Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas pusgada rudens priekšlikumu kopums: iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes sekmēšana

Briselē, 2018. gada 21. novembrī

Komisija nosaka ES ekonomikas un sociālās prioritātes 2019. gadam, nāk klajā ar atzinumiem par budžeta plāna projektiem un apstiprina, ka Itālijas gadījumā pastāv īpaši nopietna neatbilstība Stabilitātes un izaugsmes paktam. Grieķija ir pirmo reizi integrēta Eiropas pusgada sistēmā.

2019. gada Eiropas pusgada ekonomikas un sociālās politikas koordinācijas cikls sākas situācijā, kad lielas nenoteiktības apstākļos valda noturīga, bet mazāk dinamiska izaugsme. Kopš 2014. gada ir daudz sasniegts, tomēr ir jādara vairāk, lai atbalstītu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu, vienlaikus uzlabojot dalībvalstu ekonomikas noturību. ES līmenī tas nozīmē pieņemt lēmumus, kas vajadzīgi, lai vairāk nostiprinātu ekonomisko un monetāro savienību. Valstu līmenī ir steidzami jāizmanto pašreizējais izaugsmes temps, lai izveidotu fiskālās rezerves un samazinātu parādu. Investīcijas un strukturālās reformas ir vēl vairāk jākoncentrē uz ražīguma un izaugsmes potenciāla palielināšanu. Šīs darbības nodrošinās apstākļus ilgtspējīgai makrofinansiālajai stabilitātei un sekmēs ES ilgtermiņa konkurētspēju. Tas, savukārt, radīs apstākļus lielāka skaita un labāku darbvietu veidošanai, sekmēs lielāku sociālo taisnīgumu un labākus dzīves apstākļus Eiropas iedzīvotājiem.

Šodienas priekšlikumu kopums ir balstīts uz 2018. gada rudens ekonomikas prognozi un par pamatu izmanto prioritātes, kas izklāstītas Komisijas priekšsēdētāja Junkera 2018. gada runā par stāvokli Savienībā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: “Eiropa pieredz ekonomikas uzplaukumu, taču pieaugošie riski liecina, ka šāds uzplaukums nebūs mūžīgs. ES valstīm ir vajadzīgas mērķtiecīgas investīcijas un atjaunoti centieni veikt reformas, lai nostiprinātu savas izaugsmes pamatus un palielinātu ražīgumu. Budžeta politikas ziņā ir laiks samazināt valsts parāda līmeni un atjaunot fiskālās rezerves. Tas dos mums manevrēšanas iespējas, kas būs vajadzīgas brīdī, kad notiks nākamā lejupslīde. Tagad ir īstais laiks panākt progresu Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanā.”

ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena piebilda: “Pēdējo gadu laikā notikusī ekonomikas atveseļošanās ir bijusi darbvietu skaita pieauguma ziņā sevišķi intensīva, un bezdarbs sasniedz rekordzemu līmeni. Tajā pašā laikā arvien vairāk cilvēku piedalās darba tirgū. Aktivitātes līmenis ir sasniedzis rekordaugstus rādītājus un pat ir pārsniedzis aktivitātes apmēru ASV. Ir izveidojušies apstākļi, kuros mēs varam vairāk ieguldīt mūsu sabiedrībā, mūsu cilvēkos tā, lai šī atveseļošanās kļūtu pastāvīga un nāktu par labu ikvienam, ieskaitot nākamās paaudzes.

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī teica: “ES ekonomika turpina pieaugt veselīgā tempā. Komisijas šodien paustais politikas ieteikums ir nodrošināt, ka ekonomika saglabā spēku un kļūst noturīgāka, jo arvien nestabilākā globālajā vidē mēs neko nedrīkstam uztvert kā pašsaprotamu. Ilgtspējīgi labklājīgai eirozonai ir vajadzīga ne tikai stabila valsts finanšu sistēma, bet arī konkurētspējīga ekonomika un iekļaujoša sabiedrība.”

Pagājušā gada īpaši labvēlīgais pasaules ekonomiskais stāvoklis un zemo procentu likmju vide palīdzēja atbalstīt izaugsmi, nodarbinātību, parāda samazināšanu un investīcijas ES un eirozonā. Tiek prognozēts, ka visas dalībvalstis, pateicoties iekšzemes patēriņa un investīciju stabilajam apjomam, turpinās izaugsmi, kaut arī tā notiks lēnākā tempā. Ja nenotiks nekādi nozīmīgi satricinājumi, Eiropai būtu jāspēj uzturēt tādu ekonomikas izaugsmi, kas pārsniedz potenciālu, stabilu darbvietu radīšanu un bezdarba kritumu. Eirozonas dalībvalstu publiskās finanses ir ievērojami uzlabojušās, un eirozonas kopējais budžeta deficīts tagad ir mazāks par 1 %. Tomēr parāda līmenis vairākās valstīs saglabājas augsts. Ekonomikai turpinot pieaugt, ir laiks palielināt fiskālās rezerves, kas vajadzīgas, lai pārvarētu nākamo lejupslīdi un mazinātu potenciālo ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu.

2019. gada izaugsmes pētījums

Gada izaugsmes pētījumā, kurā noteiktas vispārējās ekonomikas un sociālās prioritātes nākamajam gadam, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir aicinātas veikt izšķirošus un saskaņotus politikas pasākumus, lai panāktu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi. Valstu līmenī politikas centieni būtu jākoncentrē uz augstas kvalitātes investīciju nodrošināšanu un reformām, kas veicina ražīguma pieaugumu, iekļautību un institucionālo kapacitāti, vienlaikus turpinot nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti un stabilu valsts finanšu sistēmu. ES līmenī prioritātes ir vienotā tirgus padziļināšana, ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) struktūras izveides pabeigšana un progress Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanā.

2019. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums

Brīdināšanas mehānisma ziņojumā, kas darbojas kā makroekonomikas nelīdzsvarotības konstatēšanas instruments, ir norādītas 13 dalībvalstis, par kurām 2019. gadā jāveic padziļināts pārskats. Šajos pārskatos tiks izvērtēts, vai šīs dalībvalstis patiešām saskaras ar makroekonomikas nelīdzsvarotību. Dalībvalstis, kurās tika konstatēta nelīdzsvarotība makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) iepriekšējā kārtā, automātiski tiks ietvertas padziļinātā pārskatā 2019. gadā. Tās ir: Bulgārija, Francija, Horvātija, Itālija, Īrija, Kipra, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Vācija un Zviedrija. Arī par Grieķiju un Rumāniju tiks veikts padziļināts pārskats.

2019. gada vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts

Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts, kurā analizēta nodarbinātības un sociālā situācija Eiropā, parāda, ka pastāvīgi tiek radītas darbvietas, bezdarbs sarūk un sociālā situācija visā ES uzlabojas. Ziņojumā iekļauti arī konstatējumi no Sociālo rezultātu pārskata, kurā analizēti dalībvalstu rādītāji, ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus.

2018. gada otrajā ceturksnī ES bija nodarbināti 239 miljoni cilvēku, kas ir lielākais jebkad reģistrētais skaits. Aptuveni 12 miljoni darbvietu ir izveidotas kopš Junkera vadītās Komisijas darbības sākuma. To cilvēku īpatsvars, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība, 2017. gadā ievērojami samazinājās – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu no nabadzības vai sociālās atstumtības izkļuva vairāk nekā pieci miljoni cilvēku. Nabadzības vai sociālās atstumtības apdraudēto cilvēku kopskaits ir samazinājies zem pirmskrīzes līmeņa.

Tomēr ekonomikas atveseļošanās rezultātiem vēl ir jāsasniedz visas sabiedrības grupas. Gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmenis pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami pieaudzis, bet gados jaunu, mazkvalificētu un migrantu izcelsmes cilvēku nodarbināmība vairākās dalībvalstīs joprojām ir apgrūtināta. Sieviešu līdzdalība darba tirgū turpina pieaugt ātrā tempā, taču tas vēl nav novedis pie vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības ievērojama samazinājuma.

Mājsaimniecību ienākumi pieaug, taču dažās dalībvalstīs joprojām ir zemāki par pirmskrīzes līmeni. Reālās algas izaugsme 2018. gadā paātrinājās, taču tā joprojām ir zemāka par ražīguma pieaugumu un zemāka par to, ko varētu sagaidīt, ņemot vērā pozitīvos darba tirgus un ekonomikas rādītājus. Vispārīgāk runājot, nevienlīdzība un nabadzība joprojām ir pamats bažām.

Ieteikums par eirozonas ekonomikas politiku

Ieteikums par eirozonas ekonomikas politiku, kurā izklāstīti konkrēti pasākumi, kas ir izšķiroši svarīgi eirozonas darbībai, ir racionalizēts tā, lai lielāka uzmanība tiktu pievērsta galvenajām problēmām. Ieteikumā ir izteikts aicinājums izstrādāt politiku, kas atbalsta iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, uzlabo noturību, līdzsvarošanu un konverģenci eirozonā. Tajā ieteikts piešķirt prioritāti reformām, kas palielina ražīgumu un izaugsmes potenciālu, padziļina vienoto tirgu, uzlabo darījumdarbības vidi, sekmē investīcijas un uzlabo darba tirgu.

Komisija iesaka uzlabot publisko finanšu kvalitāti un sastāvu un atjaunot fiskālās rezerves, lai būtu lielākas manevrēšanas iespējas nākamās lejupslīdes laikā. Dalībvalstīm ar tekošā konta deficītu būtu jātiecas palielināt ražīgumu un samazināt ārējo parādu. Dalībvalstīm ar tekošā konta pārpalikumu būtu jānostiprina apstākļi, kas sekmē investīcijas un algu pieaugumu.

Komisija iesaka novirzīt nodokļus no darbaspēka un nostiprināt izglītības sistēmas, ieguldījumus prasmēs, kā arī aktīva darba tirgus politikas un sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti un piemērotību. Tas atbilst Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem.

Komisija arī aicina panākt strauju progresu attiecībā uz Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem, tostarp reformu atbalsta programmu un Eiropas Investīciju stabilizācijas funkciju priekšlikuma par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam ietvaros.

Ieteikumā arī aicināts turpināt darbu pie banku savienības, uzsākot vienotajam noregulējuma fondam paredzētā kopīgā atbalsta mehānisma darbību un izveidojot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu. Finanšu integrāciju arī būtu jātiecas panākt, nostiprinot Eiropas regulatīvo un uzraudzības struktūru. Būtu jāturpina centieni samazināt ienākumus nenesošu aizdevumu apjomu un jānovērš to uzkrāšanās nākotnē. 2016. gada novembra banku sektora tiesību aktu kopuma pieņemšanai līdz 2018. gada beigām joprojām ir izšķiroša nozīme banku savienības izveides pabeigšanai. Integrētāka finanšu nozare – pabeigta banku savienības izveide un patiesa kapitāla tirgu savienība – palīdzēs nostiprināt eiro starptautisko lomu, padarot to samērīgāku ar eirozonas ietekmi pasaulē.

Atzinumi par eirozonas dalībvalstu budžeta plānu projektiem

Komisija ir arī pieņēmusi atzinumus par to, vai eirozonas dalībvalstu 2019. gada budžeta plāna projekti atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam.

Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa

Itālijas gadījumā pēc 13. novembrī iesniegtā pārskatītā budžeta plāna projekta izvērtēšanas Komisija apstiprina, ka pastāv īpaši nopietna neatbilstība ieteikumam, ko Padome 2018. gada 13. jūlijā adresēja Itālijai. Komisija 2018. gada 23. oktobrī jau bija pieņēmusi atzinumu, kurā konstatēta īpaši nopietna neatbilstība sākotnējā budžeta plāna projektā, ko Itālija iesniedza 2018. gada 16. oktobrī.

Attiecībā uz desmit dalībvalstīm – Vāciju, Īriju, Grieķiju, Kipru, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Austriju un Somiju – ir atzīts, ka to budžeta plāna projekti 2019. gadā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam.

Attiecībā uz trīs dalībvalstīm – Igauniju, Latviju un Slovākiju – ir atzīts, ka to budžeta plāna projekti 2019. gadā kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Šo valstu plāni varētu izraisīt nelielu novirzi no attiecīgās valsts vidējā termiņa budžeta mērķa (VTM) vai no korekcijas virzībā uz to.

Attiecībā uz četrām dalībvalstīm – Beļģiju, Franciju, Portugāli un Slovēniju – budžeta plāna projekti 2019. gadā ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes paktam. Šo dalībvalstu budžeta plāna projekti varētu izraisīt nozīmīgu novirzi no korekcijas virzībā uz attiecīgo vidējā termiņa budžeta mērķi.

Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa (pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra)

Paredzams, ka Spānijas nominālais deficīts nākamgad samazināsies zem 3 %, un paredzams, ka valsts izbeigs pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas nozīmē, ka uz Spāniju no nākamā gada tiktu attiecināta pakta preventīvā daļa. Šajā kontekstā tiek atzīts, ka Spānijas iesniegtais budžeta plāna projekts 2019. gadā ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes paktam. Tam pamatā ir 2018. gada rudens ekonomikas prognozē paredzētā ievērojamā novirze no vajadzīgās korekcijas virzības uz vidēja termiņa budžeta mērķi un neatbilstība parāda samazināšanas pagaidu kritērijam 2019. gadā.

Pasākumi Stabilitātes un izaugsmes pakta kontekstā

Komisija ir veikusi arī vairākus pasākumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

Attiecībā uz Itāliju Komisija ir veikusi jaunu izvērtējumu par prima facie
neatbilstību parāda kritērijam. Itālijas valsts parāds – 131 % no IKP 2017. gadā,
kas ir līdzvērtīgs 37 000 eiro uz vienu iedzīvotāju, – pārsniedz Līgumā paredzēto atsauces vērtību – 60 % no IKP. Šis jaunais izvērtējums bija vajadzīgs, jo Itālijas fiskālie plāni 2019. gadam nozīmē būtiskas izmaiņas attiecīgajos faktoros, kurus Komisija analizēja pagājušajā maijā. Šajā jaunajā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu tapušajā ziņojumā izklāstītā analīze ietver izvērtējumu par visiem svarīgajiem faktoriem un jo īpaši: i) to, ka ar makroekonomiskajiem apstākļiem, neraugoties uz nesen novērotajiem lielākiem lejupvērstiem riskiem, nevar izskaidrot Itālijas lielo atpalicību no parāda samazināšanas kritērija, ņemot vērā nominālā IKP pieaugumu virs 2 % kopš 2016. gada; ii) to, ka valdības plāni nozīmē ievērojamu atkāpšanos no iepriekšējām izaugsmi veicinošajām strukturālajām reformām, jo īpaši no iepriekšējām pensiju reformām; un, vissvarīgākais, par iii) konstatēto ievērojamas novirzes risku no ieteiktās korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2018. gadā un sevišķi nopietno neatbilstību 2019. gadā ieteikumam, ko Padome adresēja Itālijai 2018. gada 13. jūlijā, balstoties gan uz valdības plāniem, gan Komisijas 2018. gada rudens prognozi. Kopumā analīze liecina, ka parāda kritērijs, kā tas definēts Līgumā un Regulā (EK) Nr. 1467/1997, būtu jāuzskata par neizpildītu un ka tādējādi ir pamatota uz parādu balstīta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra.

Attiecībā uz Ungāriju Komisija ir konstatējusi, ka, reaģējot uz Padomes 2018. gada jūnija ieteikumu, nav veikti nekādi efektīvi pasākumi, un ierosina Padomei pieņemt pārskatītu ieteikumu Ungārijai novērst tās ievērojamo novirzi no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi. Padome 2018. gada jūnijā Ungārijai sniedza ieteikumu par gada strukturālo korekciju 1 % apmērā no IKP 2018. gadā saskaņā ar procedūru saistībā ar ievērojamām novirzēm (SDP). Ņemot vērā norises kopš tā laika un to, ka Ungārija nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu ievērojamo novirzi, Komisija tagad ierosina pārskatītu ieteikumu par gada strukturālo korekciju vismaz 1 % apmērā no IKP 2019. gadā. Ungārijā budžeta deficīts ir pieaudzis no -1,6 % 2016. gadā līdz -2,4 % 2018. gadā, un tiek prognozēts, ka nākamajos divos gados tas saglabāsies nedaudz zem -2 %.

Attiecībā uz Rumāniju Komisija ir konstatējusi, ka, reaģējot uz Padomes jūnija ieteikumu, nav veikti nekādi efektīvi pasākumi, un ierosina Padomei pieņemt pārskatītu ieteikumu Rumānijai novērst tās ievērojamo novirzi no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi. Padome 2018. gada jūnijā Rumānijai sniedza ieteikumu par gada strukturālo korekciju 0,8 % apmērā no IKP gan 2018. gadā, gan 2019. gadā saskaņā ar procedūru saistībā ar ievērojamām novirzēm (SDP). Ņemot vērā norises kopš tā laika un to, ka Rumānija nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu ievērojamo novirzi, Komisija tagad ierosina pārskatītu ieteikumu par gada strukturālo korekciju vismaz 1 % apmērā no IKP 2019. gadā. Rumānijā budžeta deficīts ir pieaudzis no -0,5 % 2015. gadā līdz -2,9 % 2016. gadā, un tiek prognozēts, ka tas sasniegs
-3,3 % 2018. gadā, -3,4 % – 2019. gadā un -4,7 % – 2020. gadā: tas ir augstākais deficīta līmenis ES.

Pastiprinātas uzraudzības ziņojums par Grieķiju

Komisija ir pieņēmusi pirmo ziņojumu par Grieķiju saskaņā ar pastiprinātas uzraudzības sistēmu, kas tika ieviesta pēc Eiropas stabilizācijas mehānisma stabilitātes atbalsta programmas noslēgšanas 2018. gada 20. augustā. Ziņojumā secināts, ka Grieķijas iesniegtais 2019. gada budžeta plāna projekts nodrošina atbilstību tās saistībām panākt primāro pārpalikumu 3,5 % apmērā no IKP. Reformu progress citās jomās ir atzīts par neviendabīgu, un pārvaldes iestādēm būs jāpaātrina to īstenošana, lai sasniegtu savus mērķus. No politikas atkarīgu parāda pasākumu aktivizācija, par kuriem kā daļu no vērā ņemamas parāda pasākumu paketes vienošanās panākta Eirogrupas 2018. gada 22. jūnija sanāksmē, būs balstīta uz pozitīvu novērtējumu otrajā ziņojumā, kas veikts pastiprinātas uzraudzības sistēmas ietvaros. Šis ziņojums tiks publicēts nākamā gada sākumā.

Kas notiks tālāk?

Komisija aicina Padomi apspriest priekšlikumu kopumu un atbalstīt šodien piedāvātās norādes. Komisija sagaida auglīgas diskusijas ar Eiropas Parlamentu par politikas prioritātēm ES un eirozonai, kā arī lielāku iesaisti ar sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām visos līmeņos Eiropas pusgada kontekstā.

PAPILDU INFORMĀCIJA

Informatīvs paziņojums par Eiropas pusgada rudens priekšlikumu kopumu

2019. gada izaugsmes pētījums

2019. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums

Eirozonai adresēts 2019. gada ieteikums

2019. gada vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts

Paziņojums par eirozonas 2019. gada budžeta plānu projektiem

2019. gada budžeta plāna projekti

Ziņojums par Itāliju saskaņā ar 126. panta 3. punktu

Pastiprinātas uzraudzības ziņojums par Grieķiju

2018. gada rudens ekonomikas prognoze

Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

Komisāra Pjēra Moskovisī Twitter konts: @pierremoscovici

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (DG ECFIN) Twitter konts: @ecfin

IP/18/6462

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar