Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

ES finansētie zinātnieki atklāj pirmo melnā cauruma attēlu.

Briselē, 2019. gada 10. aprīlī

Komisija šodien publisko pirmo melnā cauruma attēlu, kas uzņemts tādas globālas zinātniskās sadarbības Event Horizon Telescope rezultātā, kurā iesaistīti ES finansētie zinātnieki. Šis nozīmīgais atklājums sniedz vizuālu pierādījumu par melnā cauruma esamību un paver jaunas iespējas mūsdienu zinātnē.

Melno caurumu pirmo reizi novērot bija iespējams, pateicoties plaša mēroga starptautiskās pētniecības sadarbībai Event Horizon Telescope (EHT), kurā ES finansētiem pētniekiem ir bijusi būtiska nozīme. Šis būtiskais zinātniskais sasniegums iezīmē paradigmas maiņu mūsu izpratnē par melnajiem caurumiem, apstiprina Alberta Einšteina vispārīgo relativitātes teoriju un paver jaunus izpētes virzienus Visumā. Pirmais uzņemtais melnā cauruma attēls tika šodien atklāts sešās vienlaicīgi notiekošās preses konferencēs visā pasaulē.

Par pētniecību, zinātni un inovāciju atbildīgais Komisijas loceklis Karlušs Muedešs teica: “Zinātniskā fantastika bieži vien iedvesmo zinātni, un melnie caurumi jau izsenis ir rosinājuši mūsu sapņus un zinātkāri. Pateicoties Eiropas zinātnieku ieguldījumam, mūsdienās melno caurumu esamība vairs nav tikai teorētisks jēdziens. Šis fantastiskais atklājums vēlreiz pierāda, kā sadarbībā ar partneriem visā pasaulē var sasniegt neiedomājamo un paplašināt mūsu zināšanu apvārsni.”

Eiropas Pētniecības padomes (EPP) priekšsēdētājs, profesors Žans Pjērs Burgiņjons piebilda: “Es sveicu zinātniekus visā pasaulē, kuri veica šo iedvesmojošo atklājumu un paplašināja mūsu zināšanu robežas. Esmu īpaši gandarīts par to, ka paveiktajā izšķirošu ieguldījumu ir devuši Eiropas Pētniecības padomes finansētie zinātnieki. ES drosmīgā pieeja finansējumam, kas paredzēts šādai revolucionārai, teorētiskai pētniecībai, atkal ir kļuvusi par veiksmes stāstu; tas vēlreiz apstiprina EPP mērķi finansēt augsta riska/augstas efektivitātes pētniecību.”

ES finansējums ar Eiropas Pētniecības padomes (EPP) starpniecību ir sniedzis būtisku atbalstu EHT. Proti, ES ir sniegusi finansējumu trim vadošajiem zinātniekiem un viņu komandām, kas iesaistītas atklājumā, kā arī atbalstījusi lielo teleskopu infrastruktūras attīstību un modernizāciju, kam ir būtiska nozīme projekta veiksmīgai īstenošanai.

Šodienas rezultāti papildina ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programmas “Apvārsnis 2020” un iepriekšējo pamatprogrammu daudzos sasniegumus. Ņemot vērā šos panākumus, Komisija ir ierosinājusi programmu “Apvārsnis Eiropa”, kas ir līdz šim vērienīgākā ES programma, un tā ļaus ES noturēties pasaules pētniecības un inovācijas avangardā.

 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Melnie caurumi ir ārkārtīgi blīvi saspiesti kosmiskie priekšmeti un nelielā reģionā koncentrēts milzīgs matērijas apjoms. Melno caurumu klātbūtne ekstrēmi ietekmē apkārtējo vidi, deformējot laiku un telpu un uzkarsējot jebkuru materiālu, kas tajā iekrīt. Uzņemtajā attēlā ir redzams melnais caurums Jaunavas zvaigznājā esošās masīvās Messier 87 galaktikas centrā. Šis melnais caurums atrodas 55 miljonu gaismas gadu no Zemes, un tā masa 6,5 miljardus reižu pārsniedz Saules masu.

Lai varētu tieši novērot to, kas notiek melnā cauruma tuvumā, Event Horizon Telescope ir mēģinājusi veikt uzlabojumus un vispasaules tīklā saslēgt astoņus teleskopus, kas izkaisīti visā pasaulē. Tie atrodas lielā augstumā esošās īpašās vietās, tostarp Sjerranevadā Spānijā, vulkānos Havaju salās un Meksikā, Arizonas kalnos, Atakamas tuksnesī Čīlē un Antarktikā. Šajā nozīmīgajā starptautiskajā projektā piedalās vairāk nekā 200 pētnieku no Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas, kā arī no Austrumāzijas.

ES Eiropas Pētniecības padome ir sniegusi finansējumu zinātniekiem, kas iesaistīti EHT sadarbībā, īstenojot šādus ES programmas “Apvārsnis 2020” un 7. pamatprogrammas projektus:

  • 14 miljonu eiro vērts projekts BlackHoleCam, kura mērķis ir uzņemt attēlus, izmērīt un izprast melnos caurumus. Kopš 2014. gada šo sešu gadu pētniecības projektu īsteno trīs vadošie zinātnieki un viņu komandas, proti, profesors Heino Falcke no Radbauda Universitātes Neimegenā (arī EHT Zinātnes padomes priekšsēdētājs), profesors Michael Kramer no Maksa Planka radioastronomijas institūta un profesors Luciano Rezzolla no Gētes Universitātes Frankfurtē;
  • projekts RadioNet atbalsta 27 iestāžu konsorciju Eiropā, Korejas Republikā un Dienvidāfrikā, kuru mērķis ir integrēt pasaules līmeņa infrastruktūras pētniecībai radioastronomijas jomā. Tas ietver radioteleskopus, teleskopu grupas, datu arhīvus un globāli darbojošos "Ļoti garas bāzes interferometrijas Eiropas tīklu" (EVN). Projektu koordinē Maksa Planka radioastronomijas institūts. Pēdējo 15 gadu laikā RadioNet projektā ES ir ieguldījusi 30,3 miljonus eiro.

Eiropas Pētniecības padome, ko ES izveidoja 2007. gadā, ir galvenā Eiropas mēroga progresīvās pētniecības finansēšanas organizācija. Katru gadu tā atlasa un finansē vislabākos un visradošākos dažādu tautību un vecumu zinātniekus, kuri Eiropā vadīs projektus. EPP piedāvā četras pamatdotāciju shēmas: starta dotācijas, konsolidācijas dotācijas, progresa dotācijas un sinerģijas dotācijas. Ar papildu koncepcijas pierādījuma dotācijas shēmu EPP palīdz dotāciju saņēmējiem pārvarēt plaisu starp saņēmēju pirmo pētījumu un tā komercializācijas agrīnajiem posmiem.

 

PLAŠĀKA INFORMĀCIJA

Melnā cauruma fotogrāfijas un videomateriāli Komisijas audiovizuālajā portālā

Event Horizon Telescope paziņojums presei

Eiropas Komisijas preses konference vietnē Europe by Satellite

Eiropas Komisijas preses konference vietnē EUtube

Sekojiet jaunumiem vietnē Facebook, Instagram un Twitter, izmantojot tēmturi #RealBlackHole.

Eiropas Pētniecības padomes ziņas

 

IP/19/2053

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar