Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Komisija ierosina ES prakses kodeksu

Briselē, 2018. gada 26. aprīlī

Šodien Komisija ierosina pasākumus, ar kuriem vēršas pret dezinformāciju tiešsaistē, tostarp ES prakses kodeksu dezinformācijas jomā, atbalstu neatkarīgam faktu pārbaudītāju tīklam un virkni darbību, kuru mērķis ir veicināt kvalitatīvu žurnālistiku un sekmēt medijpratību.

Nesenie Facebook / Cambridge Analytica atklājumi tieši parādīja, kā personas dati var tikt izmantoti vēlēšanu kontekstā, un tie ir savlaicīgs atgādinājums, ka vēl ir daudz darāmā, lai garantētu noturīgus demokrātiskos procesus. Šodien Eiropas Komisija pieņem pasākumus, lai cīnītos pret dezinformāciju un nodrošinātu Eiropas vērtību un drošības aizsardzību.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips sacīja: “Dezinformācija nav jauns politiskās ietekmes instruments. Tiešsaistes vidē ir izplatījušās jaunas tehnoloģijas, jo īpaši digitālās tehnoloģijas, kuras apdraud mūsu demokrātiju un sabiedrību. Tā kā uzticēšanos tiešsaistē ir viegli sagraut, bet grūti atjaunot, nozarei ir jāsadarbojas ar mums šajā jautājumā. Tiešsaistes platformām ir svarīga nozīme cīņā pret dezinformācijas kampaņām, ko privātpersonas un valstis rīko ar mērķi apdraudēt mūsu demokrātiju.”

Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāre Marija Gabriela paziņoja: “Mēs aicinām visus dalībniekus, jo īpaši platformas un sociālos tīklus, kuriem ir nepārprotama atbildība, rīkoties, pamatojoties uz rīcības plānu, kurš vērsts uz kopīgu Eiropas pieeju, lai iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju vērsties pret dezinformāciju un tos efektīvi aizsargātu pret to. Mēs cieši uzraudzīsim panākto progresu un, ja rezultāti būs neapmierinoši, līdz decembrim varam ierosināt turpmākus pasākumus, tostarp regulatīvus pasākumus.”

Drošības savienības komisārs sers Džūlians Kings piebilda: “Tiešsaistes viltus ziņu un dezinformācijas izmantošana par ieroci nopietni apdraud mūsu sabiedrību. Pret manipulēšanu ar uzticamiem informācijas kanāliem, lai pa tiem izplatītu kaitniecisku un sabiedrību šķelošu saturu, ir jāvēršas ar skaidri noteiktiem pasākumiem, kuru pamatā ir lielāka pārredzamība, izsekojamība un pārskatatbildība. Interneta platformām ir svarīga loma, novēršot to, ka platformu infrastruktūru ļaunprātīgos nolūkos izmanto naidīgi noskaņotas personas, un nodrošinot platformu lietotāju un visas sabiedrības drošību.”

Pamatojoties uz neatkarīgo ziņojumu, ko 2018. gada martā publicējusi augsta līmeņa grupa jautājumos par viltus ziņām un dezinformāciju tiešsaistē, kā arī pēdējos sešus mēnešus ilgušo plašo apspriešanos, Komisija dezinformāciju ir definējusi kā “pārbaudāmi nepatiesu vai maldinošu informāciju, kas sagatavota, publiskota un izplatīta, lai gūtu ekonomisku labumu vai apzināti maldinātu sabiedrību, un var radīt kaitējumu sabiedrībai”.

Jaunākajā Eirobarometra aptaujā 83 % respondentu norādījuši, ka viltus ziņas apdraud demokrātiju. Respondenti jo īpaši bažījās par tīšu dezinformāciju, kuras mērķis ir ietekmēt vēlēšanas un imigrācijas politiku. Aptaujā uzsvērta arī kvalitatīvu plašsaziņas līdzekļu lielā nozīme: par uzticamāko ziņu avotu respondenti uzskata tradicionālos plašsaziņas līdzekļus (radio 70 %, TV 66 %, drukāto presi 63 %). Vismazāk uzticamās ziņas sniedz tiešsaistes ziņu avoti un videosižetus mitinošās vietnes — tādās domās ir attiecīgi 26 % un 27 % respondentu.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs ir publicējis pētījumu par viltus ziņām un dezinformāciju. Tajā norādīts, ka divas trešdaļas tiešsaistes ziņu lasītāju visbiežāk ziņām piekļūst, izmantojot uz algoritmiem balstītas platformas, piemēram, meklētājprogrammas un RSS lasītājus, un sociālo mediju vietnes. Tajā arī minēts, ka tirgus vara un ieņēmumu plūsmas ir pārvirzījušās no ziņu izdevējiem uz platformu operatoriem, kuriem ir pieejami dati, kas dod iespēju piemeklēt lasītājiem rakstus un reklāmas.

Pasākumi dezinformācijas apkarošanai tiešsaistē

Lai novērstu minētās bažas un tendences, Komisija ierosina veikt virkni pasākumu, kuru mērķis ir apkarot dezinformāciju tiešsaistē. Tie ietver:

  • prakses kodeksu dezinformācijas jomā. Pirmām kārtām, tiešsaistes platformām līdz jūlijam jāizstrādā un jāievēro kopīgs prakses kodekss ar mērķi:

    • nodrošināt pārredzamību attiecībā uz sponsorētu saturu, jo īpaši politisko reklāmu, kā arī ierobežot politiskās reklāmas mērķtiecīgas izplatīšanas iespējas un samazināt dezinformācijas sniedzēju ieņēmumus;

    • sniegt lielāku skaidrību par algoritmu darbību un nodrošināt iespēju verificēt trešās personas;

    • dot lietotājiem iespēju vieglāk atklāt dažādus ziņu avotus, kas pārstāv pretējus viedokļus, un piekļūt tiem;

    • ieviest pasākumus, kas ļauj identificēt un slēgt viltus kontus un risināt problēmu saistībā ar automātisku robotprogrammatūru (botiem);

    • nodrošināt faktu pārbaudītājiem, pētniekiem un publiskām iestādēm iespēju pastāvīgi uzraudzīt dezinformāciju tiešsaistē;

  • neatkarīgu Eiropas datu pārbaudītāju tīklu, kurš ieviesīs kopīgas darba metodes, apmainīsies ar labāko praksi un tieksies visā ES sasniegt pēc iespējas plašāku faktu kļūdu labojumu tvērumu. Faktu pārbaudītājus izraudzīsies no Starptautiskā faktu pārbaudes tīkla ES biedru vidus; minētais tīkls ievēro stingru Starptautiskā faktu pārbaudes tīkla principu kodeksu;

  • drošu Eiropas tiešsaistes platformu dezinformācijas jautājumos, kuras mērķis ir palīdzēt faktu pārbaudītājiem un attiecīgajiem akadēmiskajiem pētniekiem pārrobežu datu vākšanā un analīzē un nodrošināt piekļuvi ES mēroga datiem;

  • medijpratības veicināšanu. Augstāks medijpratības līmenis palīdzēs Eiropas iedzīvotājiem identificēt tiešsaistē izplatītu dezinformāciju un kritiski izvērtēt tiešsaistē pieejamo saturu. Tāpēc Komisija mudinās faktu pārbaudītājus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas sniegt izglītojošus materiālus skolām un pedagogiem un organizēs Eiropas medijpratības nedēļu;

  • atbalstu dalībvalstīm vēlēšanu noturības nodrošināšanā pret kiberdraudiem, kuri kļūst arvien sarežģītāki, tostarp pret tiešsaistē izplatītu dezinformāciju un kiberuzbrukumiem;

  • brīvprātīgu tiešsaistes identifikācijas sistēmu veicināšanu, lai uzlabotu informācijas sniedzēju izsekojamību un identificēšanu un palielinātu uzticēšanos un paļāvību tiešsaistē notiekošai saziņai un informācijai un tās avotiem;

  • atbalstu kvalitatīvai un dažādotai informācijai. Komisija aicina dalībvalstis pastiprināt atbalstu kvalitatīvai žurnālistikai, lai nodrošinātu plurālistisku, daudzveidīgu un noturīgu plašsaziņas līdzekļu vidi. Komisija 2018. gadā izsludinās uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par ES lietām veltīta kvalitatīva ziņu satura sagatavošanu un izplatīšanu, izmantojot uz datiem balstītus ziņu plašsaziņas līdzekļus;

  • koordinētu stratēģiskās komunikācijas politiku, ko sagatavos Komisijas dienesti un kas apvienos pašreizējās un gaidāmās ES un dalībvalstu iniciatīvas pret dezinformāciju tiešsaistē un noteiks informatīvus pasākumus, kuru mērķis ir vērsties pret nepatiesiem vēstījumiem par Eiropu un apkarot dezinformāciju gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

Turpmākie pasākumi

Komisija drīzumā sasauks daudzpusēju ieinteresēto personu forumu, lai nodrošinātu satvaru rezultatīvai sadarbībai starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp tiešsaistes platformām, reklāmas nozari un lielākajiem reklāmdevējiem, un stingri apņemtos koordinēt un pastiprināt dezinformācijas apkarošanas centienus. Foruma pirmajam rezultātam jābūt ES prakses kodeksam dezinformācijas jomā, kas jāpublicē ne vēlāk kā 2018. gada jūlijā, lai panāktu izmērāmu ietekmi līdz 2018. gada oktobrim. 

Līdz 2018. gada decembrim Komisija ziņos par panākto progresu. Ziņojumā tiks izvērtēta arī nepieciešamība veikt turpmākus pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu minēto darbību pastāvīgu uzraudzību un izvērtēšanu.

Vispārīga informācija

2017. gada maija uzdevumu apraksta vēstulē Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers uzdeva digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārei Marijai Gabrielai apzināt problēmas, ko saistībā ar dezinformāciju demokrātijai rada tiešsaistes platformas, un ierosināt ES reakciju uz šīm problēmām.

2018. gada februārī Komisija, gatavojoties Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām, pieņēma virkni ieteikumu, kuros izteikts aicinājums “kompetentajām valsts iestādēm, balstoties uz dalībvalstu pieredzi, apzināt paraugpraksi tādu vēlēšanu procesus apdraudošo risku konstatēšanā, mazināšanā un pārvaldībā, kuru iemesli ir kiberuzbrukumi un dezinformācija”.

Augsta līmeņa ekspertu grupa, kas izveidota jautājumos par viltus ziņām, konsultēja Komisiju par dezinformācijas apkarošanu tiešsaistē. Grupas secinājumi un ieteikumi tika publicēti 2018. gada 12. martā.

Pirms šīm iniciatīvām Eiropas Savienība jau aktīvi iesaistījās cīņā pret dezinformāciju: tūlīt pēc Eiropadomes 2015. gada marta sanāksmes lēmuma tika izveidota Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa, kas Augstās pārstāves un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Federikas Mogerīni pārraudzībā “pretojas notiekošajām Krievijas dezinformācijas kampaņām”. Kopš 2015. gada septembra darba grupa darbojas Eiropas Ārējās darbības dienesta ietvaros un efektīvi informē par ES politiku attiecībā uz tās austrumu kaimiņvalstīm, stiprina vispārējo plašsaziņas līdzekļu vidi austrumu kaimiņvalstīs, tostarp sniedz atbalstu preses brīvībai un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu stiprināšanai, un uzlabo ES spējas paredzēt Kremli atbalstošas dezinformācijas darbības, vērsties pret tām un palielināt informētību par tām.

Plašāka informācija

Jautājumi un atbildes

Faktu lapa: Vēršanās pret dezinformācijas izplatību tiešsaistē

Sabiedriskā apspriešana (kopsavilkuma ziņojums)

Eirobarometrs (pilns ziņojums)

JRC ziņojums

Augsta līmeņa ekspertu grupas ziņojums par viltus ziņām un dezinformāciju

Vispārīga informācija par ES darbībām, kas vērstas pret viltus ziņām

Faktu lapa par Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu

EUvsDisinfo tīmekļa vietne

Paziņojums un citas noderīgas saites

IP/18/3370

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar