Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas programma migrācijas jomā – joprojām nestabila situācija, kas neļauj ieslīgt pašapmierinātībā

Briselē, 2018. gada 16. maijā

Komisija šodien nāk klajā ar ziņojumu par padarīto saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā un Komisijas 2017. gada decembra politisko ceļvedi un izklāsta galvenos pasākumus, kas tiks veikti turpmāk.

Lai arī ES kopīgais darbs turpina sniegt rezultātus, situācija joprojām ir nestabila saistībā ar pašreizējo migrācijas spiedienu, kā par to liecina pēdēja laikā pieaugušais ieceļojošo personu skaits Vidusjūras reģiona austrumu un rietumu maršrutos. Tāpēc ES jāuztur nepieciešamā modrība un sagatavotība, lai reaģētu uz sezonālo pieplūdumu vai spiediena pārmaiņām, tostarp no viena maršruta uz otru. Šodien sniegtajā paziņojumā noteikts, kur ir jāuzlabo pašreizējā reakcija: pastāvīgā līdzekļu iztrūkuma likvidēšana Eiropas Robežu un krasta apsardzē; atgriešanas uzlabošana; pārmitināšanas veicināšana un labāka migrantu aizsardzība ceļā.

Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss sacīja: “Šis ziņojums liecina, ka migrāciju mēs varam pārvaldīt vienīgi visaptverošā veidā, izmantojot savstarpēji pastiprinošas darbības, kas pamatojas uz atbildību un solidaritāti. Reformēta kopēja Eiropas patvēruma sistēma ir šīs pieejas centrālā daļa, un kopā ar ES ilgtermiņa budžetu ES būs gatava risināt jebkuru turpmāko migrācijas krīzi. Šo reformu nedrīkst atlikt, un es ceru, ka Eiropadome jūnijā spēs panākt vienošanos.”

Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls norādīja: “Pēdējos gados svarīgs progress ir panākts gan ES iekšienē, gan ar mūsu partnervalstīm. Tomēr situācija joprojām ir nestabila, un mūsu darbs ne tuvu nav beidzies. Tāpēc es aicinu dalībvalstis steidzami sūtīt robežsargus un aprīkojumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes operācijām, kā arī pildīt savas saistības, lai jūnijā panāktu vienošanos par mūsu patvēruma sistēmas reformu. Tas mums ir atgādinājums, ka nekādi nedrīkstam zaudēt laiku.”

 

Ieceļošana trijos galvenajos maršrutos

Pirmajos 2018. gada mēnešos Vidusjūras reģiona centrālajā daļā turpinājās 2017. gadā novērotā lejupejošā tendence, un ieceļojušo personu skaits bija aptuveni par 77 % mazāks nekā šajā pašā laikposmā 2017. gadā.

Lai arī radikāli mazāks nekā pirms ES un Turcijas paziņojuma, ieceļojošo personu skaits no Turcijas kopš 2018. gada marta tomēr ir ievērojami palielinājies gan Grieķijas salās (9349 personas kopš 2018. gada sākuma), gan sauszemes robežā (6108 personas 2018. gadā līdz šim, kas ir deviņas reizes vairāk nekā šajā pašā laikposmā 2017. gadā). Lai arī situācija Rietumbalkānu maršrutā kopumā ir stabilizējusies, pēdējos mēnešos tiek ziņots par palielinātu pārvietošanos caur Albāniju, Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu.

Ieceļojušo personu skaits Vidusjūras reģiona rietumu maršrutā ir turpinājis liecināt par augšupejošu tendenci; kopš 2018. gada janvāra Spānijā ir ieceļojušas 6623 personas (par 22 % vairāk nekā 2017. gada pirmajos mēnešos).

 

ES ārējo robežu pārvaldība

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra patlaban atbalsta valstu robežsardzes dienestus, norīkojot aptuveni 1350 ekspertus visos migrācijas maršrutos. Ņemot vērā palielināto migrācijas spiedienu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ir gatava palielināt savu klātbūtni uz sauszemes robežas starp Grieķiju un Turciju. Aģentūra arī piedāvāja trīskāršot savu operatīvo izvietojumu pie Grieķijas sauszemes robežas ar Albāniju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Turklāt tiek paātrināts darbs, lai noslēgtu vienošanās ar Rietumbalkānu valstīm, kas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai vajadzības gadījumā ļaus tiešā veidā palīdzēt šīm valstīm pārvaldīt savas robežas.

Tomēr Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra izjūt pastāvīgu un būtisku personāla un aprīkojuma iztrūkumu, kas ir tik liels, ka sedz mazāk nekā pusi no pašreizējām operatīvajām vajadzībām. Dalībvalstīm ir steidzami jāizvērš izvietošana, ja aģentūrai ir jābūt spējīgai uzturēt pašreizējās operācijas vai iesaistīties jaunās operācijās.

Komisijas priekšlikumā nākamajam ilgtermiņa budžetam ir ievērojami palielināti līdzekļi, kas paredzēti ārējo robežu pārvaldībai, iekļaujot papildu resursus, lai stiprinātu Eiropas Robežu un krasta apsardzi, izveidojot pastāvīgu korpusu 10 000 personu sastāvā.

 

Migrantu aizsardzība ceļā

ES turpina darbu, lai novērstu migrācijas pamatcēloņus, vienlaikus aizsargājot migrantus ceļā un piedāvājot alternatīvas neatbilstīgai migrācijai:

  • Brīvprātīga atgriešana no Lībijas: ar ES atbalstu Starptautiskā Migrācijas organizācija (SMO) 2018. gadā vien ir palīdzējusi vairāk nekā 6185 cilvēkiem brīvprātīgi atgriezties mājup no Lībijas. Āfrikas Savienības, Eiropas Savienības un ANO darba grupa turpina darbu ar Lībijas iestādēm, lai darītu galu sistemātiskai migrantu, tostarp bērnu, aizturēšanai. Šo centienu rezultātā līdz šim šogad no aizturēšanas ir atbrīvoti vairāk nekā 1000 bēgļi.
  • Ārkārtas evakuācija: ar Ārkārtas tranzīta mehānismu no Lībijas uz Nigēru tālākai pārmitināšanai uz Eiropu ir evakuēti 1152 cilvēki. 108 no viņiem jau ir pārmitināti uz Franciju, Zviedriju un Šveici. UNHCR veiktā nosūtīšana tagad būtu jāpaātrina, lai izvērstu pārsūtīšanu uz ES dalībvalstīm. ES atbalsta šo darbu, atvēlot 20 miljonus eiro.
  • Migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības tīklu apkarošana: saskaņā ar deklarāciju, kas martā tika pieņemta Niamejā, ir uzsākta sadarbība ar partneriem Sāhelā.
  • Pamatcēloņu risināšana: ES Trasta fonds Āfrikai ir apliecinājis savu lietderību, un no tā 147 programmām ir piešķirti līdzekļi, kuru kopējais apjoms patlaban ir 2,59 miljardi eiro, lai finansētu tādas būtiskas iniciatīvas kā, piemēram, brīvprātīga atgriešana no Lībijas. Tomēr būtisks finansējuma iztrūkums aptuveni 1,2 miljardu eiro apmērā varētu apdraudēt šos centienus, ja ES un dalībvalstis kopīgi to nenovērsīs.

Komisija šodien arī ierosina pārskatīt tiesību aktus par imigrācijas sadarbības koordinatoriem, ko ES dalībvalstis ir izvietojušas ārpus ES valstīm, lai palīdzētu sasniegt ES dimensiju koordinācijas darbā ar nozīmīgiem partneriem.

 

Apstākļi Grieķijā

Apstākļi Grieķijā joprojām raisa nopietnas bažas, jo uz salām vērojams liels spiediens un lēnais patvēruma procedūru temps kavē atgriešanas uz Turciju. Komisija ir aicinājusi Grieķiju uzlabot apstākļus uz salām ar ES atbalsta palīdzību, steidzami paātrināt atgriešanu tempu un pabeigt sava ārkārtas rīcības plāna izstrādi saistībā uz ieceļojušo personu skaita pieaugumu.

 

Atgriešana un atpakaļuzņemšana

Ir jāiegulda vairāk darba, lai atgrieztu vairāk tādu migrantu, kuriem nav tiesību apmesties ES, jo 2017. gadā faktiski tika izpildīti tikai 36,6 % atgriešanas lēmumu. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra 2018. gadā palīdzēja organizēt 111 atgriešanas operācijas, taču dalībvalstīm vajadzētu vairāk izmantot aģentūras paplašinātās pilnvaras atgriešanas jomā. Nozīmīgs progress ir gūts, uzlabojot sadarbību atgriešanas jomā ar izcelsmes valstīm, pēdējo mēnešu laikā ir pieņemti vairāki praktiski pasākumi un norisinās turpmākas sarunas. Lai gūtu labāku pārskatu par atgriešanām un pārējiem attiecīgajiem statistikas datiem migrācijas jomā, Komisija šodien arī ierosina biežāk publicēt Eurostat datus.

 

Pārmitināšana

Saskaņā ar Komisijas jauno pārmitināšanas shēmu 20 dalībvalstis ir apņēmušās atrast vietu vairāk nekā 50 000 cilvēku, no kuriem 4252 jau ir pārsūtīti. Komisija aicina dalībvalstis līdz 2018. gada oktobrim izpildīt 50 % no pārmitināšanas saistībām.

Nākamie soļi

Lai atbalstītu ES visaptverošo pieeju migrācijas jomā un nodrošinātu, ka Eiropa ir gatava risināt jebkādas krīzes nākotnē, dalībvalstīm tagad būtu:

  • jānovērš robežsargu un aprīkojuma trūkums Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā;
  • jānodrošina trūkstošais finansējums 1,2 miljardu eiro apmērā ES Trasta fondam Āfrikai;
  • jāuzlabo apstākļi Grieķijā un jāpaātrina atgriešanas uz Turciju;
  • Ievērojami jāizvērš atgriešanas un jāizmanto Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pilnvaras atgriešanas jomā;
  • jāpaātrina pārmitināšanas darbs saskaņā ar jauno shēmu prioritārajām valstīm, jo īpaši attiecībā uz Ārkārtas tranzīta mehānismu Nigērā, ka arī saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu;
  • ātri jāpanāk vienošanās par kopējās patvēruma sistēmas reformu, lai nodrošinātu ES gatavību risināt turpmākās krīzes.


Priekšvēsture

Eiropas Komisija 2015. gada 13. maijā Eiropas programmā migrācijas jomā ierosināja tālejošu stratēģiju, kuras mērķis bija novērst tūlītējās problēmas saistībā ar pašreizējo krīzi, kā arī nodrošināt Eiropas Savienībai instrumentus, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā labāk pārvaldītu migrāciju šādās jomās: neatbilstīga migrācija, robežas, patvērums un likumīga migrācija.

Šodien sniegtajā paziņojumā ir izklāstīts, kas paveikts kopš 2018. gada marta, kā arī ziņots par paveikto, īstenojot Eiropas programmu migrācijas jomā un Komisijas politisko ceļvedi virzībai uz visaptverošu nolīgumu par migrāciju, ar kuru tika iepazīstināts 2017. gada decembrī.

 

Plašāka informācija

Progresa ziņojums par to, kā tiek īstenota Eiropas programma migrācijas jomā

Statistikas pielikumi

Faktu lapa – Migrācijas pārvaldība – ES krīzes pārvarēšanas rīki

Faktu lapa – Vidusjūras centrālās daļas maršruts: migrantu aizsardzība un neatbilstīgu migrācijas plūsmu pārvaldība

Priekšlikums Regulai par Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izveidi

 

 

IP/18/3743

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar