Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

ES un ASV 25. jūlija kopīgais paziņojums: ASV sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa apjoms Eiropas Savienībā pieaug

Briselē, 2018. gada 9. augustā

Pirmais LNG tankkuģis no ASV Sinešas ostā Portugālē ienāca 2016. gada aprīlī, un kopš tā laika sašķidrinātās dabasgāzes apjoms, ko ES importē no ASV, ir pieaudzis no nulles līdz 2,8 mljrd. m3.

25. jūlijā Vašingtonā izdotajā kopīgajā paziņojumā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un ASV prezidents D. Tramps vienojās stiprināt ES un ASV stratēģisko sadarbību enerģētikas jomā. Šajā sakarā Eiropas Savienība no Amerikas Savienotajām Valstīm importētu vairāk sašķidrinātās dabasgāzes, lai enerģijas piegādi dažādotu un padarītu drošāku. Tālab ES un ASV tieksies atvieglot sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecību.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers sacīja: “Eiropas Savienība ir gatava veicināt apjomīgāku sašķidrinātās dabasgāzes importu no ASV, un šī apņemšanās jau tiek īstenota praksē. Augošajam sašķidrinātās dabasgāzes eksportam no ASV varētu būt arvien lielāka un stratēģiski svarīga nozīme ES gāzes piegādē, ja vien eksporta cena būs konkurētspējīga. Taču ASV no savas puses ir jāpieliek punkts birokrātiskajiem ierobežojumiem, kas patlaban kavē sašķidrinātās dabasgāzes eksportu. Sadarbība enerģētikas jomā var dot lielu labumu abām pusēm.”

Klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete piebilda: “Diversifikācija ir svarīgs elements, kas palīdz garantēt gāzes piegādes drošību ES. Tāpēc lielāks apjoms sašķidrinātās dabasgāzes, kas no ASV importēta par konkurētspējīgu cenu, ir vērtējams atzinīgi. Tas sakrīt ar laiku, kad ES gāzes produkcijas apjomi iekšzemē samazinās straujāk, nekā paredzēts, un arvien biežāk ir vērojama atteikšanās no ogļu elektrostaciju izmantošanas.”

ES ir līdzfinansējusi vai apņēmusies līdzfinansēt LNG infrastruktūras projektus, kuru vērtība pārsniedz 638 milj. eiro (sk. projektu sarakstu 2. pielikumā). Papildus pašreizējai ES rezerves jaudai 150 mljrd. m3 apmērā ES atbalsta 14 sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras projektus, kas līdz 2021. gadam jaudu palielinās par vēl 15 mljrd. m3, un tas varētu pavērt ceļu sašķidrinātās dabasgāzes importam no ASV, ja vien tirgus apstākļi būs labvēlīgi un cenas konkurētspējīgas.

Patlaban ASV tiesību akti joprojām prasa iepriekšējus regulatīvus apstiprinājumus sašķidrinātās dabasgāzes eksportēšanai uz Eiropu. Lai atvieglotu ASV sašķidrinātās dabasgāzes eksportu uz ES, šie ierobežojumi jānovērš un ASV noteikumi jāpadara vienkāršāki.

Priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un prezidents D. Tramps 25. jūlija sanāksmē Vašingtonā izveidoja darba izpildgrupu. Kopš tā brīža nav rimusi saziņa starp priekšsēdētāju Ž. K. Junkeru un prezidentu D. Trampu, starp ES tirdzniecības komisāri S. Malmstrēmu un ASV tirdzniecības pārstāvi R. Laithaizeru, kā arī starp priekšsēdētāja Ž. K. Junkera un prezidenta D. Trampa vecākajiem padomniekiem (Komisijas ģenerālsekretāru M. Zelmairu un Baltā nama galveno padomnieku ekonomikas jautājumos L. Kadlovu).

Ir panākta vienošanās, ka 20. augustā priekšsēdētāja Ž. K. Junkera tirdzniecības padomnieks un ES augsta ranga tirdzniecības amatpersona dosies uz Vašingtonu, lai tiktos ar ASV kolēģiem nolūkā turpināt kopīgā paziņojuma īstenošanu. Šajā sakarā ES un ASV darba izpildgrupa patlaban strādā pie tā, lai ASV sašķidrinātās dabasgāzes eksports uz Eiropu palielinātos.

Konteksts

Sašķidrinātās dabasgāzes tirgus pasaulē kļūst arvien dinamiskāks, un tajā valda aizvien lielāka konkurence. Sagaidāms, ka no 2017. līdz 2023. gadam sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības apjoms pasaulē pieaugs par vairāk nekā 100 mljrd. m3, proti, no 391 mljrd. m3 tas pakāpsies līdz 505 mljrd. m3[1]. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka sašķidrinātās dabasgāzes imports Eiropā līdz 2040. gadam pieaugs par teju 20 % salīdzinājumā ar 2016. gada līmeni.

Pieaugošais ASV gāzes produkcijas apjoms un 2016. gadā uzsāktais ASV sašķidrinātās dabasgāzes eksports uz ES ir uzlabojis gāzes piegādes drošību Eiropā un pasaulē. Patlaban Eiropa importē aptuveni 70 % no vajadzīgā gāzes apjoma, un paredzams, ka šis īpatsvars nākamajos gados palielināsies. Sašķidrinātā dabasgāze ir arī svarīga ES diversifikācijas stratēģijas daļa, un ES kā otrais lielākais vienotais gāzes tirgus pasaulē pēc ASV ir pievilcīga ASV eksportētāju acīs.

Lai imports uz Eiropu varētu vēl palielināties, ASV sašķidrinātās dabasgāzes cenām jābūt konkurētspējīgām ES tirgū. Turklāt liela nozīme šāda importa veicināšanā ir turpmāk minētajiem pasākumiem.

Sašķidrinātās dabasgāzes jaudas attīstīšana ES un ASV

  • Sašķidrinātās dabasgāzes jaudas attīstīšana ES un ASV

ES ir labi attīstīta sašķidrinātās dabasgāzes importa jauda, un aptuveni 150 mljrd. m3 no tās patlaban netiek izmantoti. Ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi diversifikācijas kontekstā, pašreizējās jaudas tiek palielinātas un veidotas jaunas jaudas Adrijas jūrā (Krkas salā Horvātijā), Baltijas jūrā (konkrētāk, Polijā) un Vidusjūrā (Grieķijā). Sagaidāms, ka tas ļaus ievērojami palielināt sašķidrinātās dabasgāzes importu ES.

ASV pašlaik ir 28 mljrd. m3 sašķidrināšanas jaudas, un ir paredzēts līdz 2023. gadam to palielināt par vēl 80 mljrd. m3 un vienlaikus paplašināt sašķidrinātās dabasgāzes eksporta termināļus.

  • ASV noteiktie regulatīvie ierobežojumi ir jāatceļ. ES neliek nekādus ar tirgu nesaistītus šķēršļus ASV dabasgāzes importam un vēlas panākt, lai ASV attieksme būtu līdzīga, it īpaši – lai tiktu atcelta prasība, ka sašķidrinātās dabasgāzes eksportam uz ES ir vajadzīgs iepriekšējs apstiprinājums.

Pašreizējie skaitļi rāda, ka ASV sašķidrinātās dabasgāzes imports Eiropas Savienībā ir audzis.

  • Kopš pirmā sašķidrinātās dabasgāzes sūtījuma no ASV uz ES 2016. gada aprīlī Eiropas Savienība no Amerikas Savienotajām Valstīm ir importējusi jau 2,8 mljrd. m3 sašķidrinātās dabasgāzes.
  • Kopš 2016. gada sākuma ES ir no ASV saņēmusi vairāk nekā 40 sašķidrinātās dabasgāzes kravu. 2017. gadā eksports uz Eiropu veidoja vairāk nekā 10 % no ASV kopējā sašķidrinātās dabasgāzes eksporta apjoma (salīdzinājumā ar 5 % 2016. gadā).

Papildinformācija

ES un ASV kopīgais paziņojums

Sašķidrinātā dabasgāze (LNG) – konteksts

PIELIKUMS

1. Sašķidrinātās dabasgāzes imports Eiropas Savienībā no ASV

Image

2. ES atbalsts sašķidrinātās dabasgāzes jaudas izbūvei

2013.–2018. gadā uzbūvētie LNG termināļi

 

 

 

Dalībvalsts

Terminālis

Darbības uzsākšanas gads

Jauda (mljrd. m³ gadā)

ES līdzfinansējums

Itālija

FSRU OLT Offshore LNG Toscana

2013

3,8

 

Lietuva

FSRU Independence

2014

4,0

27,4 milj. eiro (EISI) savienojošajiem cauruļvadiem

Francija

Denkerkas LNG terminālis

2016

13,0

 

Polija

Svinoujsces LNG terminālis

2016

5,0

Piešķirti 130 milj. eiro (EEPEA)

202 milj. eiro (ERAF)

Kopā 332 milj. eiro

Malta

Delimaras LNG terminālis Maltā

2017

0,7

0,7 milj. eiro pētījumiem (EISI)

 

 

 

 

 

LNG termināļi, kas patlaban tiek būvēti

 

 

 

Dalībvalsts

Terminālis

Darbības uzsākšanas gads

Jauda (mljrd. m³ gadā)

ES līdzfinansējums

Grieķija

Revitusas LNG terminālis (jaudas palielināšana)

2018

2,0 (no 5,0 līdz 7,0)

50,8 milj. eiro (ERAF)

Spānija

Tenerifes (Ariko-Granadilja) LNG terminālis

2021

1,3

 

Spānija

Grankanārijas (Arinaga) LNG terminālis

2022

1,3

 

 

 

 

 

 

LNG termināļi, kas iekļauti kopīgu interešu projektu (KIP) sarakstā

 

 

 

Dalībvalsts

Terminālis

Darbības uzsākšanas gads

Jauda (mljrd. m³ gadā)

ES līdzfinansējums

Horvātija

Krkas LNG terminālis

2019

2,6

108 milj. eiro (EISI) terminālim, 16 milj. eiro (EISI) izsūknēšanas cauruļvadam

Kopā 124 milj. eiro

Grieķija

LNG terminālis Ziemeļgrieķijā

2020

5,5

2 milj. eiro (EISI) pētījumiem

 

Kipra

Kipras LNG terminālis

2020

 

101,2 milj. eiro (EISI)

Zviedrija

Gēteborgas LNG terminālis

2021

0,5

 

Polija

Svinoujsces LNG terminālis (jaudas palielināšana)

2022

2,5 (no 5,0 līdz 7,5)

 

Īrija

Šenonas LNG terminālis

2022

6,2

 

EISI – Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

EEPEA – Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai

ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds

KIP – kopīgu interešu projekts

 

[1]Avots: Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.

IP/18/4920

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar