Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Rietumbalkānu stratēģija – ES nāk klajā ar jaunām pamatiniciatīvām un atbalstu reformām reģionā

Strasbūrā, 2018. gada 6. februārī

Komisija šodien pieņēma stratēģiju “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkānu valstīm un pastiprināta ES sadarbība ar tām”.

Kā Komisijas priekšsēdētājs Junkers bija paziņojis savā 2017. gada runā par stāvokli Savienībā, Eiropas Komisija šodien pieņēma stratēģiju “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkānu valstīm un pastiprināta ES sadarbība ar tām”, kurā apliecināta reģiona nākotne Eiropā kā ģeostratēģisks ieguldījums stabilā, spēcīgā un vienotā Eiropā, kuras pamatā ir uz kopīgas vērtības.Stratēģijā ir izklāstītas prioritātes un jomas pastiprinātai sadarbībai, kuras ietvaros risināt konkrētas problēmas, ar ko saskaras Rietumbalkānu valstis, jo īpaši nepieciešamību pēc fundamentālām reformām un labām kaimiņattiecībām.Virzība ceļā uz Eiropu ir objektīvs un uz sasniegumiem balstīts process, kas atkarīgs no konkrētiem rezultātiem, kuri gūti katrā atsevišķajā valstī.

Šodien Eiropas Komisija paziņoja par sešām pamatiniciatīvām – konkrētām darbībām, ko ES turpmākajos gados veiks, lai atbalstītu pārveides centienus Rietumbalkānos abpusējas intereses jomās. Tas aptver iniciatīvas, lai stiprinātu tiesiskumu, pastiprinātu sadarbību drošības un migrācijas jautājumos, izmantojot kopīgas izmeklēšanas vienības un Eiropas Robežu un krasta apsardzi, paplašinātu ES enerģētikas savienību uz Rietumbalkānu valstīm, pazeminātu viesabonēšanas maksas un ieviestu platjoslu šajā reģionā. Stratēģijā arī uzsvērts, ka ES ir jābūt gatavai uzņemt jaunas dalībvalstis, tiklīdz tās būs izpildījušas kritērijus.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: ”Ieguldījums Rietumbalkānu stabilitātē un labklājībā nozīmē ieguldījumu mūsu Eiropas Savienības drošībā un nākotnē. Lai gan šīs Komisijas darbības laikā turpmākas paplašināšanās nebūs, šodien Eiropas Komisija nosprauž Rietumbalkānu valstīm ceļu virzībai uz Eiropu. Ar spēcīgu politisko gribu, īstenām un ilgtspējīgām reformām un galīgiem risinājumiem strīdos ar kaimiņvalstīm Rietumbalkānu valstis var virzīties uz priekšu savā ceļā uz Eiropu. Vai tas notiks, būs atkarīgs no to objektīviem sasniegumiem. Eiropas Komisija būs stingra, taču tā būs arī taisnīga. Es šā mēneša beigās došos uz katru no Rietumbalkānu valstīm ar skaidru vēstījumu:turpiniet reformas un mēs turpināsim atbalstīt jūsu nākotni Eiropā."

Augstā pārstāve/Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni sacīja:"Rietumbalkāni ir Eiropas daļa: mums ir kopīga vēsture, ģeogrāfija un kultūras mantojums un vienādas iespējas un izaicinājumi šodien un arī nākotnē. Mēs esam vienādi ieinteresēti vairāk un ciešāk sadarboties, lai nodrošinātu mūsu iedzīvotājiem ekonomisko un sociālo attīstību un drošību. Šī stratēģija rāda ceļu, kas mums ir ejams: visiem sešiem mūsu partneriem ir vienreiz un par visām reizēm jātiek pāri pagātnei, savukārt mums visiem kopā ir jāpadara Rietumbalkānu valstu ceļš uz Eiropas Savienību neatgriezenisks un no jauna jāapvieno šī pasaules daļa. Šī stratēģija sniedz mums visiem kopīgu, skaidru, nepārprotamu, ticamu un konkrētu perspektīvu attiecībā uz katru no mūsu sešiem partneriem ES integrācijā. Nākamie mēneši būs ne tikai intensīvi, bet arī ārkārtīgi svarīgi, lai šī vēsturiskā un unikālā iespēja tiktu izmantota.”

Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns uzsvēra:“Šodien apstiprinām, ka mūsu Savienības durvis ir atvērtas Rietumbalkānu valstīm, kuras jau ieskauj ES, un ka mūsu piedāvājums ir patiess. Ar jauno pieeju, kuras pamatā ir konkrēti pasākumi, mēs stiprinām paplašināšanās procesu, kurā vajadzīgi ticami centieni un reformas, jo īpaši, lai stiprinātu tiesiskumu. Mums ir jāstrādā iedzīvotāju labā.”

Uzsvars uz pārliecinošām reformām un izlīgumu

Lai panāktu atbilstību ES dalības kritējiemun pašu interesēs, Rietumbalkānu valstīm ir jāīsteno visaptverošas reformas svarīgās jomās.Ievērojami jāstiprina tiesiskums, pamattiesības un pārvaldība.Tāpat ir jāsasniedz faktiski rezultāti tiesu sistēmas reformās, cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību un valsts pārvaldes reformā, kā arī būtiski jāuzlabo demokrātisko iestāžu darbība.Ir apņēmīgi jāīsteno ekonomiskās reformas, lai tiktu risinātas strukturālo nepilnību, zemās konkurētspējas un augstā bezdarba līmeņa problēmas.

Visām valstīm gan vārdos, gan darbos jāapņemas pārvarēt pagātnes mantojumu, krietni pirms pievienošanās Eiropas Savienībai panākot izlīgumu un atrisinot vēl neatrisinātos jautājumus, jo īpaši robežstrīdus.

Sešas pamatiniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt Rietumbalkānu valstu pārveidi

ES jau ir lielākā līdzekļu devēja un ieguldītāja šajā reģionā, kā arī Rietumbalkānu politiskā partnere. ES ir arī Rietumbalkānu valstu lielākā tirdzniecības partnere ar kopējo tirdzniecības apjomu 43 miljardu eiro apmērā (2016). Šodien Eiropas Komisija izklāstīja sešas pamatiniciatīvas, kas vēl vairāk stiprinās mūsu sadarbību virknē jomu un atbalstīs pārveides procesu Rietumbalkānos. Šīs pamatiniciatīvas ir noteiktas konkrētās kopēju interešu jomās: tiesiskums, drošība un migrācija, sociālā un ekonomiskā attīstība, transporta un enerģētikas savienojumi, digitālā programma, izlīgums un labas kaimiņattiecības. Šajās jomās ir paredzēti konkrēti pasākumi laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam.

Lai īstenotu Rietumbalkānu stratēģiju un atbalstītu valstu raitu pāreju uz dalībvalsts statusu, ir nepieciešams pienācīgs finansējums. Eiropas Komisija ierosina pakāpeniski palielināt finansējumu no pirmspievienošanās palīdzības instrumenta līdz 2020. gadam, ciktāl to ļauj esošā finansējuma pārdale.Tikai 2018. gadā vien jau ir paredzēti 1,07 miljardi eiro pirmspievienošanās palīdzības sniegšanai Rietumbalkānu valstīm, un tas ir papildus gandrīz 9 miljardiem eiro no 2007. līdz 2017. gadam.

Nākamie soļi ceļā uz ES

ES paplašināšanās politikai jābūt daļai no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir stiprināt Savienību līdz 2025. gadam, kā Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers minēja savā runā par stāvokli Savienībā 2017. gada septembrī un kā izklāstīts viņa Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedī.Lai gan ES varētu būt vairāk nekā 27 dalībvalstis, visu Rietumbalkānu valstu dinamika virzībā uz ES balstās uz sasniegto un to ātrums ir atkarīgs no konkrētajiem rezultātiem.Stratēģijā ir skaidroti soļi, kas jāveic Melnkalnei un Serbijai, lai pabeigtu pievienošanās procesu 2025. gada perspektīvā. Lai gan citas valstis var panākt Melnkalni un Serbiju, šīs divas valstis ir vienīgās, ar kurām jau notiek pievienošanās sarunas.Šī perspektīva galu galā būs atkarīga no spēcīgas politiskās gribas, īstenu un ilgtspējīgu reformu veikšanas un galīgiem risinājumiem strīdos ar kaimiņvalstīm.

Visām Rietumbalkānu valstīm ir izredzes turpināt virzību pa savu ceļu uz Eiropu.Komisija novērtē visas valstis taisnīgi un objektīvi, pamatojoties uz sasniegto un ātrumu, kādā tās gūst panākumus. Arī Albānija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika gūst ievērojamu progresu virzībā uz Eiropu, un Komisija ir gatava izstrādāt ieteikumus sākt pievienošanās sarunas, pamatojoties uz izpildītiem nosacījumiem.Komisija sāks gatavot atzinumu par Bosnijas un Hercegovinas dalības pieteikumu, kad būs saņēmusi visaptverošas un pilnīgas atbildes uz aptaujas lapu. Ar nopietniem centieniem un iesaisti Bosnija un Hercegovina varētu kļūt par pievienošanās kandidātvalsti. Kosovai ir iespēja panākt ilgtspējīgu progresu ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanu un virzīties uz Eiropu, kad to ļaus objektīvi apstākļi.

Reģiona līderu politiska apņemšanās

Attiecīgajām valstīm būs jāveic liels darbs, lai tās varētu izpildīt nosacījumus un kritērijus dalībai ES. Stratēģijā uzsvērts, ka valstu un valdību vadītājiem šajā reģionā ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem par savu valstu stratēģisko ievirzi un apņemšanos. Viņiem ir jāuzņemas pilnīga atbildība par šīs vēsturiskās iespējas padarīšanu par realitāti.

ES sagatavošana jaunu dalībvalstu uzņemšanai

Pašai ES ir jābūt gatavai uzņemt jaunus ģimenes locekļus, kad tie būs izpildījuši nosacījumus, tostarp no institucionālā un finansiālā viedokļa. Savienībai ir jābūt spēcīgākai, stabilākai un efektīvākai, pirms tā var kļūt lielāka. Lai nodrošinātu lēmumu efektīvu pieņemšanu, mums jāizmanto balsošana Padomē ar kvalificētu balsu vairākumu tajās politikas jomās, kur tas jau ir paredzēts. Turklāt Eiropas Komisija 2018. gada trešajā ceturksnī iepazīstinās ar iespējām vēl uzlabot kvalificēta balsu vairākuma izmantošanu, kā Komisijas priekšsēdētājs Junkers paziņoja savā 2017. gada runā par stāvokli Savienībā.

Ir vajadzīga arī efektīvāka sistēma, lai novērstu sistēmisku tiesiskuma apdraudējumu vai tiesiskuma pārkāpumus jebkurā ES dalībvalstī – Komisijas iniciatīva šajā jomā ir gaidāma 2018. gada oktobrī.

Visbeidzot, ir jāievieš īpašs režīms, lai nodrošinātu, ka nākotnes dalībvalstis nevar bloķēt citu Rietumbalkānu kandidātvalstu pievienošanos.

Priekšvēsture

ES Rietumbalkānu stratēģija “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkānu valstīm un pastiprināta ES sadarbība ar tām”

Jautājumi un atbildes. Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkānu valstīm un pastiprināta ES sadarbība ar tām

Faktu lapa – Sešas jaunas pamatiniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt Rietumbalkānu valstu pārveidi

Faktu lapa – Turpmākā virzība, ņemot vērā iespējamo 2025. gada perspektīvu

Faktu lapa – ES attiecību ar Rietumbalkānu valstīm ekonomiskais potenciāls

Faktu lapa – Paplašināšanās process

Faktu grafiki – Melnkalne

Faktu grafiki – Serbija

Faktu grafiki  – bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija

Faktu grafiki – Albānija

Faktu grafiki – Bosnija un Hercegovina

Faktu grafiki – Kosova

IP/18/561

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar