Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Bēgļu integrācija: Komisija apvieno spēkus ar sociālajiem un ekonomikas partneriem

Briselē, 2017. gada 20. decembrī

Bēgļu integrācija: Komisija apvieno spēkus ar sociālajiem un ekonomikas partneriem

Šodien Eiropas Komisija un ES sociālie un ekonomikas partneri[1] parakstīs “Eiropas partnerību integrācijai”, kurā paredzēti galvenie principi un saistības, lai atbalstītu un stiprinātu iespējas bēgļiem un migrantiem, kas likumīgi uzturas ES, integrēties Eiropas darba tirgū.

Pirms līguma parakstīšanas ceremonijas komisārs Avramopuls sacīja: “Agra dalība darba tirgū ir izšķiroši svarīga jaunpienācēju, it īpaši bēgļu, sekmīgai integrācijai. Lai veiksmīgi integrētu bēgļus, katrai iesaistītajai pusei – gan valsts, gan privātajam sektoram – ir jāveic sava daļa uzdevuma, un tāpēc vēlamies apvienot spēkus. Šodien mēs apņemamies strādāt kopā ar sociālajiem un ekonomikas partneriem, lai radītu modeli ne tikai Eiropas, bet arī valstu līmenī. Tas ir vienīgais veids, kā padarīt migrāciju par reālu iespēju visiem, gan bēgļiem, gan mūsu pašu sabiedrībai.”

Komisāre Teisena piebilda: “Labākais ceļš uz sociālo integrāciju ir caur darba tirgu. Tāpēc tam būtu jābūt arī drošākajam un īsākajam ceļam. Šodien mēs speram vēl vienu soli šajā virzienā, jo apvienojam spēkus ar sociālajiem un ekonomikas partneriem, lai risinātu problēmas un izmantotu iespējas, kas veicina bēgļu integrēšanos darba tirgū. Tas palīdzēs veidot iekļaujošāku darba tirgu un sabiedrību un panākt labāku ilgtspējīgāku rezultātu ikvienam, ievērojot principus, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlārā.

Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretārs Luka Visentīni [Luca Visentini] sacīja: “ETUC atzinīgi vērtē pievienošanos partnerībai, lai veicinātu patvēruma meklētāju un bēgļu integrāciju darba tirgū. Tas ir nozīmīgs sasniegums. Mūsuprāt, tas būtu jāuzskata par turpinājumu tam, ko sociālie partneri un publiskās iestādes apņēmās, lai uzlabotu migrantu nodarbinātības iespējas un vienlīdzīgu attieksmi it visur Eiropā. Mēs ceram, ka partnerība veicinās efektīvu darbību un praktisku atbalstu. Vajadzīgas arī izmaiņas ES patvēruma politikā, īstenojot pāreju no tā, ka būtiska ir tikai drošība un robežkontrole, uz to, ka lielāka nozīme ir solidaritātei un cilvēktiesību ievērošanai.”

Eiropas Biznesa konfederācijas ģenerāldirektors Markuss J. Bairers [Markus J. Beyrer] norādīja: “Pēdējos gados tiesības uzturēties Eiropā ir piešķirtas daudziem bēgļiem. Būtu jāatbalsta viņu centieni būt aktīviem darba tirgū pēc iespējas drīzāk. Panākt rezultātus Eiropai un tās dalībvalstīm ir labākais veids, kā īstenot mūsu sociālās vērtības. Pielāgojot tiesisko regulējumu, lai mudinātu darba devējus pieņemt darbā bēgļus, vajadzētu dominēt pragmatismam.”

Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas (UEAPME), ģenerālsekretāre Veronika Villemsa [Veronique Willems] teica: “Migrācija Eiropā ir realitāte. Sabiedrībai un ekonomikai integrācija ir vajadzīga. Tā ir daudzu iesaistīto dalībnieku kopīga atbildība. Bēgļu integrācijai darba tirgū jau daudz dara MVU un to organizācijas, taču tām ir vajadzīgs stingrāks atbalsts. Pareizais ceļš virzībai uz priekšu ir ciešāka sadarbība visos līmeņos”.

Eiropas Darba devēju un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu centra (CEEP) ģenerālsekretāre Valērija Ronciti [Valeria Ronzitti] sacīja: “Lai sekmētu migrantu un bēgļu integrāciju Eiropā, būtiska nozīme ir darba devējiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Tie darbojas gan kā pirmie būtiskāko pakalpojumu sniedzēji, gan – procesa vēlākā stadijā – kā darba devēji. Dalība Eiropas integrācijas partnerībā palīdzēs mūsu biedriem izpildīt šo dubulto uzdevumu, atzīstot mūsu kopīgo atbildību un labāk atbalstot to.”

Beļģijas tirdzniecības palātu federācijas priekšsēdētājs Renē Branderss [René Branders], kas pārstāv Eurochambres, sacīja: “Vēsture liecina, ka civilizācijas, kas savas durvis vērušas imigrācijai, ir kļuvušas varenākas un piedzīvojušas uzplaukumu. Ja Eiropa vēlas gūt labumu līdzīgā kārtā, mums jāintegrē migranti gan sociāli, gan ekonomiski. Tas ir ne tikai solidaritātes vai morāles jautājums: tas ir arī jautājums par attīstību mainīgā pasaulē. Šim nolūkam ir vajadzīga saskaņota pieeja starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, tāpēc šai partnerībai ir ievērojama vieta.”

Īsta integrācija var izdoties tikai tad, ja pienācīgi iesaistās visas attiecīgās puses – ES iestādes, valstu un vietējās iestādes, sociālie un ekonomikas partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Eiropas partnerība integrācijai nosaka galvenos principus bēgļu integrācijai darba tirgū, tostarp sniedzot atbalstu pēc iespējas agrāk, lai nodrošinātu, ka integrācija sniedz labumu gan bēgļiem, gan ekonomikai un sabiedrībai kopumā un nodrošina pieeju, kas paredz iesaistīt daudzas ieinteresētās personas.

Saistībās, ko uzņēmušies sociālie un ekonomikas partneri, ietilpst arī apmaiņa ar paraugpraksi bēgļu integrēšanai darba tirgū, piemēram, darbaudzināšanas programmas, kas ļautu viņus integrēt darba vietā, vai prasmju un kvalifikāciju identificēšanas, novērtēšanas un dokumentēšanas atvieglošana. Tie ir arī apņēmušies veicināt partnerību starp saviem biedriem un stiprināt sadarbību ar valsts iestādēm visos attiecīgajos līmeņos. Eiropas Komisija centīsies cita starpā veicināt sinerģiju ar ES fondiem, nodrošināt sinerģiju ar citām iniciatīvām Eiropas līmenī un turpināt strādāt kopā ar attiecīgajām ES struktūrām, grupām, komitejām un tīkliem, kā arī ekonomikas un sociālajiem partneriem, lai atbalstītu bēgļu integrāciju darba tirgū.

Partnerību Komisijas vārdā parakstīs Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls un Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena.

Konteksts

Ņemot vērā prasmju trūkumu, kāds vērojams pašreiz un sagaidāms arī turpmāk, un darba tirgus vajadzības, nesekmīga ES ieradušos bēgļu potenciāla izmantošana ir ievērojama resursu šķērdēšana gan attiecīgajām personām, gan ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Lai gan ieguldījumus pastāvošā darbaspēka apmācībai un pilnai aktivizēšanai vajadzētu turpināt, arī bēgļi, ja tie pareizi integrējušies, var sniegt savu artavu ES darba tirgiem un palīdzēt risināt demogrāfiskās problēmas.

Pētījumi liecina, ka bēgļi saskaras ar lieliem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, un darba tirgū šī sabiedrības grupa ir viena no neaizsargātākajām starp tādām, kurās nav ES valstspiederīgie. 2014. gadā bēgļu nodarbinātības līmenis bija par 15–20 % zemāks nekā ES valstīs dzimušo personu nodarbinātības līmenis, un sevišķi zems šis rādītājs ir sieviešu vidū. Turklāt bēgļiem bieži vien ir augstāka kvalifikācija par to, kāda vajadzīga darbiem, kurus tie veic, un daļēji tas ir saistīts gan ar zemāku uzņēmējas valsts valodas prasmi, gan ar to, ka nenotiek tāda viņu kvalifikācijas atzīšana, ko nodrošinātu oficiālas struktūras vai darba devējs.

Lai atbalstītu dalībvalstu centienus šajā integrācijas jomā, 2016. gada 7. jūnijā Komisija pieņēma Rīcības plānu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai. Jaunā prasmju programma Eiropai, ko Komisija pieņēma 2016. gada 10. jūnijā, uzsāka desmit darbības, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ES ir pieejama atbilstoša apmācība, vajadzīgās prasmes un pienācīgs atbalsts, ieskaitot profila novērtēšanu migrantiem un bēgļiem, lai uzlabotu viņu prasmes. Konkrētāk, ar ES prasmju profila noteikšanas rīku trešo valstu valstspiederīgajiem, ko uzsāka šā gada novembrī, ir paredzēts palīdzēt valstu iestādēm, piemēram, valsts nodarbinātības dienestiem vai integrācijas centriem, apzināt trešo valstu valstspiederīgo prasmes un darba pieredzi un tādējādi veicināt drīzāku piekļuvi darba tirgum. Dažos gadījumos bēgļi, iespējams, var atgriezties mājās, kur tiem ar ES iegūtajām prasmēm var būt liela nozīme savu valstu attīstības un atjaunošanas darbībā nākotnē.

Sociālie un ekonomikas partneri ir apņēmušies veicināt bēgļu integrāciju darba tirgū. 2016. gada 16. martā Augstākā līmeņa trīspusējā sociālo lietu sanāksmē tika iesniegts Eiropas ekonomikas un sociālo partneru kopīgs paziņojums par bēgļu krīzi. 2017. gada 23. maijā otrajā Eiropas dialogā par prasmēm un migrāciju darba devēji un Eiropas sociālo un ekonomikas partneru pārstāvji apsprieda problēmas un ieguvumus, ko sagādā trešo valstu valstspiederīgo integrēšana darba tirgū, un apmainījās ar paraugpraksi. Tajā pašā dienā nāca klajā iniciatīva “Darba devēji par integrāciju”.

Galvenais finansēšanas instruments, kas atbalsta iedzīvotāju, arī migrantu, iekļaušanos darba tirgū, ir Eiropas Sociālais fonds (ESF). Finansējumu sagatavošanās pasākumiem, kas vērsti uz piekļuvi darba tirgum, var piešķirt arī Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF). Lai atbalstītu darba devēju un sociālo un ekonomikas partneru iniciatīvas bēgļu un citu migrantu integrācijas veicināšanai darba tirgū, 2017. gada novembrī tika izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus saskaņā ar AMIF (termiņš beidzas 2018. gada 1. martā).

Plašāka informācija

Eiropas partnerības integrācijai pilns teksts

Dalība iniciatīvā “Darba devēji par integrāciju”

Komisijas Rīcības plāns trešo valstu valstspiederīgo integrācijai

Eiropas integrācijas vietne

Daudzsološa prakse patvēruma meklētāju un bēgļu integrācijā darba tirgū un sociālā iekļaušanā visās ES dalībvalstīs

ES trešo valstu valstspiederīgo prasmju profila noteikšanas rīks

Eiropas Māceklības alianse

Nodarbinātība un sociālā attīstība Eiropā 2016. gadā, 3. nodaļa

Eiropas sociālo tiesību pīlārs 

 

[1]ETUC, BusinessEurope, UAPME, CEEP un Eurochambers

IP/17/5352

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar