Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Dalībvalstu panāktā atbilstība ES tiesību aktiem varēja būt lielāka

Briselē, 2018. gada 12. jūlijā

Dalībvalstu panāktā atbilstība ES tiesību aktiem varēja būt lielāka

Šodien publicētajā gada ziņojumā par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību izklāstīts, kā Komisija ir kontrolējusi un uzraudzījusi tiesību aktu ievērošanu 2017. gadā. Tiešsaistē pieejamais vienotā tirgus rezultātu apkopojums, kas arī tika publicēts šodien, apritot ES vienotā tirgus 25. gadskārtai, liecina, ka dažās jomās situācija nemainās vai pat pasliktinās, kaut arī lielākā daļa šķēršļu, kas ierobežo personu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu, preču un kapitāla brīvu apriti, tiek likvidēti.

Lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu baudīt ES tiesību aktos paredzētās priekšrocības, ir būtiski, lai ES tiesību akti tiktu efektīvi piemēroti. Jebkurš noteikums, lai cik rūpīgi būtu sagatavots un formulēts, ir tikai tik efektīvs, cik efektīvi tiek īstenots. Tāpēc, īstenojot savas politiskās prioritātes, Komisija ne tikai ierosina jaunus tiesību aktus, bet arī raugās, lai tie tiktu pienācīgi piemēroti un ievēroti. Piemēram, 2017. gadā Komisija rīkojās stingri, lai panāktu, ka tiek ievēroti noteikumi par datu aizsardzību, migrāciju, patērētāju tiesību aizsardzību, cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu vai par gaisa kvalitāti.

Tajā pašā laikā joprojām ir svarīgi, lai ES tiesību aktu ieviešanā un radušos problēmu risināšanā Komisija un dalībvalstis cieši sadarbotos. Visu gadu Komisija dalībvalstīm ir līdzējusi sagatavoties tam, ka spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula (Regula (ES) 2016/679).

Gada ziņojums par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2017. gadā

2007. gada ziņojums rāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir ierosinātas mazliet mazāk (par 5,91 %) pienākumu neizpildes lietu. 2016. gadā tika sasniegts piecu gadu laikposmā vislielākais lietu skaits, bet 2017. gadā tas sāka izlīdzināties (sk. 1. diagrammu). Tomēr ikreiz, kad ES tiesību akti netiek pareizi piemēroti, iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiek liegta iespēja izmantot Eiropas Savienības tiesību aktos garantētās tiesības un priekšrocības. Piemēram, vides jomā, lai reaģētu uz iedzīvotāju augošajām bažām par plastmasu vidē, ir būtiski, lai tiktu pilnīgi transponēta un ieviesta Direktīva par plastmasas maisiņu mazāku izmantošanu.

Tālāk 2. diagrammā ir sniegts pārskats par situāciju katrā dalībvalstī. Par novēlotu transponēšanu visvairāk ierosinātu lietu bija pret Beļģiju, Kipru un Portugāli, vismazāk – pret Itāliju, Dāniju un Ungāriju. Pērn visvairāk izskatīšanā esošo lietu par ES tiesību aktu nepareizu transponēšanu un/vai nepareizu piemērošanu bija pret Spāniju, Itāliju un Vāciju, savukārt vismazākais kopējais ierosināto lietu skaits bija pret Dāniju.

Lielākā daļa pienākumu neizpildes lietu 2017. gadā tika ierosinātas tādās politikas jomās kā mobilitāte un transports, vide, finansiālā stabilitāte, pakalpojumi un kapitāla tirgi (sk. 3. diagrammu).

Vēršanās pret direktīvu novēlotu transponēšanu

Lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu izmantot ES tiesību aktos paredzētās priekšrocības, ir būtiski, lai dalībvalstis Eiropas direktīvas savā tiesību sistēmā transponētu termiņā, ko tās apņēmušās ievērot.

2017. gadā jaunu pienākumu neizpildes (novēlota transponēšana) procedūru skaits ir spēji krities par 34 % (no 847 lietām 2016. gadā uz 558 lietām 2017. gadā) un tuvojas 2015. gada līmenim (543 lietas). Jaunas pienākumu neizpildes procedūras Komisija ir sākusi pret lielāko daļu dalībvalstu, kuras nav transponējušas direktīvas par plastmasas maisiņu izmantošanu, par atkritumiem un par transportlīdzekļu tehnisko apskati[1].

Lai veicinātu laicīgu un pareizu transponēšanu, Komisija ir turpinājusi palīdzēt dalībvalstīm, izveidojot īstenošanas plānus, specializētas tīmekļa vietnes un vadlīnijas un izplatot paraugpraksi ekspertu grupu sanāksmēs. Piemēram, pirms Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā 2018. gada 25. maijā Komisija jau 2018. gada janvārī publicēja sīkas vadlīnijas, lai dalībvalstīm palīdzētu jaunos noteikumus piemērot laikus.

Pērn Komisija pret piecām dalībvalstīm ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar prasību piemērot finansiālas sankcijas: divās lietās pret Beļģiju[2], divās lietās pret Horvātiju[3], Slovākiju[4], Slovēniju[5] un Spāniju[6] (pret katru valsti viena lieta).

Vienotā tirgus rezultātu apkopojums (2018. gads)

Vienotā tirgus rezultātu apkopojums sniedz detalizētu un precīzu pārskatu par to, kā 2017. gadā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) ir īstenoti ES vienotā tirgus noteikumi. Tajā ir izvērtēts, kā šos noteikumus piemēro ES un EEZ dalībvalstis, un norādīti trūkumi, kuru novēršanai valstīm un Komisijai jāpieliek lielākas pūles.

Atkarībā no rezultātiem 2017. gadā dalībvalstīm tika piešķirtas 152 zaļās, 135 dzeltenās un 49 sarkanās kartītes. Šīs kartītes rāda, kurās jomās valstu rezultāti bijuši lieliski (zaļā kartīte), vidēji (dzeltenā kartīte) vai zem vidējā līmeņa (sarkanā kartīte).

Pārskats (sk. 4. diagrammu tālāk) liecina, ka dalībvalstīs ir uzlabojusies situācija attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, vienotā tirgus noteikumu transponēšanu un tādu rīku izstrādi, kas uzlabo vienotā tirgus darbību praksē (“Tava Eiropa”, e-Certis un EURES). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rezultātu pārskatu dalībvalstis ir saņēmušas vairāk sarkano kartīšu arī attiecībā uz atvērtību preču pārrobežu tirdzniecībai, publiskā iepirkuma sistēmu taisnīgumu un pienākumu neizpildes procedūru skaitu.

Kopumā vislabākie rezultāti bija Somijai, Dānijai un Slovākijai, bet visvairāk sarkano kartīšu saņēma Čehija, Īrija un Grieķija.

Komisija reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām

Iedzīvotāji, uzņēmumi, NVO un citas ieinteresētās personas var ziņot par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem, šim nolūkam izmantojot tiešsaistes sūdzību veidlapu Europa portāla sadaļā “Jūsu tiesības”.2017. gadā lielākā daļa sūdzību bija sakarā ar tiesiskumu un patērētāju tiesībām, nodarbinātību, ES vienoto tirgu, rūpniecību un MVU jautājumiem. Šī sūdzības veidlapa ir līdzeklis, ar ko SOLVIT var palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem risināt problēmas, kas tiem radušās ar kādu publisko iestādi citā ES valstī.

Konteksts

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Komisija kopš 1984. gada katru gadu sniedz ziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību iepriekšējā gadā. Pēc tam Eiropas Parlaments par Komisijas ziņojumu pieņem rezolūciju.

Komisija kā prioritāras risina tās problēmas, kur tā ar tiesībaizsardzības pasākumu var cilvēkiem un uzņēmumiem reāli uzlabot situāciju un dot pievienoto vērtību. Pienākumu sadalījumā starp Eiropas Savienības iestādēm Eiropas Komisijai ir vispārīgs pienākums aizsākt likumdošanas procesu. Tālāk par Komisijas priekšlikumu lemj Padome un Eiropas Parlaments. Dalībvalsts atbild par to, lai ES tiesību akti tiktu laicīgi un pareizi piemēroti, īstenoti un ievēroti tās tiesību sistēmā. Šo ciklu noslēdz Komisija: kad tās priekšlikumi ir izdoti kā ES tiesību akti, tā kontrolē, vai dalībvalstis šos aktus piemēro pareizi un, ja ne, tad rīkojas. Ja pārkāpumi traucē sasniegt ES politikas mērķus, Komisijai jārīkojas ātri un stingri. Tāpat Komisija nesen izpauda savu stratēģisko pieeju izpildes panākšanai, proti, ka pārkāpumus tā izskata tā, lai tiktu pildīts solījums būt “lielākai un ar godkāri apveltītai lielos jautājumos, bet mazākai un pieticīgākai sīkumos”[7].

Ikgadējā vienotā tirgus rezultātu apkopojumā tiek iztirzāts, kā dalībvalstis:

- īsteno ES noteikumus;

- organizē atvērtu un integrētu tirgu (piemēram, publisko iepirkumu, preču un pakalpojumu tirdzniecību);

- risina administratīvos jautājumus, kas saistīti ar ārzemju darba ņēmējiem (piemēram, profesionālās kvalifikācijas jautājums);

- sadarbojas ar vairākiem ES mēroga pārvaldības rīkiem (piemēram, portālu “Tava Eiropa”, Solvit un EURES) un palīdz tos veidot.

Šogad aprit ES vienotā tirgus 25. gadskārta. Vienotā tirgus rezultātu apkopojuma jubilejas izdevumā ir izvērtēti rezultāti četrās politikas jomās, divās jomās, kas attiecas uz tirgus atvērtību un integrāciju, un attiecībā uz 13 pārvaldības rīkiem.

Plašākai informācijai

A. Gada ziņojums par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2017. gadā:

- gada ziņojums par ES tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs;

- faktu lapas par dalībvalstīm;

- faktu lapa par visu 28 Eiropas valstu Savienību;

- vispārīgi par ES pienākumu neizpildes procedūru (sk. pilnu 2012. g. 17. janv. informatīvo paziņojumu).

B. Vienotā tirgus rezultātu apkopojums (2018. gada izdevums):

- rezultātu apkopojums;

- faktu lapas par dalībvalstīm;

- rezultātu pārskats.

 

[1] Direktīva 2015/720/ES par plastmasas maisiņu izmantošanu, Direktīvas 2015/720/ES, 2015/863/ES un 2016/774/ES par atkritumiem un Direktīva 2014/47/ES par transportlīdzekļu tehnisko apskati.

[2] Komisija/Beļģija (C-543/17). Pret Beļģiju Komisija vērsās Tiesā tāpēc, ka tā nav pilnībā īstenojusi Direktīvu par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai. Tā ierosināja 54 639,36 EUR naudassodu par katru kavējuma dienu. Otrā lietā (Komisija/Beļģija, C-564/17) Komisija Beļģiju iesūdzēja Tiesā par to, ka tā nav pilnībā īstenojusi Vienotās atļaujas direktīvu. Tā ierosināja 70 828,80 EUR naudassodu par katru kavējuma dienu.

[3] Komisija/Horvātija (C-381/17). Pret Horvātiju Komisija vērsās Tiesā par to, ka tā nav pilnībā īstenojusi Hipotekāro kredītu direktīvu. Tā ierosināja 9865,40 EUR naudassodu par katru kavējuma dienu. Otrā gadījumā (Komisija/Horvātija, C-415/17) Komisija Horvātiju iesūdzēja Tiesā par to, ka tā nav pilnībā īstenojusi Direktīvu par obligātajām gada pārskatu un konsolidēto pārskatu revīzijām. Tā ierosināja 9275,20 EUR naudassodu par katru kavējuma dienu.

[4] Komisija/Slovākija (C-605/17). Pret Slovākiju Komisija vērsās Tiesā tāpēc, ka tā nav pilnībā īstenojusi Direktīvu par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai. Tā ierosināja 10 036,80 EUR naudassodu par katru kavējuma dienu.

[5] Komisija/Slovēnija (C-594/17). Pret Slovēniju Komisija vērsās Tiesā tāpēc, ka tā nav pilnībā īstenojusi Direktīvu par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām. Tā ierosināja 7099,20 EUR naudassodu par katru kavējuma dienu.

[6]  Komisija/Spānija (C-569/17). Pret Spāniju Komisija vērsās Tiesā ar to, ka tā nav pilnībā īstenojusi Hipotekāro kredītu direktīvu. Tā ierosināja 105 991,60 EUR naudassodu par katru kavējuma dienu.

[7] Sk. paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu”, C(2016)8600, OV C 18, 19.1.2017.

IP/18/4295

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar