Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunas iniciatīvas, lai vēl vairāk palielinātu jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīmi

Briselē, 2018. gada 22. maijā

Komisija turpina strādāt, lai virzītu uz priekšu darbu pie Eiropas izglītības telpas izveides līdz 2025. gadam, pastiprinātu Eiropas Savienības kultūras dimensiju un vairotu jauniešu līdzdalību.

Jauno iniciatīvu mērķis ir palielināt mācību mobilitāti un izglītības iespējas Eiropas Savienībā, nodrošināt jauniešiem pilnvērtīgas iespējas, jo īpaši, rosinot viņus piedalīties pilsoniskajā un demokrātiskajā dzīvē, un izmantot kultūras potenciālu, lai panāktu Eiropā sociālo progresu un ekonomikas izaugsmi.

Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens teica: “Šodien mēs speram nākamos soļus, lai stiprinātu ES jaunatnes politiku, izglītību un kultūru. Pēc pagājušā gadā notikušās izglītībai un kultūrai veltītās Vadītāju programmas sanāksmes Gēteborgas sociālajā samitā un pēc decembra Eiropadomes mēs nekavējoties nācām klajā ar pirmo iniciatīvu kopumu, kas vērstas uz mūžizglītībai būtiskām pamatprasmēm, digitālajām prasmēm, kā arī uz kopēju vērtību un iekļaujošas izglītības veicināšanu. Šodien mēs iepazīstinām ar otro iniciatīvu kopumu, kas ir nākamais solis, galveno uzmanību pievēršot mācību mobilitātei, jaunatnei, pirmsskolas izglītībai, svešvalodu apguvei un kultūrai — visiem Eiropas nākotnei svarīgajiem elementiem.”

Par izglītību, kultūru, jaunatni un sportu atbildīgais Komisijas loceklis Tibors Navračičs teica: Izglītībai, kultūrai un jaunatnes politikai ir galvenā nozīme noturīgas, konkurētspējīgas un saliedētas Eiropas izveidei nākotnē. Līdztekus janvārī pieņemtajai pirmajai paketei mūsu šodien ierosinātie priekšlikumi liecina, ka Komisija kopā ar dalībvalstīm cītīgi strādā, lai sasniegtu vērienīgu mērķu kopumu. Šīs darbības palīdzēs bruģēt ceļu uz Eiropas izglītības telpu, vienlaikus stiprinot Eiropas identitāti un paplašinot cilvēku, jo īpaši jauniešu, iespējas.”

ES līmenī jāvelta lielāka uzmanība izglītībai, apmācībai, jaunatnei un kultūrai, lai jaunieši varētu pilnībā realizēt savu potenciālu. Ieguldījumi prasmēs, kompetencēs un zināšanās ir inovācijas, konkurētspējas un noturības dzinulis. Šodien izklāstītās iniciatīvas palīdzēs jauniešiem no visiem sabiedrības slāņiem gūt daudzsološākas perspektīvas un aktīvāk iesaistīties sabiedrības dzīvē.

Šodien Komisija iepazīstina ar paketi, kurā ietverts:

  • visaptverošs paziņojums “Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme”, kurā izklāstīts, kā Komisija virza Gēteborgas programmu un Eiropadomes pilnvarojumu;
  • jaunatnes stratēģija laikposmam no 2019. līdz 2027. gadam, kas dos Eiropas jauniešiem plašākas iespējas un lielāku ietekmi ES politikas veidošanā, atspoguļojot to, cik lielu nozīmi Komisija piešķir ieguldījumu veikšanai jauniešos un viņu nākotnē;
  • priekšlikumi Padomes ieteikumiem par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām, kas bruģē ceļu sekmīgai turpmākai dzīvei; par diplomu un studiju posmu ārzemēs automātisku atzīšanu, lai veicinātu mācību mobilitāti Eiropā; un par valodu mācīšanas un mācīšanās procesu uzlabošanu, lai nodrošinātu arvien lielāku svešvalodas pārzinošu jauniešu īpatsvaru;
  • jauna darba kārtība kultūrai, lai palielinātu izpratni par Eiropas kopīgo, daudzējādo mantojumu. Tās mērķis ir pilnībā izmantot kultūras potenciālu iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveidē, atbalstot inovāciju, radošumu, ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi un stiprinot ES ārējās attiecības. 

Kā daļa no šodien izsludinātajām iniciatīvām turpinās darbs pie citiem aspektiem Eiropas izglītības telpas izveidei līdz 2025. gadam. Visaptverošā paziņojumā “Spēcīgākas Eiropas veidošana” ir izklāstīti plāni par Eiropas studenta karti, kura izstrādāta nolūkā palielināt mācību mobilitāti, samazinot studentiem un izglītības un apmācības iestādēm administratīvo slogu un izmaksas. Komisija plāno to ieviest līdz 2021. gadam kā redzamu Eiropas studentu identitātes simbolu.

Paziņojumā arī uzsvērts darbs, kas tiek veikts kopā ar dalībvalstīm un izglītības nozari, lai izstrādātu Eiropas universitāšu tīklu. Šādas Eiropas universitātes, kas sastāv no augšupējiem esošo universitāšu tīkliem, veicinās pārrobežu sadarbību, izmantojot ilgtermiņa institucionālas stratēģijas. Tās veicinās inovāciju un izcilību, palielinās studentu un mācībspēku mobilitāti un sekmēs valodu apguvi. Tam vajadzētu palīdzēt arī padarīt Eiropas augstāko izglītību konkurētspējīgāku. Komisijas mērķis ir 2019. un 2020. gadā uzsākt izmēģinājuma projektus saskaņā ar programmu Erasmus+ pirms iniciatīvas pilnīgas ieviešanas 2021. gadā.

Tiks izstrādātas arī citas darbības, lai atbalstītu mūžizglītības un inovācijas virzītu pieeju izglītībai un apmācībai. Piemēram, Komisija ierosinās atbalstīt profesionālās izglītības un apmācības izcilības centru izveidi, kas veicinātu profesionālās izglītības un apmācības nozīmi vietējā un reģionālā ekonomiskajā attīstībā.

Šodien tiek publicēti arī Eirobarometra pētījuma sākotnējie rezultāti, kuros atklāts Eiropas iedzīvotāju viedoklis par Eiropas izglītības telpas izveidei izstrādātajām galvenajām iniciatīvām. Tajā redzams, ka vairāk nekā deviņi no katriem desmit aptaujātajiem visās valstīs domā, ka būtu lietderīgi dot studentiem iespēju Eiropas universitāšu tīklu ietvaros strādāt inovatīvos projektos kopā ar cilvēkiem no citām valstīm. Tas arī liecina, ka 84 % no aptaujātajiem jauniešiem gribētu uzlabot savas jau apgūtās valodas zināšanas un 77 % aptaujāto vēlētos apgūt jaunu valodu.

Priekšvēsture

2016. gadā ES vadītāji apstiprināja rīcības nepieciešamību, lai atbalstītu jauniešus. Bratislavas ceļvedī viņi apņēmās radīt labākas iespējas jauniešiem, piemēram, Jaunatnes iniciatīvu, tostarp Eiropas Solidaritātes korpusu. Patlaban Komisija ierosina atjaunot jaunatnes stratēģiju, lai nodrošinātu, ka jaunieši var piedalīties Eiropas nākotnes veidošanā.

2017. gada novembrī Gēteborgas sociālajā samitā valstu un valdību vadītāji apsprieda izglītību, apmācību un kultūru, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru”, kurā izklāstīts redzējums par Eiropas izglītības telpu un paziņots par jaunu darba kārtību kultūrai. Tā rezultātā 2017. gada 14. decembra Eiropadomes secinājumos dalībvalstis, Padome un Komisija tiek aicinātas īstenot Gēteborgā apspriesto programmu. Eiropadome arī uzsvēra 2018. gadu – Eiropas Kultūras mantojuma gadu kā iespēju palielināt izpratni par kultūras un mantojuma sociālo un ekonomisko nozīmīgumu.

Plašāka informācija

Jautājumi un atbildes

Izglītība (tostarp faktu lapa)

Kultūra (tostarp faktu lapa)

Jaunatne (tostarp faktu lapa)

Eirobarometrs par Eiropas izglītības telpu

IP/18/3704

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar