Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas Aizsardzības fonds izstrādā jaunus Eiropas mēroga pētniecības projektus

Briselē, 2018. gada 16. februārī

Eiropas Aizsardzības fonds turpina izstrādāt vēl vienu ES finansētu projektu kopumu saistībā ar aizsardzības pētniecību. Fonds, kuru 2017. gada jūnijā izveidoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, ir spēcīgas ES aizsardzības rūpniecības radīšanas katalizators. Tas veicina aizsardzības spējas un veido jaunas partnerības pāri robežām.

Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre Elžbeta Beņkovska teica: “Eiropas Aizsardzības fonds ir būtisks, lai Eiropas Savienībā panāktu plašāku sadarbību starp aizsardzības uzņēmumiem un armiju un nodrošinātu Eiropas stratēģisko autonomiju. Fonda atbalstītie Eiropas mēroga aizsardzības pētniecības sadarbības projekti ir paredzēti, lai nodrošinātu Eiropas vadošo lomu tehnoloģiju ziņā, liktu pamatus nākotnes aizsardzības spējām un atbalstītu inovatīvāku un konkurētspējīgāku Eiropas aizsardzības nozari.”

Projekts "Okeāns 2020" atbalsta kuģošanas uzraudzības un piegāžu bloķēšanas misijas jūrā, un šajā nolūkā flotes operācijās iesaistīs dronus un bezapkalpes zemūdenes. Iegūtā informācija tiks apvienota ar parastajām sistēmām, lai militārajiem komandieriem radītu vispusīgu priekšstatu par situāciju attīstību.

Projektu īstenos konsorcijs, ko vada "Leonardo S.p.A", pulcējot vienkopus 42 partnerus no 15 ES valstīm. Tas saņems dotācijas aptuveni 35 miljonu eiro apmērā. 2019. gadā projekta ietvaros notiks divi demonstrējumi — viens Baltijas jūrā, kuru vadīs Zviedrijas jūras spēki, un viens Vidusjūrā, kuru vadīs Itālijas jūras spēki.

Pārējie projekti, kuru mērķis ir uzlabot karavīru ekipējumu, katrs saņēma dotācijas robežās no 1 līdz 3 miljoniem eiro.

  • ACAMSII izstrādās pielāgošanās kamuflāžu, kas aizsargās karavīrus pret sensoriem, kuri darbojas vairākos viļņu garumu diapazonos.
  • Gossra uzlabos tādu sarežģītu sistēmu elementu (piemēram, sensoru vai digitālo aizsargbriļļu) saderību, kuras izmanto karavīri.
  • Vestlife cenšas izstrādāt ultravieglas bruņuvestes kājniekiem.

Dotāciju nolīgumus par šiem projektiem parakstīs tuvāko nedēļu laikā. 

Šodienas paziņojums par atbalstu šiem aizsardzības pētniecības projektiem nāk klajā dienā, kad tiek atklāta ikgadējā Minhenes drošības konference, kurā Ž. K. Junkers izklāstīs turpmākos pasākumus, kas veicinās drošības un aizsardzības jomā spēcīgāku Eiropu. Līdz ar priekšsēdētāju tajā piedalīsies priekšsēdētāja vietnieks Frans Timmermanss, komisāri Johanness Hāns, Elžbeta Beņkovska un Džūlians Kings.

Priekšvēsture

Eiropas Aizsardzības fonda pētniecības virziena ietvaros tiks piešķirti 90 miljoni eiro aizsardzības pētniecības dotācijās, ko pilnībā un tieši finansēs no ES budžeta (2017–2019). Projektus, kam piešķirs dotācijas, atlasīja 2017. gadā pēc pirmā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saistībā ar aizsardzības pētniecību. Pirmo dotāciju nolīgumu 2017. gada decembrī parakstīja ar PYTHIA konsorciju. Šā projekta mērķis ir noteikt galvenās tendences novatorisko aizsardzības tehnoloģiju pasaulē, kas strauji attīstās.

 Komisija drīz arī pieņems aizsardzības pētniecības darba programmu 2018. gadam un lūgs Eiropas Aizsardzības aģentūru šim gadam izsludināt jaunu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par aizsardzības pētniecību. Šajos uzaicinājumos uzmanība tiks pievērsta aizsardzības lietojumu elektroniskās izstrādes tehnoloģijām un Eiropas lieljaudas lāzera manipulācijas galviņai. Šī nākamā aizsardzības pētniecības dotāciju pakete tiks parakstīta līdz 2018. gada beigām.

Kā tika paziņots 2017. gada jūnijā, Komisija nāks klajā ar priekšlikumu pēc 2020. gada izveidot Eiropas Aizsardzības fondu ar budžetu 1,5 miljardi eiro gadā, lai atbalstītu aizsardzības spējas, un no minētās summas ikgadējais budžets 500 miljonu apmērā tiks atvēlēts aizsardzības pētniecībai, tādējādi padarot ES par lielāko ieguldītāju aizsardzības pētniecībā Eiropā.

Vairāk informācijas par projektiem

"Okeāns 2020": projekta mērķis ir uzlabot informētību par situāciju jūrniecībā, izmantojot pilota/pilotējamu un bezpilota sistēmu, un veidot pilnīgu priekšstatu, pamatojoties uz daudziem un dažādiem faktoriem. Ir iesaistītas Apvienotās Karalistes, Francijas, Grieķijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas un Zviedrijas aizsardzības ministrijas. Partneri no rūpniecības nozares ir: Indra, Safran, Saab, MBDA, PGZ/CTM Hensoldt, Intracom-IDE, Fincantieri un Qinetiq. Pētniecības centri ietver Fraunhofer, Nederlandse Organisatie voor Toegepast Natuurwetenschappelijk onderzoek (TNO), Jūras pētniecības un eksperimentu centru (CMRE NATO) un Itālijas Istituto Affari Internazionali (IAI).

ACAMSII: šī projekta ietvaros izstrādās pielāgojošos kamuflāžu karavīriem, kas tos aizsargās pret sensoriem, kuri darbojas vairākos viļņu garumu diapazonos. Ir iesaistīti partneri no Francijas, Lietuvas, Nīderlandes, Portugāles, Vācijas un Zviedrijas. Iesaistītie uzņēmumi ir no tekstilrūpniecības, aviācijas un aizsardzības sistēmu integrētāju nozarēm: CITEVE, Damel un Safran. Pētniecības centri ir Zviedrijas Totalförsvarets forskningsinstitut (FOI), Fraunhofer un Nederlandse Organisatie voor Toegepast Natuurwetenschappelijk Onderzoek (TNO).

GOSSRA: šajā projektā uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu karavīru uzkabes komplekso sistēmu elementu sadarbību. Karavīru ekipējumā ir ierīces, kurām ir jādarbojas kopā. Projekta mērķis ir izveidot metodoloģiju, kas nosaka, kā sastāvdaļas savienojas, tas vienkāršo tādu jaunu ierīču izstrādi, kuras var darboties kopā ar esošajām iekārtām. Projektā strādās partneri no Itālijas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Spānijas, Vācijas un Zviedrijas. Iesaistītie uzņēmumi ir Rheinmetall, Indra, GMV Aerospace and Defence, Leonardo, Larimart un Saab, MVU Tekever un iTTi un pētniecības institūts Nederlandse Organisatie voor Toegepast Natuurwetenschappelijk Onderzoek (TNO).

Vestlife: šā projekta mērķis ir radīt aizsargapģērbu karavīriem. Tas izstrādās tādu apģērbu, kas ir efektīvs aizsardzības nolūkiem, taču vienlaicīgi vieglāks, elastīgāks un ērtāks. Ir iesaistīti partneri no Itālijas, Nīderlandes, Portugāles, Somijas un Spānijas, kā arī uzņēmumi CITEVE un FY-composites, pētniecības institūti AITEX un TECNALIA. Projektā piedalās arī divi mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) BRAPA un Petroceramics.

IP/18/763

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar