Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Kapitāla tirgu savienība: mazāki šķēršļi pārrobežu ieguldījumiem un ātrāka īstenošana

Briselē, 2018. gada 12. martā

Eiropas Komisija šodien sper nozīmīgu soli ceļā uz kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidi, veicinot alternatīvus finansējuma avotus un likvidējot šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem.

KTS sniegs labumu visām dalībvalstīm, taču jo īpaši tā stiprinās ekonomisko un monetāro savienību, veicinot privāto riska dalīšanu.

Balstoties uz jau gūtajiem panākumiem kopš KTS sākšanas 2015. gadā, pašreizējie priekšlikumi stimulēs ieguldījumu fondu pārrobežu tirgu, sekmēs ES tirgu segtajām obligācijām kā ilgtermiņa finansējuma avotu un viesīs lielāku skaidrību ieguldītājiem saistībā ar pārrobežu darījumiem ar vērtspapīriem un prasījumiem. KTS ir viena no Junkera vadītās Komisijas prioritātēm nolūkā stiprināt Eiropas ekonomiku un stimulēt ieguldījumus, lai radītu darbvietas. Tās mērķis ir piesaistīt kapitālu un novirzīt to uz visiem uzņēmumiem ES, jo īpaši uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem ir nepieciešami resursi darbības paplašināšanai un panākumu gūšanai.

Ja Eiropas Parlaments un Padome ātri pieņems šos priekšlikumus, uzņēmumi un ieguldītāji spēs pilnīgāk gūt labumu no vienotā tirgus sniegtajām iespējām. Komisija arī aicina likumdevējus nodrošināt, ka tiek ātri pieņemtas atlikušās būtiskās KTS izveides pabeigšanas reformas, piemēram, priekšlikumi par kapitāla tirgu uzraudzības stiprināšanu, uzņēmumu pārstrukturēšanu un jaunu ietaupījumu iespēju nodrošināšanu patērētājiem. No 12 Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem par KTS pamatelementu izveidošanu šobrīd likumdevēji ir vienojušies tikai par trim priekšlikumiem. 

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis sacīja: “Pašreizējie priekšlikumi ir daļa no plašākas stratēģijas, lai stiprinātu kapitāla tirgus un veicinātu ieguldījumus Eiropas Savienībā. Lai līdz 2019. gadam Eiropā izveidotu patiesu kapitāla tirgu savienību, mums ir jāturpina darbs trīs virzienos: Eiropas marķējumi un pases finanšu produktiem, saskaņoti un vienkāršoti noteikumi, lai padziļinātu kapitāla tirgus, un konsekventāka un efektīvāka uzraudzība.” 

Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens teica: “Mēs vēlamies, lai uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, būtu vieglāk un lētāk iegūt nepieciešamo finansējumu. Padziļināts vienotais tirgus sniegs palīdzību uzņēmumiem šajā jomā un ļaus tiem attīstīties. Komisija pilda savas saistības – ieviest KTS pamatelementus. Tagad sava artava ir jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija ir gatava ar tiem sadarboties, lai līdz 2019. gadam pieņemtu visus tiesību aktu priekšlikumus." 

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova norādīja: “Jaunie noteikumi atvieglos MVU piekļuvi kredītiem un veicinās pārrobežu ieguldījumus. Mēs vēlamies nodrošināt juridisko noteiktību un novērst juridiskos riskus attiecībā uz prasījumu pārrobežu cesiju, kā arī darījumiem, kuriem ir būtiska nozīme MVU finansēšanas jomā.”  

Sīkāka informācija par pašreizējiem priekšlikumiem 

  • Eiropas segtās obligācijas

Komisija šodien nāk klajā ar kopīgiem noteikumiem (kas sastāv no direktīvas un regulas) par segtajām obligācijām. Segtās obligācijas ar nenomaksātajām summām 2,1 triljona eiro apmērā veido vienu no lielākajiem parādu tirgiem ES. Eiropas bankas ir pasaules līderi šajā tirgū, kas ir būtisks ilgtermiņa finansējuma avots daudzās ES dalībvalstīs. 

Segtās obligācijas ir finanšu instrumenti, kas ir nodrošināti ar nošķirtu aizdevumu grupu. Tiek uzskatīts, ka segtās obligācijas sniedz labumu ne tikai tādēļ, ka ar tām tiek finansēti rentabli aizdevumi, bet arī tāpēc, ka tās ir īpaši drošas. Tomēr ES tirgus patlaban ir sadrumstalots pa valstīm, jo dalībvalstīs pastāv atšķirības. 

Ierosinātie noteikumi ir izstrādāti, pamatojoties uz augstas kvalitātes standartiem un paraugpraksi. To mērķis ir sekmēt, ka segtās obligācijas tiek izmantotas kā stabils un rentabls finansējuma avots kredītiestādēm, it īpaši valstīs, kur tirgi ir mazāk attīstīti. Tie arī ieguldītājiem sniegs plašāku un drošāku ieguldījumu iespēju klāstu. 

Tajā pašā laikā priekšlikumā mēģināts samazināt aizņēmumu izmaksas ekonomikai kopumā. Komisija lēš, ka potenciālais vispārējais ikgadējais ietaupījums ES aizņēmējiem būtu 1,5 miljardu eiro un 1,9 miljardu eiro amplitūdā. 

  • Ieguldījumu fondu izplatīšana pārrobežu mērogā 

Ieguldījumu fondi ir nozīmīgs instruments, lai privātos ietaupījumus iepludinātu ekonomikā un vairotu finansēšanas iespējas uzņēmumiem. ES ieguldījumu fondu tirgus vērtība kopā sasniedz 14,3 triljonus eiro. Tomēr šis tirgus vēl nav sasniedzis savu pilno potenciālu. Tikai nedaudz vairāk kā trešdaļa (37 %) no PVKIU fondiem un aptuveni 3 % no alternatīvajiem ieguldījumu fondiem (AIF) ir reģistrēti pārdošanai vairāk nekā trijās dalībvalstīs. Tas ir arī tāpēc, ka regulatīvie šķēršļi pašlaik kavē ieguldījumu fondu izplatīšanu pārrobežu mērogā. 

Pašreizējā priekšlikuma mērķis ir likvidēt šos šķēršļus attiecībā uz visu veidu ieguldījumu fondiem, padarot to izplatīšanu pārrobežu mērogā vienkāršāku, ātrāku un lētāku. Lielāka konkurence sniegs ieguldītājiem plašāku izvēli un labāku rentabilitāti, vienlaikus saglabājot augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni. 

  • Tiesību akti, kas piemērojami pārrobežu darījumiem ar prasījumiem un vērtspapīriem * [atjaunināts 2018. gada 15. martā pulksten 10.30]

Prasījuma cesija attiecas uz situāciju, kad kreditors citai personai nodod tiesības pieprasīt parādu. Uzņēmumi izmanto šo sistēmu, lai iegūtu likviditāti un piekļūtu kredītam. Pašlaik nav juridiskas noteiktības par to, kurus valsts tiesību aktus piemēro, nosakot, kam prasījums pieder pēc tam, kad tas ir cedēts pārrobežu lietā. Ar šodien ierosinātajiem jaunajiem noteikumiem tiek precizēts, saskaņā ar kuriem tiesību aktiem šādus strīdus izšķir (parasti tiktu piemēroti tās valsts tiesību akti, kurā cedentiem ir pastāvīgā dzīvesvieta), neatkarīgi no tā, kuras dalībvalsts tiesas vai iestādes izskata lietu. Šis priekšlikums sekmēs pārrobežu ieguldījumus, piekļuvi lētākam kredītam un novērsīs sistēmiskus riskus. 

Komisija ir arī pieņēmusi paziņojumu, lai precizētu, kuri valstu tiesību akti ir piemērojami, nosakot to, kam pieder vērtspapīrs pārrobežu darījumā. Uzlabojot juridisko noteiktību, tiks veicināti pārrobežu ieguldījumi, piekļuve lētākām kredītam un tirgus integrācija. 

2017. gada jūnija vidusposma pārskatā par kapitāla tirgu savienības rīcības plānu tika sniegta informācija par līdz šim gūtajiem panākumiem, īstenojot rīcības plānu, un noteikts grafiks turpmākai rīcībai. Šajā saistībā Komisija paziņoja, ka 2018. gada pirmajā ceturksnī tā publicēs vairākus tiesību aktu priekšlikumus, jo īpaši tādās jomās kā ieguldījumu fondi, segtās obligācijas un strīdu izšķiršana. Pašreizējais tiesību aktu kopums ietver minētos priekšlikumus.

Vispārīga informācija: 

Eiropas Komisija 2015. gadā nāca klajā ar Rīcības plānu kapitāla tirgu savienības izveidei, lai palīdzētu izveidot patiesu vienoto kapitāla tirgu visā ES. Šis rīcības plāns ir nozīmīgs pīlārs Investīciju plānā Eiropai, kas ir tā dēvētais “Junkera plāns”. Vienots kapitāla tirgus būs ieguvums visām ES dalībvalstīm, bet jo īpaši tas stiprinās ekonomisko un monetāro savienību, veicinot pārrobežu privāto riska dalīšanu eirozonā. Tam ir būtiska nozīme, lai absorbētu sistēmiskus ekonomikas satricinājumus. 

Tas ir balstīts uz šādiem pamatprincipiem: 

  • finanšu integrācijas padziļināšana un konkurences palielināšana,

  • radīt vairāk iespēju ieguldītājiem,

  • sasaistīt finanses ar reālo ekonomiku, sekmējot nebanku finansējuma avotus,

  • spēcīgākas un izturētspējīgākas finanšu sistēmas nodrošināšana.

Plašāka informācija: 

Informatīvs paziņojums

Faktu lapa

Vairāk informācijas par priekšlikumu

IP/18/1364

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar