Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Rezultātu Eiropa: Komisija nāk klajā ar idejām efektīvākai Eiropas Savienībai

Briselē, 2018. gada 14. februārī

2018. gada 23. februārī paredzētās neformālās vadītāju sanāksmes priekšvakarā Eiropas Komisija šodien nāk klajā ar vairākiem praktiskiem pasākumiem, kuri varētu uzlabot Eiropas Savienības darba efektivitāti un panākt labāku saikni starp ES iestāžu vadītājiem un Eiropas pilsoņiem.

 

68

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers šodien teica: “Ar Bratislavas ceļvedi, Romas deklarāciju un tagad arī ar Vadītāju programmu Eiropa ir pamatoti pievērsusies tādas Savienības izveidei, kas panāk konkrētus un taustāmus rezultātus saviem pilsoņiem jautājumos, kuri viņiem ir svarīgi. Mums ir jāturpina šis ceļš. Vienmēr esmu teicis, ka formai ir jānāk pēc funkcijas. Pašlaik nav īstais brīdis garām diskusijām par institucionālo reformu vai izmaiņām Līgumā. Tomēr ir vairāki pasākumi, kurus varam veikt, lai vēl efektīvāk īstenotu mums svarīgas prioritātes. Iespēju ir daudz, taču mērķim ir jābūt tam pašam: izveidot Eiropu, kas panāk rezultātus.”

Vadošie kandidāti — 2014. gada vēlēšanu “Spitzenkandidaten” pieredzes izmantošana

2014. gada vēlēšanu process nostiprināja attiecības starp trim ES iestādēm un uzlaboja to darba efektivitāti. Tas palīdzēja šīm iestādēm pieskaņoties kopīgai piecu gadu pilnvaru termiņa darba programmai. Tādējādi Ž. K. Junkera vadītā Komisija savā darbā varēja vairāk koncentrēties uz politiskiem jautājumiem jomās, kurās Savienība panāk vislabākos rezultātus, pārējo atstājot dalībvalstu ziņā.

Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers 2017. gada runā par stāvokli Savienībā teica, ka 2014. gada vēlēšanu “vadošo kandidātu” eksperimentu vajadzētu turpināt. Šodien Eiropas Komisija ierosina, kā šo procesu varētu uzlabot, pamatojoties uz pašreizējiem Līgumiem, vienlaikus ievērojot līdzsvaru starp ES iestādēm un dalībvalstu starpā. Cita starpā tā aicina politiskās partijas jau laikus — līdz 2018. gada beigām — izvēlēties vadošos kandidātus un ātrāk sākt kampaņu. Tādējādi vēlētājiem būtu vairāk iespēju iepazīt kandidātus un viņu pārstāvēto politisko programmu.

Komisija arī iesaka skaidrāk izcelt saikni starp valstu politiskajām partijām un Eiropas politiskajām partijām. Valstu līmenī politiskajām partijām jābūt atklātākām par to, ar kurām Eiropas politiskajām partijām tās ir saistītas, piemēram, izmantojot šo partiju logo kampaņā un vēlēšanu materiālos. Tām būtu arī skaidri jāpauž sava nostāja svarīgos, ar Eiropu saistītos jautājumos un jāinformē par nodomu piedalīties Eiropas Parlamenta politiskajās grupās un par savu izvēli Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam.

Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas sastāvs

Vadītājiem Eiropadomē, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta priekšlikumu, jālemj par Eiropas Parlamenta sastāvu 2019.–2024. gada pilnvaru termiņā un ko darīt ar Apvienotās Karalistes atbrīvotajām amata vietām. Viena iespēja būtu rezervēt vairākas no šīm amata vietām pārnacionālam vēlēšanu apgabalam. Lai gan Eiropas Parlaments nesen pieņemtā rezolūcijā (7. februāris) nobalsoja pret aicinājumu izveidot pārnacionālu vēlēšanu apgabalu, tas atstāja iespēju turpināt diskutēt par šo jautājumu. Vairākas dalībvalstis nesen pauda atbalstu šai idejai, savukārt citām pret to bija iebildumi. Pārnacionāls vēlēšanu apgabals varētu nostiprināt vēlēšanu Eiropas dimensiju, dodot kandidātiem iespēju uzrunāt vairāk iedzīvotāju visā Eiropā. No otras puses, deputāti parasti pārstāv un veido saziņu ar tiem vēlētājiem, kuri viņus ir ievēlējuši vietējā vai valsts mērogā, gan pārskatatbildības dēļ, gan arī tādēļ, lai varētu risināt jautājumus, kuri ir svarīgi viņu vēlētājiem. Komisijai simpatizē ideja par pārnacionāliem sarakstiem, taču, lai to īstenotu, būs vajadzīga vienprātīga Padomes piekrišana un izmaiņas vēlēšanu likumā visās 27 dalībvalstīs nākošgad, lai tās varētu piemērot 2019. gada vēlēšanās.

Pašreiz komisāru kolēģijā ir 28 locekļi — pa vienam no katras dalībvalsts — atbilstoši Eiropadomes 2013. gada 22. maija lēmumam. Pirms nākamās Eiropas Komisijas iecelšanas vadītājiem būs jāizlemj, vai saglabāt principu, ka tiek iecelts pa vienam loceklim no katras dalībvalsts, vai arī samazināt Komisijas sastāvu. Mazāka izpildvaras institūcija teorētiski varētu darboties efektīvāk, to būtu vieglāk pārvaldīt un būtu iespējams vienmērīgāks atbildības jomu sadalījums. Taču mazāka Komisija nozīmētu arī to, ka dažas dalībvalstis nebūtu pārstāvētas šīs iestādes politiskajā līmenī un zaudētu priekšrocības, ko dod tiešu politisko sakaru kanālu uzturēšana ar saviem iedzīvotājiem un valsts iestādēm.

Komisijas un Padomes priekšsēdētājs ar divējādām pilnvarām

Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers 2017. gada runā par stāvokli Savienībā pirmo reizi minēja ideju par priekšsēdētāju ar divējādām pilnvarām. Ja Eiropadomes priekšsēdētāja un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata funkcijas pildītu viens cilvēks, tas varētu uzlabot Savienības struktūras efektivitāti. Saskaņā ar spēkā esošajiem Līgumiem tas ir iespējams. Divkāršas amata funkcijas nenozīmē, ka jāapvieno abas iestādes. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs jau ir Eiropadomes loceklis, un neviens no abiem priekšsēdētājiem nebalso Eiropadomē. Viņu uzdevums ir dot padomus, iepazīstināt ar sev pakļauto dienestu darba secinājumiem, palīdzēt atrast kopsaucēju un apzināt, kuros jautājumos ir vienprātība.

Pilsoņu dialogi

Eiropas Komisija regulāri rīko pilsoņu dialogus ar Komisijas locekļiem, Eiropas Parlamenta deputātiem, valstu ministriem, vietējo un reģionālo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Kopš 2012. gada ir notikušas aptuveni 500 šādas interaktīvās publiskās debates 160 apdzīvotās vietās, un no šā brīža līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā Komisija tās rīkos vēl biežāk (mērķis ir sarīkot vēl aptuveni 500 pasākumu). Komisija arī atzinīgi vērtē atsevišķu dalībvalstu iniciatīvu rīkot pašām savas sarunas ar iedzīvotājiem par Eiropas nākotni un savu iespēju robežās ir gatava piedāvāt atbalstu, piemēram, piesaistot šo procesu tiešsaistes apspriešanai par Eiropas nākotni, kas varētu ilgt līdz 2019. gada 9. maijam. Komisija informēs par ieguvumiem no šīs pieredzes ar dalībvalstīm.

Konteksts

Šodien ierosinātās idejas un risinājumi ir radušās, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2015. gada 8. maija ziņojumu par 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurā pausta apņemšanās apzināt veidus, kā turpināt akcentēt Eiropas dimensiju un ES lēmumu pieņemšanas procesa demokrātisko leģitimitāti, kā arī turpināt pētīt nemainīgi zemā vēlētāju aktivitātes līmeņa iemeslus dažās dalībvalstīs, meklējot iespējamās tā celšanas iespējas.

Sīkāka informācija

Paziņojums “Rezultātu Eiropa: institucionālie risinājumi Eiropas Savienības darba efektivitātes uzlabošanai”

Ieteikums par Eiropas dimensijas pastiprināšanu 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās un to efektīvu norisi

Eiropas Komisijas ziņojums par 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām

2018. gada ziņojums par Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām

Faktu lapas

  • Risinājumi Eiropas Savienības darba efektivitātes uzlabošanai
  • Eiropas Parlamenta un Eiropadomes sastāvs — ko varam gaidīt 2019. gadā
  • “Spitzenkadidaten” rašanās un 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa
  • Dialogs ar pilsoņiem pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām
  • Jauni noteikumi ar mērķi uzlabot 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu pārskatāmību
  • Priekšsēdētājs ar divējādām pilnvarām?
  • Komisijas locekļu vizīšu un tikšanos skaits valstu parlamentos kopš viņu pilnvaru termiņa sākuma

 

IP/18/743

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar