Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Vakcinācija: Komisija aicina stiprināt ES sadarbību cīņā pret slimībām, kuras var novērst

Briselē, 2018. gada 26. aprīlī

Vakcinācija: Komisija aicina stiprināt ES sadarbību cīņā pret slimībām, kuras var novērst

Šodien Komisija nāk klajā ar ieteikumu kopumu par to, kā ES var stiprināt sadarbību cīņā pret slimībām, kuras var novērst ar vakcīnu – vakcīnregulējamām slimībām. Šo rīcību rosinājis Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera aicinājums 2017. gada runā par stāvokli Savienībā rīkoties, lai palielinātu vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaru un lai nodrošinātu, ka ikvienam Eiropas Savienībā ir pieejamas vakcīnas.

Veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vītenis Andrjukaitis teica: “Vakcinācija ir viens no efektīvākajiem un rentablākajiem XX gadsimtā izstrādātajiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem . Man kā ārstam šķiet sirdiplosoši pieredzēt, ka bērni mirst vakcīnu nepietiekamas izmantošanas dēļ, vakcinēšanās vilcināšanās vai vakcīnu trūkuma dēļ. Infekcijas slimības nepazīst valstu robežas. Trūkumi vienas dalībvalsts imunizācijā apdraud iedzīvotāju veselību un drošību visā ES. Sadarbība šajā jomā ir mūsu visu interesēs. Sargāsim –– vakcinēsim – bērnus!”

Vakcinācija katru gadu pasaulē glābj no 1 līdz 3 miljoniem cilvēku dzīvību. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem nākamajos desmit gados vakcīnas izglābs vēl 25 miljonus dzīvību. Un tomēr saskaņā ar ECDC vairākas ES valstis varētu saskarties ar nepieredzētiem masalu saslimšanas uzliesmojumiem un citu vakcīnregulējamu slimību atdzimšanu nepietiekama vakcinēto iedzīvotāju īpatsvara dēļ; bērni un pieaugušie ES joprojām mirst no šīm slimībām.

Komisijas priekšlikums koncentrējas uz 3 galvenajiem rīcības pīlāriem, proti: 1. Jautājuma risināšana par vilcināšanos vakcinēties un vakcinēto iedzīvotāju īpatsvara palielināšana; 2. Ilgtspējīgas vakcinācijas politika Eiropas Savienībā; un 3. ES koordinācija un ieguldījums globālajā veselības aizsardzības jomā.

Priekšlikumā ierosinātas 20 Komisijas un dalībvalstu darbības, tostarp:

  • valsts un/vai reģionālo vakcinācijas plānu izstrāde un īstenošana līdz 2020. gadam, tostarp mērķis - sasniegt vismaz 95 % pret masalām vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaru;
  • regulāru vakcinācijas statusa pārbaužu ieviešana un regulāras iespējas vakcinēties dažādos dzīves posmos, piemēram, skolās un darba vietās;
  • risinājumi vienotai vakcinācijas kartei, kuru var elektroniski kopīgot pāri robežām;
  • Eiropas vakcinācijas informācijas portāla izveide līdz 2019. gadam, lai nodrošinātu tiešsaistē objektīvus, pārredzamus un atjauninātus pierādījumus par vakcīnu nekaitīgumu un to sniegtajiem ieguvumiem;
  • vakcīnu trūkuma riska mazināšana, izveidojot virtuālu krātuvi – ES datu noliktava – ar informāciju par vakcīnu krājumiem un vajadzībām pēc tām, lai veicinātu brīvprātīgu informācijas apmaiņu par būtisku vakcīnu pieejamajiem krājumiem un trūkumu;
  • visu veselības aprūpes darbinieku apmācība, lai viņi spētu kompetenti veikt vakcināciju un risināt ar vakcināciju saistītas svārstīgas nostājas jautājumu;
  • Vakcinācijas koalīcijas sasaukšana, lai pulcētu vienkopus Eiropas veselības aprūpes darbinieku asociācijas, kā arī nozares attiecīgās studentu asociācijas nolūkā sniegt sabiedrībai precīzu informāciju, apkarot mītus un apmainīties ar paraugpraksi;
  • Eiropas Informācijas apmaiņas sistēmas izveide, lai apkopotu zināšanas un izstrādātu pamatnostādnes ES pamatvakcinācijas grafikam līdz 2020. gadam, norādot devas un vecumus, par ko ES dalībvalstis vienojušās kā par kopīgiem visās dalībvalstīs;
  • vakcinācijas partnerību un sadarbības stiprināšana ar starptautiskiem partneriem.

 

Pašreizējais stāvoklis: vakcinācijas iztrūkumi Eiropas Savienībā

Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) apkopotajiem datiem vairākās ES un EEZ valstīs turpina pieaugt saslimstības gadījumi ar masalām. 12 mēnešu laikposmā no 2017. gada 1. marta līdz 2018. gada 28. februārim, izmantojot Eiropas uzraudzības sistēmu, tika ziņots par 14 813 saslimšanas gadījumiem ar masalām. Minētajā situācijā 86 % saslimušo no gadījumiem, kad vakcinācijas statuss bija zināms, nebija vakcinēti. Turklāt pēc ECDC aplēsēm vismaz 40 000 cilvēku katru gadu mirst no gripas, kas daļēji skaidrojams ar nepietiekamu iedzīvotāju vakcinēšanās īpatsvaru.

 

Turpmākie pasākumi

Komisijas priekšlikumu apspriedīs Padome nolūkā to pieņemt līdz 2018. gada beigām ar tūlītēju stāšanos spēkā. Pēc tam Komisija ik pēc 3 gadiem ziņos par šā ieteikuma īstenošanas gaitu. Turklāt Komisija arī sagatavos ziņojumu “Uzticēšanās vakcīnām ES”, lai uzraudzītu nostāju pret vakcināciju procesa “Veselības stāvoklis ES” kontekstā.

 

Priekšvēsture

2017. gadā runā par stāvokli Savienībā Komisijas priekšsēdētājs Junkers teica: “Savienībā, kurā valda vienlīdzība, nevar būt otrās kategorijas pilsoņu.Ir nepieņemami, ka 2017. gadā bērni joprojām mirst no slimībām, kurām Eiropā jau sen vajadzēja būt izskaustām. (…) Nekādu “ja” un nekādu “bet”. (…) Eiropā nedrīkst būt nāves gadījumu, kurus būtu bijis iespējams novērst.”

Komisijas ieteikumu par vakcīnregulējamām slimībām pamatā ir vairākas esošās ES rīcībpolitikas un projekti vakcinācijas jomā. Tie ietver Padomes 2009. gada Ieteikumu par vakcināciju pret sezonālo gripu, kopīgā iepirkuma nolīgumu, kas paredzēts Lēmumā (1082/2013/ES) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, un vienotu rīcību vakcinācijas jomā, ko līdzfinansē no veselības programmas 2014.–2020. gadam līdzekļiem. Rīcība sāksies tuvākajos mēnešos, cita starpā risinot jautājumu par vilcināšanos vakcinēties.

 

Sīkāka informācija

Sk. MEMO/18/3458

Vakcinācija — pārskats

Sekojiet mums tviterī: @EU_Health, @V_Andriukaitis #vaccineswork un #EUvaccines

 

 

 

 

IP/18/3457

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar