Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas inovācijas rezultātu pārskats par 2018. gadu: Eiropai jāpilnveido inovācija

Briselē, 2018. gada 22. jūnijā

Komisijas šodien publicētajā Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā par 2018. gadu redzams, ka ES sniegums inovācijas jomā turpina uzlaboties, tomēr ir vajadzīgi papildu centieni, lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā.

Komisija katru gadu publicē salīdzinošu novērtējumu par dalībvalstu inovācijas sniegumu un salīdzina to ar starptautiskajiem konkurentiem. Dati palīdz dalībvalstīm un ES kopumā izvērtēt, kurās jomās koncentrēt centienus.

Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre Elžbeta Beņkovska sacīja: “Rezultātu pārskats par 2018. gadu vēlreiz apliecina, ka Eiropā ir daudz talanta un uzņēmējdarbības gara, bet ir jādara vairāk, lai šo izcilību pārvērstu panākumos. ES, dalībvalstīm, reģioniem un nozarei, tostarp daudziem mūsu MVU, ir jāsadarbojas, lai palielinātu ekonomikas resursu sadales efektivitāti, uzlabotu iekšējā tirgus darbību un palīdzētu nodrošināt, ka Eiropa joprojām ir starptautiskās inovācijas priekšgalā.”

Pētniecības, zinātnes un inovācijas komisārs Karlušs Muedešs piebilda: “Šis rezultātu pārskata izdevums atkārtoti liecina, ka Eiropā ir spēcīgi attīstīta zinātne, bet vāji sasniegumi inovācijas jomā. Atjauninātajā Pētniecības un inovācijas programmā izklāstīta virkne pasākumu, kas Eiropai ļaus kļūt par pasaules mēroga līderi inovācijas jomā. Mūsu priekšlikumi attiecībā uz nākamo ES pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis Eiropa” paātrinās inovāciju visā vērtības ķēdē un atbalstīs daudzsološu inovāciju noteikšanu un plašāku izvēršanu .”

Šīgada Eiropas inovācijas rezultātu pārskata izdevumā vērojama pozitīva tendence lielākajā daļā ES valstu, jo īpaši Maltā, Nīderlandē un Spānijā, Zviedrijai joprojām saglabājot ES inovācijas līderpozīcijas. ES sāk panākt galvenos konkurentus, proti, Kanādu, Japānu un Amerikas Savienotās Valstis. Bet šīs inovācijas plaisas novēršana un pārsvara saglabāšana pār Ķīnu prasīs saskaņotu rīcību, lai padziļinātu Eiropas inovācijas potenciālu.

Konstatējumi sasaucas ar Komisijas nesen atjaunināto Pētniecības un inovācijas programmu, aicinot ES vadītājus nekavējoties rīkoties, lai palīdzētu Eiropai kļūt par pasaules mēroga lielvaru inovācijas jomā, kāda tā potenciāli varētu būt. 16. maijā Sofijā ES vadītāji rīkoja neoficiālu apspriedi, un paredzams, ka Eiropadomes 28. un 29. jūnija sanāksmē tie formulēs secinājumus. Lai sekmētu Eiropas pasaules mēroga vadošo lomu inovācijas jomā, Komisija 7. jūnijā ierosināja līdz šim vērienīgāko ES pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis Eiropa” ar 2021. — 2027. gadam paredzētiem 100 miljardiem eiro. Taču tikai ar ES finansējumu vien nepietiks. Lai saglabātu un uzlabotu Eiropas dzīvesveidu, ir nepieciešami saskaņoti publiskā un privātā sektora centieni.

Eiropas inovācijas rezultātu pārskats par 2018. gadu: galvenie konstatējumi

  • Zviedrija jau atkal ir ES inovācijas līdere, kam seko Dānija, Somija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Luksemburga, kura šogad pievienojusies galveno novatoru grupai. Vācija ir noslīdējusi spēcīgo novatoru grupā.

 Figure

Eiropas inovācijas rezultātu pārskats par 2018. gadu: valstu sarindojums. Y ass: inovācijas sniegums 2017. gadā (iekrāsotās ailes), 2016. gadā (horizontālās defises) un 2010. gadā (pelēkas slejas) salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 2010. gadā — apkopoti 27 rādītāji; X ass: ES valstis.

  • Vidēji kopš 2010. gada ES inovācijas sniegums ir pieaudzis par 5,8 procentpunktiem. Pēdējos 8 gados inovācijas rādītāji ir paaugstinājušies 18 ES valstīs, bet pazeminājušies — 10 valstīs. Visvairāk tie paaugstinājušies Lietuvā, Maltā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē, bet pazemināšanās visvairāk skārusi Kipru un Rumāniju.

  • Starptautiskajā līmenī ES sniegums ir pietuvojies Kanādai, Japānai un ASV. ES saglabā pārsvaru pār Ķīnu, bet šis pārsvars strauji samazinās, jo Ķīnas sniegums ir audzis trīs reizes ātrāk nekā ES. Attiecībā pret Dienvidkoreju ES atpaliek, taču gaidāms, ka tuvākajos gados stāvoklis pakāpeniski izlīdzināsies.

  • Atsevišķās inovācijas jomās ir šādas ES līdervalstis:

    • Dānija — cilvēkresursi un inovācijai labvēlīga vide;

    • Luksemburga — pievilcīgas pētniecības sistēmas;

    • Francija — finansējums un atbalsts;

    • Īrija — MVU inovētspēja, ietekme uz nodarbinātību un ietekme uz pārdevumiem;

    • Beļģija — saiknes inovācijas jomā un sadarbība.

  • Inovācijas snieguma rādītāji visvairāk ir uzlabojušies platjoslas pakalpojumu izplatības jomā, cilvēkresursu jomā un pētniecības sistēmu pievilcībā, jo īpaši izmantojot starptautiskās koppublikācijas.

  • Publiskā sektora izdevumi pētniecībai un attīstībai joprojām nav sasnieguši 2010. gada līmeni IKP daļas izteiksmē.

  • Paredzams, ka nākamajos divos gados kopējais ES inovācijas sniegums palielināsies par 6 %.

Priekšvēsture

Eiropas ekonomikas izaugsmē pēdējās desmitgadēs aptuveni divas trešdaļas nodrošina inovācija. Eiropā dzīvo tikai 7 % pasaules iedzīvotāju, bet tajā tiek izdarīti 20 % pasaules ieguldījumu pētniecībā un izstrādē, tajā top trešdaļa kvalitatīvāko zinātnisko publikāciju un tā ir līdere tādās rūpniecības nozarēs kā farmācija, ķīmijas rūpniecība, mašīnbūve un mode. Tāpat Eiropai ir spēcīgas pozīcijas, atbalstot inovāciju ar tādu svarīgu pamattehnoloģiju palīdzību kā biotehnoloģija un fotonika.

Taču daudzās jomās Eiropa atpaliek. ES uzņēmumi inovācijai tērē mazāk nekā to konkurenti. Eiropā joprojām nav pietiekami attīstīts riska kapitāls, kā rezultātā uzņēmumi pārceļas uz ekosistēmām, kur tiem ir lielākas iespējas strauji attīstīties. Publiskie ieguldījumi visā ES ir zemāki par 3 % no IKP mērķa. ES reģionos joprojām ir nevienāda pētniecības un izstrādes intensitāte, tās lielākā daļa ir koncentrēta Rietumeiropā. Un 40 procentiem Eiropas darbaspēka nav vajadzīgo digitālo prasmju.

Ikgadējais Eiropas inovācijas rezultātu pārskats sniedz salīdzinošu novērtējumu par ES valstu un atsevišķu ārpussavienības valstu sniegumu pētniecībā un inovācijā. Tajā analizētas valstu pētniecības un inovācijas sistēmu relatīvās priekšrocības un trūkumi, un tas palīdz valstīm izvērtēt jomas, kurās koncentrēt savus centienus, lai uzlabotu inovācijas sniegumu.

Sīkāka informācija

IP/18/4223

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar