Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Drošības savienība: Komisija atvieglo piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem

Briselē, 2018. gada 17. aprīlī

Komisija ierosina jaunus noteikumus, kas policijas un tiesu iestādēm dos iespēju vieglāk un ātrāk iegūt elektroniskos pierādījumus, piemēram, mākonī izvietotus e-pastus vai dokumentus, kas tām nepieciešami, lai izmeklētu, sauktu pie atbildības un sodītu noziedzniekus un teroristus.

Jaunie noteikumi ļaus ES dalībvalstīm labāk izsekot līdzi vajadzīgajai informācijai tiešsaistē un pāri robežām un vienlaikus nodrošinās pietiekamu aizsardzību attiecībā uz visu iesaistīto personu tiesībām un brīvībām.

Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss sacīja: “Elektroniskajiem pierādījumiem krimināllietās ir arvien lielāka nozīme. Mēs nevaram ļaut noziedzniekiem un teroristiem izmantot mūsdienīgas elektroniskās saziņas tehnoloģijas, lai slēptu savas noziedzīgās darbības un izvairītos no tiesas. Jāpanāk, lai Eiropā noziedznieki un teroristi ne tiešsaistē, ne bezsaistē nevarētu izvairīties no soda. Ar šodien pieņemtajiem priekšlikumiem tiks ieviesti vēl nebijuši rīki, kas kompetentajām iestādēm dos iespēju ne vien ātri un efektīvi iegūt elektroniskos pierādījumus pāri robežām, bet arī nodrošinās pietiekamu aizsardzību attiecībā uz visu iesaistīto personu tiesībām un brīvībām.”

ES tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova piebilda: “Kamēr tiesībaizsardzības iestādes aizvien lieto ierobežojošas metodes, noziedznieki savā darbībā izmanto jaudīgas un progresīvas tehnoloģijas. Mums tiesībaizsardzības iestādēm noziedzības apkarošanai jāpiedāvā 21. gadsimta metodes, jo noziedznieki tādas izmanto noziegumu veikšanai.”

Visi noziedznieki un teroristi savstarpējā saziņā izmanto īsziņas, e-pastus un mobilās lietotnes. Vairāk nekā puse no visām pašreizējām kriminālizmeklēšanām ietver pārrobežu pieprasījumus, kas skar tādu elektronisko pierādījumu iegūšanu, kuri ir citā ES dalībvalstī vai pat trešā valstī esoša pakalpojumu sniedzēja rīcībā. Lai iegūtu šādus datus, ir vajadzīga tiesu iestāžu sadarbība un savstarpēja tiesiskā palīdzība, tomēr šis process ir pārāk lēns un patlaban arī apgrūtinošs. Šobrīd gandrīz divas trešdaļas noziegumu, ar kuriem saistītie elektroniskie pierādījumi atrodas citā valstī, nav iespējams pienācīgi izmeklēt vai par tiem sākt kriminālvajāšanu, galvenokārt tāpēc, ka šādu pierādījumu vākšana aizņem ilgu laiku, vai tāpēc, ka tiesiskais regulējums ir ļoti sadrumstalots. Šodien publiskotie priekšlikumi palīdzēs šo nepilnību novērst, elektronisko pierādījumu iegūšanas procesu padarot ātrāku un efektīvāku.

Ar šiem priekšlikumiem:

  • tiks izveidots Eiropas datu izguves rīkojums. Tas ļaus tiesas iestādei, kas atrodas vienā dalībvalstī, pieprasīt elektroniskos pierādījumus (piemēram, e-pastus, īsziņas vai mobilajās lietotnēs saņemtās ziņas) tieši no pakalpojumu sniedzēja, kurš sniedz pakalpojumus Savienībā un ir dibināts vai pārstāvēts citā dalībvalstī, neatkarīgi no datu atrašanās vietas; pakalpojumu sniedzējam būs pienākums atbildēt 10 dienu laikā, bet ārkārtas gadījumos – 6 stundu laikā (nevis 120 dienu laikā, kā tas ir Eiropas izmeklēšanas rīkojuma gadījumā, vai 10 mēnešu laikā savstarpējas tiesiskās palīdzības gadījumā);
  • ar Eiropas datu saglabāšanas rīkojumu tiks novērsta datu dzēšana. Tādējādi tiesas iestāde, kas atrodas vienā dalībvalstī, varēs uzdot pakalpojumu sniedzējam, kurš sniedz pakalpojumus Savienībā un ir dibināts vai pārstāvēts citā dalībvalstī, saglabāt konkrētus datus, lai iestāde, izmantojot savstarpēju tiesisko palīdzību, Eiropas izmeklēšanas rīkojumu vai Eiropas datu izguves rīkojumu, varētu pieprasīt šādu informāciju vēlāk;
  • tiks izveidotas stingras procesuālās garantijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Abus rīkojumus var izdot tikai saistībā ar kriminālprocesu, un ir piemērojamas visas krimināltiesību procesuālās garantijas. Jaunie noteikumi garantē stingru pamattiesību aizsardzību, piemēram, tiesu iestāžu iesaistīšanu, un izvirza papildu prasības noteiktu kategoriju datu iegūšanai. Tie ietver arī garantijas attiecībā uz personas datu aizsardzības tiesībām. Pakalpojumu sniedzējiem un personām, kuru dati tiks pieprasīti, tiks piemēroti dažādi aizsargpasākumi, proti, pakalpojumu sniedzējs varēs pieprasīt pārskatīšanu, ja, piemēram, ar rīkojumu acīmredzami tiek pārkāpta Eiropas Savienības Pamattiesību harta;
  • pakalpojumu sniedzējiem tiks uzdots norīkot juridisko pārstāvi Savienībā. Lai uz visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Eiropas Savienībā, attiektos vienādi pienākumi pat tad, ja to galvenais birojs atrodas kādā trešā valstī, tiem būs jānorīko juridiskais pārstāvis Savienībā, kurš būs atbildīgs par dalībvalstu kompetento iestāžu izdotu lēmumu un rīkojumu saņemšanu, ievērošanu un izpildi gadījumos, kad ir nepieciešams iegūt pierādījumus kriminālprocesos;
  • tiks nodrošināta juridiskā noteiktība uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Kamēr šodien tiesībaizsardzības iestādes itin bieži ir atkarīgas no pakalpojumu sniedzēju labās gribas nodot tām nepieciešamos pierādījumus, nākotnē, piemērojot vienādus elektronisko pierādījumu nodrošināšanas noteikumus, tiks uzlabota juridiskā noteiktība iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem.

Pamatinformācija

Drošība vienmēr bijusi politiskā prioritāte kopš Ž. K. Junkera vadītās Komisijas pilnvaru sākuma – tā pieminēta gan 2014. gada jūlijā paustajās politikas pamatnostādnēs, gan jaunākajā runā par stāvokli Savienībā 2017. gada 13. septembrī.

2015. gada aprīlī pieņemtajā Eiropas Drošības programmā Komisija apņēmās pārskatīt šķēršļus, kas apgrūtina kriminālizmeklēšanu. Pēc traģiskajiem notikumiem, kas risinājās Briselē 2016. gada 22. martā, ES tieslietu un iekšlietu ministri par prioritāti noteica pieņemt pasākumus, kas palīdzētu efektīvāk un lietderīgāk iegūt digitālos pierādījumus. Šo jautājumu vairākkārt apsprieda ministri un 2016. gada jūnijā pieņemtajos secinājumos par krimināljustīcijas uzlabošanu kibertelpā atkārtoti uzsvēra ES valstu vadītāji.

Ar šodien iesniegto priekšlikumu Komisija turpina pildīt apņemšanos labāk aizsargāt Eiropas pilsoņus, kā tas noteikts kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2018. un 2019. gadā.

Plašāka informācija

 

IP/18/3343

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar