Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Ceļu satiksmes drošība. Dati liecina par uzlabojumiem 2017. gadā, tomēr, lai panāktu ievērojamu progresu turpmāk, centieni ir jāatjaunina

Briselē, 2018. gada 10. aprīlī

Komisija šodien publicēja provizoriskos 2017. gada statistikas datus par ceļu satiksmes drošību, un šie dati liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits otro gadu pēc kārtas samazinājies par aptuveni 2 %.

2017. gadā uz ES ceļiem dzīvību zaudēja 25 300 cilvēku, kas ir par 300 cilvēkiem mazāk nekā 2016. gadā (-2 %) un par 6200 cilvēkiem mazāk nekā 2010. gadā (-20 %). Lai gan šī tendence ir iepriecinoša, būs ļoti grūti sasniegt ES mērķi – laikposmā no 2010. līdz 2020. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi. Turklāt tiek lēsts, ka vēl 135 000 cilvēku pērn guva smagas traumas, un liela daļa no tiem bija neaizsargātie ceļu lietotāji – gājēji, riteņbraucēji un motociklisti. Ceļu satiksmes negadījumu izraisītu nāves gadījumu un ievainojumu upuri ir ne tikai atsevišķi cilvēki, bet arī sabiedrība kopumā, un tiek lēsts, ka to sociālekonomiskās izmaksas[1] ir 120 miljardi eiro gadā. Tādēļ, lai Eiropas ceļus padarītu drošākus, visām iesaistītajām pusēm ir jāpastiprina centieni. Lai gan lielāko daļu ikdienas darbību (piemēram, tiesībaizsardzības un izpratnes veidošanas pasākumus) veic valstu un pašvaldību iestādes, arī Komisija patlaban izstrādā vairākus konkrētus pasākumus turpmāka ievērojama progresa sekmēšanai. Tie būtu vēl viens solis ceļā uz priekšsēdētāja Junkera iecerēto “Eiropu, kas aizsargā”.

Par transportu atbildīgā Komisijas locekle Violeta Bulca sacīja: "Pagājušajā gadā uz mūsu ceļiem dzīvību zaudēja 25 300 cilvēku, bet vēl daudz vairāk cilvēku guva smagas traumas, kas neatgriezeniski mainījušas viņu dzīvi. Šie skaitļi slēpj daudzus bēdu un sāpju stāstus. Ceļu satiksmes drošība, protams, ir atbildība, kas kopīga ar dalībvalstīm, tomēr es uzskatu, ka ES var darīt vairāk, lai labāk aizsargātu Eiropas iedzīvotājus. Komisija patlaban izstrādā vairākus konkrētus pasākumus, ar kuriem mēs plānojam nākt klajā tuvākajās nedēļās. Mērķis ir skaidrs – vairāk izglābtu dzīvību uz mūsu ceļiem.”

Ar vidēji 49 bojāgājušajiem ceļu satiksmes negadījumos uz vienu miljonu iedzīvotāju Eiropas ceļi 2017. gadā joprojām bija drošākie pasaulē. Eiropas Savienībā viszemākie rādītāji 2017. gadā bija Zviedrijai (25 bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju), Apvienotajai Karalistei (27), Nīderlandei (31) un Dānijai (32). Salīdzinājumā ar 2016. gadu vislielākais bojāgājušo skaita samazinājums bija Igaunijā un Slovēnijā attiecīgi -32 % un -20 %.

Turklāt 2017. gadā turpināja samazināties atšķirība starp dalībvalstīm, un tikai divās, proti, Rumānijā un Bulgārijā, reģistrētais bojāgājušo skaits pārsniedza 80 nāves gadījumus uz vienu miljonu iedzīvotāju.

Raugoties nākotnē

Pamatojoties uz ministru 2017. gada marta deklarāciju par ceļu satiksmes drošību, Komisija pašlaik izstrādā jaunu ceļu satiksmes drošības politikas satvaru 2020.–2030. gadam, kā arī vairākus konkrētus pasākumus, kas veicinās ceļu satiksmes drošību. To vidū varētu būt Eiropas noteikumu par transportlīdzekļu drošību un par infrastruktūras drošības pārvaldību pārskatīšana un iniciatīva par drošu pāreju uz sadarbīgu, satīklotu un autonomu mobilitāti.

Komisija plāno šos pasākumus publiskot 2018. gada pavasarī.

Sīkāka informācija

INFORMATĪVAIS PAZIŅOJUMS "2017. gada ceļu satiksmes drošības statistika – ko nepasaka skaitļi”

Komisijas darbs ceļu satiksmes drošības jomā un ES ceļu satiksmes drošības statistika

Ceļu satiksmes drošības rokasgrāmata

 

Pielikums

Ceļu satiksmē bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju

2017. gada provizoriskie dati pa valstīm[2]

 

2010

2016

2017

2016–2017

2010–2017

Beļģija

77

56

55

-3 %

-26 %

Bulgārija

105

99

96

-4 %

-12 %

Čehija

77

58

54

-6 %

-28 %

Dānija

46

37

32

-13 %

-28 %

Vācija

45

39

38

-1 %

-13 %

Igaunija

59

54

36

-32 %

-39 %

Īrija

47

39

33

-15 %

-25 %

Grieķija

112

76

69

-10 %

-41 %

Spānija

53

39

40

2 %

-25 %

Francija

64

54

53

-1 %

-13 %

Horvātija

99

73

80

8 %

-22 %

Itālija

70

54

56

3 %

-18 %

Kipra

73

54

62

15 %

-12 %

Latvija

103

80

70

-14 %

-38 %

Lietuva

95

66

67

0 %

-36 %

Luksemburga

64

56

47

-13 %

-25 %

Ungārija

74

62

64

3 %

-16 %

Malta

31

51

43

-17 %

46 %

Nīderlande

32

31

31

0 %

-1 %

Austrija

66

50

47

-5 %

-25 %

Polija

102

80

75

-6 %

-28 %

Portugāle

80

54

62

14 %

-31 %

Rumānija

117

97

98

1 %

-19 %

Slovēnija

67

63

50

-20 %

-25 %

Slovākija

65

51

57

12 %

-13 %

Somija

51

47

39

-18 %

-22 %

Zviedrija

28

27

25

-6 %

-5 %

Apvienotā Karaliste

30

28

27

-5 %

-7 %

ES

63

50

49

-2 %

-20 %

 

[1] Rehabilitācija, veselības aprūpe, materiālais kaitējums u. c.

[2] 2017. gada skaitļi balstīti uz provizoriskiem datiem. Iespējams, ka atsevišķām valstīm galīgie dati nedaudz mainīsies.

IP/18/2761

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar