Navigation path

Left navigation

Additional tools

MEMO/07/10

Briselē 2007. gada 10. janvārī

Eiropas kodolenerģētikas drošības un aizsargātības koncepcija

Katra valsts pati lemj par to, vai izmantot kodolenerģiju. Kodolenerģētikai var būt svarīga nozīme Eiropas Savienības enerģijas piegādēs, bet ir svarīgi turpināt risināt jautājumus par nozares drošību un aizsargātību. To apzinoties Eiropas Komisija ir ierosinājusi izveidot Augsta līmeņa ES nacionālo kodolenerģētikas regulatoru grupu, lai turpinātu veidot vienotu izpratni un Eiropas noteikumus kodolenerģētikas drošības un aizsargātības jomā.

Saskaņā ar Euratom līguma 40. pantu Eiropas Komisijai regulāri jāpublicē kodolenerģētikas indikatīva programma. Tādēļ Komisija iesniedza paziņojumu, kurā pārskatīti ieguldījumi kodolenerģētikā pēdējos desmit gados, skaidrojot kodolenerģijas ražošanas ekonomiskos aspektus, tās ietekmi uz energoresursu izvēli, kā arī nosacījumus, kas jāizpilda, lai gūtu sabiedrības atbalstu.

Katra valsts pati lemj par to, vai paļauties uz kodolenerģiju elektroenerģijas ražošanā. Nesen Somijā un Francijā tika pieņemti lēmumi paplašināt kodolenerģijas izmantošanu. Citas ES dalībvalstis, tostarp Nīderlande, Polija, Zviedrija, Čehija, Lietuva, Igaunija, Latvija, Slovākija, Apvienotā Karaliste, Bulgārija un Rumānija ir atsākušas debates par kodolenerģētikas politiku. Visā ES teritorijā, t.i., 27 valstīs, kodolenerģija veido 30% no kopējā elektroenerģijas apjoma. Taču, ja turpināsies plānotā kodolreaktoru likvidācija dažās ES dalībvalstīs, kodolenerģijas daļa enerģijas ražošanā būtiski samazināsies. Lai nodrošinātu enerģijas pieprasījumu un samazinātu Eiropas atkarību no importa, varētu pieņemt lēmumus par jauniem ieguldījumiem vai dažu kodolspēkstaciju darbības laika pagarināšanu.

Kodolenerģijas ražošana varētu būt paņēmiens CO2 emisiju samazināšanai un risināt jautājumus, kas saistīti ar globālām klimata pārmaiņām. Kodolenerģijas ražošanas rezultātā neveidojas oglekļa emisijas, tādēļ tā ir iekļauta Komisijas oglekļa emisiju samazināšanas scenārijā, kurā nospraustais mērķis ir samazināt CO2 emisijas enerģētikas nozarē. Šis būtiskais arguments var tikt ņemts vērā, spriežot par turpmākām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām.

Pats svarīgākais faktors, kas ietekmē kodolenerģijas ražošanas pieauguma perspektīvas, ir izmaksas, jo kodolspēkstacijas celtniecībai sākotnēji nepieciešami ieguldījumi 2 līdz 3 miljardu euro apmērā. Kodolenerģijas ražošana salīdzinājumā ar izrakteņu kurināmā ražošanu ir saistīta ar augstākām celtniecības izmaksām, taču pēc sākotnējiem ieguldījumiem darbības izmaksas ir ievērojami zemākas. Turklāt kodolenerģijas ražošanu daudz neietekmē izejvielu piegādes izmaksu izmaiņas, jo mazs urāna daudzums, ko lielākoties piegādā no stabiliem pasaules reģioniem, var nodrošināt kodolspēktacijas darbu desmitiem gadu. Tādēļ vairumā industrializēto valstu jaunas kodolspēkstacijas dod iespēju ekonomiski ražot elektrību.

Kopš 1997. gada kodolenerģētikas nozarē veikti būtiski ieguldījumi. ES apzinās cik svarīgi ir saglabāt tehnoloģisko līderību kodolenerģētikas nozarē, un tā atbalsta pašus aktuālākos pasākumus kodolenerģētikas attīstības jomā, tostarp attiecībā uz neizplatīšanu, atkritumu apsaimniekošanu un ekspluatācijas pārtraukšanu. Kopš Euratom līguma stāšanās spēkā Eiropas Kopiena pievērš īpašu uzmanību kodoldrošībai un sabiedrības radioloģiskajai drošībai - jautājumiem, kas ir kļuvuši vēl aktuālāki saistībā ar iepriekšējo un pašreizējo ES paplašināšanos.

Uzdevumi, kas jāizpilda ES līmenī, ir saistīti ar visaktuālāko kodolenerģijas noteikumu izstrādi saskaņā ar augstākajiem drošības, aizsardzības un neizplatīšanas standartiem atbilstīgi Euratom līgumam tajās valstīs, kas izvēlas kodolenerģiju. Tas attiecas uz kodolatkritumu apsaimniekošanu un ekspluatācijas pārtraukšanu.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website