas), pārdošanā izmantojot esošu aprīkojumu. Patlaban tiek veikti pētījumi, lai izstrādātu „otrās paaudzes" biodegvielas ražošanas metodes, izmantojot koka materiālus, zālaugus un citus atkritumu materiālus.
Pielikums: biodegvielas izmantošana dalībvalstīs 2003. – 2005. gadā
|
Dalībvalsts
|
Biodegvielas apjoms (%) 2003. gadā
|
Biodegvielas apjoms (%) 2004. gadā
|
Biodegvielas apjoms (%) 2005. gadā
|
Dalībvalsts orientējošais mērķis
(%) 2005. gadā
|
|
Austrija
|
0,06
|
0,06
|
0,93
|
2,50
|
|
Beļģija
|
0,00
|
0,00
|
0,00
|
2,00
|
|
Kipra
|
0,00
|
0,00
|
0,00
|
1,00
|
|
Čehija
|
1,09
|
1,00
|
0,05
|
3,70[1]
|
|
Dānija
|
0,00
|
0,00
|
nav datu
|
0,10
|
|
Igaunija
|
0,00
|
0,00
|
0,00
|
2,00
|
|
Somija
|
0,11
|
0,11
|
nav datu
|
0,10
|
|
Francija
|
0,67
|
0,67
|
0,97
|
2,00
|
|
Vācija
|
1,21
|
1,72
|
3,75
|
2,00
|
|
Grieķija
|
0,00
|
0,00
|
nav datu
|
0,70
|
|
Ungārija
|
0,00
|
0,00
|
0,07
|
0,60
|
|
Īrija
|
0,00
|
0,00
|
0,05
|
0,06
|
|
Itālija
|
0,50
|
0,50
|
0,51
|
1,00
|
|
Latvija
|
0,22
|
0,07
|
0,33
|
2,00
|
|
Lietuva
|
0,00
|
0,02
|
0,72
|
2,00
|
|
Luksemburga
|
0,00
|
0,02
|
0,02
|
0,00
|
|
Malta
|
0,02
|
0,10
|
0,52
|
0,30
|
|
Nīderlande
|
0,03
|
0,01
|
0,02
|
2,00[2]
|
|
Polija
|
0,49
|
0,30
|
0,48
|
0,50
|
|
Portugāle
|
0,00
|
0,00
|
0,00
|
2,00
|
|
Slovākija
|
0,14
|
0,15
|
nav datu
|
2,00
|
|
Slovēnija
|
0,00
|
0,06
|
0,35
|
0,65
|
|
Spānija
|
0,35
|
0,38
|
0,44
|
2,00
|
|
Zviedrija
|
1,32
|
2,28
|
2,23
|
3,00
|
|
Apvienotā Karaliste
|
0,026[3]
|
0,04
|
0,18
|
0,19[4]
|
|
25 valstu ES
|
0,5%
|
0,7%
|
1,0% (provizorisks novērtējums)
|
1,4%
|
Avots: valsts ziņojums saskaņā ar biodegvielas direktīvu
LOADING...