Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

ES budžets: reģionālā attīstība un kohēzijas politika pēc 2020. gada

Strasbūrā, 2018. gada 29. maijā

Komisija ierosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā, kas aptver 2021.–2027. gada periodu, modernizēt kohēzijas politiku, kas ir ES galvenā investīciju politika un viena no tās konkrētākajām solidaritātes izpausmēm.

ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro[1] saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzību novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās ciešu tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām.

Par nodarbinātību, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens saka: “Nākamajos desmit gados kohēzijas politika visiem reģioniem palīdzēs modernizēt to rūpniecības nozares un investēt inovācijā, kā arī pāriet uz aprites ekonomiku ar mazām oglekļa emisijām. Turklāt mūsu priekšlikums palīdzēs Eiropā veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, dodot pareizo ievirzi izaugsmei, darbvietu radīšanai un investīcijām.”

Reģionālās politikas komisāre Korina Krecu piebilst: “Mūsu izstrādātā kohēzijas politika pievēršas visiem reģioniem un nevienu neatstāj novārtā. Esam to padarījuši elastīgāku, lai pielāgoto jaunām prioritātēm un labāk aizsargātu mūsu iedzīvotājus. Esam arī vienkāršojuši noteikumus, atvieglojot piekļuvi finansējumam, un tādējādi ieguvēji būs visi — sākot ar maziem uzņēmumiem un uzņēmējiem un beidzot ar skolām un slimnīcām.”

Turpmāk sniegts izklāsts par svarīgāko Komisijas priekšlikumā par modernizētu kohēzijas politiku.

1. Uzsvars uz galvenajām investīciju prioritātēm, kur lielāku labumu dod tieši ES iesaistīšanās: lielākā daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda investīcijām tiks novirzītas inovācijai un mazo uzņēmumu, digitālo tehnoloģiju un rūpniecības modernizācijas atbalstam. Līdzekļi tiks piešķirti arī pārejai uz mazoglekļa aprites ekonomiku un cīņai pret klimata pārmaiņām, īstenojot Parīzes nolīgumu.

2. Kohēzijas politika, kas palīdz visiem reģioniem un ir vairāk vērsta uz reģionālo attīstību:

  • investīcijas visos reģionos: arī turpmāk apjomīgu ES atbalstu saņems reģioni, kuri atpaliek izaugsmes vai ienākumu līmeņa ziņā. Pārsvarā šie reģioni atrodas Dienvideiropā un Austrumeiropā. Investīcijas joprojām veiks visos reģionos, jo daudzi no tiem visā Eiropā, arī bagātākajās dalībvalstīs, sastopas ar grūtībām rūpniecības restrukturizācijā, bezdarba samazināšanā un savas vietas atrašanā globalizētajā ekonomikā;
  • individuāli pielāgota pieeja: kohēzijas politikā ir saglabāts reģionu dalījums 3 kategorijās: mazāk attīstītie, pārejas un vairāk attīstītie reģioni. Lai samazinātu nevienlīdzību un palīdzētu zema ienākumu un zemas izaugsmes līmeņa reģioniem panākt pārējos, galvenais kritērijs finansējuma piešķiršanai joprojām būs IKP uz vienu iedzīvotāju. Nolūkā labāk atspoguļot reālos apstākļus ir ieviesti papildu kritēriji: jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija;
  • vietēji virzītas darbības: kohēzijas politika 2021.–2027. gada periodā reprezentē Eiropu, kas spēcina un atbalsta vietējo kopienu virzītas attīstības stratēģijas. ES līdzekļu pārvaldībā tiks vairāk iesaistītas vietējās, pilsētu un teritoriālās varas iestādes, savukārt lielāka līdzfinansējuma daļa vairos saimnieka apziņu ES finansētajos projektos reģionos un pilsētās.

3. Skaidrāki un īsāki noteikumi mazākā skaitā un elastīgāks satvars:

  • vienkāršāka piekļuve fondiem: Komisija rosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā atteikties no sarežģītiem noteikumiem, samazināt birokrātiju un atvieglot procedūras, ar kurām kontrolē uzņēmumus un uzņēmējus, kas saņem ES atbalstu;
  • vienoti noteikumi: turpmāk septiņiem fondiem, ko īsteno partnerībā ar dalībvalstīm (dalītā pārvaldība), būs piemērojams viens noteikumu kopums, kas atvieglos ES finansēto programmu vadītāju darbu. Vienotie noteikumi arī veicinās sinerģiju, piemēram, starp kohēzijas politikas fondiem un Patvēruma un migrācijas fondu vietējās migrantu integrācijas stratēģijas izstrādē. Satvars arī palīdzēs veidot efektīvāku saikni ar citiem ES budžeta fondiem: piem., dalībvalstis daļu no tām iedalītajiem kohēzijas politikas līdzekļiem varēs novirzīt programmai InvestEU;
  • pielāgošanās vajadzībām: jaunā sistēma arī paredz gan stabilitāti, kas vajadzīga ilgtermiņa investīciju plānošanā, gan atbilstošu elastīgumu, kas vajadzīgs, lai rīkotos neparedzētu notikumu gadījumā. Vidusposma pārskatīšanā noteiks, vai finansējuma perioda pēdējos divos gados programmā ir vajadzīgas izmaiņas, un ir paredzēta iespēja ierobežotā apmērā pārvietot līdzekļus starp ES finansētajām programmām.

4. Ciešāka saikne ar Eiropas pusgadu nolūkā uzlabot investīciju vidi Eiropā: Komisija ierosina stiprināt saikni starp kohēzijas politiku un Eiropas pusgadu, lai Eiropā izveidotu izaugsmei un darījumdarbībai labvēlīgu vidi, kas ļautu pilnā mērā realizēt gan ES, gan valstu investīciju potenciālu. Spēcīgāks kohēzijas politikas atbalsts strukturālajām reformām nodrošinās pilnīgu papildināmību un saskaņotību ar jauno, uzlaboto reformu atbalsta programmu.

Turpmākās darbības

Komisija cenšas nodrošināt bezprecedenta pārredzamību, un šajā sakarā tā 2. maijā pirmo reizi iesniedza priekšlikumu par jauno ilgtermiņa ES budžetu gan pašreizējās, gan 2018. gada salīdzināmās cenās. Līdzīgā kārtā pašreizējās un 2018. gada salīdzināmās cenās Komisija šodien publicē arī valstīm iedalīto kohēzijas politikas finansējumu (sk. pielikumu).

Lai nodrošinātu, ka ES finansējums dod pēc iespējas drīzākus rezultātus, ir svarīgi panākt ātru vienošanos par vispārējo ES ilgtermiņa budžetu un nozaru priekšlikumiem.

Tādi kavējumi, kādi tika pieredzēti 2014.–2020. gada budžeta perioda sākumā, nozīmētu, ka novēloti tiktu uzsākti 100 000 ES finansētu projektu: daudzās skolās būtu jāatliek renovācijas darbi, slimnīcās tiktu novēloti piegādātas medicīniskās iekārtas un maziem uzņēmumiem būtu jāplāno investīcijas bez vajadzīgās noteiktības.

Vienošanās par nākamo ilgtermiņa budžetu 2019. gadā nodrošinātu raitu pāreju no pašreizējā ilgtermiņa budžeta (2014–2020) uz jauno un finansējuma paredzamību un nepārtrauktību, kas ir mūsu visu interesēs.

Sīkāka informācija

Reģionālā attīstība un kohēzijas politika pēc 2020. gada: jautājumi un atbildes

Tiesību akti un faktu lapas:

  • Reģionālā attīstība un kohēzija: īss pārskats par jauno satvaru
  • Individuālāka pieeja reģionālajai attīstībai
  • Vienkāršāks un elastīgāks kohēzijas politikas satvars
  • Ciešāka saikne ar Eiropas pusgadu un Savienības ekonomikas pārvaldību
  • Plašākas iespējas sinerģijai ES budžetā

Plašāka informācija par jauno ES budžetu pieejama šeit.

 

PIELIKUMS

Kohēzijas politikas finansējums 2021.–2027. gada periodā

Komisija nodrošina bezprecedenta pārredzamību, un šajā sakarā tā 2. maijā pirmo reizi iesniedza priekšlikumu par jauno ilgtermiņa ES budžetu gan pašreizējās, gan 2018. gada salīdzināmās cenās. Līdzīgā kārtā pašreizējās un 2018. gada salīdzināmās cenās Komisija publicē arī visas attiecīgās summas dažādajās izdevumu programmās.

 

VISUAL

 

[1] Pašreizējās cenās – ņemot vērā inflāciju.

IP/18/3885

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar