Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Jaunais Pasaules pārtuksnešošanās atlants atklāj, ka mūsu planētas dabas resursi tiek noslogoti līdz šim nepieredzētā mērā

Briselē, 2018. gada 21. jūnijā

Šodien Kopīgais pētniecības centrs — Eiropas Komisijas zinātnes un zināšanu dienests — publicē Pasaules pārtuksnešošanās atlanta jauno izdevumu. Šis rīks palīdzēs lēmumu pieņēmējiem pilnveidot vietējos pasākumus cīņā ar augsnes zudumu un zemes degradāciju.

Šis atlants ir pirmais visaptverošais, pierādījumos balstītais novērtējums par zemes degradāciju visā pasaulē, un tas atklāj, ka ir steidzīgi jārīkojas, lai stāvokli labotu. 

Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs, kurš atbild par Kopīgo pētniecības centru (JRC), sacīja: “Iepriekšējais Pasaules pārtuksnešošanās atlants publicēts pirms 20 gadiem, un kopš tā laika zemes un augsnes noslodze ir dramatiski pieaugusi. Ja vēlamies saglabāt planētu nākamajām paaudzēm, ir nekavējoties jāmaina attieksme pret šiem vērtīgajiem resursiem. Jaunais un stipri pilnveidotais atlanta izdevums dod iespēju lēmumu pieņēmējiem, lai kur tie būtu, viegli gūt vispusīgu priekšstatu par zemes degradāciju, tās cēloņiem un iespējamiem risinājumiem, kā apkarot pārtuksnešošanos un atjaunot degradētu zemi.” 

Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella piebilda: “Pasaules pārtuksnešošanās atlants sniegs skaidrāku priekšstatu par milstošo pārtuksnešošanās un zemes degradācijas problēmu un tās iespējamiem risinājumiem. Atlantā redzams, ka arī Eiropas Savienību pārtuksnešošanās skar aizvien lielākā mērā, tāpēc ir svarīgi tādās politikas jomās kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, enerģētika un klimata pārmaiņas pienācīgu vietu ierādīt augsnes aizsardzībai un zemes un ūdens ilgtspējīgai izmantošanai. Šādu pieeju iesaka arī ES Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai, un šis ir cerīgākais paņēmiens, un tā mums dod vislielākās izredzes panākt zemes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli atbilstīgi 2030. gadam izvirzītajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem.” 

Atlantā redzami piemēri, kā cilvēka darbība izraisa sugu iznīcību, apdraud nodrošinātību ar pārtiku, intensificē klimata pārmaiņas un liek ļaudīm pamest dzimtās vietas. 

Galvenais secinājums ir tāds, ka iedzīvotāju skaita pieaugums un izmaiņas patēriņa modeļos līdz šim nebijušā mērā noslogo planētas dabas resursus.

  • Vairāk nekā 75 % no Zemes sauszemes platības jau ir degradēti, un 2050. gadā šīs rādītājs varētu pārsniegt jau 90 %.

  • Ik gadu tiek degradētas platības, kas pielīdzināmas pusei Eiropas Savienības teritorijas (4,18 miljoni km²), un vissmagāk šī problēma skar Āfriku un Āziju.

  • Lēš, ka augsnes degradācija ES katru gadu rada ekonomiskās izmaksas desmitiem miljardu eiro apmērā.

  • Prognozē, ka 2050. gadā zemes degradācijas un klimata pārmaiņu dēļ pasaulē ievāktās ražas būs sarukušas par aptuveni 10 %. Šī parādība vēl asāk izpaudīsies Indijā, Ķīnā un Subsahāras Āfrikā, kur ražas var samazināties pat uz pusi.

  • Aizvien straujākas atmežošanas dēļ kļūs aizvien grūtāk slāpēt klimata pārmaiņu ietekmi.

  • Lēš, ka nepietiekamu zemes resursu dēļ 2050. gadā līdz 700 miljoniem cilvēku būs pametuši dzimtās vietas un līdz gadsimta beigām šis skaitlis varētu sasniegt pat 10 miljardus. 

Zemes degradācija ir globāla problēma, bet tā izpaužas lokāli, tāpēc arī risinājumiem jābūt lokāliem. Zemes degradāciju un bioloģiskās daudzveidības izzušanu neizdosies apturēt, ja nebūs lielākas apņēmības un efektīvākas sadarbības tieši vietējā līmenī. 

Turpmāku lauksaimniecisko ekspansiju, kas ir viens no galvenajiem zemes degradācijas cēloņiem, varētu ierobežot, ja izdotos paaugstināt lauksaimniecībā jau izmantotās zemes ražīgumu, pāriet uz pamatā augu izcelsmes uzturu, patēriņā izmantot tikai no ilgtspējīgiem avotiem iegūtas dzīvnieku olbaltumvielas un samazināt pārtikas zudumus un izšķērdēšanu. 

No atlanta var gūt skaidru priekšstatu par degradācijas cēloņiem visā pasaulē. Tas sniedz bagātīgu faktu materiālu, prognozes un globālas datkopas, ar kuru palīdzību var identificēt būtiskus biofizikālus un sociālekonomiskus procesus, kas vieni paši vai kombinācijā ar citiem var novest pie zemes ilgtnespējīgas izmantošanas un degradācijas. 

Konteksts 

Saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu pasaules līderi ir apņēmušies “apkarot pārtuksnešošanos, atjaunot degradēto zemi un augsni, tostarp pārtuksnešošanās, sausuma un plūdu skarto zemi, un tiekties panākt, ka līdz 2030. gadam pasaule ir zemes degradācijas ziņā neitrāla”. Pasaules mērogā pārtuksnešošanās tiek risināta ar ANO Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD), tomēr zemes degradācija ir problēma, kam ir saskares punkti arī ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Bioloģiskās daudzveidības konvenciju. Zemes degradācijas un pārtuksnešošanās problēma ir tik būtiska, ka ANO ir pieņēmusi īpašu Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 15.3 — panākt zemes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli. 

Eiropas Savienībā pārtuksnešošanās skar 8 % teritorijas, galvenokārt Dienvideiropā, Austrumeiropā un Viduseiropā. Šie reģioni (aptuveni 14 milj. ha) ir sevišķi jutīgi pret pārtuksnešošanos. 13 dalībvalstis ir atbilstīgi UNCCD deklarējušas, ka tās skar pārtuksnešošanās: Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Malta, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Ungārija. ES ir pilnībā apņēmusies aizsargāt augsni un veicināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu un šo apņemšanos ievēro, izstrādājot priekšlikumus enerģētikas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, klimata pārmaiņu, pētniecības un citās jomās. 

Šodien publicētais jaunais atlanta izdevums sagatavots, ES zinātniekiem izmantojot jaunas datu apstrādes metodes, tūkstošiem augstas veiktspējas datoru un 1,8 petabaitus satelītdatu. Citiem vārdiem sakot, datu daudzums ir līdzvērtīgs 2,7 miljoniem CD-ROM disku vai 6 gadus no vietas bez atelpas ierakstītam augstas izšķirtspējas videomateriālam. Atlanta pirmais izdevums publicēts 1992. gadā, pirms Riodežaneiro Zemes samita, un nākamais — pēc pieciem gadiem, 1998. gadā, kad tas tika papildināts ar dažiem gadījumu izpētes aprakstiem. 

Plašāk

Jaunais Pasaules pārtuksnešošanās atlants 

Kopīgā pētniecības centra datu lapa

 

IP/18/4202

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar