Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

rescEU – Komisija atzinīgi vērtē pagaidu vienošanos stiprināt ES civilo aizsardzību*

Briselē, 2018. gada 12. decembrī

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome šodien ir spēruši svarīgus soļus ceļā uz politisku vienošanos par rescEU plānu, proti, ES civilās aizsardzības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumā.

Pēdējos gados vairākas dabas katastrofas ir skārušas visas ES teritorijas, izraisot simtiem cilvēku upuru un miljardiem eiro lielus infrastruktūras postījumus. Lai labāk aizsargātu Eiropas iedzīvotājus, resEU uzlabos esošo ES civilās aizsardzības mehānismu. Konkrētāk, tiks izveidota jauna Eiropas resursu rezerve, kurā ietilps lidmašīnas mežu uzgunsgrēku likvidēšanai, īpaši ūdens sūkņi, pilsētvides meklēšanas un glābšanas vienības, lauka hospitāļi un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības.

Šajā sakarā Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: “Eiropai jāspēj aizsargāt iedzīvotājus brīžos, kad nepieciešama palīdzība. Bīstama meža ugunsgrēka gadījumā vai valsts reakcijas nodrošināšanai plūdu skartajām teritorijām mūsu iedzīvotāji vēlas rīcību, nevis runāšanu. rescEU nodrošinās konkrētu solidaritāti ar katastrofu skartajām dalībvalstīm.”

Humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisārs Hrists Stiljanidis teica: “Dabas katastrofas nepazīst robežas, un klimata pārmaiņas palielina to risku un ietekmi. Ar rescEU mūsu pašreizējais civilās aizsardzības mehānisms kļūst vēl profesionālāks. Šodien panāktā vienošanās apliecina, ka viss ir iespējams, ja ir vēlme rīkoties. Esmu pateicīgs Eiropas Parlamentam, jo īpaši referentei parlamenta deputātei Elizabetai Gardīni (Elisabetta Gardini) un atzinuma sagatavotājam budžeta jomā Hosē Manuelam Fernandesam (Jose-Manuel Fernandes), kā arī Austrijas prezidentūrai par projekta vadību. Uzlabojot ES civilās aizsardzības mehānismu, būs lielāki resursi, labāka koordinācija starp dalībvalstīm un jo īpaši efektīvāka solidaritāte mūsu iedzīvotājiem. Šis ir Eiropas mēroga risinājums Eiropas mēroga problēmai.”

Stiprināt Eiropas reaģēšanas spējas

ES stiprinās savas reaģēšanas spējas, izmantojot šādus pasākumus:

  • sadarbībā ar dalībvalstīm tiks izveidota kopēja Eiropas resursu rezerve reakcijai katastrofu gadījumā. Šie resursi ietvers ugunsdzēšanas lidmašīnas, kā arī citus līdzekļus, kas palīdzēs reaģēt tādās situācijās kā vajadzība sniegt neatliekamu medicīnisko palīdzību vai ķīmiski bioloģiski, radioloģiski vai kodolincidenti;
  • rescEU resursu darbības izmaksu līdzfinansējums, ja tos izmanto ES civilās aizsardzības mehānisma operācijām;
  • līdzfinansējums rescEU resursu pilnveidošanai;
  • finansiālā atbalsta būtiska uzlabošana resursiem, kas reģistrēti Eiropas civilās aizsardzības rezervē, tostarp attiecībā uz pielāgošanās, remonta, darbības izmaksām (Eiropas Savienībā) un transporta izmaksām (ārpus Eiropas Savienības).

Uzlabot katastrofu novēršanu un sagatavotību tām

ES pastiprinās atbalstu dalībvalstīm, lai uzlabotu katastrofu riska pārvaldību:

  • tiks izveidota vienkāršota pārskatu sniegšanas sistēma, galveno uzmanību veltot būtiskākajiem pārrobežu rakstura riskiem, kā arī riskiem, kuriem ir maza varbūtība, bet liela ietekme;
  • tiks sniegts atbalsts dalībvalstīm, lai tās pastiprinātu esošos pasākumus, izmantojot konsultāciju mehānismu un, ekspertu misiju izvietošanu un ieteikumus par turpmāku rīcību;
  • ar jaunizvedotā ES Civilās aizsardzības zināšanu tīkla palīdzību notiks apmaiņa ar zināšanām un pieredzi.

Turpmākā rīcība Pēc šodien panāktās politiskās vienošanās Eiropas Parlamentam un ES Padomei būs oficiāli jāapstiprina rescEU.

Konteksts

Kāpēc nepieciešams rescEU? ES civilās aizsardzības mehānisma pamatā šobrīd ir sistēma, ar kuras palīdzību ES koordinē dalībvalstu brīvprātīgos ieguldījumus un novirza tos valstij, kas ir lūgusi palīdzību. Palīdzības piedāvājumus koordinē Eiropas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs, kas atrodas Briselē. Pēdējo gadu laikā ārkārtēji laika apstākļi un citas parādības ir radījuši smagu slogu dalībvalstu spējām savstarpēji palīdzēt, jo īpaši tad, ja vairākas dalībvalstis vienlaicīgi saskaras ar viena un tā paša veida katastrofu. Šādos gadījumos resursi ir ierobežoti vai nav pieejami, un Eiropas Savienībai nav rezerves spēju palīdzēt krīzes pārņemtajām dalībvalstīm. Turklāt jauno risku mērogs rada nepieciešamību kopīgi pārvērtēt pašlaik dalībvalstīs trūkstošos resursus, kas vajadzīgi, lai risinātu zemas varbūtības riskus, kam ir liela ietekme.

Eiropas Savienība ir saskārusies ar lielu skaitu katastrofu, kurās zaudētas dzīvības un kuras radījušas arī citas kaitīgas sekas iedzīvotājiem, kopienām, uzņēmumiem, un videi. Dabas katastrofās Eiropā 2017. gadā vien gāja bojā 200 cilvēki. Arī ekonomiskās izmaksas ir milzīgas: Eiropā 2016. gadā tika reģistrēti zaudējumi gandrīz 10 miljardu eiro apmērā.

 

* Atjaunināts 2018. gada 12. decembrī plkst. 18.10.

IP/18/6766

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar