Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Tiešsaistes platformas: Komisija nosaka jaunas pārredzamības un godīguma normas

Briselē, 2018. gada 26. aprīlī

Šodien Eiropas Komisija ierosina jaunus noteikumus par tiešsaistes platformām kā drošības tīklu mazajiem uzņēmumiem digitālajā ekonomikā.

Jaunie noteikumi uzlabos digitālā vienotā tirgus darbību un atbilst priekšsēdētāja Junkera 2017. gada 13. septembra runā par stāvokli Savienībā izteiktajiem paziņojumiem, “lai nodrošinātu taisnīgu, paredzamu, ilgtspējīgu un uzticamu uzņēmējdarbības vidi tiešsaistes ekonomikas jomā”. Jauno noteikumu mērķis ir veidot godīgu, pārredzamu un paredzamu uzņēmējdarbības vidi maziem uzņēmumiem un tirgotājiem, kad tie lieto tiešsaistes platformas. To vidū, kas no jaunajiem noteikumiem būs ieguvēji, ir tādi uzņēmumi kā viesnīcas, tirgotāji, kuri pārdod internetā, lietotņu izstrādātāji un līdzīgi uzņēmumi, kuri savu tīmekļa vietņu apmeklētājus piesaista ar meklētājprogrammu palīdzību.

Priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips: “Miljoniem (lielākoties mazo) tirgotāju ES tagad ir atkarīgi no tiešsaistes platformām, lai piesaistītu patērētājus no visa digitālā vienotā tirgus. Eiropas Savienībā šīs jaunās tiešsaistes tirdzniecības vietas ir izaugsmes un inovācijas dzinulis, bet mums ir vajadzīgs skaidru pamata noteikumu kopums, lai garantētu ilgtspējīgu un paredzamu uzņēmējdarbības vidi. Šodienas priekšlikums panāk lielāku pārredzamību interneta ekonomikā, dod vajadzīgo paredzamību uzņēmumiem un galu galā dos labumu Eiropas patērētājiem.”

Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre Elžbeta Beņkovska piebilda: “Mēs vēlamies novērst vienotā tirgus sadrumstalotību dažādo valsts noteikumu dēļ. Šodien Komisija nāk klajā ar pieeju, kas ES uzņēmumiem, it īpaši mazajiem, dos nepieciešamo pārredzamību un strīdu izšķiršanas mehānismus, lai tie spētu izmantot digitālo ekonomiku. Tā arī dos juridisko noteiktību tiešsaistes platformām.

Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāre Marija Gabriela turpina: “Platformas un meklētājprogrammas ir svarīgi kanāli, pa kuriem Eiropas uzņēmumi var piekļūt patērētājiem, bet mums jāraugās, lai tās savu stāvokli neizmanto, lai kaitētu uzņēmumiem, kas tās lieto. Mēs speram ļoti svarīgu soli, ierosinot skaidrus noteikumus par pārredzamību, strīdu efektīvu izšķiršanu un jaunu novērošanas struktūru, kuras uzdevums ir padziļināti analizēt tiešsaistes platformu praksi. Lai cita starpā vairotu uzticību tiešsaistes platformu videi Eiropas Savienībā, ir ļoti svarīgi panākt, lai platformas un meklētājprogrammas pret citiem uzņēmumiem būtu godīgas.”

Gandrīz puse (42 %) mazo un vidējo uzņēmumu, kuri piedalījās nesenā Eirobarometra aptaujā, pārdod preces un pakalpojumus tiešsaistes tirdzniecības vietās. Kāda cita pētījuma rezultāti liecina, ka gandrīz 50 % Eiropas uzņēmumu, kuri darbojas platformās, saskaras ar problēmām. Šis pētījums rāda arī to, ka 38 % gadījumu šīs līgumattiecību problēmas paliek neatrisinātas, un 26 % gadījumu tās atrisinās, bet ar grūtībām. Ir aplēsts, ka rezultātā pārdošanā tieši aiziet zudumā 1,27–2,35 miljardi eiro.

Likumdošana, lai darījumos ar platformām garantētu pārredzamību un godīgumu

Jaunie noteikumi šos jautājumus risinās šādi.

  • Palielinot pārredzamību: tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem jārūpējas, lai to noteikumi profesionālajiem lietotājiem būtu viegli saprotami un pieejami. To panāk, piemēram, iepriekš izklāstot iespējamos iemeslus, kuru dēļ platformas attiecības ar profesionālu lietotāju var tikt pārtrauktas vai apturētas. Šo pakalpojumu sniedzējiem arī jāievēro saprātīgs minimālais termiņš, kurā jābrīdina par izmaiņām noteikumos. Ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs pilnīgi vai daļēji aptur vai pārtrauc profesionālā lietotāja piedāvājumu, tam būs jāpaskaidro iemesli. Turklāt šo pakalpojumu sniedzējiem jāformulē un jāpublicē vispārēja politika attiecībā uz to, i) kas un ar kādiem nosacījumiem var piekļūt kuriem viņu pakalpojumu rezultātā radītajiem datiem, ii) kā tie attiecas pret savām precēm vai pakalpojumiem salīdzinājumā ar viņu apkalpoto profesionālo lietotāju piedāvājumu un iii) kā tie izmanto līguma klauzulas, lai prasītu profesionālo lietotāju piedāvāto preču un pakalpojumu visizdevīgāko klāstu vai cenu (tā dēvētās lielākās labvēlības režīma klauzulas). Visbeidzot, gan attiecībā uz tiešsaistes starpniekpakalpojumiem, gan meklētājprogrammām jānosaka vispārēji kritēriji, pēc kuriem preces un pakalpojumi tiek sarindoti meklēšanas rezultātos.

  • Efektīvāk izšķirot strīdus: tiešsaistes starpniekpakalpojumu sniedzējiem jāizveido iekšēja sūdzību izskatīšanas sistēma. Lai sekmētu strīdu izšķiršanu ārpus tiesas, visiem tiešsaistes starpniekpakalpojumu sniedzējiem savos noteikumos būs jānorāda, ar kuriem neatkarīgajiem un kvalificētajiem mediatoriem tie vēlas godprātīgi sadarboties strīdu izšķiršanā. Arī nozare tiks mudināta brīvprātīgi pieņemt darbā īpašus neatkarīgus mediatorus, kas spēj izšķirt tiešsaistes starpniekpakalpojumu kontekstā radušos strīdus. Visbeidzot, uzņēmumus pārstāvošām apvienībām tiks dotas tiesības uzņēmumu vārdā ierosināt tiesvedību, lai panāktu jauno pārredzamības un strīdu izšķiršanas noteikumu izpildi.

  • Izveidojot ES novērošanas struktūru, kas pārraudzīs jauno noteikumu ietekmi: šīs novērošanas struktūras uzdevums būs pārraudzīt tagadējās un nākotnes problēmas un iespējas digitālajā ekonomikā, lai Komisija varētu vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus saistībā ar šodienas tiesību akta priekšlikumu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā Eiropā attīstās politika un reglamentēšanas pieejas.

    Atkarībā no panāktā progresa un balstoties uz ES novērošanas struktūras novērojumiem Komisija trīs gadu laikā novērtēs, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi.

Priekšvēsture

Regula, kuru Komisija šodien ierosināja, ir tapusi tāpēc, ka digitālā vienotā tirgus stratēģijas vidusposma pārskatā Komisija apņēmās rīkoties, lai atrisinātu negodīgu līguma klauzulu un tirdzniecības prakses problēmas, kas konstatētas attiecībās starp platformām un uzņēmumiem, izmantojot strīdu izšķiršanu, godīgas prakses kritērijus un pārredzamību. 

Šis priekšlikums tapis, pateicoties faktu vākšanai, kura ir ilgusi divus gadus un kurā ietilpa plašas apspriešanas, ekonomiskā izpēte, politiskais darbs un neskaitāmi darbsemināri. 

Lai sekmētu godīgu konkurenci platformu ekonomikā, Komisija lika lietā arī savas pilnvaras panākt konkurences noteikumu izpildi. Piemēram, 2017. gada maijā Komisija pieņēma lēmumu, kas nosaka, ka saistības, ko uzņēmums Amazon piedāvāja uzņemties, atsaucoties uz Komisijas sākotnējām bažām par konkurenci, ir juridiski saistošas. Komisijas bažas bija par vairākām klauzulām, kas iekļautas Amazon izplatīšanas līgumos ar e-grāmatu izdevējiem. 2017. gada jūnijā Komisija pieņēma lēmumu tās aizliegt, secinot, ka Google ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli, vispārējās meklēšanas rezultātos nelegāli dodot priekšroku savam cenu salīdzināšanas pakalpojumam. Komisija turpinās vajadzības gadījumā panākt ES konkurences noteikumu izpildi digitālajā sektorā.

Plašāka informācija

Jautājumi un atbildes

Paziņojums un citas noderīgas saites

IP/18/3372

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar