Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Vīzu režīma liberalizācija: Komisija sniedz ziņojumu par to, kā Rietumbalkānu valstis un Austrumu partnerības valstis izpilda ar bezvīzu režīmu saistītās prasības

Briselē, 2018. gada 19. decembrī

*

Komisija šodien paziņo savu novērtējumu par to, kā Rietumbalkānu valstis — Albānija, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija —, kā arī Austrumu partnerības valstis — Gruzija, Moldova un Ukraina — izpilda vīzu režīma liberalizācijas kritērijus. No šā ikgadējā ziņojuma secināms, ka attiecīgās valstis joprojām atbilst ar vīzu režīma liberalizāciju saistītajām prasībām, taču, lai tā būtu arī turpmāk, ir nepieciešama vairāku valstu (dažos gadījumos tūlītēja) rīcība konkrētās jomās.

Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls teica: “Bezvīzu režīms ar mūsu Rietumbalkānu un Austrumeiropas partneriem ir liels sasniegums, kas sniedz abpusēju labumu. Tas ir saistīts arī ar atbildību un pienākumiem. Esmu gandarīts, ka visas attiecīgās valstis turpina pildīt savus pienākumus, tomēr aicinu ātri īstenot pastiprinātus centienus, lai turpinātu ierobežot neatbilstīgu migrāciju un apkarotu korupciju un organizēto noziedzību."

Bezvīzu ieceļošanas režīms sniedz nozīmīgus ieguvumus Eiropai un tās partneriem, stiprinot sociālās, kultūras un ekonomikas saites. Ar to saistīta arī atbildība par to, lai tiktu nodrošināta vīzu režīma liberalizācijas dialoga laikā gūtā progresa saglabāšana un migrācijas un drošības vides laba pārvaldība. Šodienas ziņojums izriet no Komisijas 2017. gada decembra ieteikumiem, un tajā ir izvērtēti pasākumi, ko pagājušajā gadā īstenojušas attiecīgās valstis.

Nepieciešams turpināt centienus ierobežot neatbilstīgo migrāciju.

Visas 8 valstis ir veikušas pasākumus, lai risinātu neatbilstīgas migrācijas problēmu, tomēr ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai uzlabotu rezultātus un nodrošinātu to ilgtspējību:

  • Neatbilstīga migrācija no Ukrainas, Serbijas un Bosnijas un Hercegovinas uz ES joprojām notiek lielos apmēros, un bažas rada aizvien pieaugošais ES saņemto nepamatotu patvēruma pieteikumu skaits no Moldovas un Gruzijas iedzīvotājiem;
  • Albānija veica efektīvus pasākumus neatbilstīgas migrācijas novēršanai, un rezultātā 2018. gada pirmajā pusē patvēruma pieteikumu skaits samazinājās par 32 %. Tagad šis darbs būtu jāturpina un jāuzlabo;
  • Vēl vairāk darba ir jāiegulda mērķī nodrošināt pilnīgu saskaņotību ar ES vīzu politiku. Serbija atcēla bezvīzu režīmu Irānai, taču joprojām pastāv bažas par citām valstīm, kuru pilsoņi Serbijā var ieceļot bez vīzas;
  • Ar visām minētajām valstīm sekmīgi turpinās sadarbība atpakaļuzņemšanas un atgriešanas jomā. Tomēr vēl joprojām daudz kas būtu uzlabojams — tas jo sevišķi attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu, jo īpaši Serbijā.

Eiropas robežu un krasta apsardzes ciešāka sadarbība ar Rietumbalkānu partneriem palīdzēs labāk pārvaldīt neatbilstīgu migrāciju. Pirmais statusa nolīgums tika parakstīts ar Albāniju. Serbija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir parafējušas savus nolīgumus, un tiek pabeigtas procedūras attiecībā uz Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu.

Nepieciešama turpmāka rīcība cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju.

Neraugoties uz pasākumiem, kas veikti organizētas noziedzības apkarošanai, ir vajadzīgi visu 8 valstu turpmāki pastiprināti centieni. Moldovai un Ukrainai ir nekavējoties jārīkojas saistībā ar korupcijas problēmu:

  • organizētās noziedzības grupējumi no 8 valstīm Eiropas Savienībā aktīvi veic dažādas noziedzīgas darbības, tostarp nelikumīgu preču tirdzniecību, noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, cilvēku tirdzniecību un narkotiku tirdzniecību, migrantu kontrabandu un kibernoziegumus;
  • Lai gan, kā konstatēts 2017. gada decembrī sniegtajā pirmajā ziņojumā, Moldova ir veikusi dažus pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, valstij steidzami jāveic tūlītēji pasākumi cīņā pret korupciju;
  • Ukrainai ir jāpieliek lielākas pūles cīņā pret korupciju, lai nodrošinātu agrāko reformu pilnīgu īstenošanu, ilgtspēju un atbilstību 2017. gada decembrī sniegtajiem ieteikumiem.

Turpmākā rīcība

Komisija uzraudzīs ar vīzu režīma liberalizāciju saistīto prasību pastāvīgu izpildi un vismaz reizi gadā sniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pamatinformācija

Šodienas ziņojums izriet no Komisijas pienākuma, kas noteikts 2017. gada martā pieņemtajā pastiprinātajā vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismā, – uzraudzīt to, kā trešās valstis pilda vīzu liberalizācijas režīma prasības, un vismaz reizi gadā sniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Šodienas ziņojums ir otrais saskaņā ar jauno vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu; pirmais ziņojums tika publicēts 2017. gada decembrī.

Vīzu režīma liberalizācijas kritēriju novērtēšana attiecas uz valstīm, kuras saskaņā ar attiecīgiem rīcības plāniem un ceļvežiem ir sekmīgi noslēgušas vīzu režīma liberalizācijas dialogu, t. i., uz Rietumbalkānu valstīm un Austrumu partnerības valstīm. Ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta jomām, kurās nepieciešams turpmāks darbs, lai panāktu ilgtspējīgu progresu.

Melnkalnes, Serbijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņi var ieceļot ES bez vīzas kopš 2009. gada decembra. Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem šāda iespēja pastāv kopš 2010. gada nogales. Attiecībā uz Moldovu bezvīzu ieceļošanas režīms stājās spēkā 2014. gada aprīlī, uz Gruziju — 2017. gada martā un uz Ukrainu — 2017. gada jūnijā.

Papildinformācija

Ziņojums par bezvīzu režīma prasību izpildi: Jautājumi un atbildes

Otrais ziņojums saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu

Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots otrajam ziņojumam saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu

IP/18/6819

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar