Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: ekspertu grupa iestājas par lielāku pārredzamību starp tiešsaistes platformām

Strasbūrā, 2018. gada 12. martā

Šodien digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārei Marijai Gabrielai iesniegtajā ziņojumā augsta līmeņa ekspertu grupa, kas izveidota jautājumos par viltus ziņām un dezinformācijas izplatīšanu tiešsaistē, ierosina definēt šo parādību un piedāvā virkni ieteikumu.

Neatkarīgie eksperti iestājas par to, ka jāizveido principu kodekss, kura ievērošana tiešsaistes platformām un sociālajiem tīkliem būtu obligāta. Ziņojums papildina sākotnējās atziņas, kas gūtas sabiedriskajā apspriešanā un Eirobarometra aptaujā, un arī ir publicētas šodien. Šie pienesumi tiks izmantoti, gatavojot pavasarī gaidāmo Komisijas paziņojumu par vēršanos pret dezinformāciju tiešsaistē.

Komisāre Gabriela sacīja: “Mums jāpateicas augsta līmeņa ekspertu grupai un personīgi profesorei Madelēnei de Kokai-Būningai par prasmīgo grupas vadību, kas ļāva ievērot stingros termiņus. Grupas apkopotie viedokļi un padziļinātā kolektīvā zinātība mūsu rokās ieliek plašu materiālu — tas mums palīdzēs rast virkni konkrētu risinājumu, kas vajadzīgi, lai labāk reaģētu uz dezinformācijas izplatīšanas radītajiem riskiem tiešsaistē.

Augsta līmeņa ekspertu grupas priekšsēdētāja profesore Madelēne de Koka-Būninga sacīja: “Es esmu ļoti apmierināta ar mūsu darba rezultātu un it īpaši ar visu iesaistīto personu, tai skaitā tiešsaistes platformu, gatavību pildīt pasākumus, kurus mēs iesakām Komisijai veikt. Šis ir liels solis uz priekšu jautājumā par dezinformācijas izplatīšanu: mēs esam radījuši stabilu atspēriena punktu daudzpusējas ieinteresēto personu koalīcijas atbalstīta prakses kodeksa izveidei.

Augsta līmeņa ekspertu grupa definē problēmu

Augsta līmeņa ekspertu grupas ziņojums vairāk pievēršas problēmām, kas saistītas ar dezinformācijas izplatīšanu tiešsaistē, nevis viltus ziņām. Eksperti apzināti vairījušies lietot terminu “viltus ziņas”, apgalvojot, ka tas nepietiekami atspoguļo visus dezinformācijas aspektus, kas ietver arī tādu saturu, kurā safabricēta informācija pasniegta kopā ar faktiem.

Ziņojumā dezinformācija definēta kā nepatiesa, neprecīza vai maldinoša informācija, kas radīta, pasniegta un virzīta peļņas gūšanas nolūkā vai tālab, lai apzināti kaitētu sabiedrībai. Šāda rīcība var apdraudēt demokrātijas procesus un demokrātiskās vērtības un būt konkrēti tēmēta, piemēram, uz veselības, zinātnes, izglītības un finanšu jomu. Ziņojumā uzsvērts, ka jebkurā rīcībā ir jāiesaista visas attiecīgās puses, un ieteikts vispirmām kārtām īstenot pašregulācijas pieeju.

Grupa iesaka veicināt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, lai dezinformāciju novērstu; izstrādāt līdzekļus, kuri ļautu lietotājiem un žurnālistiem dezinformāciju atmaskot; aizsargāt Eiropas ziņu mediju daudzveidību un ilgtspējīgumu; turpināt pētījumus par dezinformācijas ietekmi Eiropā.

Turklāt grupa iestājas par to, ka jāizveido principu kodekss, kura ievērošana tiešsaistes platformām un sociālajiem tīkliem būtu obligāta. Viens no ziņojumā izklāstītajiem desmit pamatprincipiem ir, piemēram, tāds, ka tiešsaistes platformām būtu jānodrošina pārredzamība, paskaidrojot, kādā veidā algoritmi atlasa publicējamās ziņas. Turklāt tiešsaistes platformas tiek mudinātas sadarbībā ar Eiropas ziņu aģentūrām reāli uzlabot uzticamu ziņu redzamību un atvieglot lietotāju piekļuvi tai.

Īpašu nozīmi šādi pasākumi iegūst pirmsvēlēšanu periodā. Visbeidzot, grupa iesaka izveidot plašu ieinteresēto personu koalīciju, kuras uzdevums būtu nodrošināt, lai saskaņotie pasākumi tiktu īstenoti, labi pārraudzīti un regulāri pārskatīti.

Aptaujas uzsver kvalitatīvu plašsaziņas līdzekļu nozīmi

2017. gada novembrī sāktajā sabiedriskajā apspriešanā Komisija ir saņēmusi gandrīz 3000 atbilžu. Divas galvenās kategorijas, kurās, pēc respondentu vairuma domām, viltus ziņas var kaitēt sabiedrībai, ir apzināta dezinformācija, kuras mērķis ir ietekmēt vēlēšanas, un migrācijas politika.

Saskaņā ar jaunāko Eirobarometra aptauju (aptaujāti aptuveni 26 000 cilvēku) valda uzskats, ka visā ES ir daudz viltus ziņu, un 83 % respondentu apgalvo, ka tas apdraud demokrātiju. Aptauja uzsver arī kvalitatīvu plašsaziņas līdzekļu lielo nozīmi: par uzticamu ziņu avotu respondenti uzskata tradicionālos plašsaziņas līdzekļus (radio 70 %, TV 66 %, drukāto presi 63 %). Vismazāk uzticamās ziņas sniedz tiešsaistes ziņu avoti un videosižetus mitinošās vietnes — tādās domās ir attiecīgi 26 % un 27 % respondentu.

Šos rezultātus apstiprina sabiedriskā apspriešana, saskaņā ar kuru vismazāk uzticas sociālajiem medijiem, tiešsaistes ziņu kompilētājiem un tiešsaistes blogiem un vietnēm, bet lielāku uzticēšanos (kopumā vairāk nekā 70 %) bauda drukātie laikraksti un žurnāli, specializētās tīmekļa vietnes un tiešsaistes publikācijas, ziņu aģentūras un publiskās aģentūras.

Saskaņā ar sabiedrisko apspriešanos vispārējais uzskats ir tāds, ka dezinformācijas izplatīšanos sociālajos medijos vienkāršo tas, ka viltus ziņas uzrunā emocionāli (88 %), tiek izplatītas, lai ietekmētu publisko diskusiju (84 %), un ir veidotas ieņēmumu radīšanas nolūkā (65 %). Puse respondentu uzskata, ka faktu pārbaude pēc dezinformācijas publicēšanas nav risinājums, jo pārbaudītie fakti nesasniegs cilvēkus, kuri redzējuši sākotnējo informāciju.

Konteksts

Uzdevumu apraksta vēstulē Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ir uzdevis digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārei Marijai Gabrielai apzināt problēmas, ko saistībā ar viltus informācijas izplatību demokrātijai rada tiešsaistes platformas, un sākt pārdomu procesu par to, kas ES līmenī būtu darāms, lai aizsargātu tās iedzīvotājus.

Lai Komisiju konsultētu par tādu parādību kā viltus ziņas, tika izveidota augsta līmeņa ekspertu grupa. Norīkotie 39 eksperti savukārt sapulcināja pilsoniskās sabiedrības, sociālo mediju platformu, ziņu mediju organizāciju, žurnālistu un akadēmisko aprindu pārstāvjus.

Eiropas Savienība jau tagad aktīvi cīnās pret viltus ziņām — tūlīt pēc Eiropadomes sanāksmes 2015. gada martā tika izveidota Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa, kas Augstās pārstāves un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Federikas Mogerīni pārraudzībā pretdarbojas dezinformācijai ES austrumu kaimiņvalstīs. Turklāt Komisijas nesenajos priekšlikumos par ES autortiesību noteikumu modernizēšanu ir arī noteikums, kas paredz aizsargāt augsti kvalitatīvu žurnālistiku, piešķirot jauniem izdevējiem tiešsaistes tiesības, lai tie varētu pielāgoties mainīgajai digitālajai videi. ES līmenī arī ES ekspertu grupa plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jautājumos nodrošina platformu paraugprakses apmaiņai par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un tostarp, lai palīdzētu atmaskot maldinošu informāciju, sniedz pilsoniskās rīcības iespēju.

 

Plašāka informācija

Augsta līmeņa ekspertu grupas ziņojums par viltus ziņām un dezinformāciju

Sākotnējie sabiedriskās apspriešanās rezultāti

Eirobarometra aptaujas izklāsts

IP/18/1746

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar