Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Komisijas ziņojums: ES turpina uzlaboties situācija nodarbinātības un sociālajā jomā

Briselē, 2018. gada 12. februārī

Saskaņā ar jaunāko ceturkšņa pārskatu par nodarbinātību un sociālo attīstību, pateicoties stabilai ekonomiskai izaugsmei, nodarbinātības līmenis ES turpināja pieaugt straujāk, nekā tika paredzēts 2017. gada trešajā ceturksnī, savukārt bezdarba līmenis turpināja samazināties.

Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena sacīja:Eiropā ir atsākusies izaugsme. Nodarbinātība ES ir sasniegusi visaugstāko līmeni, kāds jebkad reģistrēts, proti, nodarbināti ir vairāk nekā 236 miljoni cilvēku. Un bezdarbs nepārtraukti samazinās. Mums šis pozitīvais ekonomiskais impulss ir pēc iespējas jāizmanto un jānodrošina Eiropas sociālo tiesību pīlārā paredzētās jaunās un efektīvās pilsoņu tiesības, proti, taisnīgi darba apstākļi, vienlīdzīga piekļuve darba tirgum un pienācīga sociālā aizsardzība. Tagad ir īstais brīdis nodrošināt, lai visi iedzīvotāji un darba ņēmēji gūtu labumu no šīm pozitīvajām tendencēm darba tirgū.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nodarbinātības līmenis ES palielinājies par 1,7 %. Tas nozīmē, ka nodarbināto skaits ir pieaudzis par vēl 4 miljoniem, no kuriem 2,7 miljoni nodarbināti eirozonā. Šo pieaugumu veicināja galvenokārt pastāvīgas darbvietas un pilna laika nodarbinātība: laikā no 2016. gada trešā ceturkšņa līdz 2017. gada trešajam ceturksnim to darba ņēmēju skaits, kuriem ir pastāvīgs darba līgums, pieauga par 2,8 miljoniem. Šis palielinājums ir trīs reizes lielāks nekā pagaidu darba līgumu skaita pieaugums (900 000). Pilnu darba laiku strādājošo skaits palielinājās par aptuveni 3 miljoniem, līdz pat 181 miljonam, savukārt nepilna laika darba ņēmēju skaits palielinājās par aptuveni 300 000 — līdz 42,7 miljoniem.

Pēdējo trīs gadu laikā nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem ES ir nemitīgi palielinājies, 2017. gada trešajā ceturksnī sasniedzot 72,3 %, kas ir augstākais līmenis, kāds jebkad sasniegts. Tomēr starp dalībvalstīm joprojām ir lielas atšķirības. Nodarbinātības līmenis dalībvalstīs svārstījās no 58 % Grieķijā līdz 82 % Zviedrijā. Ziņojums arī liecina, ka bezdarba līmenis ES stabilā tempā tuvojas pirmskrīzes līmenim. Kopš 2013. gada aprīļa, kad reģistrēts augstākais bezdarba līmenis, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par aptuveni 8,6 miljoniem un 2017. gada decembrī tas bija mazāks nekā 18 miljoni. Tas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada novembra.

Par ES ekonomikas uzlabošanos ceturkšņa pārskatā liecina arī šādi rādītāji, kas saistīti ar darba tirgu.

  • Darba ražīgums ES uzlabojās par 0,8 % salīdzinājumā ar 2016. gada trešo ceturksni. Lielākais palielinājums reģistrēts Latvijā, Lietuvā, Polijā un Rumānijā (3 vai vairāk procentu gadā).
  • ES mājsaimniecību finansiālā situācija turpināja uzlaboties ar izaugsmes līmeni aptuveni 1,5 % gadā, ko veicināja galvenokārt darbā gūto ienākumu palielināšanās. Gandrīz visās dalībvalstīs gada laikā līdz 2017. gada pirmajam pusgadam turpināja palielināties mājsaimniecību ienākumi. Tomēr vairākās valstīs, proti, Horvātijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā, kā arī Nīderlandē mājsaimniecības bruto izmantojamais ienākums joprojām bija mazāks par 2008. gada līmeni.
  • Pieprasījums pēc darbaspēka un darbaspēka trūkums turpināja pieaugt. Kopējais brīvo darbvietu rādītājs[1] 2017. gada trešajā ceturksnī ES sasniedza 2 %. Brīvo darbvietu rādītājs pakalpojumu jomā bija augstāks nekā rūpniecībā un būvniecībā. Darbaspēka trūkums[2] palielinājās un darbinieku darbā pieņemšanas[3] aktivitāte uzlabojās (līdz 3,7 % gada laikā līdz 2017. gada otrajam ceturksnim). Darba atstāšanas rādītājs[4] samazinājās krietni zem pirmskrīzes līmeņa, savukārt darba atrašanas rādītājs[5] pēdējos ceturkšņos ir strauji uzlabojies, pietuvinoties pirmskrīzes līmenim.

Vispārīga informācija

Ceturkšņa pārskatā par nodarbinātību un sociālo attīstību Eiropā ir raksturotas jaunākās sociālās un darba tirgus tendences Eiropas Savienībā. Tajā aplūkotas iekšzemes kopprodukta īstermiņa izmaiņas un nodarbinātības ievirzes.

2017. gada 17. novembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurš nosaka 20 galvenos principus un tiesības, kas veicina taisnīgus un labi funkcionējošos darba tirgus un labklājības sistēmas. Komisija no savas puses jau rīkojas, lai pīlāru pārvērstu konkrētos pasākumos, piemēram, ar iniciatīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru, priekšlikumu direktīvai par pārredzamākiem un paredzamākiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā vai gaidāmo sociālā taisnīguma paketi.

Eiropas pusgads ir galvenais instruments, kas dod iespēju katru gadu pārraudzīt ekonomiskās un sociālās konverģences procesu. Sākot ar 2017./2018. gada ciklu, minētā pīlāra principi un prioritātes ir integrēti visos galvenajos Eiropas pusgada dokumentos. Konkrētāk, Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektā ir iekļauts jaunais sociālo rezultātu pārskats, lai uzraudzītu veikumu galvenajās jomās, uz kurām attiecas pīlārs, piemēram, mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvars, jauniešu bezdarba līmenis vai sociālo pārvedumu ietekme uz nabadzības samazināšanu.

Plašāka informācija

Ceturkšņa pārskats par nodarbinātību un sociālo attīstību Eiropā — 2018. gada februāris

Eiropas sociālo tiesību pīlāra tīmekļa vietne

EMPL ĢD analīze nodarbinātības un sociālajā jomā

 

[1] Brīvo darbvietu rādītājs ir brīvo amata vietu procentuālais īpatsvars salīdzinājumā ar kopējo brīvo un aizpildīto amata vietu skaitu.

[2] Darbaspēka trūkuma rādītājs ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri norāda uz darbaspēka trūkumu kā faktoru, kas ierobežo ražošanu.

[3] Darbā pieņemšanas rādītājs ir to darba ņēmēju īpatsvars, kuri pie darba devēja sākuši strādāt pēdējo 3 mēnešu laikā.

[4] Darba atstāšanas rādītājs ir to nodarbināto personu īpatsvars, kuras konkrētajā periodā pametušas darba devēju.

[5] Darba atrašanas rādītājs ir bezdarbnieku īpatsvars, kuri konkrētajā periodā atraduši darbu.

IP/18/721

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar