Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

ES budžets: kopējā lauksaimniecības politika laikposmam pēc 2020. gada

Briselē, 2018. gada 1. jūnijā

Komisija ierosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā, kas aptver 2021.–2027. gada periodu, modernizēt un vienkāršot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).

Ar 365 miljardu eiro budžetu šie priekšlikumi nodrošina, ka KLP joprojām ir nākotnes vajadzībām piemērota politika, joprojām sniedz atbalstu lauksaimniekiem un lauku kopienām, nodrošina, ka ES lauksaimniecības attīstība ir ilgtspējīga, un atspoguļo ES mērķus vides un klimata jomā. Šodienas priekšlikumi paredz dalībvalstīm lielāku elastību un atbildību, izvēloties, kā un kur ieguldīt tām piešķirto KLP finansējumu, lai sasniegtu ES līmenī izvirzītos vērienīgos mērķus virzībā uz gudru, noturīgu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari, vienlaikus nodrošinot taisnīgu un mērķtiecīgāku atbalstu lauksaimnieku ienākumiem.

Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens norāda: “Kopējā lauksaimniecības politika ir viena no mūsu galvenajām politikām, un tā ietekmē visu Eiropas iedzīvotāju dzīvi. Šie konkrētie priekšlikumi sekmēs lauksaimniecības nozares konkurētspēju, vienlaikus padarot to ilgtspējīgāku. Ar jauno īstenošanas modeli mēs nodrošinām vairāk subsidiaritātes dalībvalstīm, lai uzlabotu politikas efektivitāti un labāk pārraudzītu rezultātus.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans sacīja: “Šodienas priekšlikums palīdz īstenot Komisijas apņemšanos modernizēt un vienkāršot kopējo lauksaimniecības politiku, nodrošināt patiesu subsidiaritāti dalībvalstīm, nodrošināt noturīgāku lauksaimniecības nozari Eiropā, un izvirzīt augstākus politiskos mērķus vides un klimata jomā.”

Turpmāk sniegts izklāsts par svarīgāko Komisijas priekšlikumos par modernizētu, vienkāršotu KLP.

1. Jaunas darba metodes. Pateicoties lielākai elastībai attiecībā uz to, kā izmantot tām atvēlēto KLP finansējumu, dalībvalstis varēs izstrādāt pielāgotas programmas, lai visefektīvāk reaģētu uz lauksaimnieku un plašāku lauku kopienu vajadzībām, nodrošinot labākus rezultātus. Lai nodrošinātu, ka tiek finansētas dalībvalstu prioritātes un pasākumi, tām būs arī iespēja pārvietot līdz 15 % no KLP piešķīrumiem starp tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību. Vienlīdzīgi konkurences apstākļi dalībvalstīm tiks nodrošināti,

  • izmantojot stratēģiskos plānus visam periodam, kuros noteiks, kā katra dalībvalsts ar tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības finansējumu plāno sasniegt 9 ES mēroga ekonomiskos, vidiskos un sociālos mērķus. Lai nodrošinātu konsekvenci ar ES mēroga mērķiem un vienotā tirgus aizsardzību, katru plānu apstiprinās Komisija;
  • Komisijai cieši uzraugot katras valsts panākumus un virzību uz noteiktajiem mērķiem.

2. Taisnīgāki nosacījumi, pateicoties mērķtiecīgākam atbalstam. Tiešie maksājumi vēl arvien būs šīs politikas nozīmīga sastāvdaļa, nodrošinot lauksaimniekiem stabilitāti un prognozējamību.Par prioritāti ir izvirzīts atbalsts mazām un vidējām lauku saimniecībām, kas veido lielāko daļu no ES lauksaimniecības nozares, un palīdzība jaunajiem lauksaimniekiem. Komisija joprojām ir apņēmusies panākt tiešo maksājumu taisnīgāku sadali, izmantojot ārējo konverģenci.

Turklāt:

  • sākot no 60 000 eiro, tiešie maksājumi par hektāru tiks samazināti, un maksājumiem virs 100 000 eiro par saimniecību tiks noteikti griesti. Darbaspēka izmaksas tiks pilnībā ņemtas vērā. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu taisnīgāku maksājumu sadali;
  • mazās un vidējās lauku saimniecības saņems lielāku atbalstu par hektāru;
  • valstīm vismaz 2 % no sava tiešo maksājumu piešķīruma ir jāatvēl atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai. To papildinās finansiāls atbalsts lauku attīstības ietvaros dažādiem pasākumiem, kas atvieglo piekļuvi zemei un zemes nodošanu.

3. Augstāki mērķi vides un klimata jomā. Šodien ierosinātie kopīgie mērķi risinās problēmas klimata pārmaiņu, dabas resursu, bioloģiskās daudzveidības, biotopu un ainavu jomā. Lauksaimnieku ienākumu atbalsts jau ir saistīts ar videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības prakses īstenošanu, un saskaņā ar jauno KLP lauksaimniekiem, izmantojot obligātus un uz stimuliem balstītus pasākumus, tiks prasīts īstenot vērienīgākus mērķus:

  • tiešie maksājumi būs atkarīgi no augstāku vides un klimata jomas prasību izpildes;
  • katrai dalībvalstij būs jāpiedāvā ekoshēmas, lai palīdzētu lauksaimniekiem īstenot vairāk nekā tikai obligātās prasības, un šīs shēmas finansēs ar daļu no valsts tiešo maksājumu piešķīrumiem;
  • vismaz 30 % no katra lauku attīstības valsts piešķīruma būs veltīti vides un klimata pasākumiem;
  • plānots, ka 40 % no KLP kopējā budžeta sekmēs klimata politikas mērķu sasniegšanu;
  • papildus iespējai pārvietot 15 % starp pīlāriem, dalībvalstīm būs arī iespēja pārvietot papildu 15 % no 1. pīlāra uz 2. pīlāru izdevumiem par klimata un vides pasākumiem (bez valsts līdzfinansējuma).

4. Zināšanu un jauninājumu plašāka izmantošana. Modernizētā KLP izmantos visas jaunākās tehnoloģijas un inovācijas, tādējādi palīdzot gan lauksaimniekiem, gan valstu pārvaldes iestādēm, jo īpaši ar šādiem pasākumiem:

  • pētniecības un inovācijas projektiem pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas jomā no ES pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa” ir atvēlēts budžets 10 miljardi eiro;
  • dalībvalstis tiek mudinātas kontrolē un uzraudzībā izmantot lielos datus un jaunās tehnoloģijas (piemēram, izmantot satelītu datus, lai pārbaudītu lauku saimniecības izmērus tiešo maksājumu pieprasījumiem), tādējādi ievērojami samazinot vajadzību pēc kontroles uz vietas;
  • tiek paātrināta lauku dzīves digitalizācija, piemēram, paplašinot piekļuvi platjoslas pakalpojumiem lauku reģionos, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti šajos reģionos un veicinot Eiropas lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspēju.

Turpmākie pasākumi

Lai nodrošinātu, ka ES fondi pēc iespējas drīzāk dod reālus rezultātus un ka lauksaimniekiem tiek sniegta vajadzīgā noteiktība un paredzamība, lai veiktu darījumdarbību un pieņemtu ieguldījumu lēmumus, ir svarīgi panākt ātru vienošanos par vispārējo ES ilgtermiņa budžetu un nozaru priekšlikumiem.

Pašreizējā (2014—2020) budžeta perioda sākumposmā piedzīvotajiem kavējumiem līdzīgi kavējumi varētu nozīmēt to, ka lauksaimnieki un valstu pārvaldes iestādes nevarēs gūt labumu no birokrātijas samazināšanas, lielākas elastības un efektīvākiem rezultātiem, ko nodrošinās jaunā KLP. Jebkāda kavēšanās turpmākā budžeta apstiprināšanā kavēs arī tūkstošiem tādu potenciālo jauno projektu visā ES, kas paredzēti lauksaimnieku un lauku kopienu atbalstam, kā arī vides aizsardzības uzlabošanas pasākumiem un jaunu lauksaimnieku piesaistīšanai.

Vienošanās par nākamo ilgtermiņa budžetu 2019. gadā nodrošinātu raitu pāreju no pašreizējā ilgtermiņa budžeta (2014–2020) uz jauno un finansējuma paredzamību un nepārtrauktību, kas ir visas sabiedrības interesēs.

Sīkāka informācija

Faktu lapas un tiesību aktu priekšlikumi ir pieejami šeit:

MEMO: Kopējā lauksaimniecības politika laikposmam pēc 2020. gada

Plašāka informācija par jauno ES budžetu pieejama šeit.

IP/18/3985

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar