Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Stāvoklis Savienībā 2018. gadā: Komisija iepazīstina ar efektīvākas finanšu arhitektūras plānu, kas sekmēs investīcijas ārpus ES

Briselē, 2018. gada 12. septembrī

Eiropas Komisija iepazīstina ar darbībām, ar kurām tiks panākts efektīvāks pārvaldības modelis un ciešāka sadarbība starp daudzpusējiem un nacionālajiem attīstības aktoriem.

 

banner

 

2018. gada 12. septembrī savā uzrunā par stāvokli Savienībā priekšsēdētājs Žans Klods Junkers nāca klajā ar ierosinājumu par jaunu Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu aliansi, kas palīdzēs investīcijas koncentrēt jomās, kurās tās ir vajadzīgas visvairāk, proti, tās ir prasmes un jaunas darbvietas. Lai to panāktu, ir vajadzīgs efektīvāks pārvaldības modelis un plašāka sadarbība starp daudzpusējiem un nacionālajiem attīstības aktoriem Eiropā. Tāpēc Eiropas Komisija šodien nāk klajā ar vairākiem ierosinājumiem, kā izmantot investīciju pavērtās izdevības un pārvarēt ar tām saistītās grūtības Āfrikā, ES kaimiņattiecību reģionā un plašākā pasaulē. Komisija aicina, piemēram, īstenot kopīgas iniciatīvas starp daudzpusējiem un nacionālajiem attīstības aktoriem un nostiprināt Eiropas finanšu arhitektūru, lai būtu iespējams sasniegt vērienīgos jaunierosinātā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta mērķus.

Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers: “Eiropas Savienība jau līdz šim ir darījusi ļoti daudz, lai atbalstītu investīcijas ārpus ES. Taču, ja vairāk sadarbosimies un strādāsim efektīvāk, varam panākt vēl daudz vairāk. Izvirzīto mērķu sasniegšanai mums nav vajadzīgas jaunas iestādes vai darba grupas: tā vietā ir vajadzīgi pārdomāti lēmumi, kuri jāpieņem ātri, izmantojot esošās struktūras un partnerus. Komisija ir gatava ierādīt vēlamo virzienu. Mēs nevaram laist garām daudzās izdevības un izaicinājumus, ko paver investīcijas Āfrikā, ES kaimiņattiecību reģionā un pasaulē.”

Par darbvietām, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens: “Mums jāuzlabo ES ārējās darbības finansiālā ietekme. Princips ir vienkāršs. Iedvesmojoties no inovatīvā modeļa, ko izmantojām Investīciju plāna Eiropai īstenošanā, pavairosim pieejamos līdzekļus, apvienojot finansējumu no ES budžeta un līdzekļus no EIB, ERAB, dalībvalstu attīstības bankām un privātā sektora. Tas ļaus mums vairāk ieguldīt programmās, kas atbalsta izaugsmi, nodarbinātību un attīstību, un palīdzēs risināt migrācijas pamatcēloņus kaimiņattiecību reģionā, Āfrikā un plašākā pasaulē.”

Par starptautisko sadarbību un attīstību atbildīgais komisārs Nevens Mimica: “Publiskā un privātā sektora investīciju sekmēšana Āfrikā, kaimiņattiecību reģionā un citās partnervalstīs visā pasaulē ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, veicinātu stabilitāti un pārvarētu globālās problēmas nestabilos politiskajos un ekonomiskajos apstākļos. Ar nesen ierosināto kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu Komisijai šajā jomā ir ļoti tālejoši plāni. Esmu pārliecināts, ka šodien publiskotais finanšu arhitektūras priekšlikums īstermiņā ir labākais un efektīvākais veids, kā īstenot mūsu vērienīgos priekšlikumus.”

Mazāka dublēšanās ar ciešāku sadarbību

Komisija ir noteikusi jomas, kurās varētu pastiprināt sadarbību starp Eiropas Investīciju banku (EIB) jeb ES banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un valsts un reģionālās attīstības aktoriem un tādējādi izmantot gūto pieredzi un zinātību, vienlaikus saglabājot daudzveidību tirgū. Viens šādas veiksmīgas koordinācijas piemērs ir Rietumbalkānu ieguldījumu sistēma, kurā Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir kopīgi partneri, taču piedalās arī Komisija, Eiropas Padomes Attīstības banka un vairāki divpusējie līdzekļu devēji. Šādu modeli varētu atkārtot arī citās jomās. Tā vietā, lai veidotu jaunas struktūras, būtu jāizmanto jau esošās struktūras un galvenā uzmanība būtu jāpievērš sinerģijām un efektīvākai sadarbībai. To varētu izdarīt, piemēram, izmantojot partneru esošo individuālo finanšu institūciju attiecīgo reģionālo un tematisko specializāciju vai īstenojot kopīgas iniciatīvas.

Lielāka efektivitāte, nostiprinot Eiropas finanšu struktūru

Lai nodrošinātu, ka ES īsteno savus ārējās politikas mērķus un ka nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta efektīvi, Komisija ir gatava nodrošināt stingrāku politisko vadību un pārraudzību, kad tiek lemts par ES budžeta garantijas izmantošanu ārējās investīcijās, taču tā neuzņemsies attīstības bankas funkcijas. Komisija papildus ierosina, ka plānošanas agrīnajā posmā vajadzētu lielāku koordināciju ar dalībvalstīm, lai ES nostāja starptautisko finanšu institūciju pārvaldības struktūrās būtu vienota un sekmīgāk tiktu sasniegti ES attīstības finansējuma mērķi. Ilgtermiņā tas varētu pavērt ceļu kopīgam balsojumam Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas valdē visu ES dalībvalstu vārdā.

Visbeidzot, nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros ES būtu jāizveido ārējo investīciju platforma, kurā būtu sakopotas visas esošās ES budžeta ārējo investīciju programmas un instrumenti. Komisija un dalībvalstis nospraustu nozaru un ģeogrāfiskās prioritātes, savukārt neatkarīgi eksperti veiktu programmu un projektu portfeļu riska novērtējumus. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas — kas ir ES partneris investīcijās — un citu attīstības finansētāju zinātību, tiem būtu tieša piekļuve ES garantijai, lai uz vietas panāktu vislielāko pievienoto vērtību. Komisija būtu jāpārbauda plānoto projektu atbilstība pieņemtajām rīcībpolitikām, kā arī jāuzņemas atbildība par ES garantijas izmantošanas vispārējo pārvaldību, taču tā neveiks nekādas banku operācijas.

Turpmākie pasākumi

Komisija 2018. gada oktobrī sasauks visus relevantos aktorus, tostarp dalībvalstis, attīstības finansētājus un citas ieinteresētās personas, lai pēc iespējas ātrāk sāktu šodien ierosināto darbību praktisko īstenošanu. Iepriekš aprakstītās darbības neskar notiekošās sarunas par gaidāmo kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, kura priekšlikumu Komisija iesniedza 2018. gada jūnijā, no ES budžeta atvēlot tam 89,2 miljardus eiro. Instrumentam ir trīs virzieni — ģeogrāfiskais, tematiskais un ātrā reaģēšana —, un tas tiks izmantots, lai risinātu tādus globālus jautājumus kā cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, klimata pārmaiņas, migrācija un konfliktu novēršana. Minētajā priekšlikumā aplūkoti konkrētajam kontekstam vispiemērotākie finanšu rīki, piemēram, dotācijas, finanšu instrumenti un garantijas un to kombinēšana. Priekšlikumā ir integrēts Ārējo investīciju plāna modelis un paplašināts Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai tvērums, piešķirot jaunu ārējās darbības garantiju, kas varētu sasniegt 60 miljardus eiro. Priekšlikumu pašlaik apspriež Eiropas Parlaments un dalībvalstis Padomē.

Pamatinformāciju

Lai reaģētu uz problēmām mums visapkārt, kuras risināt kļūst arvien grūtāk un kuras ir ļoti daudzveidīgas (sākot ar konfliktiem, migrāciju, beidzot ar klimata pārmaiņām un demogrāfiskajām pārmaiņām), attīstības finansējumā ir jākombinē finansējums no dažādiem avotiem — gan publiskajiem, gan privātajiem. ES ir jāpielāgo savi pašreizējie modeļi, lai maksimāli palielinātu rezultātus jaunattīstības valstīs.

2016. gadā tika izziņots Eiropas Ārējo investīciju plāns, kura uzdevums ir palīdzēt vairot investīcijas partnervalstīs Āfrikā un Eiropas kaimiņattiecību reģionā. Tā mērķis ir palīdzēt sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un mobilizēt un piesaistīt ilgtspējīgas publiskās un privātās investīcijas, lai uzlabotu ekonomisko un sociālo attīstību un radītu darbvietas. Tā finansēšanas mehānisms — Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai — vadās pēc Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (Junkera plāns) labās pieredzes, kurš izmantoja 4,1 miljardu eiro lielu ES budžeta garantiju, lai piesaistītu privātos investorus inovatīvākajiem un riskantākajiem projektiem. Ar 75 miljonus eiro vērtu garantiju viena Ārējo investīciju plāna investīciju programma varētu radīt 800 000 darbvietu.

Ārējo investīciju plāns jau ir nesis pirmos darba augļus. 2018. gada 10. jūlijā ES deva zaļo gaismu finanšu garantiju programmu paketei, kuras kopējā vērtība ir aptuveni 800 miljoni eiro. Tiek lēsts, ka šī pakete palīdzēs piesaistīt aptuveni 8–9 miljardus eiro publiskā un privātā sektora investīciju Āfrikā un kaimiņattiecību reģionā, taču galīgais mērķis ir līdz 2020. gadam piesaistīt 44 miljardus eiro. Ja to papildinās arī finansējums no dalībvalstīm un citiem avotiem, investīcijas ar šo plānu varētu sasniegt pat 88 miljardus eiro.

Eiropas Komisija ierosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā 2021.–2027. gadam ārējās darbības budžetu palielināt līdz 123 miljardiem eiro, ievērojami vienkāršot tā struktūru un padarīt to daudz elastīgāku un efektīvāku mūsdienu globālo problēmu risināšanai.

Papildu informācija

Informatīvs paziņojums: Stāvoklis Savienībā 2018. gadā: efektīvāka finanšu arhitektūra, kas sekmēs investīcijas ārpus ES. Bieži uzdotie jautājumi

Paziņojums “Ceļā uz efektīvāku finanšu arhitektūru investīcijām ārpus Eiropas Savienības

Paziņojums “Jauna Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianse

Ārējo investīciju plāna tīmekļvietne

Paziņojums presei 2018. gada 11. jūlijā: ES Ārējo investīciju plāns — pirmie projekti Āfrikā un kaimiņattiecību reģionā

Paziņojums presei 2018. gada 14. jūnijā: ES budžets: Eiropas Savienība būs gatava savai ietekmīgajai lomai pasaules politikā

Komisijas priekšsēdētāja Junkera 2018. gada runa par stāvokli Savienībā

IP/18/5703

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar