Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eirobarometra 2018. gada pavasara standartaptaujas rezultāti – gadu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aug uzticēšanās Savienībai un optimisms par nākotni

Briselē, 2018. gada 14. jūnijā

Saskaņā ar jaunāko Eirobarometra aptauju, kas publicēta šodien, vairums eiropiešu uzskata, ka ekonomikas situācija ir laba, un ar optimismu raugās nākotnē. Uzticēšanās Eiropas Savienībai aug, un atbalsts ekonomiskajai un monetārajai savienībai ir sasniedzis visaugstāko līmeni.

Aizvien vairāk ES pilsoņu uzskata, ka ir guvuši labumu no svarīgākajām Savienības politikas jomām, un divas trešdaļas eiropiešu atbalsta spēcīgu ES, kad runa ir par tirdzniecību. Visbeidzot, lielākajai daļai eiropiešu ir pozitīvs priekšstats par ES, un to eiropiešu daļa, kuri uzskata, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā, ir vislielākā kopš 2004. gada. Tie ir tikai daži galvenie secinājumi no šodien publicētās jaunākās Eirobarometra standartaptaujas, kas veikta no 13. līdz 28. martam.

 

1. Optimisms par ekonomiku un liels atbalsts eiro

Eiropas iedzīvotājiem joprojām ir pozitīvs viedoklis par Eiropas ekonomikas stāvokli (50 %, + 2 procentu punkti kopš 2017. gada rudens, pretstatā 37 %, -2 ar negatīvu vērtējumu) — šis ir augstākais rādītājs kopš 2007. gada. 25 dalībvalstīs lielākā daļa respondentu uzskata, ka Eiropas ekonomikas situācija ir laba (tas ir pieaugums salīdzinājumā ar 23 dalībvalstīm 2017. gada rudenī). Kopš 2017. gada rudens pozitīva uztvere ir pieņēmusies spēkā 21 dalībvalstī.

Pirmo reizi kopš 2007. gada pavasara pozitīvi atzinumi par valsts ekonomikas situāciju (49 %, + 1) ir pārsvarā pār negatīviem atzinumiem (47 %, -2). Kopš 2017. gada rudens pozitīvs ekonomiskais noskaņojums ir palielinājies 18 dalībvalstīs, visvairāk Portugālē (43 %, + 10), Īrijā (79 %, + 7), Somijā (77 %, + 6) un Lietuvā (38 %, + 6). Priekšstati dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi. Piemēram, 93 % iedzīvotāju Nīderlandē un Luksemburgā uzskata, ka ekonomikas stāvoklis viņu valstī ir labs, bet tā uzskata tikai 2 % Grieķijā.

Atbalsts ekonomikas un monetārajai savienībai un eiro ir rekordaugsts — trīs ceturtdaļas respondentu (74 %) eirozonā atbalsta ES vienoto valūtu.

 

2. Aug uzticēšanās Eiropas Savienībai

Uzticēšanās Eiropas Savienībai aug (42 %, + 1) un ir visaugstākajā līmenī kopš 2010. gada rudens. 15 dalībvalstīs lielākā daļa respondentu uzticas ES. Visaugstākais uzticēšanās līmenis ir Lietuvā (66 %), Portugālē un Dānijā (abās 57 %) un Luksemburgā un Bulgārijā (abās 56 %). Kopš 2017. gada rudens uzticēšanās ES ir nostiprinājusies 19 valstīs, jo īpaši Portugālē (57 %, + 6 procentpunkti) un Slovēnijā (44 %, + 6), bet samazinājusies sešās valstīs, jo īpaši Beļģijā (47 %, -6), Ungārijā (44 %, -5) un Slovākijā (44 %, -4).

40 % eiropiešu ir pozitīvs priekšstats par ES (37 % neitrāls un tikai 21 % —negatīvs priekšstats). Tas attiecas uz 15 dalībvalstīm, ar procentuāli visaugstākajiem radītājiem Īrijā (64 %), Bulgārijā un Portugālē (abās 56 %) un Luksemburgā (54 %).

Uzticēšanās ES ir augstāka nekā uzticēšanās valstu valdībām vai parlamentiem. 42 % eiropiešu uzticas Eiropas Savienībai, turpretim savas valsts parlamentam un valdībai uzticas 34 %.

Lielākā daļa eiropiešu ar optimismu raugās ES nākotnē (58 %, + 1). Tā tas ir visās dalībvalstīs, izņemot divas: Grieķiju (kurā par spīti 5 procentpunktu optimisma pieaugumam 53 % ir pesimistiski noskaņoti pretstatā 42 % optimistiski noskaņotiem) un Apvienoto Karalisti (48 % pret 43 %). Vislielākais optimisms ir Īrijā (84 %), Portugālē (71 %), Luksemburgā (71 %) un Maltā, Lietuvā un Dānijā (visās trijās 70 %). Skalas lejasgalā ir Francija (48 %), Kipra un Itālija (abās 54 %).

“Cilvēku brīva pārvietošanās un preču un pakalpojumu brīva aprite ES” un “miers ES dalībvalstu starpā” tiek uzskatīti par diviem ES pozitīvākajiem sasniegumiem, attiecīgi 58 % un 54 % no visiem eiropiešiem. Visbeidzot, 70 % eiropiešu jūtas kā ES pilsoņi. Pirmo reizi kopš 2010. gada pavasara tāds viedoklis ir vairākumam visās dalībvalstīs.

 

3. Migrācija un terorisms ir eiropiešu galvenais bažu avots

Imigrācija ir galvenā problēma, ar kuru Savienība patlaban saskaras (38 %, -1). Terorisms ir otrajā vietā (29 %, -9 punkti), joprojām apsteidzot ekonomisko situāciju (18 %, +1), dalībvalstu publisko finanšu stāvokli (17 %, +1) un bezdarbu (14 %, +1).

Valstu līmenī galvenās problēmas joprojām ir bezdarbs (25 %, nemainīgs), veselības aprūpe un sociālais nodrošinājums (23 %, +3) un imigrācija (21 %, -1). Veselība un sociālais nodrošinājums ir sasniedzis nebijuši augstu līmeni un tagad ir otrajā vietā pirmo reizi kopš 2007. gada pavasara.

 

4. Eiropieši izjūt ieguvumus no Savienības rīcībpolitikas un sasniegumiem

Salīdzinot ar 2014. gada pavasari, lielākam skaitam iedzīvotāju liekas, ka viņi ir guvuši labumu no nozīmīgākajām Savienības iniciatīvām, piemēram, nav robežkontroļu vai tās ir retākas, ceļojot ārzemēs (53 %, +1), lētāki zvani, izmantojot mobilo tālruni citā ES valstī (48 %, +14), labāka patērētāju tiesību aizsardzība, iegādājoties preces vai pakalpojumus citā ES valstī (37 %, +13) vai labākas aviopasažieru tiesības (34 %, +12).

Visbeidzot, ir spēcīgs atbalsts prioritātēm, kuras Komisija ir pati sev noteikusi. Brīvu pārvietošanos atbalsta 82 % respondentu (+1) un kopīgu aizsardzības un drošības politiku — 75 % (= nemainīgs). Pirmo reizi iedzīvotājiem arī tika lūgts izteikt viedokli par ES tirdzniecības politiku, un atbalstu tai pauda 71 % no respondentiem.

 

Vispārīga informācija

"Eirobarometra 2018. gada pavasara standartaptauja" (EB 89) tika veikta klātienes aptauju veidā laikposmā no 2018. gada 17. līdz 28. martam. Pavisam tika aptaujāti 33 130 cilvēki ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs[1].

 

Plašāka informācija

Eirobarometra 89. standartaptauja

 

[1] Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstīs, piecās kandidātvalstīs (Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Turcijā, Melnkalnē, Serbijā un Albānijā) un Kipras turku kopienā tajā valsts daļā, kura nav Kipras Republikas valdības kontrolē.

IP/18/4148

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar