Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

ES budžets. Komisija ierosina palielināt finansējumu investīcijām, kas paredzētas, lai ar augstas veiktspējas infrastruktūru savienotu Eiropas iedzīvotājus

Briselē, 2018. gada 6. jūnijā

Eiropas Komisija šodien ierosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā, kas aptver 2021.–2027. gada periodu, pagarināt “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta” darbību, atvēlot tam 42,3 miljardus eiro investīcijām Eiropas transporta (30,6 miljardi eiro), enerģētikas (8,7 miljardi eiro) un digitālās (3 miljardi eiro) infrastruktūras tīklos.

Salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada periodu[1] tas ir 47 % palielinājums, kas apliecina ES apņemšanos veidot labi savienotu un integrētu Savienību, kurā pilsoņi un uzņēmumi var pilnībā izmantot brīvas pārvietošanās un vienotā tirgus priekšrocības. Komisija ierosina 2021.—2027. gadā stiprināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta vides dimensiju, izvirzot mērķi, ka 60 % tās budžeta jāveicina klimata mērķu sasniegšana. Tas palīdzēs stiprināt enerģētikas savienību, izpildīt saistības, kuras ES uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un nostiprināt Eiropas vadošo lomu pasaules mērogā cīņā pret klimata pārmaiņām.

Par enerģētikas savienību atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs sacīja: “Līdz ar Parīzes nolīguma noslēgšanu ir izveidojusies absolūta nepieciešamība veidot saikni starp nozarēm. Jaunais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments veicinās vēl lielākas sinerģijas izveidi starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari, lai pēc iespējas palielinātu enerģētikas pārkārtošanas ietekmi. Turklāt tā palielinātais budžets un iespēja to apvienot ar citiem instrumentiem palīdzēs Eiropai saglabāt vadošās pozīcijas pasaulē tādu inovatīvu projektu jomā kā viedie tīkli un enerģijas uzkrāšana.”

Klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete sacīja: “Šis ierosinājums rada iespēju izveidot infrastruktūru, kas vajadzīga pārejai uz tīru enerģiju, un tas palīdzēs sasniegt mūsu vērienīgos 2030. gada klimata un enerģētikas mērķus. Jaunā programma palīdzēs mums arī pabeigt stratēģiskus projektus, piemēram, Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīklu, kas ir būtiski svarīgi patiesas Enerģētikas savienības izveidei.”

Transporta komisāre Violeta Bulca sacīja: “Transports ir joma, kurā ES dod konkrētu labumu tās iedzīvotājiem, un šodien mēs ierosinām vēl nepieredzētu budžetu mobilitātes uzlabošanai visā mūsu kontinentā. Mēs vēlamies, lai Eiropas iedzīvotāji pārvietotos pa modernāko, drošāko, tīrāko un vislabāk savienoto tīklu pasaulē. Viņi ir to pelnījuši.”

Komisijas priekšlikuma mērķis ir labāk integrēt transporta, enerģētikas un digitālo nozari, lai paātrinātu ES ekonomikas dekarbonizāciju un digitalizāciju. Tīrās mobilitātes risinājumi, piemēram, elektromobilitāte, prasa ciešu transporta un enerģētikas nozares integrāciju. Kā citus piemērus var minēt autonomu mobilitāti, enerģijas uzglabāšanu un viedos tīklus.

1. Transporta infrastruktūra: droša, tīra un satīklota mobilitāte

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalstīs viedu, ilgtspējīgu, iekļaujošu, uzticamu un drošu mobilitāti saskaņā ar “Eiropa kustībā” priekšlikumiem un ES transporta infrastruktūras politiku. Tas, piemēram, veicinās transporta dekarbonizāciju, par prioritāti nosakot videi draudzīgus transporta veidus (piemēram, dzelzceļu) un veidojot alternatīvo degvielu uzpildes vietas. Lielāku uzsvaru ir ierosināts likt arī uz tīkla modernizāciju, galvenokārt lai to padarītu uzticamāku un drošāku. Daļa budžeta (11,3 miljardi eiro) kā konkrēta Eiropas solidaritātes izpausme tiks atvēlēta tām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda.

Pirmo reizi vēsturē ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta palīdzību tiks atbalstīta arī divējāda – civila un militāra – lietojuma transporta infrastruktūra, šim mērķim atvēlot 6,5 miljardus eiro. Mērķis ir pielāgot Eiropas transporta tīklu militārām prasībām un uzlabot militāro mobilitāti ES. Tas būs būtisks ieguldījums vienā no šīs Komisijas politiskajām prioritātēm, proti, līdz 2025. gadam izveidot pilnvērtīgu aizsardzības savienību. Ar šodienas priekšlikumu īsteno 2017. gada novembra kopīgo paziņojumu un 2018. gada marta rīcības plānu.

2. Enerģētikas infrastruktūra: cenu ziņā pieejama, droša un ilgtspējīga

Enerģētikas nozarē jaunais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ļaus izveidot patiesu enerģētikas savienību un atbalstīs enerģētikas pārkārtošanu atbilstoši to priekšlikumu mērķiem, kas ietverti paketē “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”. Tas ļaus Eiropai saglabāt vadošo lomu pārejā uz tīru enerģiju, kas atbilst Ž. K. Junkera vadītās Komisijas politiskajai prioritātei kļūt par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu jomā.

Šajā nolūkā jauna budžeta sadaļa veicinās dalībvalstu sadarbību atjaunojamo energoresursu ražošanas pārrobežu projektos, lai veicinātu laišanai tirgū gatavu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju stratēģisku ieviešanu. Programma turpinās arī atbalstīt galveno Eiropas tīklu infrastruktūru, nodrošinot turpmāku iekšējā enerģijas tirgus integrāciju, palielinot tīklu sadarbspēju pāri robežām un pa nozarēm, atvieglojot dekarbonizāciju un garantējot energoapgādes drošību.

3. Digitālā infrastruktūra: augstas veiktspējas platjoslas tīkls

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalstīs modernu digitālo infrastruktūru, kas veido pamatu funkcionējošam digitālajam vienotajam tirgum. Eiropas rūpniecības digitalizācija un tādu nozaru kā transports, enerģētika, veselības aprūpe un valsts pārvalde modernizācija ir atkarīga no vispārējas piekļuves uzticamiem, cenas ziņā pieejamiem, kvalitatīviem, augstas un ļoti augstas veiktspējas tīkliem. Ņemot vērā arvien pieaugošo pieprasījumu pēc augstas veiktspējas tīkliem un elektronisko sakaru infrastruktūras, jaunais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments lielāku uzmanību veltīs digitālās savienotības infrastruktūrai.

Turpmākie pasākumi

Lai nodrošinātu pēc iespējas drīzākus ES finansējuma rezultātus, ir svarīgi panākt ātru vienošanos par vispārējo ES ilgtermiņa budžetu un tā nozaru priekšlikumiem. Pretējā gadījumā tiktu nopietni aizkavēti pašreizējie liela mēroga infrastruktūras projekti. Transporta nozarē tas ietekmētu tādus svarīgus projektus kā dzelzceļa savienojumi Rail Baltica, Brenneras tuneli, Liona—Turīna, Evora—Merida u. c. Piemēram, saistībā ar Rail Baltica projektu jāuzsāk lielākie iepirkumi, kas nepieciešami, lai 2021. gadā varētu veikt būvniecību. Šie būvniecības darbi ir ārkārtīgi svarīgi, lai pabeigtu projektu, kas Baltijas valstīs palīdzēs savienot piecus miljonus cilvēku.

Vienošanās par nākamo ilgtermiņa budžetu 2019. gadā nodrošinātu raitu pāreju no pašreizējā ilgtermiņa budžeta (2014–2020) uz jauno un finansējuma paredzamību un nepārtrauktību, kas ir mūsu visu interesēs.

Konteksts

Šie tīkli un pārrobežu sadarbība ir svarīga ne tikai vienotā tirgus darbībai, bet ir arī stratēģiski elementi, lai īstenotu enerģētikas savienību un digitālo vienoto tirgu un attīstītu ilgtspējīgus transporta veidus. Bez ES iesaistīšanās privātā sektora uzņēmumiem un valsts iestādēm nebūs pietiekama stimula investēt pārrobežu infrastruktūras projektos.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta mērķis ir labot šo situāciju ar ES līdzfinansējuma palīdzību. Finansējumu piešķir, pamatojoties uz Eiropas Komisijas un Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (INEA) pārvaldītiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Šis instruments kopā ar InvestEU programmu palīdzēs arī pārvarēt investīciju nepietiekamību Eiropā un sekmēs darbvietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi.

Papildu informācija

Tiesību akts un faktu lapa

ES budžets nākotnei

Ierosinātie Eiropas transporta tīkla pielāgojumi

 

[1] Salīdzinājums starp 2014.–2020. gadu un 2021.–2028. gadu pašreizējās cenās ES-27 valstīs. Pieaugums 2018. gadā salīdzināmās cenās ir 29 %.

IP/18/4029

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar