Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

ES budžet – 4,8 miljardi eiro drošības jomas finansējums Eiropai, kas aizsargā

Strasbūrā, 2018. gada 13. jūnijā

Nākamajā ES ilgtermiņa budžetā, kas aptver 2021.–2027. gadu, Komisija ierosina būtiski palielināt pašreizējo finansējumu drošības jomai – no 3,5 miljardiem eiro līdz 4,8 miljardiem eiro.

Tā kā apdraudējumi kļūst arvien sarežģītāki un starptautiskāki, ES fondi var palīdzēt veidot Savienību, kas ir noturīga pret turpmākiem izaicinājumiem drošības jomā un labāk sagatavota, lai reaģētu uz ārkārtas situācijām. Pastiprinātā Iekšējās drošības fonda (IDF) ietvaros atvēlētos 2,5 miljardus eiro papildina gandrīz 1,2 miljardi eiro, kas paredzēti drošākai kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanai dažās dalībvalstīs, kā arī 1,1 miljards eiro spēcīgākām ES aģentūrām, kuras darbojas drošības jomā.

Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss sacīja: "Droša sajūta, esot mājās vai ejot pa ielu, ir viena no viselementārākajām cilvēktiesībām. Eiropas iedzīvotāji sagaida no savām valdībām un no Savienības, ka tās gādās par šo drošību. Elastīgāks drošības jomas finansējums, kas pielāgots dalībvalstu īpašajām vajadzībām, nodrošinās to, ka Eiropas iedzīvotājus var labāk aizsargāt – tā, kā tam vajadzētu būt. "

Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls teica: "Kad runa ir par mūsu iedzīvotāju drošību un drošumu, mums nebūtu jātaupa nekādas pūles – un nekādi līdzekļi. Tāpēc mēs palielinām nākamajiem gadiem paredzēto drošības jomas budžetu par vienu trešdaļu, sasniedzot 4,8 miljardus eiro. Mēs palīdzam dalībvalstīm, lai tās būtu labāk sagatavotas turpmākiem izaicinājumiem drošības jomā un neparedzētām ārkārtas situācijām. Mūsu iedzīvotāju labā mēs veidojam drošu un noturīgāku Eiropu. Eiropu, kas aizsargā."

Drošības savienības komisārs Džūlians Kings piebilda: "Mums jāgādā par stingru reakciju uz daudzdimensionāliem, pārrobežu un pastāvīgi mainīgiem drošības apdraudējumiem, ar kuriem mēs saskaramies no teroristu un noziedznieku puses – proti, tādu reakciju, kas nedublē dalībvalstu centienus, bet gan drīzāk papildina tos, veidojot savstarpējas saiknes gan ES iekšienē, gan ārpus ES. Šodien iesniegtais priekšlikums par ievērojami pastiprinātu Iekšējās drošības fondu panāk tieši to – noturīgāku Eiropu kā pamatu efektīvai un patiesai drošības savienībai.”

Pastiprinātais Iekšējās drošības fonds (IDF)

Kaut arī iedzīvotāju aizsardzība galvenokārt ir atsevišķu valstu kompetencē, tomēr Eiropas Savienībai ir būtiska loma dalībvalstu centienu atbalstīšanā. Komisija šodien ierosina vairāk nekā divkāršot Iekšējās drošības fondam (IDF) – svarīgākajam finanšu instrumentam dalībvalstu centienu atbalstam drošības jomā – paredzētos līdzekļus no 1 miljarda eiro līdz 2,5 miljardiem eiro. Jaunais fonds ietvers šādus elementus:

  • jauns mērķu kopums – pastiprinātajam IDF būs 3 jauni mērķi, kas galvenokārt koncentrēti uz 1) intensīvāku informācijas apmaiņu starp ES tiesībaizsardzības iestādēm; 2) intensīvākām kopīgām pārrobežu operācijām un 3) uzlabotām spējām ar nolūku apkarot un novērst noziedzību un cīnīties pret radikalizāciju. Tas elastīgākā un efektīvākā veidā atbalstīs dalībvalstis, lai veiktu darbības šādās prioritārajās drošības jomās: cīņa pret terorismu un radikalizāciju; smagās un organizētās noziedzības apkarošana; kibernoziedzības apkarošana un noziegumu upuru aizsardzība;
  • lielāka elastība un labāka reaģēšana ārkārtas situācijās – 1,5 miljardi eiro no fonda tiks piešķirti dalībvalstīm, lai ļautu tām panākt ilgtermiņa noturību drošības jomā. Atlikušais 1 miljards eiro tiks rezervēts neparedzētiem izaicinājumiem drošības jomā, ļaujot ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām un novirzot līdzekļus tām dalībvalstīm, kurām tie visvairāk vajadzīgi;
  • lielāka ES politikas jomu koordinācija – drošība ir aizvien mainīgs un transversāls jautājums, kura risināšanai ir vajadzīga koordinēta ES reakcija. Pastiprinātais IDF efektīvāk sadarbosies ar citiem ES fondiem, tostarp kohēzijas politikas fondiem un programmu “Apvārsnis Eiropa”, kā arī ar Integrētas robežu pārvaldības fondu un Patvēruma un migrācijas fondu, lai maksimāli palielinātu ES reakcijas efektivitāti uz visās jomās esošajiem drošības izaicinājumiem;
  • spēcīga ārējā dimensija – drošība ir globāla mēroga jautājums, un mūsu drošība šeit ir atkarīga no mūsu rīcības aiz ES robežām. IDF turpinās atbalstīt pasākumus trešās valstīs, vienlaikus nodrošinot pilnīgu papildināmību ar Savienības iekšējās drošības prioritātēm un vispārējiem mērķiem minētajās valstīs;
  • ES aģentūru stiprināšana – gandrīz 1,1 miljards eiro tiks atvēlēts ārpus šā fonda (šis finansējums tiks izklāstīts atsevišķi), lai vēl vairāk stiprinātu drošības jomā strādājošās ES aģentūras, proti, Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA).

Turpmāka drošība kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanā

ES kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmu (NDAP) mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm likvidēt un slēgt tās kodoliekārtas, kuras atrodas savā pēdējā pastāvēšanas ciklā, vienlaikus saglabājot augstākā līmeņa drošību. 2021.–2027. gadā Savienība turpinās sniegt precīzi mērķorientētu finansiālu atbalstu, kas paredzēts kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanai Bulgārijā un Slovākijā (118 miljoni eiro), kā arī Lietuvā (552 miljoni eiro). Vēl 348 miljoni eiro tiks atvēlēti Eiropas Komisijas kodolpētniecības objektu ekspluatācijas izbeigšanai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, savukārt ar 160 miljoniem eiro tiks atbalstīti vispārēji pasākumi kodoldrošības un aizsardzības mehānismu jomā.

Visbeidzot, Komisija arī ierosina pastiprināt ES civilās aizsardzības mehānismu, ar šā mehānisma ietvaros izveidotās rescEU sistēmas starpniecību atvēlot 1,4 miljardus eiro; šie līdzekļi papildina 4,8 miljardus eiro, kas paredzēti turpmākajam finansējumam drošības jomā.

Turpmākie pasākumi

Lai nodrošinātu, ka ES finansējums pēc iespējas drīzāk dod reālus rezultātus, ir svarīgi panākt ātru vienošanos par vispārējo ES ilgtermiņa budžetu un tā nozaru priekšlikumiem.

Tādi kavējumi, kādi tika pieredzēti pašreizējā budžeta perioda (2014–2020) sākumā, nozīmētu, ka: 5000 praksē darbojošos speciālistu, tostarp skolotāji, jaunatnes darbinieki, policisti un cietumu personāls, nevarētu dalīties pieredzē par radikalizācijas novēršanu; Eiropola ES vienība ziņošanai par interneta saturu (IRU) nespētu paziņot interneta platformām par vairāk nekā 40 000 piemēriem ar vardarbīgu un ekstrēmistisku saturu tiešsaistē un dalībvalstis nevarētu apmainīties ar svarīgu drošības informāciju, tostarp izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), kurā 2017. gadā tika veikti 5 miljardi vaicājumu.

Vienošanās par nākamo ilgtermiņa budžetu 2019. gadā nozīmētu raitu pāreju no pašreizējā ilgtermiņa budžeta (2014–2020) un nodrošinātu finansējuma paredzamību un nepārtrauktību, kas ir mūsu visu interesēs.

Konteksts

Drošība ir bijusi politiska prioritāte kopš Ž. K. Junkera vadītās Komisijas pilnvaru sākuma gan priekšsēdētāja Junkera 2014. gada jūlija politikas pamatnostādnēs, gan jaunākajā 2017. gada 13. septembra runā par stāvokli Savienībā

Tomēr 2015. un 2016. gada bēgļu krīzes apjoms un pēkšņums pārsteidza Eiropu nesagatavotu. Lai novērstu humanitāro krīzi un nodrošinātu kopīgu reakciju uz šo nepieredzēto problēmu un jauniem drošības apdraudējumiem, ES izmantoja visu pašreizējā budžeta elastību, lai mobilizētu papildu finansējumu. Papildus sākotnējam 6,9 miljardu eiro piešķīrumam 2014.–2020. gadam AMIF un IDF (robežu un policijas instrumentam) tika mobilizēti papildu 3,9 miljardi eiro, sasniedzot 10,8 miljardus eiro migrācijai, robežu pārvaldībai un iekšējai drošībai, un tas pat neietver milzīgo finanšu līdzekļu apjomu, lai risinātu bēgļu krīzi ārpus ES.

Mācoties no iepriekšējās pieredzes, Komisija tagad ierosina divkāršot finansējumu visās jomās – 10,4 miljardi eiro migrācijai, 9,3 miljardi eiro robežu pārvaldībai, 2,5 miljardi eiro iekšējai drošībai un 1,2 miljardi eiro drošākai kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanai dažās dalībvalstīs – kopumā vairāk nekā 23 miljardi eiro.

Turklāt atbalsts ES aģentūrām drošības, robežu un migrācijas pārvaldības jomā tiks palielināts no 4,2 līdz 14 miljardiem eiro.

Sīkāka informācija

Jautājumi un atbildes – ES budžets: Lielāks drošības jomas finansējums 2021.–2027. gadam

Tiesību akti un faktu lapas:

Iekšējās drošības fonds

  • Faktu lapa – ES budžets nākotnei: Iekšējās drošības fonds
  • Priekšlikums regulai, ar ko izveido Iekšējās drošības fondu
  • Pielikumi regulai, ar ko izveido Iekšējās drošības fondu

Kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšana

  • Faktu lapa – ES budžets nākotnei: kodoldrošība un kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšana
  • Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmu attiecībā uz Ignalinas kodolelektrostaciju Lietuvā
  • Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido īpašu finanšu programmu kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un atceļ Padomes regulu (Euratom)
  • Ziņojums par ES kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmu izvērtēšanu un īstenošanu Bulgārijā, Slovākijā un Lietuvā

Savienības civilās aizsardzības mehānisms (rescEU)

  • Faktu lapa – ES budžets nākotnei: rescEU, Savienības civilās aizsardzības mehānisms

 Papildu informācija par ES budžetu nākotnei

 

IP/18/4125

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar