Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas pusgada ziemas pakete: dalībvalstu panāktā progresa ekonomikas un sociālo prioritāšu jomā pārskatīšana

Briselē, 2018. gada 7. martā

Eiropas Komisija šodien publicē ikgadējo analīzi par ekonomikas un sociālo situāciju dalībvalstīs, tostarp par progresu konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā un iespējamās nelīdzsvarotības novērtējumu.

Eiropas ekonomika stabili paplašinās, ekonomikas attīstības perspektīvas ir pozitīvas, un attiecīgi ir uzlabojusies darba tirgus un sociālā situācija. Tas atspoguļo dalībvalstu pēdējos gados veiktās reformas un paver iespēju vēl vairāk stiprināt ES valstu ekonomikas un sabiedrības noturību.Taču ne visi sabiedrības locekļi gūst vienlīdz lielu labumu no atlabšanas, un strukturālas nepilnības dažās dalībvalstīs slāpē izaugsmi un konverģenci. Tādēļ ES valstīm būtu jāizmanto šis impulss, lai turpinātu savas ekonomikas pamatu stiprināšanu.

Šodien publicētajos 27 ziņojumos par valstīm (par visām dalībvalstīm, izņemot Grieķiju, uz kuru attiecas stabilitātes atbalsta programma) sniegta Komisijas dienestu ikgadējā analīze par ekonomikas un sociālo situāciju dalībvalstīs, tostarp par gadu gaitā panākto progresu konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā. Šī analīze balstās uz intensīvu tehniskā un politiskā līmeņa dialogu ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visos līmeņos, kas ir daļa no Eiropas politikas koordinēšanas pusgada.

Ziņojumos par 12 dalībvalstīm, kuras pagājušā gada novembrī izvēlētas padziļinātam pārskatam, ietverts arī iespējamas makroekonomikas nelīdzsvarotības novērtējums, un paketē ir iekļauta atjaunināta informācija par valstu klasificēšanu tā dēvētās makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ietvaros.

Pirmoreiz ziņojumos par valstīm īpašs uzsvars likts uz 2017. gada novembrī pasludinātā Eiropas sociālo tiesību pīlāra prioritāšu iekļaušanu. Šogad īpaša uzmanība veltīta ar prasmēm saistītu problēmu analīzei un tam, kā valstu līmenī darbojas sociālās drošības tīkli. Tika arī izmantoti sociālo rezultātu pārskata dati, lai sekotu līdzi rādītājiem nodarbinātības un sociālajā jomā.

Šī Eiropas pusgada 2018. gada ziemas pakete izriet no novembrī publicētā 2018. gada izaugsmes pētījuma un ieteikuma par eirozonas ekonomikas politiku, kuros Eiropas līmenī noteiktas prioritātes nākamajam gadam. Šajā paketē fokuss pārvirzīts uz Eiropas pusgada nacionālo dimensiju un likts pamats dalībvalstu gada programmu izstrādei līdz aprīļa vidum. Valstu programmas līdz ar ziņojumiem par valstīm būs pamatā maijā gaidāmajiem Komisijas priekšlikumiem par konkrētām valstīm adresēto ieteikumu nākamo kārtu.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, sacīja: “Spēcīga ekonomika pastāvīgi stiprina vājās vietas, īpaši labos laikos. Tagad, kad Eiropas ekonomikas izaugsme ir straujākā pēdējās desmitgades laikā, mūsu stratēģijai jābūt tieši tādai, gan ES, gan dalībvalstīs.”

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī piemetināja: “Vienpadsmit ES valstis joprojām saskaras ar makroekonomikas nelīdzsvarotību, kas tās padara ievainojamas satricinājumu gadījumā. Šodien Eiropas Komisija norāda, ka notiekošo reformu un ekonomikas atlabšanas rezultātā šī nelīdzsvarotība tiek koriģēta, tādējādi padarot Eiropu spēcīgāku. Tās ir labas ziņas. Nelīdzsvarotības novēršanas procedūrai pakļauto valstu skaits kopš krīzes sarūk, un šodien mēs Bulgāriju, Franciju, Portugāli un Slovēniju apbalvojam par panākto progresu, mainot tām noteikto kategoriju uz augstāku. Visās valstīs ir jāstiprina centieni. Miljoniem eiropiešu katru dienu cīnās par izdzīvošanu, un tādēļ visu valstu valdībām ir jādara vairāk, lai cīnītos pret nevienlīdzību, bezdarbu un nodarbinātības nestabilitāti.”

Komisāre Marianna Teisena, kas atbild par nodarbinātību, sociālajām lietām, prasmēm un darbaspēka mobilitāti, piebilda: “Pasludinot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, mēs par prioritāti esam noteikuši investēšanu prasmēs, nevienlīdzības mazināšanu, sociālo taisnīgumu un iekļaujošu izaugsmi. Tagad mums ir jāuzrauga dalībvalstu sniegums attiecībā uz pīlārā ietvertajiem principiem un tiesībām, lai tos padarītu par realitāti.”

Progress valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā

Tāpat kā katru gadu, ziņojumos par valstīm novērtēts dalībvalstu progress galveno ekonomikas un sociālo problēmu risināšanā un iepriekšējo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu (KVAI) īstenošanā. Ja raugās uz gadu gaitā gūto progresu, dalībvalstis ir guvušas vismaz “nelielu progresu” attiecībā uz vairāk nekā divām trešdaļām ieteikumu.

Reformu īstenošana dažās galvenajās jomās ir bijusi stabila.Kopš Eiropas pusgada sākuma 2011. gadā dalībvalstis vislielāko progresu ir guvušas finanšu pakalpojumu, fiskālās politikas un fiskālās pārvaldības jomā. Ievērojams progress ir arī gūts attiecībā uz piekļuvi finansējumam, tiesību aktiem nodarbinātības aizsardzības jomā un darba līgumu regulējumos. Ziņojumos par valstīm ir iekļautas politikas aktualitātes attiecībā uz visām dalībvalstīm.

Šodien Komisija pieņēma arī 2018. gada darba programmu Strukturālo reformu atbalsta programmai (SRAP), kuras ietvaros dalībvalstīm tiks sniegts atbalsts reformu īstenošanā, jo īpaši to, kuras noteiktas par prioritāti konkrētām valstīm adresētos ieteikumos.
2018. gadā 24 dalībvalstīs tiks īstenoti vairāk nekā 140 projekti.

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana

Pērnā gada novembrī Komisija sāka izstrādāt padziļinātus pārskatus par 12 dalībvalstīm, lai analizētu, vai tajās ir makroekonomikas nelīdzsvarotība, un novērtētu nelīdzsvarotības pakāpi. Visās 12 dalībvalstīs, par kurām šogad tika sagatavoti padziļināti pārskati, pagājušajā gadā tika konstatēta nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība. Nu Komisija secināja, ka 11 no šīm 12 dalībvalstīm saskaras vai nu ar nelīdzsvarotību (8), vai pārmērīgu nelīdzsvarotību (3). Padziļināto pārskatu rezultātu kopsavilkums ir šāds.

  • Horvātijā, Kiprā un Itālijā ir pārmērīga ekonomikas nelīdzsvarotība.
  • Bulgārijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā un Zviedrijā ir ekonomikas nelīdzsvarotība. Attiecībā uz Bulgāriju, Franciju un Portugāli tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad tajās bija pārmērīga nelīdzsvarotība.
  • Slovēnijā vairs nav ekonomikas nelīdzsvarotības.

Attiecībā uz Bulgāriju un Portugāli Komisija uzsvēra, ka ir nepieciešams turpināt centienus, lai panāktu nelīdzsvarotības ilgtspējīgu novēršanu.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs

Šogad Eiropas pusgada sociālā dimensija tika papildināta, iekļaujot tajā Eiropas sociālo tiesību pīlāra prioritātes. Lai sekotu līdzi rādītājiem nodarbinātības un sociālajā jomā, ziņojumos par valstīm arī izmantoti dati, kas ievākti, izmantojot sociālu rezultātu pārskatu. Situācijas un prioritātes, protams, atšķiras, un analīzē šī dažādība ir ņemta vērā. Dažās dalībvalstīs īpašas bažas raisa tādas jomas kā atbilstīgu prasmju nodrošināšana, joprojām pastāvošās dzimumu nodarbinātības atšķirības, lielā darba tirgus segmentācija un nodarbinātu personu nabadzības risks, sociālo pārvedumu mazā ietekme uz nabadzības mazināšanu, lēnais algu pieaugums un neefektīvs sociālais dialogs.

Turpmākā rīcība

Ziņojumos par valstīm sniegts Komisijas novērtējums par situāciju katrā dalībvalstī, un tas ir pamats iesaistīties visām ieinteresētajām personām. Sagaidāms, ka Padome apspriedīs šos ziņojumus un padziļināto pārskatu rezultātus. Komisija rīkos divpusējas sanāksmes ar dalībvalstīm par to attiecīgajiem ziņojumiem. Priekšsēdētāja vietnieki un komisāri apmeklēs dalībvalstis, lai tiktos ar valdībām, valstu parlamentiem, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām un apspriestu ziņojumos ietvertos konstatējumus.

Nākamais, kas ir jādara dalībvalstīm — līdz aprīļa vidum savās valstu reformu programmās un/vai konverģences programmās (kurās nosaka budžeta prioritātes) jāizklāsta savas prioritātes ekonomikas un sociālās politikas jomā, ņemot vērā konstatētās problēmas un arī 2018. gada izaugsmes pētījumā un ieteikumā par eirozonas ekonomikas politiku izklāstītās prioritātes. Komisija iesaka šīs programmas sagatavot ar valstu parlamentu un visu galveno ieinteresēto personu atbalstu, kā arī attiecīgā gadījumā ar sociālo partneru, reģionālo un vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstu.

Maijā Komisija ierosinās jaunu konkrētām dalībvalstīm adresētu ieteikumu kopumu.

Konteksts

Ziemas pusgada pakete ir daļa no ikgadējā ES līmeņa politikas koordinācijas cikla — Eiropas pusgada. Tā izriet no novembrī publicētā 2018. gada izaugsmes pētījuma un eirozonai adresētiem ieteikumiem, kuros Eiropas līmenī noteiktas prioritātes nākamajam gadam. Tajā fokuss pārvirzīts uz Eiropas pusgada nacionālo dimensiju.

Šī pakete balstās uz Komisijas 2018. gada ziemas starpposma ekonomikas prognozes jaunākajiem datiem un Eiropas pusgada 2017. gada rudens paketē ietvertajām analīzēm un ieteikumiem. Ziņojumi par valstīm veido pamatu, balstoties uz kuru dalībvalstis līdz aprīļa vidum izstrādās savas valstu programmas un Komisija vēlāk pavasarī sagatavos konkrētām valstīm adresētus ieteikumus.

Papildinformācija

Informatīvs paziņojums: Eiropas pusgada ziemas pakete

Ziņojumi par valstīm

Galvenais paziņojums saistībā ar ziņojumiem par valstīm

Īpašās uzraudzības ziņojumi makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ietvaros

SRAP 2018. gada darba programma

2018. gada izaugsmes pētījums

2018. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums

Eirozonai adresēts 2018. gada ieteikums

2018. gada vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts

Eiropas sociālo tiesību pīlārs

Eiropas pusgada cikla vizuāls attēlojums

Tematiskās faktu lapas

Sekojiet priekšsēdētāja vietniekam Valdim Dombrovskim tviterī: @VDombrovskis

Sekojiet komisārei Mariannai Teisenai tviterī: @mariannethyssen

Sekojiet komisāram Pjēram Moskovisī tviterī: @pierremoscovici

Sekojiet Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorātam tviterī: @ecfin

IP/18/1341

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar