Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Atjaunināta Pētniecības un inovācijas programma: Eiropas iespēja veidot nākotni

Briselē, 2018. gada 15. maijā

Komisija šodien nāk klajā ar savu ieguldījumu valstu un valdību vadītāju neformālajā apspriedē, kura notiks Sofijā 2018. gada 16. maijā un ir veltīta pētniecībai un inovācijai un soļiem, kas jāsper, lai nodrošinātu Eiropas globālo konkurētspēju.

Ieguldījums pētniecībā un inovācijā ir ieguldījums Eiropas nākotnē. Tas mums palīdz konkurēt pasaules mērogā un saglabāt mūsu unikālo sociālo modeli. Tas uzlabo daudzu miljonu iedzīvotāju ikdienas dzīvi šeit Eiropā un visā pasaulē, palīdzot mums atrisināt dažas no lielākajām problēmām, kas skar sabiedrību un paaudzes. Atjauninātajā Eiropas Pētniecības un inovācijas programmā vienā kopumā ir apvienoti konkrēti pasākumi, kuru nolūks ir padziļināt Eiropas inovācijas spēju un sagādāt ilgstošu labklājību.

Par nodarbinātību, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens teica: “Eiropai ir pasaules līmeņa pētniecība un spēcīga rūpnieciskā bāze. Taču šī izcilība mums prasmīgāk — daudz prasmīgāk — jāpārvērš panākumos. Tādas jaunas megatendences kā mākslīgais intelekts un aprites ekonomika viesīs dziļas sabiedriskas un ekonomiskas pārmaiņas. Mums jārīkojas ātri, lai spētu vadīt jauno inovāciju vilni un globālajā konkurencē būt par līmeņa noteicējiem.”

Pētniecības, zinātnes un inovācijas komisārs Karlušs Muedešs piebilda: “Starptautiskajai konkurencei augot, Eiropai nekavējoties jārīkojas pētniecībā un inovācijā”. 100 miljardi eiro, ko ierosināts piešķirt jaunajai ES pētniecības un inovācijas programmai, būtu milzīgs stimuls. Taču Eiropai arī jāreformē atbalsts revolucionārai inovācijai, šai nolūkā dibinot Eiropas Inovācijas padomi, un ar misijā sakņotu pieeju pētniecībai un inovācijai jāpārorientē dialogs ar iedzīvotājiem. Mūsu regulējumiem jābūt piemērotiem nākotnes vajadzībām, turklāt mums vairāk jāpiesaista privātie ieguldījumi, jo īpaši riska kapitālā.”

Mūsu centieniem pienācis laiks pacelties jaunā līmenī. Mums uzreiz jārīkojas, lai Eiropa kļūtu par pasaules inovācijas virzītāju, par kādu tā spēj kļūt. Komisija atzinīgi vērtē Eiropadomes priekšsēdētāja lēmumu ieplānot valstu vadītāju apspriešanos par pētniecību un inovāciju un aicina vadītājus apspriest un stratēģiski ievirzīt Komisijas ierosinātos pasākumus, tostarp ar šādu rīcību.

  • Nodrošināt, ka regulējums un finansējums ir labvēlīgs inovācijai: ir ierosināti arī tādi pasākumi kā par prioritāriem noteikt Direktīvas par pārstrukturēšanas regulējuma profilaksi transponēšanu, otrās iespējas un pārstrukturēšanas, maksātnespējas un izpildes procedūru efektivizēšanas pasākumus; piemērojot Komisijas šodien publicētās vadlīnijas, palielināt inovatīvu produktu un pakalpojumu apjomu publisko iestāžu iepirkumā; ātri pieņemt nākamo ES budžetu 2021.–2027. gadam, kurā 100 miljardus eiro ierosināts piešķirt programmai “Apvārsnis "Eiropa"” un Euratom pētniecības un mācību programmas, kā arī citām lielām finansēšanas programmām, kas būtiski stimulēs inovāciju; paplašināt iniciatīvu VentureEU, kura paredz stimulēt privātus ieguldījumus un riska kapitālu; vēl vairāk vienkāršot ES noteikumus par valsts atbalstu, lai būtu vieglāk no valsts finansējuma finansēt inovatīvus projektus, tostarp saplūdinot ES un valstu finansējumu.
  • Būt avangardā inovācijai, kas rada jaunus tirgus Komisija ierosina izveidot visaptverošu Eiropas Inovācijas padomi, kura darbotos kā “vienas pieturas aģentūra” ļoti perspektīvām un revolucionārām tehnoloģijām un inovatīviem uzņēmumiem, kuriem ir iespējas paplašināt darbības vērienu. Eiropas Inovācijas padome turpinās ar 2,7 miljardiem eiro finansētā izmēģinājuma posma darbu, kas bija paredzēts 2018.–2020. gadam, un tās mērķis būs palīdzēt apzināt un plašāk izvērst dinamiskus augsta riska inovējumus, kuriem ir lielas izredzes radīt pilnīgi jaunus tirgus.
  • Sākt ES mēroga pētniecības un inovācijas misijas ar drosmīgiem, vērienīgiem mērķiem un izteiktu Eiropas pievienoto vērtību jomās, kas jānosaka dalībvalstīm, ieinteresētajām pusēm un iedzīvotājiem. Šādu misiju tvērums varētu sniegties no cīņas pret vēzi līdz tīram transportam un plastmasas nepiesārņotiem okeāniem. Šādas misijas rosinās dažādas nozares un zinātnes disciplīnas dot kopīgu ieguldījumu un piedalīties problēmu atrisināšanā. Tām būtu jārada sinerģijas ar pētniecības un inovāciju stratēģijām nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.

Priekšvēsture

Eiropā dzīvo tikai 7 % pasaules iedzīvotāju, bet tajā tiek izdarīti 20 % pasaules ieguldījumu pētniecībā un izstrādē, tajā top trešdaļa kvalitatīvāko zinātnisko publikāciju un tā ir līdere tādās rūpniecības nozarēs kā farmācija, ķīmijas rūpniecība, mašīnbūve un mode.

Eiropai relatīva stiprā puse ir spēja pievienot vai saglabāt vērtību esošiem ražojumiem, pakalpojumiem un procesiem — proti, pakāpeniskā inovācija. Šāda inovācija ir apliecināta tik dažādās nozarēs kā kosmoss, gaisa kuģniecība, farmaceitisko līdzekļu ražošana, elektronika, atjaunojamo energoresursu enerģētika, uz bioloģiskiem resursiem bāzētas rūpniecības nozares un progresīva ražošana. Esam krietni pavirzījušies uz priekšu, inovāciju atbalstīšanai izmantojot tādas svarīgākās pamattehnoloģijas kā robotika, fotonika un biotehnoloģija. Šādas tehnoloģijas iespējams izmantot un piemērot daudzās rūpniecības nozarēs, un tām ir izšķirīga nozīme galveno sabiedrības problēmu atrisināšanā.

Taču daudzās jomās Eiropa atpaliek. ES uzņēmumi inovācijai tērē mazāk nekā konkurenti (1,3 % no IKP salīdzinājumā ar 1,6 % Ķīnā, 2 % ASV, 2,6 % Japānā vai 3,3 % Dienvidkorejā). Eiropā joprojām ir nepietiekami attīstīts riska (venture) kapitāls. 2016. gadā riska kapitāla ieguldītāji Eiropas Savienībā ieguldīja apmēram 6,5 miljardus eiro salīdzinājumā ar 39,4 miljardiem eiro ASV; pārāk mazi ir arī Eiropas riska kapitāla fondi, vidēji 56 miljoni eiro salīdzinājumā ar 156 miljoniem eiro ASV. Tāpēc šādi uzņēmumi pārceļas uz ekosistēmām, kas tiem piedāvā labākas izredzes ātrai izaugsmei. Eiropas Savienībā atrodas tikai 26 “Unicorn” jaunuzņēmumu (jaunuzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru), savukārt ASV to ir 109, bet Ķīnā — 59. Publiskie ieguldījumi visā Eiropas Savienībā nesasniedz mērķrādītāju 3 % no IKP, un Eiropas Savienībā pa reģioniem joprojām ir nevienāda pētniecības un izstrādes intensitāte, investīcijām un pētniecībai galvenokārt koncentrējoties Rietumeiropā. Un 40 procentiem Eiropas darbaspēka nav vajadzīgo digitālo prasmju.

Tehnoloģiju virzīta inovācija, digitalizācija un tādas globālas megatendences kā mākslīgais intelekts un aprites ekonomika piedāvā lielas iespējas, taču rada arī jaunas problēmas. Globālā konkurence saasinās un apdraud Eiropas vadošās pozīcijas konkurencē svarīgākajās rūpniecības nozarēs. Eiropai sava inovētspēja jāpadziļina, lai tā varētu saglabāt un uzlabot eiropeisko dzīvesveidu.

Plašāka informācija

Paziņojums. Atjaunināta Pētniecības un inovācijas programma: Eiropas iespēja veidot nākotni

Faktu lapa: Atjaunināta Pētniecības un inovācijas programma: Komisijas ieguldījums ES vadītāju programmā

Faktu lapa: ES pētniecības un inovācijas veiksmes stāsti

 

IP/18/3736

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar