Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Jautājumi un atbildes par ES politiku elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu jomā

Commission Européenne - MEMO/05/248   11/07/2005

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL

MEMO/05/248

Briselē, 2005. gada 11. augustā

Jautājumi un atbildes par ES politiku elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu jomā

1) Kādas grūtības sagādā elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi?

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ir plaša klāsta ražojumu atkritumi. To vidū ir mazas un lielas mājsaimniecības preces, informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju iekārtas, apgaismes ierīces un tādas patēriņa preces kā radio aparāti, televizori, videokameras un Hi-Fi sistēmas. Šīs iekārtas ir izgatavotas no daudziem dažādiem, arī bīstamiem materiāliem un sastāvdaļām. Tādēļ, ja elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi netiek pienācīgi apstrādāti, tie var izraisīt lielas vides problēmas atkritumu apsaimniekošanas fāzē, jo īpaši, kad tos apglabā poligonā vai sadedzina.

Faktiski katra elektriskā un elektroniskā iekārta sastāv no vairākiem kombinētiem pamatelementiem, tādiem kā shēmas plates, kabeļi un stieples, liesmas slāpētāju saturošas plastmasas, dzīvsudraba releji, tādas displeja iekārtas kā katodstaru lampas un šķidro kristālu ekrāni, akumulatori un baterijas, apgaismošanas ierīces, kondensatori utt.

Pie videi nedraudzīgajām vielām šajās sastāvdaļās pieder atsevišķi smagie metāli (dzīvsudrabs, svins, kadmijs un hroms) un halogenētas vielas (hlorfluorogļūdeņraži, polihlorbifenili, polivinilhlorīdi un bromēti liesmas slāpētāji). Daudzas no šīm vielām, atrodoties vidē brīvā veidā, var būt toksiskas un var apdraudēt cilvēka veselību. Piemēram, svins var radīt nervu sistēmas bojājumu un kaitīgi ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī nieres. Kadmijs skar arī aknu darbību un var izraisīt smadzeņu bojājumus.

Līdz šim vairāk nekā 90% elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu tiek apglabāti poligonā, sadedzināti vai pārstrādāti bez priekšapstrādes, un tas nozīmē, ka šīs piesārņojošās vielas var izkļūt vidē un piesārņot gaisu, ūdeni un augsni.
1998. gada pamatdati par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) liecina, ka ik gadu uz katru iedzīvotāju tiek radīti 14 kg — pavisam aptuveni 6 miljoni tonnu gadā (4% no sadzīves atkritumiem). Ir novērtēts, ka EEIA daudzums pieaug par 3-5% gadā, un tādēļ tie ir atkritumi, kuru daudzums palielinās visstraujāk — trīs reizes straujāk nekā vidējais radušos atkritumu rādītājs. Pašreiz uz vienu ES iedzīvotāju gadā var izveidoties no 17 līdz 20 kg šo atkritumu.

2) Kādus pasākumus ES veic elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu jomā?

ES ir pieņēmusi divas direktīvas, kas palīdz risināt sarežģījumus ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.

Direktīvas par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)[1] mērķis ir novērst elektrisko un elektronisko atkritumu rašanos un veicināt to atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un citus reģenerācijas veidus, lai samazinātu tādu atkritumu daudzumu, kuri likvidējami, apglabājot poligonos vai sadedzinot. Tādēļ tā paredz EEIA savākšanu, reģenerāciju un atkārtotu izmantošanu/pārstrādi. Attiecīgā gadījumā par prioritāru jānosaka visas iekārtas atkārtota izmantošana.

Ar direktīvu par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās[2] ir paredzēts, ja iespējams, elektriskajās un elektroniskajās iekārtās aizstāt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju, sešvērtīgo hromu, polibrombifenilus un polibromdifenilēterus, lai atvieglotu šo iekārtu pienācīgu reģenerāciju un novērstu grūtības atkritumu apsaimniekošanas fāzē. (Noteikumi par hlorfluorogļūdeņražiem, polihlorbifeniliem un polivinilhlorīdiem ir paredzēti citos ES tiesību aktos.)

3) Kādi ir galvenie EEIA direktīvā paredzētie noteikumi un termiņi?

Direktīvas stājās spēkā 2003. gada 13. februārī, un dalībvalstīm tās bija jātransponē savos tiesību aktos pusotra gada laikā — līdz 2004. gada 13. augustam.

2005. gadā dalībvalstīm jāizveido un jāuztur ražotāju reģistri un ik pēc diviem gadiem jāsniedz Komisijai informācija par tirgū laisto, savākto, reģenerēto, atkārtoti izmantoto un pārstrādāto ražojumu daudzumiem. Ik pēc trīs gadiem dalībvalstīm būs jāsūta ziņojums par direktīvas īstenošanu.

2005. gada 13. augusts. Līdz šim datumam dalībvalstis nodrošina savākšanas sistēmu izveidi, un elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji paredz finansējumu atkritumu savākšanai, apstrādei, reģenerācijai un videi draudzīgai apglabāšanai. Savākšana nozīmē to, ka patērētāji savas vecās elektriskās un elektroniskās iekārtas varēs nodot 1:1, pērkot jaunu preci. Turklāt būs arī citas atkritumu savākšanas vietas, kur ikviens, kuram ir EEIA, un izplatītāji varēs tos bez maksas nodot. Paredzot šādas savākšanas vietas, jāņem vērā to pieejamība un iedzīvotāju blīvums.

Visi ražojumi, kas tirgū laisti pēc 2005. gada 13. augusta, būs jāmarķē ar zīmi, kurā attēlots pārsvītrots atkritumu grozs, lai patērētāji zinātu, ka šīs preces nedrīkst vienkārši izmest.

EEIA savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un likvidēšanas finansējums tiks garantēts ar finansēšanas sistēmām. Laižot tirgū jaunu preci pēc 2005. gada 13. augusta, ražotājiem būs jāsniedz finanšu garantija (piemēram, apdrošināšana, naudas summas iemaksa bloķētā kontā vai līdzdalība kolektīvā sistēmā), ar ko tiks segtas šīs izmaksas.

Ar šo jānovērš, ka neviens neuzņemas atbildību par „bezsaimnieka ražojumiem”, kas ir veci elektriski vai elektroniski ražojumi, kuru ražotāji vairs neeksistē.

Iepriekš radušos EEIA gadījumā, kas ir ražojumi, kuri tirgū laisti līdz 2005. gada 13. augustam, ražotājiem būs jāpievienojas kolektīvai sistēmai. Kolektīvais finansējums var būt vienotas likmes nodoklis vai nodeva par jaunu iekārtu.

2006. gada 31. decembris. Līdz šim datumam dalībvalstis nodrošina, ka gadā uz katru iedzīvotāju tiek dalītā veidā savākti 4 kg atkritumu. Ražotājiem jāizpilda dažādi mērķi attiecībā uz apstrādei nosūtīto EEIA reģenerācijas un pārstrādes/atkārtotas izmantošanas līmeni, ko aprēķina, pamatojoties uz attiecīgo iekārtu vidējo svaru. Prioritāram jābūt iekārtas remontam, lai iekārtu varētu izmantot atkal. Ja tas nav iespējams, EEIA direktīvā ir noteikti sastāvdaļu atkārtotas izmantošanas mērķi, kā arī sastāvā esošo materiālu pārstrādes un reģenerācijas mērķi.

Piemēram, lielu mājsaimniecības ierīču, tādu kā ledusskapju un mikroviļņu krāsniņu, gadījumā reģenerācijas apjoms ir vismaz 80%, un to sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotas izmantošanas/reģenerācijas apjoms ir 75%. Mazu mājsaimniecības iekārtu, apgaismes ierīču, elektrisko un elektronisko darbarīku, rotaļlietu, atpūtas un sporta inventāra, kā arī uzraudzības un kontroles instrumentu reģenerācijas apjoms ir 70%, bet to sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotas izmantošanas/reģenerācijas apjoms ir 50%. Katrai kategorijai ir noteikti dažādi reģenerācijas un atkārtotas izmantošanas/pārstrādes mērķi.

Jaunās dalībvalstis. Desmit jaunajām dalībvalstīm, kuras ES pievienojās 2004. gada 1. maijā, ir piešķirts termiņa pagarinājums par 24 mēnešiem (Slovēnijai par 12 mēnešiem), lai sasniegtu mērķi gadā savākt 4 kg atkritumu uz vienu iedzīvotāju un lai sasniegtu reģenerācijas un atkārtotas izmantošanas/pārstrādes mērķus.

4) Kādi ir galvenie noteikumi un termiņi, kas paredzēti direktīvā par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās?

2006. gada 1. jūlijs. No šā datuma ražotāji vairs nedrīkstēs laist tirgū elektriskas un elektroniskas iekārtas, kuras satur šādas bīstamās vielas: svinu, dzīvsudrabu, kadmiju, sešvērtīgo hromu, polibrombifenilus un polibromdifenilēterus.

Direktīvas pielikumā ir saraksts ar atbrīvojumiem no tādu vielu aizlieguma, kurām nav alternatīvu. Direktīva arī pieļauj pielikuma grozījumus, lai atbrīvojumu sarakstu pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, ja šo bīstamo vielu likvidēšana ir tehniski vai zinātniski neiespējama vai ja aizstāšanas rezultātā panāktās priekšrocības par labu videi, veselībai vai patērētāju drošībai neatsver negatīvo ietekmi uz vidi, veselību un patērētāju drošību.

5) Kāda loma ir dalībvalstīm, patērētājiem un Eiropas Komisijai?

Dalībvalstis. Dalībvalstu pienākums ir abu šo direktīvu noteikumus transponēt savos tiesību aktos (skatīt 7. punktu). Turklāt tām jānodrošina, ka ražotāji pilda visus savus pienākumus (skatīt 3. un 4. punktu).

Patērētāji. Patērētājiem savas vecās elektriskās vai elektroniskās iekārtas vairs nevajadzētu vienkārši izmest. No 2005. gada 13. augusta viņiem jābūt iespējai tās bez maksas nodot atpakaļ gan 1:1 veikalos, pērkot jaunu preci, gan citos savākšanas punktos.

Sākot no minētās dienas, uz jauniem elektriskiem un elektroniskiem ražojumiem jābūt zīmei ar pārsvītrotu atkritumu grozu, lai informētu patērētājus, ka šos ražojumus nedrīkst izmest pie nešķirotiem atkritumiem (skatīt 3. punktu). Savācot EEIA atsevišķi un atnesot tos uz savākšanas punktiem, iedzīvotāji sekmēs to pienācīgu pārstrādi, atkārtotu izmantošanu un cita veida reģenerāciju.

Komisija. Komisija atbalsta abu šo direktīvu īstenošanu. Tā dalībvalstīm sniedz norādījumus par jautājumiem, kas saistīti ar direktīvas interpretēšanu. Šim nolūkam ir sagatavots norādījumu dokuments „Bieži uzdotie jautājumi”. Tas ir publicēts Vides ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/environment/waste/weee_index.htmIn .

Komisija 2003. gadā pieņēma EEIA direktīvas grozījumu, ar ko tiek precizēti finansēšanas pienākumi attiecībā uz tādu lietotāju EEIA, kas nav privātas mājsaimniecības[3]. 2004. gadā tā pieņēma lēmumu par pārskata anketu, kas dalībvalstīm jāaizpilda, lai informētu Komisiju par progresu, kas panākts, īstenojot EEIA direktīvu[4]. Komisija 2005. gadā pieņēma lēmumu par datu formātu.

Pašreiz Komisija grasās pieņemt papildu lēmumus, ar kuriem groza direktīvu par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās, paredzot vēl dažus atbrīvojumus no vielu aizlieguma un nosakot maksimālās koncentrācijas vērtības bīstamajām vielām, uz kurām attiecas minētā direktīva.

6) Cik izmaksās abu direktīvu īstenošana, un vai to īstenošana nekaitēs nozares konkurētspējai? Vai rezultātā palielināsies elektrisko un elektronisko iekārtu cenas?

Abu direktīvu noteikumi vienādi attiecas uz ES ražotājiem un ar ES nesaistītiem ražotājiem. Arī direktīvā par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās minēto bīstamo vielu aizstājēju izmaksas būs jāsedz kā ES ražotājiem, tā ar ES nesaistītiem ražotājiem. Konkurence tādējādi netiks traucēta.Tiek lēsts, ka kopējās izmaksas par to, lai nodrošinātu atbilstību EEIA direktīvai, visā Eiropā ir EUR 500-900 miljoni gadā. No šīm izmaksām EUR 300-600 miljoni tiks iztērēti par atkritumu savākšanu, un EUR 200-300 miljoni — par atkritumu reģenerāciju, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.

No tā izrietošais cenu pieaugums tiek lēsts no 1% attiecībā uz lielāko daļu elektrisko un elektronisko iekārtu līdz 2-3% attiecībā uz ledusskapjiem, televizoriem un monitoriem. Izmaksas un cenu pieaugums šķiet attaisnots, ņemot vērā ar abām direktīvām panāktos ieguvumus.

Šo direktīvu primārais mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un vidi. Turklāt EEIA pārstrādes rezultātā tiks arī ietaupīta enerģija aptuveni 2,8 miljonu tonnu naftas ekvivalenta gadā. Rezultātā samazināsies ar resursu izmantošanu saistītā negatīvā ietekme uz vidi. Pateicoties abām direktīvām, tiks arī ietaupītas jaunu materiālu ražošanas izmaksas un atkritumu apglabāšanas izmaksas.

7) Cik daudz ir paveikts, abas direktīvas transponējot dalībvalstu tiesību aktos?

Abas šīs direktīvas stājās spēkā 2003. gada 13. februārī, un dalībvalstīm tās savos tiesību aktos bija jātransponē līdz 2004. gada 13. augustam.

Šobrīd visas dalībvalstis, izņemot Franciju, Maltu, Poliju un Apvienoto Karalisti, ir iepazīstinājušas Komisiju ar pasākumiem, ko tās veikušas, lai transponētu EEIA direktīvu.

Attiecībā uz direktīvu par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās — par veiktajiem pasākumiem, lai to transponētu valsts tiesību aktos, Komisijai ir visas dalībvalstis, izņemot Franciju un Apvienoto Karalisti.

Šobrīd Komisija novērtē, vai ar paziņotajiem pasākumiem tiek pareizi transponēti direktīvā paredzētie pienākumi. Komisija pēc saviem ieskatiem var uzsākt tiesvedību pārkāpumu sakarā pret tām dalībvalstīm, kuras šīs direktīvas nav transponējušas pareizi. Komisija 2005. gada jūlijā uzsāka tiesvedību pārkāpumu sakarā pret astoņām dalībvalstīm, kuras vēl nebija transponējušas šīs direktīvas.

Papildu informāciju par abām direktīvām var skatīt šajā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/environment/waste/weee_index.htm.

Sīkāku informāciju par dalībvalstīs ieviestajām sistēmām var uzzināt, piemēram aplūkojot

Beļģijas atpakaļpieņemšanas sistēmu http://www.recupel.be, kas darbojas kopš 2001. gada 1. jūlija;

Nīderlandes atpakaļpieņemšanas sistēmas http://www.nvmp.nl, kas darbojas kopš 1999. gada 1. janvāra;

Zviedrijas atpakaļpieņemšanas sistēmu http://www.el-kretsen.se/Index-e.htm, kas darbojas kopš 2001. gada 1. jūlija.


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (Oficiālais Vēstnesis L 37, 13.2.2003.), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/108/EK (Oficiālais Vēstnesis L 345, 31.12.2003.).

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (Oficiālais Vēstnesis L 37, 13.2.2003.).

[3] Šis grozījums, Direktīva 2003/108/EK (Oficiālais Vēstnesis L 345, 31.12.2003.), ir saistīts ar finansējumu attiecībā uz to lietotāju EEIA, kas nav privātas mājsaimniecības. Laižot tirgū elektriskas un elektroniskas iekārtas pēc 2005. gada, ražotājiem jāsedz to atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Iepriekš radušos atkritumu gadījumā ražotāji šīs izmaksas finansēs tad, ja viņi attiecīgo ražojumu būs aizstājuši ar līdzvērtīgu ražojumu vai ražojumu, kas pilda tādu pašu funkciju. Tomēr noteikumos ir paredzēta arī iespēja, ka finansiālo atbildību uzņemas lietotājs. Citu iepriekš radušos atkritumu gadījumā finansējumu veic lietotāji.
[4] Lēmums 2004/249/EK.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site