Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Stāvoklis Savienībā 2018. gadā: Eiropas Komisija kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā ierosina efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu, lai ES kļūtu par spēcīgāku pasaules mēroga dalībnieci

Briselē, 2018. gada 12. septembrī

.

Augšējā josla:

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers 2018. gada 12. septembrī runā par stāvokli Savienībā sacīja:  “Mums jāuzlabo spēja paust vienotu nostāju ārpolitikas jomā. Tādēļ šodien Komisija ierosina atsevišķās ārējo attiecību jomās pāriet uz kvalificēta vairākuma balsošanu. Ne visās, bet tādās konkrētās jomās kā cilvēktiesību jautājumi un civilās misijas. Tas ir iespējams, pamatojoties uz pašreizējiem Līgumiem, un manuprāt, ir pienācis laiks izmantot pārejas klauzulu, kas ļauj mums izmantot Lisabonas līguma “zaudētā dārguma” noteikumu – pāreju uz kvalificētā vairākuma balsošanu.

Šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar priekšlikumiem, kā palielināt Eiropas Savienības spēju būt par lielāku un efektīvāku dalībnieci pasaules mērogā. Komisijas priekšsēdētājs jo īpaši ierosinājis dalībvalstīm izmantot pašreizējos ES noteikumus, lai konkrētās ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomās pārietu no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsošanu. Tas ļautu ES kļūt par spēcīgāku globālo dalībnieci, labāk veidot starptautiskos notikumus un atbalstīt starptautiskos pienākumus.

Komisija ir apzinājusi trīs konkrētas jomas, kurās tas iespējams, nolūkā nodrošināt, ka ES labāk popularizē savas vērtības pasaules mērogā, aizstāv savas intereses un ātri pieņem lēmumus, lai: 1) kopīgi reaģētu uz cilvēktiesību apdraudējumu, 2) piemērotu efektīvas sankcijas un 3) iedibinātu un pārvaldītu civilās drošības un aizsardzības misijas.

Līgumu piedāvāto iespēju izmantošana

Līdz ar secīgām līguma izmaiņām dalībvalstis ir pakāpeniski pietuvojušās tam, ka lēmumi arvien biežāk tiek pieņemti ar kvalificētu balsu vairākumu. Tomēr spēkā esošie Līguma noteikumi, kas nodrošina lielāku elastību kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, diezgan bieži arvien netiek pietiekami izmantoti. Tas attiecas uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 31. panta 2. un 3. punktu, kura lielais potenciāls līdz šim nav izmantots. Mūsdienu sarežģītajā, savienotajā un spriedzes pilnajā pasaulē ir pienācis laiks izmantot šos esošos instrumentus, lai stiprinātu ES spēju aizsargāt savus pilsoņus, veicināt kolektīvās intereses un nodrošināt stabilitāti kaimiņvalstīs un citur pasaulē.

Kaut arī ES kopējā ārpolitika un drošības politika pēdējo gadu laikā ir ievērojami stiprināta, tomēr arvien ir gadījumi, kad vienprātība ir traucējusi efektīvi pieņemt lēmumus un nav ļāvusi ES ātri un stabili rīkoties. Tāpēc Eiropas Komisija ir apzinājusi konkrētas jomas, kurās Eiropas Savienības spēju rīkoties varētu ievērojami uzlabot. Eiropas Komisija savā paziņojumā šodien iezīmē jomas, kurās Padome varētu izmantot pašreizējo Līgumu piedāvātās iespējas, lai optimālāk izmantotu kvalificētā vairākuma balsošanu, vienlaikus saglabājot tiekšanos pēc vienprātības Eiropas Savienībā. Lēmumu pieņemšanas efektivitātes palielināšana ārpolitikas jomā ir vēl svarīgāka, ņemot vērā iespējamo Eiropas Savienības paplašināšanos nākotnē.

Konkrētāk, Eiropas Komisija aicina Eiropadomi augstākā līmeņa sanāksmē Sibiu 2019. gada 9. maijā piekrist paplašināt kvalificētā vairākuma balsošanas tvērumu kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, izmantojot LES 31. panta 3. punktu jeb tā saukto “pārejas klauzulu”, ar kuru Eiropadome drīkst (vienprātīgi) atļaut Padomei atsevišķās kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Tas attieksies uz:

  1. nostājām cilvēktiesību jautājumos starptautiskos forumos;
  2. lēmumiem par sankciju režīmu noteikšanu;
  3. lēmumiem par kopējās ārpolitikas un drošības politikas civilajām misijām.

Kvalificēta vairākuma balsošana stiprina Savienību un palīdz panākt vienprātību

Citās jomās, kurās balsošana ar kvalificētu balsu vairākumu ir likums, jo īpaši ES tirdzniecības politikas jomā, pieredze rāda, ka tas ne vien stiprina ES kā pasaules līmeņa dalībnieces nozīmi, bet arī ļauj pieņemt efektīvākus lēmumus. Iespēja izmantot kvalificēta vairākuma balsojumu ir spēcīgs katalizators, kas ļauj dalībvalstīm veidot efektīvu vienprātību un panākt vienotību. Vienprātība nozīmē arī lielāku atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

Turklāt Līgumā ir paredzēti vairāki īpaši aizsardzības pasākumi, kas aizsargā dalībvalstu prerogatīvas un pamatintereses KĀDP. Kvalificēta vairākuma balsošana neattiecas uz lēmumiem, kas saistīti ar militāriem un aizsardzības jautājumiem (LES 31. panta 4. punkts). Turklāt LES 31. panta 2. punkts paredz “avārijas bremzēšanu”, kas ļauj dalībvalstij “būtisku un pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar valsts politiku,” iebilst pret lēmumu, kuru pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

 

Priekšvēsture

Lēmumi vienprātīgi joprojām tiek pieņemti šādās politikas jomās: nodokļi, sociālā drošība vai sociālā aizsardzība, jaunu valstu pievienošanās ES, operatīva policijas sadarbība un kopējā ārpolitika un drošības politika, pat tad, ja Līgumi paredz iespējas izmantot elastīgākus lēmumu pieņemšanas veidus.

Līgums par Eiropas Savienību (LES) paredz iespēju pāriet no pašreizējā vispārējā noteikuma par vienprātību kopējās ārpolitikas un drošības politikas lēmumu pieņemšanā uz kvalificēta vairākuma balsošanu. Patiesībā LES 31. panta 2. punkts jau dod iespēju Padomei atsevišķos iepriekš noteiktos gadījumos pieņemt lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Konkrētā kopējās ārpolitikas un drošības politikas “pārejas klauzula”, kas noteikta LES 31. panta 3. punktā, pilnvaro Eiropadomi vēl vairāk paplašināt kvalificēta vairākuma balsošanas izmantošanu kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, ja dalībvalstis par to vienprātīgi vienojas. Abi Līguma noteikumi atspoguļo pārliecību, ka efektīvā, savlaicīgā un ticamā kopējā ārpolitikā un drošības politikā varētu pakāpeniski atteikties no vienbalsīga balsojuma vismaz konkrētās izvēlētās jomās.

Kā atzīts 2017. gada Romas deklarācijā, kas tika pieņemta par godu Romas līguma parakstīšanas 60. gadadienai, vajadzība pēc spēcīgas ES ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Lai Savienība kļūtu par spēcīgāku pasaules mēroga dalībnieci, Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers savā 2017. gada runā par stāvokli Savienībā ierosināja “apsvērt, kuru ārpolitikas lēmumu pieņemšanā varētu pāriet no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsošanu”, kas palīdzētu padarīt ES par efektīvāku globālo procesu dalībnieci. Ar šādu mērķi Mesebergas deklarācijā par drošības un labklājības jomā pausto Eiropas solījumu atjaunināšanu, ar kuru 2018. gada jūnijā nāca klajā Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons, ir ietverts aicinājums “meklēt jaunus veidus, kā paātrināt ES lēmumu pieņemšanas procesu un palielināt tā efektivitāti kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā” un “izpētīt iespējas izmantot kvalificēta vairākuma balsojumu kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā plašākās debatēs par vairākuma balsojumu attiecībā uz ES rīcībpolitikām. ”.

 

Sīkāka informācija

FAKTU LAPA: Kvalificēta vairākuma balsošana: instruments Eiropas ārpolitikas un drošības politikas efektivitātes paaugstināšanai

Eiropas Komisijas paziņojums “Stiprāks pasaules mēroga dalībnieks — ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku saistīto lēmumu efektīvāka pieņemšana”

Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera 2018. gada runa par stāvokli Savienībā.

 

PIELIKUMS. LES 31. pants

1. Lēmumus, kas noteikti šajā nodaļā [2. NODAĻA — ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR KOPĒJO ĀRPOLITIKU UN DROŠĪBAS POLITIKU], Eiropadome un Padome pieņem vienprātīgi, ja vien šajā nodaļā nav paredzēts citādi. Leģislatīvu aktu pieņemšana nav paredzēta.

Ikviens Padomes loceklis, kas atturas no balsošanas, var kvalificēt savu atturēšanos, oficiāli par to paziņojot saskaņā ar šo apakšpunktu. Šādā gadījumā tam lēmums nav jāpiemēro, bet jāatzīst, ka lēmums uzliek saistības Savienībai. Savstarpējas solidaritātes garā attiecīgā dalībvalsts atturas no jebkādas rīcības, kas varētu būt pretrunā vai traucēt Savienības rīcībai, kura pamatojas uz šo lēmumu, un pārējās dalībvalstis respektē tās nostāju. Ja Padomes locekļi, kuri šādi kvalificē savu atturēšanos, pārstāv vismaz vienu trešo daļu dalībvalstu, kas savukārt aptver vismaz vienu trešo daļu Savienības iedzīvotāju, lēmumu nepieņem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, Padome lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, kad tā:

- pieņem lēmumus par Savienības rīcību un nostāju, pamatojoties uz Eiropadomes pieņemtu lēmumu, kas attiecas uz Savienības stratēģiskajām interesēm un mērķiem, kuri minēti 22. panta 1. punktā;

- pieņem lēmumus par Savienības rīcību un nostāju, pamatojoties uz Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu, kas iesniegts pēc īpaša lūguma, ar ko Eiropadome vēršas pie viņa pēc pašas vai pēc Augstā pārstāvja iniciatīvas;

- pieņem lēmumus, lai īstenotu lēmumu par Savienības rīcību un nostāju;

- izvirza īpašu pārstāvi saskaņā ar 33. pantu.

Ja kāds Padomes loceklis paziņo, ka būtisku un pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar valsts politiku, viņš vēlas iebilst pret kāda lēmuma pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu, balsošana nenotiek. Augstais pārstāvis ciešā saziņā ar iesaistīto dalībvalsti meklē tai pieņemamu risinājumu. Ja tas neizdodas, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieprasīt, lai šo lietu nodod izlemt Eiropadomei ar vienprātīgi pieņemtu lēmumu.

3. Eiropadome var vienprātīgi pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu gadījumos, kas nav minēti 2. punktā.

4. 2. un 3. punkts neattiecas uz lēmumiem, kas saistīti ar militāriem un aizsardzības jautājumiem.

5. Par procedūras jautājumiem Padome pieņem lēmumu ar savu locekļu balsu vairākumu.

IP/18/5683

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar