Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

ES budžets: Programma InvestEU nodarbinātības, izaugsmes un inovāciju atbalstam Eiropā

Briselē, 2018. gada 6. jūnijā

Nākamajā ES ilgtermiņa budžetā 2021.–2027. gadam Komisija ierosina izveidot programmu InvestEU, apvienojot ES budžeta finansējumu aizdevumu un garantiju veidā “zem viena jumta”.

InvestEU apvienos daudzās pašlaik pieejamās finanšu programmas un paplašinās Junkera plāna – “Investīciju plāna Eiropai” – veiksmīgo modeli. Ar InvestEU Komisija turpinās veicināt darbvietu radīšanu, ieguldījumus un inovāciju.

Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: Investīciju plāns Eiropai ir izrādījies veiksmīgs, piesaistot privātus ieguldījumus un radot darbvietas Eiropā. Tas jau ir atraisījis ieguldījumus gandrīz 290 miljardu eiro apmērā, kas bez tā nebūtu bijis iespējams, un sniedzis finansējumu 635 000 mazo uzņēmumu. InvestEU gadījumā mēs pārņemam šo veiksmīgo modeli un paplašinām to arī attiecībā uz daudzajām piedāvātajām ES finansēšanas programmām. Mēs vienkāršojam, paveicam vairāk ar ierobežotiem līdzekļiem un pievēršam lielāku uzmanību sociālajiem ieguldījumiem.”

Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens sacīja: Programma InvestEU ir strukturāla reforma ES budžetā. Tā apvieno daudzās ES finansēšanas programmas vienotā struktūrā ar vienu zīmolu – InvestEU. Pamatojoties uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda sekmīgo darbību, mēs varam turpināt veicināt nodarbinātību, inovācijas un prasmes Eiropā ar papildu ieguvumu – padarīt to vienkāršāku un pārredzamāku saņēmējiem. InvestEU mums palīdzēs sasniegt politikas mērķus, piemēram, ilgtspējības, zinātniskās izcilības un sociālās iekļaušanas jomā, un palīdzēs mazajiem uzņēmumiem izvērst darbību, nospraužot mērķi  – piesaistīt ieguldījumus vairāk nekā 650 miljardu eiro apmērā, galvenokārt no privātā sektora. Un mēs dodam dalībvalstīm iespēju piesaistīt vēl vairāk ES līdzekļu, izmantojot garantiju fondu. Ieguvēji ir visi.

Jaunajā programmā ietilps fonds InvestEU, InvestEU konsultāciju centrs un InvestEU portāls.

1. Fonds InvestEU

Pamatojoties uz Junkera plāna sekmīgo darbību, fonds InvestEU turpinās mobilizēt publiskā un privātā sektora ieguldījumus Eiropas Savienībā, lai palīdzētu novērst joprojām ievērojamo ieguldījumu nepietiekamību Eiropā. Jaunais fonds jo īpaši:

  • paveiks vairāk ar ierobežotiem līdzekļiem: Komisija ierosina 15,2 miljardus eiro piešķirt fondam InvestEU. Tas ļaus ES budžetam sniegt garantiju 38 miljardu eiro apmērā, kas tiks izmantota, lai atbalstītu stratēģiski nozīmīgus projektus visā ES. Piesaistot privātā un publiskā sektora ieguldījumus, Komisija sagaida, ka fonds InvestEU 7 gadu laikā visā Eiropas Savienībā atraisīs papildu ieguldījumus vairāk nekā 650 miljardu eiro apmērā;
  • izveidos daudzveidīgu, elastīgu portfeli: fonds InvestEU atbalstīs četras politikas jomas — ilgtspējīgu infrastruktūru; pētniecību, inovāciju un digitalizāciju; mazos un vidējos uzņēmumus; sociālos ieguldījumus un prasmes. InvestEU būs arī elastīgs, – tas būs spējīgs reaģēt uz pārmaiņām tirgū un laika gaitā mainīgajām politikas prioritātēm;
  • racionalizēs un vienkāršos: programmai InvestEU būs vienota, saskaņota pārvaldības struktūra un ziņošanas prasības, lai novērstu pārklāšanos. Vienotā fondā tiks iekļauti daudzie dažādie ES līmeņa finanšu instrumenti un uz tiem attiecināmie piemērojamie noteikumi. Tas nozīmē, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta politikas jomām un mērķiem. No atbalsta Parīzes klimata mērķu sasniegšanai līdz mūsu apņemšanos īstenošanas attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru, InvestEU būs cieši saistīts ar ES politikas prioritātēm;
  • izmantos mūsu finansēšanas partneru vietējās, valstu un ES mēroga zināšanas: Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas kā ES publiskās bankas nozīmi, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās pieredzi ESIF pārvaldīšanā, tā arī turpmāk būs Komisijas galvenais finanšu partneris InvestEU ietvaros. Turklāt par finanšu partneriem atbilstoši nosacījumiem var kļūt dalībvalstu valsts un reģionālās attīstību veicinošās bankas un citas iestādes, kas var sniegt speciālas zināšanas un pieredzi;
  • palīdzēs dalībvalstīm efektīvi piesaistīt ES līdzekļus: Dalībvalstīm būs iespēja novirzīt dažus no tiem piešķirtajiem kohēzijas fondu līdzekļiem uz InvestEU budžeta garantiju. Visi līdzekļi, kas tiks novirzīti uz fondu, gūs labumu no ES garantijas un tās augstā kredītreitinga, vairojot valsts un reģionālo ieguldījumu rīcībspēju.Ja dalībvalstis to vēlēsies, līdzekļi tiks piešķirti konkrētajai dalībvalstij. Lai veicinātu raitu fonda InvestEU izvēršanu, Komisija arī strādā, lai vēl vairāk vienkāršotu valsts atbalsta kontroli attiecība uz dalībvalstu līdzekļiem, kas tiek novirzīti, izmantojot InvestEU.

2. InvestEU konsultāciju centrs

Pamatojoties uz Investīciju plāna Eiropas Investīciju konsultāciju centra modeli, InvestEU konsultāciju centrs iekļaus 13 dažādos pašlaik pieejamos konsultāciju pakalpojumus vienotā kontaktpunktā projektu izstrādes atbalstam. Tas sniegs tehnisko atbalstu un palīdzību projektu sagatavošanā, izstrādāšanā, strukturēšanā un īstenošanā, tostarp spēju veidošanā.

3. Eiropas Investīciju projektu portāls

Investīciju plāna Eiropas Investīciju projektu portāls piešķirs ieguldījumu projektiem pamanāmību visā Eiropas Savienībā un turpmāk darbosies saskaņā ar programmu InvestEU. Portāls apvienos investorus un projektu virzītājus, nodrošinot viegli pieejamu un lietotājam ērtu projektu datubāzi, sniedzot projektiem lielāku pamanāmību un ļaujot investoriem atrast ieguldījumu iespējas tos interesējošā nozarē vai atrašanās vietā.

Strukturālās reformas joprojām ir būtiskas

ES finansējums vien nepalīdzēs novērst ieguldījumu zemo līmeni Eiropā. Dalībvalstīm būtu jāizmanto viss piedāvātais atbalsts, lai novērstu valstu šķēršļus ieguldījumiem un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši īstenojot Eiropas pusgada konkrētām valstīm adresētos ieteikumus. 31. maijā Komisija ierosināja izveidot reformu atbalsta programmu, kas atbalstīs prioritāras reformas visās ES dalībvalstīs, un tās kopējais budžets būs 25 miljardi eiro. Šī jaunā programma ietver finansiālu atbalstu reformām, kā arī tehnisko palīdzību un speciālās zināšanas.

Turpmākie pasākumi

Lai nodrošinātu pēc iespējas drīzākus ES finansējuma rezultātus uz vietas, ir būtiski panākt ātru vienošanos par vispārējo ES ilgtermiņa budžetu un tā nozaru priekšlikumiem. Kavēšanās nozīmētu, ka mēs joprojām piedzīvotu zemu publisko un privāto ieguldījumu līmeni ES, kas atstātu būtisku ietekmi uz darbvietām un izaugsmi dalībvalstīs.

Vienošanās par nākamo ilgtermiņa budžetu 2019. gadā nodrošinātu raitu pāreju no pašreizējā ilgtermiņa budžeta (2014–2020) uz jauno un nodrošinātu finansējuma paredzamību un nepārtrauktību, kas ir mūsu visu interesēs.

Priekšvēsture

Kopš Junkera plāna uzsākšanas ieguldījumu apstākļi Eiropā ir uzlabojušies, pateicoties dalībvalstu veiktajām strukturālajām reformām, labvēlīgākam ekonomikas stāvoklim un tādām intervencēm kā ESIF. Tomēr Eiropā joprojām pastāv būtiska ieguldījumu nepietiekamība:

  • Ieguldījumi augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām ir nepietiekami, un tas var kaitēt Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei.
  • Infrastruktūras ieguldījumu darbības Eiropas Savienībā 2016. gadā bija 1,8 % no ES IKP, samazinoties no 2,2 % 2009. gadā;
  • Turklāt mums ir jāapmierina ES strukturālo ieguldījumu vajadzības, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem, un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējīgumu vai iedzīvotāju novecošanu.

Junkera plāns – Investīciju plāns Eiropai – tika uzsākts 2014. gada novembrī, lai apturētu zema ieguldījumu līmeņa lejupslīdi un palīdzētu Eiropai atgriezties uz ekonomikas atlabšanas ceļa. Paredzams, ka darbības, kuras tika apstiprinātas saskaņā ar Junkera plāna Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, varētu līdz 2018. gada maijam atraisīt ieguldījumus 287 miljardu eiro apmērā. Sagaidāms, ka no uzlabotas piekļuves finansējumam labumu gūs aptuveni 635 000 mazo un vidējo uzņēmumu.

2017. gada 12. decembrī Eiropas Parlaments un dalībvalstis vienojās par regulu, lai pastiprinātu ESIF un paplašinātu ieguldījumu mērķi līdz 500 miljardiem eiro līdz 2020. gada beigām. ESIF 2.0 regula stājās spēkā 2017. gada 30. decembrī.

Komisijas 2017. gada 28. jūnija pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni uzsvērta nepieciešamība “paveikt vairāk ar ierobežotiem līdzekļiem” un izmantot ES budžetu, kad pastāv budžeta ierobežojumi.

ESIF neatkarīgā novērtējumā, ko publicēja 2018. gada jūnijā, tika secināts, ka ES garantija ir efektīvs veids, kā palielināt riskantāku EIB darbību apjomu, un salīdzinājumā ar citiem finanšu instrumentiem tajā izmanto mazāk budžeta līdzekļu. Tajā arī uzsvērts, ka ir jāpilnveido piekļuve finansējumam, kas paredzēts inovācijai, kā arī jāstiprina sinerģija ar citām ES finansējuma programmām.

Sīkāka informācija

Informatīvs paziņojums Programma InvestEU — jautājumi un atbildes

Faktu lapa – Kas ir InvestEU?

Faktu lapa – InvestEU — ko šī programma finansēs?

Priekšlikums regulai, ar ko izveido programmu InvestEU

Sekojiet Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Katainenam tviterī: @jyrkikatainen

Sekojiet InvestEU tviterī: #InvestEU

IP/18/4008

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar