Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas Komisija un EIB sīkāk precizē, kādā veidā statistikā atspoguļojami energoefektivitātes līgumi

Briselē, 2018. gada 8. maijā

Eiropas Komisijas Statistikas birojs Eurostat kopīgi ar Eiropas Investīciju banku (EIB) šodien laiž klajā jaunus praktiskus norādījumus par energoefektivitātes līgumu atspoguļošanu statistikā.

 

Logotipi

 

Jaunie norādījumi ir turpinājums 2017. gada septembrī izdotajām Eurostat vadlīnijām par jauno veidu, kā nacionālajos kontos atspoguļojami energoefektivitātes līgumi, un skaidro vadlīniju praktisko piemērošanu, kurā izmanto Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) nodrošinātos tehniskās palīdzības resursus. Ar norādījumiem varat iepazīties šeit.

Par Eurostat atbildīgā komisāre Marianna Teisena sacīja: "Esmu gandarīta par šodienas jaunajiem norādījumiem, kuri skaidro, kā statistikā atspoguļot energoefektīvā infrastruktūrā izdarītos ieguldījumus. Norādījumi visām ieinteresētajām personām palīdzēs pasūtīt, finansēt un īstenot energoefektivitātes pakalpojuma līgumus. Tas ir izdevīgi kā publiskajām iestādēm, tā privāto sektoru pārstāvošajām ieinteresētajām personām un dod skaidru izpratni par šo līgumu ietekmi uz valsts budžetu. Esmu pārliecināta, ka jaunie norādījumi stimulēs lielākus ieguldījumus energoefektivitātes projektos gan no privātu, gan no publisku projektu virzītāju puses."

Klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete piebilda: “Pateicoties šiem norādījumiem, skolām, slimnīcām un citām sabiedriskām ēkām – kuras veido vairāk nekā 10 % no visām ES ēkām – būs vieglāk ieguldīt energoefektivitātes uzlabošanā.Energoefektivitātes pasākumi ir arī svarīgs līdzeklis cīņā pret enerģētisko nabadzību, kuras cēloņu izskaušana ir viens no šīs Komisijas mērķiem."

EIB priekšsēdētāja vietnieks enerģētikas jautājumos Endrjū Makdovels teica: “Publisko ēku – skolu, slimnīcu un citu valsts aģentūru – pārvaldniekiem bieži vien trūkst līdzekļu un tehniskās ekspertīzes, lai produktīvi pievērstos un piesaistītu finansējumu energotaupības projektiem, kuri samazina oglekļa emisiju, taupa nodokļu maksātāju naudu un padara ēkas par tādām, kurās patīkami uzturēties gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Jauno norādījumu mērķis ir palīdzēt valsts iestādēm projektus sagatavot un finansēt, mobilizējot privāto kapitālu un zināšanas, un tādējādi ar energoefektivitātes līgumu starpniecību nest labumu visam publiskajam sektoram kopumā. Šis ir tikai viens no pasākumiem, ko EIB īsteno ar iniciatīvu “Vieds finansējums energoviedām ēkām”, kura mums ir kopīga ar Eiropas Komisiju un izveidota, lai veicinātu energoefektīvus ieguldījumus publiskās un privātās ēkās."

Jaunajos norādījumos sīki paskaidrots, kā energoefektivitātes līgumi darbojas, un sniegts skaidrs pārskats par šo līgumu iespējamo ietekmi uz valsts finansēm. Tie dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām ļaus labāk izprast, kāda var būt minēto līgumu ietekme uz valsts bilancē iekļautu vai neiekļautu īstenojamo investīciju klasificēšanu, un palīdzēs publiskajām iestādēm, kad tās sagatavo un īsteno savus energoefektivitātes līgumus, pieņemt labāk apzinātus lēmumus. Norādījumi ir noderīgi arī tādēļ, lai publiskiem un privātiem projektu virzītājiem viestu skaidrību par Investīciju plānu un novērstu pamanītos šķēršļus ieguldījumiem.

Vispārīga informācija

Investīcijas ir viena no svarīgākajām Eiropas prioritātēm. Tāpēc Eiropas Komisija kopā ar tās stratēģisko partneri EIB 2014. gada novembrī sāka īstenot Investīciju plānu Eiropai. Investīciju plāns Eiropai jeb tā sauktais Junkera plāns koncentrējas uz ieguldījumu pastiprināšanu darbvietu radīšanai un izaugsmes veicināšanai, gudrāk izmantojot finanšu līdzekļus, likvidējot šķēršļus ieguldījumiem un sniedzot atpazīstamību un tehnisko palīdzību ieguldījumu projektiem. Galvenais Junkera plāna balsts ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kurš dod pirmās kārtas zaudējumu garantijas un ļauj EIB vairāk investēt projektos, kas bieži ir saistīti ar lielāku risku.

Vēl viena svarīga prioritāte un mazoglekļa ekonomikas daļa ir energoefektivitāte. Šajā jomā energoefektivitātes līgumi var palīdzēt mobilizēt privātā sektora zināšanas un ieguldījumus publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošanā. Ēku energoefektivitāte ir daļa no tiesību aktu paketes “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” un būtisks elements, kas palīdz veidot noturīgu enerģētikas savienību un tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku.

Tomēr publiskā sektora lēmumu par to, vai energoefektivitātes projektus īstenot ar energoefektivitātes līgumiem, dažreiz ietekmē tas, kā šie projekti varētu atspoguļoties statistikā (t. i., kāda būs to ietekme uz valsts sektora parādu un budžeta deficīta rādītājiem). Nenoteiktība par to, kā vērtēt energoefektivitātes līgumu statistisko aspektu, var radīt grūtības un kavēšanos ar investīciju projektu sagatavošanu un īstenošanu dažādos šo projektu posmos.

Eurostat ir Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāts, kas Eiropas Savienības (ES) iestādēm sniedz statistikas informāciju un veicina statistikas metožu saskaņošanu ES dalībvalstīs. Dažādu valstu organizācijas, kas aktīvi sadarbojas ar Eurostat, apzīmē ar vienojošu jēdzienu “Eiropas Statistikas sistēma”.

Eiropas Investīciju banka (EIB) ir Eiropas Savienības iestāde, kas pieder ES dalībvalstīm un sniedz ilgtermiņa aizdevumus. Tā piešķir ilgtermiņa finansējumu stabiliem ieguldījumiem un līdz ar to veicina ES politikas mērķu sasniegšanu.

Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) vienkopus piedāvā plašu konsultatīvo pakalpojumu un tehniskās palīdzības klāstu. Šis centrs ir Komisijas un EIB kopīga iniciatīva un sniedz tehnisko palīdzību un individuālas konsultācijas privātiem un publiskiem projektu virzītājiem.

Plašāka informācija

Informatīvs paziņojums: Eurostat precizē energoefektivitātes līgumu uzskaiti nacionālajos kontos. Jautājumi un atbildes

Praktiski norādījumi par energoefektivitātes līgumu atspoguļošanu statistikā

Sekojiet Mariannai Teisenai vietnēs Facebook un Twitter.

Sekojiet Migelam Ariasam Kanjetem vietnē Twitter.

Sekojiet EIB priekšsēdētāja vietniekam Endrjū Makdovelam vietnē Twitter.

Kontaktpersonas sakariem ar presi

 

IP/18/3707

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar