Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Paplašināšanās dokumentu pakete: Komisija publicē ziņojumus par Rietumbalkānu partneriem un Turciju

Briselē, 2018. gada 17. aprīlī

Eiropas Komisija šodien pieņēmusi ikgadējo Paplašināšanās dokumentu paketi, kurā ietverti septiņu atsevišķu valstu ziņojumi un, pamatojoties uz izstrādātiem kritērijiem un taisnīgiem un stingriem nosacījumiem, novērtēta Eiropas Savienības paplašināšanās politikas īstenošana.

Progress ceļā uz dalību Eiropas Savienībā ir objektīvs un uz sasniegumiem balstīts process, kas ir atkarīgs no katras atsevišķās valsts konkrētajiem sasniegtajiem rezultātiem, par galveno prioritāti izvirzot tiesiskumu, taisnīgu tiesu sistēmu un pamattiesības. Iespēja iestāties Eiropas Savienībā kļūs par realitāti tikai tad, ja pastāvīgi tiks pielikti pūliņi un īstenotās reformas būs paliekošas. ES paplašināšanās ir ieguldījums Eiropas mierā, drošībā un stabilitātē: potenciālās iestāšanās iespējai piemīt transformējoša ietekme uz procesā iesaistītajiem partneriem, un tā rada pozitīvas izmaiņas demokrātijā, politikā, ekonomikā un sabiedrībā.

Komisija šodien ieteica Padomei lemt par pievienošanās sarunu sākumu ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Albāniju; šāda lēmuma pamatā ir panāktais progress un nosacījums, ka tiks saglabāta un kāpināta pašreizējā reformu dinamika. Konkrētāk, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas turpmākā virzība uz ES ir atkarīga no tā, vai valsts spēs panākt steidzamu reformu īstenošanu. Albānijas gadījumā turpmākās virzības priekšnosacījums ir progress tiesiskuma jomā, konkrētāk, visās piecās prioritārajās reformās, un spēja panākt konkrētus un taustāmus rezultātus tiesnešu un prokuroru atlasē. Lai to atbalstītu, Komisija sarunās par tiesu varu, pamattiesībām, taisnīgumu, brīvību un drošību izmantos īpašu pieeju, kura garantēs pastiprinātu uzmanību šiem jautājumiem. Šis solis uz priekšu iezīmē virzību garā procesā, un tas ir saskaņā ar sasniegumos balstītu pieeju un stingro nosacījumu izpildi, kas nesen apstiprināta Komisijas Rietumbalkānu stratēģijā. Dokumentā par Rietumbalkānu stratēģiju norādīts: pašai Eiropas Savienībai gan no institucionālā, gan no finansiālā viedokļa ir jābūt gatavai uzņemt jaunas dalībvalstis, tiklīdz tās būs izpildījušas nosacījumus. Savienībai jābūt stiprākai, stabilākai un efektīvākai, pirms tā var sākt paplašināties.

Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni norāda: “Šodien spertajam solim uz priekšu attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Albāniju ir liela nozīme visam Rietumbalkānu reģionam. Mūsu stratēģiskais fokuss un apņemšanās rada praktiskus uzlabojumus un ieguvumus reģionā mītošajiem cilvēkiem. Tomēr reformu īstenošanas darbam un modernizācijai ir jāturpinās gan partneru, gan Eiropas Savienības interesēs.”

Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns sacīja: “Mūsu paplašināšanās politika turpina būt galvenais reformu īstenošanas dzinējspēks Rietumbalkānos. Tā modernizē reģiona ekonomiku un sabiedrību, pakāpeniski vairojot tā labklājību un stabilitāti, kas ir nenoliedzami arī Eiropas Savienības interesēs. Šodien publiskotie ieteikumi attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Albāniju apliecina panākto progresu. Tas ir svarīgs solis uz priekšu, taču visām Rietumbalkānu valstīm jāpatur prātā, ka īsā ceļa uz Eiropas Savienību nav. Joprojām pastāv būtiski trūkumi. Mums jāpārliecinās, ka reformas, it īpaši tiesiskuma jomā, tiek īstenotas ar lielu sparu un rada paliekošus rezultātus. Šīs reformas nav domātas “Briselei”: tiesu vara, rezultatīva cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, efektīva valsts pārvalde un stiprāka ekonomika tiešā veidā dos labumu reģionam un tā iedzīvotājiem, un Eiropai kopumā.”

Panāktā progresa novērtējums un trūkumu uzskaite šīm valstīm sniedz stimulus un vadlīnijas vajadzīgo tālejošo reformu turpināšanā. Lai pievienošanās iespēja kļūtu par realitāti, valstīm ir prioritārā kārtā jāīsteno reformas tādās fundamentālās jomās kā tiesiskums, cilvēktiesības, demokrātiskas iestādes un valsts pārvaldes reforma, kā arī ekonomikas attīstības un konkurētspējas jomā, — tās visas ir jomas, kurās joprojām pastāv būtiski trūkumi. Valstīm ir jānodrošina reformu pareiza īstenošana un jāspēj pierādīt, ka pakāpeniski tiek sasniegti konkrēti rezultāti. Komisija turpinās veicināt šos reformu centienus, sniedzot politikas atbalstu un mērķorientētu finansiālo palīdzību.

Ekonomisko reformu programmas

Pirmo reizi kopā ar Paplašināšanās dokumentu paketi Komisija publicējusi arī ikgadējos novērtējumus par Rietumbalkānu valstu un Turcijas ekonomisko reformu programmām. Ekonomisko reformu programmu ikgadējie novērtējumi par Rietumbalkānu valstīm un Turciju apliecina pastāvīgu ekonomisko izaugsmi un centienus stiprināt makroekonomisko un fiskālo stabilitāti pašreizējo svārstību kontekstā. Lai mazinātu joprojām pastāvošos makroekonomiskos riskus un atraisītu ilgtspējīgas attīstības potenciālu ilgtermiņā, kā arī paātrinātu konverģenci ar ES, jāsaglabā un jānostiprina pārdomāta politika un jākāpina reformu temps.

Ekonomisko reformu programmām (ERP) ir svarīga nozīme ekonomiskās politikas plānošanas uzlabošanā un tādu reformu īstenošanā, kuru nolūks ir vairot konkurētspēju un uzlabot nosacījumus, kuri nepieciešami iekļaujošai izaugsmei un darbvietu radīšanai. Minētās reformu programmas palīdz partnervalstīm izpildīt ar pievienošanos saistītos ekonomiskos kritērijus un sagatavoties dalībai Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadā, kas pēc pievienošanās Eiropas Savienībai tām kļūs aktuāla. Šogad pirmo reizi abas dokumentu paketes tiek pieņemtas vienlaicīgi, uzsverot, ka ceļā uz ES liela nozīme ir funkcionējošai ekonomikai.

PAMATINFORMĀCIJA

Paplašināšanās process

Pašreizējā paplašināšanās programma attiecas uz Rietumbalkānu partneriem un Turciju. Pievienošanās sarunas ir sāktas ar šādām kandidātvalstīm: Melnkalne (2012), Serbija (2014), Turcija (2005). Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir kandidātvalsts kopš 2005. gada, savukārt Albānija kandidātvalsts statusu ieguva 2014. gadā. Bosnija un Hercegovina (pieteikums par iestāšanos Eiropas Savienībā iesniegts 2016. gada februārī) un Kosova (Stabilizācijas un asociācijas nolīgums stājās spēkā 2016. gada aprīlī) ir potenciālas kandidātvalstis.

Sīkāku informāciju un ieteikumus par katru valsti skatīt šeit:

Stratēģijas dokuments: https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/sites/near/files/20180417_strategy_paper_en.pdf

Melnkalne: http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-18-3409_en.htm

Serbija: http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-18-3406_en.htm

Turcija: http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-18-3407_en.htm

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika: http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-18-3405_en.htm

Albānija: http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-18-3403_en.htm

Bosnija un Hercegovina: http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-18-3408_en.htm

Kosova: http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-18-3404_en.htm

IP/18/3342

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar