Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Sagatavotība Brexit: Eiropas Komisija pieņem galīgo “nevienošanās” ārkārtas tiesību aktu paketi attiecībā uz “Erasmus+” studentiem, sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumiem un ES budžetu

Briselē, 2019. gada 30. janvārī

Ņemot vērā pieaugošo risku, ka Apvienotā Karaliste var izstāties no ES šā gada 30. martā bez vienošanās („nevienošanās” scenārijs), Eiropas Komisija šodien pieņēma galīgo ārkārtas priekšlikumu kopumu programmas “Erasmus +”, sociālā nodrošinājuma koordinēšanas un ES budžeta jomā.

Tas atbilst Eiropadomes (50. pants) 2018. gada novembra un decembra aicinājumam aktivizēt sagatavošanās darbu visos līmeņos, 2018. gada 19. decembrī pieņemtajam Komisijas Ārkārtas rīcības plānam, kas ietver vairākas likumdošanas iniciatīvas, un pagājušajā nedēļā iesniegtajiem ārkārtas priekšlikumiem par ES zivsaimniecības nozari. Paveiktais papildina plašo sagatavošanās darbu, ko Komisija ir paveikusi kopš 2017. gada decembra, kā izklāstīts līdzšinējos paziņojumos par sagatavotību.

Šodien pieņemtie tiesību akti nodrošinās, ka “nevienošanās” gadījumā:

- ES un Apvienotās Karalistes jaunieši, kas 2019. gada 30. martā piedalās programmā “Erasmus +”, var turpināt uzturēšanos bez pārtraukuma;

- ES dalībvalstu iestādes, aprēķinot sociālos pabalstus, piemēram, pensijas, arī turpmāk ņems vērā apdrošināšanas, (paš)nodarbinātības vai uzturēšanās periodus Apvienotajā Karalistē;

- ES finansējuma saņēmēji Apvienotajā Karalistē turpinās saņemt maksājumus saskaņā ar pašreizējiem līgumiem ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste turpina pildīt savas finansiālās saistības pret ES budžetu. Šis jautājums ir nošķirts no finanšu norēķina starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti.

Svarīgi atzīmēt, ka šie pasākumi nemazinās un nevar mazināt nevienošanās scenārija vispārējo ietekmi, un tie nekādā veidā nekompensēs nesagatavotību un nekopēs visas priekšrocības, kuras sniedz dalība ES, vai jebkāda pārejas perioda noteikumus, ko paredz izstāšanās līgums.

Šodien publiskotajiem priekšlikumiem ir pagaidu raksturs, ierobežota darbības joma, un tos vienpusēji pieņems ES. Tajos ir ņemtas vērā diskusijas ar dalībvalstīm. Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis sagatavošanās darbā un ir pastiprinājusi savus centienus, piemēram, rīkojot vizītes visu 27 ES dalībvalstu galvaspilsētās.

“Erasmus+” dalībnieku tiesību aizsardzība

Programma “Erasmus+” ir viena no ES pamatprogrammām. Pateicoties programmai “Erasmus+”, 30. martā 14 000 jaunieši no ES-27 valstīm (tostarp studenti, stažieri augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības jomā, jaunieši, kas mācās, un izglītības darbinieki) uzturēsies Apvienotajā Karalistē, bet 7000 programmas dalībnieki no Apvienotās Karalistes atradīsies ES-27 valstīs. “Nevienošanās” gadījumā viņi nevarēs pabeigt studijas un, iespējams, vairs nebūs tiesīgi saņemt stipendijas. Šodienas priekšlikuma mērķis ir to novērst, nodrošinot, ka šādā situācijā studenti un praktikanti, kas piedalās programmā “Erasmus +”, Apvienotās Karalistes izstāšanās brīdī, var pabeigt studijas un turpināt saņemt attiecīgo finansējumu vai stipendijas. 

Pilsoņu sociālā nodrošinājuma tiesību aizsardzība 

Komisija ir konsekventi norādījusi, ka ES pilsoņu tiesības Apvienotajā Karalistē un Apvienotās Karalistes valstspiederīgo tiesības ES ir mūsu prioritāte. Viņiem nebūtu jācieš Brexit dēļ. Šodienas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka „nevienošanās” gadījumā tiek aizsargātas to cilvēku tiesības, kuri izmantoja savas tiesības brīvi pārvietoties pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās. Šīs tiesības ietver apdrošināšanas, (paš)nodarbinātības vai uzturēšanās periodus Apvienotajā Karalistē pirms izstāšanās. Piemēram, tas nozīmē, ka gadījumā, ja ES-27 valstu iedzīvotājs pirms Brexit ir 10 gadus strādājis Apvienotajā Karalistē, šis periods būtu jāņem vērā ES dalībvalsts kompetentajām iestādēm, aprēķinot pensijas tiesības valstī, kurā viņš pensionējas.

Regulas priekšlikums nodrošina, ka dalībvalstis turpina piemērot ES sociālā nodrošinājuma koordinācijas pamatprincipus, proti, vienlīdzīgu attieksmi, pielīdzināšanu un summēšanu. Šodien iesniegtais priekšlikums nekādā veidā neaizvieto izstāšanās līguma, par ko tika panākta vienošanās 14. novembrī, būtiskās priekšrocības. Tas neattiecas uz tiesībām, kas uzkrātas pēc 2019. gada 29. marta, uz iespēju pārvest naudas pabalstus uz citu valsti, uz pastāvīgu slimības pabalstu nodrošināšanu natūrā un uz noteikumiem par piemērojamajiem tiesību aktiem.

ES budžeta līdzekļu saņēmēju aizsardzība

Kā jau daudzkārt uzsvērts, 28 dalībvalstīm ir jāpilda visas saistības, ko tās ir uzņēmušās. Tas pats attiecas arī uz "nevienošanās" scenāriju: tiek sagaidīts, ka Apvienotā Karaliste turpinās pildīt visas saistības, kas izriet no dalības ES. 

Šodienas priekšlikums ļauj ES nevienošanās gadījumā izpildīt savas saistības un turpināt 2019. gadā veikt maksājumus Apvienotās Karalistes saņēmējiem attiecībā uz līgumiem, kas parakstīti, un lēmumiem, kas pieņemti pirms 2019. gada 30. marta, ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste pilda savas 2019. gada budžeta saistības un ļauj veikt vajadzīgās revīzijas pārbaudes un kontroles. Tas palīdzētu mazināt "nevienošanās" scenārija būtisko ietekmi attiecībā uz plašu nozaru klāstu, kas saņem ES finansējumu, piemēram, pētniecība, inovācija vai lauksaimniecība. 

Šis jautājums ir nošķirts no finanšu norēķiniem starp ES un Apvienoto Karalisti un neskar tos, ja vienošanās netiek panākta.

Turpmākie soļi

Eiropas Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai nodrošinātu ierosināto tiesību aktu pieņemšanu, tā lai tie būtu spēkā 2019. gada 30. martā. Komisija arī norāda Eiropas Parlamentam un Padomei, ka ir svarīgi, lai deleģētie akti stātos spēkā pēc iespējas ātrāk. 

Priekšvēsture

Komisijas un Apvienotās Karalistes sarunvedēji 2018. gada 14. novembrī vienojās par izstāšanās līguma noteikumiem. Komisija 2018. gada 22. novembrī apstiprināja pabeigto izstāšanās līgumu. Eiropadome (50. pants) 2018. gada 25. novembrī atbalstīja izstāšanās līgumu un aicināja Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līgums var stāties spēkā 2019. gada 30. martā, un lai nodrošinātu sakārtotu izstāšanos. Pašlaik nav skaidrs, vai Apvienotā Karaliste izstāšanās līgumu ratificēs.

Komisija 2018. gada 5. decembrī pieņēma divus priekšlikumus Padomes lēmumiem par izstāšanās līguma parakstīšanu un noslēgšanu. Lai izstāšanās līgums varētu stāties spēkā, Padomei tagad ir jāatļauj Savienības vārdā parakstīt dokumentu, un Eiropas Parlamentam pēc tam ir jādod sava piekrišana, pirms Padome to noslēdz. Apvienotajai Karalistei būs jāratificē izstāšanās līgums saskaņā ar tās konstitucionālajām prasībām.

Izstāšanās līguma ratifikācija joprojām ir Komisijas mērķis un prioritāte. Kā uzsvērts Komisijas pirmajā paziņojumā par sagatavotību Brexit 2018. gada 19. jūlijā, neatkarīgi no paredzētā scenārija Apvienotās Karalistes izvēle izstāties no Eiropas Savienības radīs būtiskus traucējumus.

Tāpēc ieinteresētajām personām, kā arī valstu un ES iestādēm ir jāsagatavojas diviem galvenajiem iespējamiem scenārijiem:

  • ja izstāšanās līgums tiks ratificēts līdz 2019. gada 30. martam, ES tiesību aktus Apvienotajai Karalistei vairs nepiemēros un tie Apvienotajā Karalistē nebūs spēkā no 2021. gada 1. janvāra, t. i., pēc 21 mēneša pārejas perioda; izstāšanās līgums ietver iespēju vienu reizi pagarināt pārejas periodu par vienu vai diviem gadiem; 
  • ja izstāšanās līgums līdz 2019. gada 30. martam netiks ratificēts, pārejas perioda nebūs, un ES tiesību aktus Apvienotajai Karalistei vairs nepiemēros un tie Apvienotajā Karalistē nebūs spēkā no 2019. gada 30. marta. Šis tiek saukts par “nevienošanās” jeb “kraujas malas” scenāriju.

Pagājušā gada laikā Komisija ir publicējusi 88 konkrētām nozarēm paredzētus paziņojumus par sagatavotību, lai informētu sabiedrību par Apvienotās Karalistes izstāšanās radītajām sekām gadījumā, ja netiek noslēgts nekāds izstāšanās līgums. Tie pieejami visās ES oficiālajās valodās. Ieskaitot šodienas priekšlikumus, Komisija Brexit sagatavotības un ārkārtas pasākumu sakarā ir iesniegusi 18 tiesību aktu projektus. Komisija ir arī rīkojusi tehniskas apspriedes ar ES 27 dalībvalstīm gan par vispārīgiem sagatavotības jautājumiem, gan par konkrētiem nozariskiem, juridiskiem un administratīviem sagatavotības pasākumiem. Šajos tehniskajos semināros izmantotie slaidi ir pieejami tiešsaistē. Komisija ir arī sākusi apmeklēt 27 ES dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka valstu ārkārtas rīcības plānošana norit savlaicīgi, un sniedz visus nepieciešamos skaidrojumus par sagatavošanās procesu.

 

Sīkāka informācija

Lapa, kurā ir apkopoti šodien pieņemtie dokumenti

Jautājumi un atbildes par Komisijas 2018.gada 19.decembra „Rīcības plānu neparedzētiem gadījumiem”

Eiropas Komisijas tīmekļa vietne par sagatavotību Brexit (ieskaitot “Brexit sagatavotības paziņojumus”)

Slaidi par sagatavotību

IP/19/743

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar